Pagaidu versija

Lieta T‑44/14

Bruno Costantini u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Institucionālās tiesības – Eiropas pilsoņu iniciatīva – Sociālā politika – Pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – LESD 352. pants – Reģistrācijas atteikums – Komisijas kompetences acīmredzama neesamība – Regulas (ES) Nr. 211/2011 4. panta 2. punkta b) apakšpunkts – Labas pārvaldības princips – Pienākums norādīt pamatojumu

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 19. aprīļa spriedums

1.      Savienības pilsonība – Pilsoņu tiesības – Pilsoņu iniciatīvas iesniegšana – Regula Nr. 211/2011 – Reģistrācijas nosacījumi – Priekšlikums, kam ir jāietilpst Komisijas kompetencē

(LES 5. pants un 13. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 211/2011 4. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

2.      Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi definīcija – Dalībvalstu rīcības brīvība – Robežas – Komisijas veikta kontrole, kas ir ierobežota ar acīmredzamas kļūdas gadījumiem – Komisijas iespēja iesniegt tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir ilgtermiņa aprūpi kvalificēt kā pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kam nav piemērojami noteikumi par iekšējo tirgu – Neesamība

(LESD 14. un 106. pants)

3.      Sociālā politika – Savienības kompetence – Tādu tiesību aktu pieņemšana, kas attiecas uz citām personu kategorijām nevis darbiniekiem – Izslēgšana

(LESD 153. pants)

4.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem

(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

5.      Iestāžu akti – Juridiskā pamata izvēle – Kritēriji – LESD 352. pants – Robežas – Piemērošana pilsoņu iniciatīvas priekšlikuma ietvaros – Nosacījumi

(LESD 352. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 211/2011 10. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

6.      Eiropas Savienības iestādes – Pilnvaru īstenošana – Vienlīdzīgas attieksmes un labas pārvaldības principu ievērošana – Pienākums ņemt vērā lēmumus, kas jau ir pieņemti par līdzīgiem pieteikumiem – Robežas – Tiesiskuma ievērošana

7.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pamatojuma trūkums vai tā nepietiekamība – Atšķirība no acīmredzamas kļūdas vērtējumā

(LESD 263. un 296. pants)

8.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Komisijas lēmums, ar kuru atteikts reģistrēt pilsoņu iniciatīvas priekšlikumu

(LESD 24. panta pirmā daļa un 296. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 211/2011 preambulas 1. apsvērums un 4. panta 3. punkts)

1.      Saskaņā ar LES 5. pantu Savienības kompetenču robežas nosaka kompetences piešķiršanas princips un saskaņā ar LES 13. panta 2. punktu ikviena iestāde darbojas saskaņā ar tai Līgumos noteiktajām pilnvarām. Viens no Regulas Nr. 211/2011 4. panta 2. punktā paredzētajiem reģistrācijas nosacījumiem ir tāds, ka Komisijai ir jāveic reģistrācija, ja “pilsoņu iniciatīvas priekšlikums acīmredzami nav ārpus Komisijas kompetences, saskaņā ar kuru tā var iesniegt priekšlikumu pieņemt Savienības tiesību aktu Līgumu piemērošanai”. Šajā kontekstā Regulas Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts nosacījums, saskaņā ar kuru Eiropas pilsoņu iniciatīvas priekšlikums nedrīkst acīmredzami būt ārpus Komisijas kompetences, saskaņā ar kuru tā var iesniegt Savienības tiesību akta priekšlikumu Līgumu piemērošanai.

No minētās tiesību normas formulējuma izriet, ka Komisijai ir jāveic pirmā tās rīcībā esošo elementu pārbaude, lai novērtētu, vai Eiropas pilsoņu iniciatīvas priekšlikums acīmredzami neietilpst tās kompetencē, precizējot, ka ir paredzēts, ka priekšlikuma reģistrācijas gadījumā ir jāveic pilnīgāka pārbaude.

(sal. ar 16. un 17. punktu)

2.      Dalībvalstīm ir tiesības, ievērojot Savienības tiesības, noteikt savu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu apjomu un organizāciju. Tām ir plaša rīcības brīvība, lai noteiktu, ko tās uzskata par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, un dalībvalsts sniegto šo pakalpojumu definīciju Komisija var apšaubīt tikai acīmredzamas kļūdas gadījumā. Šo dalībvalsts prerogatīvu saistībā ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu definēšanu apstiprina gan īpaši Savienībai piešķirtas kompetences neesamība, gan tas, ka Savienības tiesībās nav precīzi un pilnībā definēts šādu pakalpojumu jēdziens.

Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija varēja pamatoti secināt, ka tā acīmredzami nevar iesniegt tiesību akta priekšlikumu, kas ir pamatots ar LES 14. pantu un kura mērķis ir ilgtermiņa aprūpes kvalificēšana par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem.

Runājot par šādas aprūpes izslēgšanu no noteikumu par iekšējo tirgu piemērošanas, no LESD 14. panta izriet, ka tajā ietvertie īpašie noteikumi ir piemērojami vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, neskarot LESD 106. pantu. Saskaņā ar šīs pēdējās minētās tiesību normas 2. punktu pat uz uzņēmumiem, kam ir uzticēta šādu pakalpojumu pārvaldība, attiecas Līgumos ietvertie noteikumi, it īpaši noteikumi par iekšējo tirgu un konkurenci, un tas ir princips, no kura var atkāpties, tikai ievērojot stingrus nosacījumus, kuru esamība ir atkarīga no juridiskiem un faktiskiem apstākļiem, kas pastāv katrā dalībvalstī, un katrā konkrētā gadījumā ir jāpierāda dalībvalstij vai uzņēmumam, kas uz tiem atsaucas. No tā izriet, ka Komisija nevar vispārīgi piedāvāt no iekšējā tirgus noteikumu piemērošanas jomas izslēgt pakalpojumus, kuru kvalifikācija par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem ir atkarīga no valsts politikas katrā atsevišķā dalībvalstī.

(sal. ar 24.–26. punktu)

3.      LESD 153. pants tikai daļēji aptver to pasākumu piemērošanas jomu, kas ir prasīti strīdīgajā Eiropas pilsoņu iniciatīvas priekšlikumā par tiesībām uz ilgtermiņa aprūpi, jo šī tiesību norma, kura skaidri attiecas tikai uz darba ņēmējiem, neļauj pieņemt tiesību aktus, kas attiecas uz citām personu kategorijām. Tādējādi LESD 153. pants pats par sevi nevar būt juridiskais pamats, lai pieņemtu tiesību aktu, kura mērķis ir nodrošināt universālu ilgtermiņa aprūpes sniegšanu Savienībā.

(sal. ar 39. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 46. punktu)

5.      LESD 352. pants, kas ir tādas institucionālās kārtības neatņemama sastāvdaļa, kura balstās uz kompetences piešķiršanas principu, nevar būt pamats Savienības kompetences paplašināšanai ārpus vispārīgajiem ietvariem, kas izriet no Līguma tiesību normām kopumā un, it īpaši, no tām tiesību normām, kurās ir noteikti Savienības uzdevumi un darbība. Šī tiesību norma katrā ziņā nevar būt pamats tādu tiesību normu pieņemšanai, kuru rezultātā būtībā tiktu grozīts Līgums, neievērojot procedūru, kas šādam nolūkam tajā ir paredzēta. No tā izriet, ka šīs tiesību normas izmantošana ir pakļauta dažiem nosacījumiem, lai ievērotu Līgumos noteiktās kompetenču robežas un novērstu to apšaubīšanu, ja tiktu pieņemts atvasinātais tiesību akts.

Turklāt ne LESD 352. pantā, ne Regulā Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu nav izslēgta atsaukšanās uz LESD 352. pantu Eiropas pilsoņu iniciatīvas ietvaros.

Tomēr mērķis nodrošināt Savienības pilsoņu demokrātisku dalību, kas raksturo Eiropas pilsoņu iniciatīvas mehānismu, nevar ņemt virsroku pār kompetences piešķiršanas principu un ļaut Savienībai pieņemt tiesību aktus jomā, kurā tai nav piešķirta nekāda kompetence, līdz ar to LESD 352. pantā paredzētie nosacījumi ir jāievēro arī attiecībā uz Eiropas pilsoņu iniciatīvas priekšlikumu. Tādējādi Komisijai ir jāpārbauda, vai salīdzinājumā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas priekšlikumu ir acīmredzams, ka tā nevar iesniegt priekšlikumu tiesību aktam, kas ir pamatots ar šo tiesību normu. Tas tomēr neskar iestāžu vērtējumu par šāda tiesību akta nepieciešamību, ciktāl šis vērtējums var tikt veikts pēc Eiropas pilsoņu iniciatīvas priekšlikuma reģistrācijas, un attiecīgā gadījumā tas var būt ietverts paziņojumā, kas ir paredzēts Regulas Nr. 211/2011 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

(sal. ar 51.–53. punktu)

6.      Iestādēm sava kompetence ir jāīsteno atbilstoši vispārējiem Savienības tiesību principiem, kādi ir vienlīdzīgas attieksmes princips un labas pārvaldības princips, un, ievērojot šos principus, iestādēm ir jāņem vērā lēmumi, kas jau ir pieņemti par līdzīgiem pieteikumiem, un īpaši uzmanīgi ir jāizskata jautājums, vai ir jālemj tāpat vai nē. Labas pārvaldības principam tomēr ir jābūt saskaņā ar tiesiskuma ievērošanu.

(sal. ar 60. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 65. un 67. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 68., 69., 72. un 73. punktu)