TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)
2023. gada 8. jūnijā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesiskā sadarbība krimināllietās – Direktīva (ES) 2016/343 – 8. panta 4. punkts – Tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā – Aizmuguriska sprieduma tiesvedības – Lietas izskatīšana no jauna – Aizmuguriski notiesātā informēšana par tiesībām uz lietas izskatīšanu no jauna
Apvienotajās lietās C‑430/22 un C‑468/22
par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa, Bulgārija) iesniegusi ar 2022. gada 28. jūnija un 2022. gada 13. jūlija lēmumiem un kas Tiesā reģistrēti attiecīgi 2022. gada 28. jūnijā un 2022. gada 14. jūlijā, kriminālprocesos pret
VB (C‑430/22),
VB (C‑468/22),
piedaloties
Spetsializirana prokuratura,
TIESA (sestā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb], Tiesas priekšsēdētāja vietnieks L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen] (referents), kas pilda sestās palātas tiesneša pienākumus, un tiesnesis T. fon Danvics [T. von Danwitz],
ģenerāladvokāts: Ž. Rišārs Delatūrs [J. Richard de la Tour],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– Eiropas Komisijas vārdā – M. Wasmeier un I. Zaloguin, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (OV 2016, L 65, 1. lpp.), 8. panta 4. punkta otrā teikuma un 9. panta interpretāciju.
2 Šie lūgumi ir iesniegti saistībā ar aizmuguriska sprieduma kriminālprocesiem pret VB par narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību un ieroču glabāšanu organizētā grupā.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Direktīvas 2016/343 9. un 39. apsvērumā ir noteikts:
“(9) Šīs direktīvas mērķis ir veicināt tiesības uz taisnīgu tiesu kriminālprocesā, nosakot kopējus minimālos noteikumus attiecībā uz nevainīguma prezumpcijas un tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā konkrētiem aspektiem.
[..]
(39) Ja dalībvalstis paredz iespēju noturēt tiesas sēdes bez aizdomās turēto vai apsūdzēto klātbūtnes, bet nav nepieciešamo priekšnoteikumu, lai nolēmumu par konkrēto aizdomās turēto vai apsūdzēto pieņemtu aizmuguriski, jo, neskatoties uz saprātīgiem centieniem aizdomās turēto vai apsūdzēto atrast, nav zināma šīs personas atrašanās vieta, piemēram, ja persona ir aizbēgusi vai izvairās no saukšanas pie atbildības, tomēr vajadzētu pastāvēt iespējai nolēmumu pieņemt bez aizdomās turētā vai apsūdzētā klātbūtnes un minēto nolēmumu izpildīt. Minētajā gadījumā dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai tad, kad aizdomās turētie vai apsūdzētie ir informēti par nolēmumu, jo īpaši, kad tie ir aizturēti, šīs personas būtu jāinformē arī par iespēju minēto nolēmumu pārsūdzēt un par tiesībām uz lietas atkārtotu izskatīšanu vai par citiem tiesībaizsardzības līdzekļiem. Šāda informācija būtu jāsniedz rakstiski. Informāciju var sniegt arī mutiski ar nosacījumu, ka informācijas sniegšanas fakts tiek fiksēts saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzēto reģistrācijas kārtību.”
4 Šīs direktīvas 8. pantā “Tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā” ir paredzēts:
“1. Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem ir tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā.
2. Dalībvalstis var paredzēt, ka tiesas sēde, kurā var tikt pieņemts nolēmums par aizdomās turētā vai apsūdzētā vainīgumu vai nevainīgumu, var notikt bez minētās personas klātbūtnes ar noteikumu, ka:
a) aizdomās turētais vai apsūdzētais ir pienācīgā laikā informēts par tiesas sēdi un par neierašanās sekām; vai
b) aizdomās turēto vai apsūdzēto, kas ir informēts par tiesas sēdi, pārstāv pilnvarots advokāts, kuru izraudzījies aizdomās turētais vai apsūdzētais vai valsts.
3. Nolēmumu, kas ir pieņemts saskaņā ar 2. punktu, var izpildīt attiecībā uz konkrēto aizdomās turēto vai apsūdzēto.
4. Gadījumos, kad dalībvalstis paredz iespēju, ka tiesas sēdes var notikt bez aizdomās turēto vai apsūdzēto klātbūtnes, bet nav iespējams panākt atbilstību šā panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, jo, neskatoties uz saprātīgajiem centieniem aizdomās turēto vai apsūdzēto atrast, personas atrašanās vieta nav zināma, dalībvalstis var noteikt, ka nolēmumu tomēr var pieņemt un izpildīt. Minētajā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad aizdomās turētie vai apsūdzētie ir informēti par nolēmumu, jo īpaši, kad minētās personas ir aizturētas, tās informē arī par iespēju minēto nolēmumu pārsūdzēt un par tiesībām uz lietas izskatīšanu no jauna vai par citu tiesību aizsardzības līdzekli saskaņā ar 9. pantu.
5. Šis pants neskar valsts noteikumus, kuri paredz, ka tiesnesis vai kompetentā tiesa var uz laiku izslēgt aizdomās turēto vai apsūdzēto no dalības lietas izskatīšanā tiesā, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu kriminālprocesa pienācīgu norisi, ar noteikumu, ka tiek ievērotas tiesības uz aizstāvību.
6. Šis pants neskar valsts noteikumus, kuri paredz, ka process vai atsevišķi tā posmi notiek rakstiski ar noteikumu, ka tiek ievērotas tiesības uz taisnīgu tiesu.”
5 Minētās direktīvas 9. pantā “Tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna” ir noteikts:
“Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad aizdomās turētie vai apsūdzētie nepiedalās klātienē savas lietas izskatīšanā tiesā un kad nav izpildīti 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi, tiem ir tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā no jauna vai uz citu tiesiskās aizsardzības līdzekli, kurš dod iespēju no jauna noskaidrot lietas faktus, tostarp pārbaudīt jaunus pierādījumus, un kura rezultātā sākotnējo nolēmumu varētu atcelt. Minētajā sakarā dalībvalstis nodrošina, ka minētajiem aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem ir tiesības uz klātbūtni, efektīvi piedalīties saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajām procedūrām un izmantot tiesības uz aizstāvību.”
Bulgārijas tiesības
6 Nakazatelno‑protsesualen kodeks (Kriminālprocesa kodekss; turpmāk tekstā –“NPK”) 423. panta 1.–4. punktā ir paredzēts:
“(1) Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad aizmuguriski notiesātais ir uzzinājis par galīgo notiesājošo spriedumu [..], tas var lūgt krimināllietas izskatīšanu no jauna, norādot uz savu prombūtni kriminālprocesa laikā.
(2) Lūgums neaptur notiesājoša sprieduma izpildi, ja vien tiesa nenosaka citādi.
(3) Kriminālprocesa atsākšanas procedūra tiek izbeigta, ja aizmuguriski notiesātais bez attaisnojoša iemesla nav ieradies.
(4) Ja aizmuguriski notiesātais ir apcietināts galīgi notiesājoša sprieduma izpildei un ja tiesa sāk krimināllietas izskatīšanu no jauna, tiesa nolēmumā lemj par aizturēšanu.”
7 NPK 425. panta 1. punkta 1. apakšpunktā un 2. punktā ir noteikts:
“(1) Ja tiesa uzskata, ka pieteikums par lietas izskatīšanu no jauna ir pamatots, tā var:
1. atcelt notiesājošo spriedumu, nolēmumu, lēmumu vai rīkojumu un nosūtīt lietu izskatīšanai no jauna ar norādi, kurā stadijā ir jāsāk lietas izskatīšana no jauna;
[..].
(2) Šā kodeksa 423. panta 1. punktā minētajos gadījumos lieta tiek izskatīta no jauna tajā stadijā, kurā tika sākta aizmuguriska sprieduma tiesvedības izskatīšana.”
Pamatlietas un prejudiciālie jautājumi
8 Spetsializirana prokuratura (Specializētā prokuratūra, Bulgārija) sāka kriminālvajāšanu pret VB, apsūdzot viņu kopā ar vairākām citām personām par dalību organizētā grupā nolūkā audzēt un izplatīt narkotiskās vielas, kā arī glabāt ieročus – tie ir noziedzīgi nodarījumi, par kuriem paredzēts brīvības atņemšanas sods.
9 Pamatlietā aplūkotie kriminālprocesi notika VB prombūtnē. Šajos kriminālprocesos viņš nebija saņēmis formālu paziņojumu par apsūdzību, kas vērsta pret viņu. Turklāt viņš nebija informēts nedz par viņa lietas nodošanu tiesai, nedz, vēl jo vairāk, par attiecīgās tiesas sēdes datumu un vietu, kā arī par sekām, kas izriet no viņa neierašanās tiesā.
10 Proti, kompetentajām valsts iestādēm nebija izdevies atrast VB, jo šo kriminālprocesu izmeklēšanas posmā viņš bija aizbēdzis tieši pirms policijas veiktās aizdomās turēto aizturēšanas. VB tika izziņots “meklēšanā”, tostarp ar Eiropas apcietināšanas orderi, bet viņu nevarēja atrast.
11 Kriminālprocesu izmeklēšanas posmā un tiesvedības stadijā VB secīgi aizstāvēja trīs dažādi advokāti – tie visi bija iecelti pēc iestādes ierosmes, nekad nebija VB redzējuši, un tiem nebija nekāda kontakta ne ar VB, ne ar viņa tuviniekiem.
12 Pamatlietā aplūkotie kriminālprocesi vēl turpinās, un lielākā daļa pierādījumu ir savākti. Iesniedzējtiesa uzskata, ka pastāv iespēja, ka VB šajos kriminālprocesos tiks piespriests brīvības atņemšanas sods.
13 Šī tiesa tostarp norāda, ka saskaņā ar NPK 423. panta 1. punktu aizmuguriski notiesātajam ir tiesības sešu mēnešu laikā no brīža, kad tas ir uzzinājis par notiesājošo spriedumu, lūgt atsākt lietas izskatīšanu no jauna. Tomēr Bulgārijas tiesībās neesot paredzēts, ka šī persona būtu iepriekš jāinformē par tiesībām lūgt lietas izskatīšanu no jauna. It īpaši Bulgārijas tiesībās neesot paredzēts pienākums norādīt iespēju lūgt lietas izskatīšanu no jauna nedz spriedumā, kas pieņemts apsūdzētā prombūtnē, nedz citā šai personai adresētā tiesas dokumentā.
14 Turklāt Bulgārijas tiesībās principā neesot paredzētas iepriekš noteiktas tiesības sākt lietas izskatīšanu no jauna aizmuguriskas notiesāšanas gadījumā. Konkrētāk, tiesai, kas izskata attiecīgo lietu un pieņem tajā nolēmumu bez apsūdzētā klātbūtnes, neesot pilnvaru lemt, vai šai personai ir tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna tās prombūtnes dēļ. Tas tāpēc, ka Bulgārijas tiesību aktos pilnvaras lemt par šādu tiesību esamību esot piešķirtas Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa, Bulgārija), kurā ir jāiesniedz pieteikums par lietas izskatīšanas uzsākšanu no jauna saskaņā ar NPK 423. panta 1. punktu un jāizvērtē, vai pastāv iemesli lietas izskatīšanas sākšanai no jauna apsūdzētās personas prombūtnes dēļ.
15 Visbeidzot, iesniedzējtiesa norāda, ka Bulgārijas tiesībās tiek prasīta aizmuguriski notiesātā personiska ierašanās, lai pieteikums par lietas izskatīšanu no jauna tiktu izskatīts pēc būtības, savukārt Direktīvas 2016/343 9. pantā šāda prasība nav paredzēta. Šī prasība ievērojami samazinot šīs direktīvas 9. pantā paredzēto tiesību efektivitāti, jo pastāv risks, ka šī persona, ierodoties tiesā, tiks aizturēta, un tādējādi tiks izpildīta tās aizmuguriska notiesāšana.
16 Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniedzējtiesa jautā, vai, izskatot lietu bez apsūdzētā klātbūtnes apstākļos, no kuriem skaidri izriet, ka Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, aizmuguriski pasludināta notiesājoša sprieduma gadījumā tai notiesājošā spriedumā ir formāli jānorāda, ka notiesātajam ir tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna, lai tiktu veikta šīs direktīvas 8. panta 4. punkta otrajā teikumā prasītā informēšana.
17 Iesniedzējtiesa šajā ziņā precizē, ka tad, ja Tiesas atbilde uz šo jautājumu būtu apstiprinoša, rastos jautājums par aizmuguriski notiesātajam sniedzamās informācijas saturu.
18 Pirmkārt, būtu jānosaka, vai šī persona ir jāinformē, ka tai ir tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna, ja vien tā to pieprasa, un ka vienīgais tiesas, kas izskata šo pieteikumu, vērtējums attiecas uz lietas izskatīšanas no jauna veidu, vai arī minētā persona ir jāinformē, ka tai ir tiesības lūgt lietas izskatīšanu no jauna un ka šī tiesa izvērtēs tās pieteikuma pamatotību. Otrkārt, būtu jāpārbauda, vai tā pati persona ir jāinformē arī par to, ka tai ir pienākums personiski ierasties tiesā, kurā iesniegts tās pieteikums par lietas izskatīšanu no jauna, un tas nozīmētu, ka šāds pienākums ir saderīgs ar Direktīvas 2016/343 9. pantu.
19 Šādos apstākļos Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa, Bulgārija) nolēma apturēt tiesvedību un lietā C‑430/22 uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Direktīvas 2016/343 8. panta 4. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to valsts tiesai, kura aizmuguriski notiesājusi apsūdzēto, lai gan nebija izpildīti 8. panta 2. punktā minētie nosacījumi, ir uzlikts pienākums ar tiešu formulējumu norādīt, ka apsūdzētajam ir šīs direktīvas 9. pantā minētās tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna, lai pēc tam un it īpaši tad, kad apsūdzētais tiks aizturēts soda izpildei, viņš varētu tikt informēts par šīm tiesībām? Šis jautājums rodas, ņemot vērā to, ka valsts tiesību aktos nav paredzēts, ka, soda izpildes nolūkā aizturot aizmuguriski notiesātu personu, tā būtu jāinformē par viņas tiesībām uz lietas izskatīšanu no jauna; tajos nav paredzēta arī tiesas iesaistīšanās Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšanā soda izpildes nolūkā.
2) Vai Direktīvas 2016/343 8. panta 4. punkta otrais teikums, un konkrēti – frāze “tās informē arī par iespēju minēto nolēmumu pārsūdzēt un par tiesībām uz lietas izskatīšanu no jauna vai par citu tiesību aizsardzības līdzekli saskaņā ar 9. pantu”, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz informēšanu par oficiāli atzītām tiesībām uz lietas izskatīšanu no jauna vai drīzāk uz informēšanu par tiesībām lūgt šādu lietas izskatīšanu no jauna, turklāt šajā ziņā vēl ir nepieciešama šāda lūguma pamatotības pārbaude?”
20 Lietā C‑468/22 Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai ar Direktīvas 2016/343 9. pantu un efektivitātes principu ir saderīga tāda valsts tiesību norma kā Kriminālprocesa kodeksa 423. panta 3. punkts, kurā noteikts, ka personai, kas iesniegusi pieteikumu par lietas izskatīšanu no jauna, tādēļ ka viņa bija prombūtnē un nebija izpildīts neviens no šīs direktīvas 8. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem, ir pienākums personīgi ierasties tiesā, lai tā varētu izskatīt šādu pieteikumu?”
Par tiesvedību Tiesā
21 Ar 2022. gada 5. augusta vēstuli Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa, Bulgārija) informēja Tiesu, ka pēc grozījumiem tiesību aktos, kas stājās spēkā 2022. gada 27. jūlijā, Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa) ir likvidēta un, sākot no šī datuma, pirmajai minētajai tiesai ir nodota jurisdikcija izskatīt atsevišķas otrajā minētajā tiesā iesniegtas krimināllietas, tostarp pamatlietas.
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo prejudiciālo jautājumu lietā C‑430/22
22 Ar pirmo jautājumu lietā C‑430/22 iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2016/343 8. panta 4. punktā valsts tiesai aizmuguriskas notiesāšanas gadījumā, ja nav izpildīti šīs direktīvas 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi, ir noteikts pienākums notiesājošā spriedumā skaidri norādīt tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna, lai nodrošinātu, ka aizmuguriski notiesātais vēlākā posmā būtu informēts par šīm tiesībām, it īpaši, ja šī persona ir tikusi aizturēta soda izpildīšanas nolūkā.
23 Iesākumā jāatgādina – pēc iesniedzējtiesas ieskata, pamatlietu apstākļi skaidri parāda, ka, tā kā Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, ir piemērojams šīs direktīvas 8. panta 4. punkts.
24 Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai šīs tiesību normas teksts, bet arī tās konteksts, regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, mērķi un vajadzības gadījumā tās izstrādāšanas vēsture (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 19. decembris, Nederlands Uitgeversverbond un Groep Algemene Uitgevers, C‑263/18, EU:C:2019:1111, 38. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). It īpaši jāņem vērā attiecīgā Savienības tiesību akta apsvērumi, jo tie var izskaidrot šā akta autora gribu un tie ir svarīgi tā interpretācijas elementi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 19. maijs, Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana), C‑569/20, EU:C:2022:401, 32. punkts).
25 Attiecībā uz Direktīvas 2016/343 8. panta 4. punkta formulējumu – šajā tiesību normā ir norādīts, ka gadījumos, kad dalībvalstis paredz iespēju, ka tiesas sēdes var notikt bez aizdomās turēto vai apsūdzēto klātbūtnes, bet nav iespējams panākt atbilstību 8. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, jo, neraugoties uz saprātīgajiem centieniem aizdomās turēto vai apsūdzēto atrast, personas atrašanās vieta nav zināma, dalībvalstis var noteikt, ka nolēmumu tomēr var pieņemt un izpildīt.
26 Kā precizēts minētās direktīvas 8. panta 4. punktā, tādā gadījumā ir svarīgi – brīdī, kad attiecīgā persona tiek informēta par šo nolēmumu, – informēt to gan par tiesībām uz lietas izskatīšanu no jauna, gan par iespēju aizmugurisko nolēmumu pārsūdzēt.
27 Tomēr, kā pamatoti norāda Eiropas Komisija, šajā tiesību normā nav noteikta precīza kārtība, kādā šāda informācija ieinteresētajai personai ir jāsniedz, bet ir tikai paredzēts, ka šī informācija ieinteresētajai personai jāsniedz, ja šī persona ir informēta par aizmugurisko nolēmumu, it īpaši tās aizturēšanas brīdī, ņemot vērā, ka aizturēšana parasti notiek pēc meklētās personas atrašanās vietas noteikšanas.
28 To apstiprina Direktīvas 2016/343 39. apsvērums, kurā noteikts, ka minēto informāciju, kas būtu jāsniedz rakstveidā, var sniegt arī mutiski ar nosacījumu, ka informācijas sniegšanas fakts tiek fiksēts saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzēto reģistrācijas kārtību.
29 Visbeidzot, jāatgādina, ka Direktīvas 2016/343 vienīgais mērķis ir ieviest kopīgu noteikumu minimumu un ka tātad ar to nav veikta kriminālprocesa pilnīga un izsmeļoša saskaņošana. Tomēr šāda valsts tiesību aktos paredzēta kārtība nedrīkst apdraudēt direktīvas mērķi nodrošināt tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu un dot attiecīgajai personai iespēju piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā minētās direktīvas 8. vai 9. panta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 19. maijs, Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana), C‑569/20, EU:C:2022:401, 43. punkts).
30 No tā izriet, ka Direktīvā 2016/343 tiesai, kas pieņem aizmugurisku nolēmumu attiecībā uz prombūtnē esošu personu, nav noteikts pienākums iekļaut šajā nolēmumā informāciju par tiesībām uz lietas izskatīšanu no jauna un par iespēju apstrīdēt minēto nolēmumu. Proti, dalībvalstu ziņā ir izvēlēties veidu, kādā šāda informācija ir jādara pieejama attiecīgajām personām, ar nosacījumu, ka šī informācija tiek darīta zināma ieinteresētajai personai brīdī, kad tā tiek informēta par attiecīgo nolēmumu.
31 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo lietā C‑430/22 uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2016/343 8. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to valsts tiesai aizmuguriskas notiesāšanas gadījumā, ja nav izpildīti šīs direktīvas 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi, nav noteikts pienākums notiesājošā spriedumā skaidri norādīt tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna.
Par otro prejudiciālo jautājumu lietā C‑430/22 un prejudiciālo jautājumu lietā C‑468/22
32 Tā kā Tiesa uz pirmo lietā C‑430/22 uzdoto jautājumu ir atbildējusi noliedzoši, nav jāatbild ne uz otro jautājumu šajā lietā, ne uz lietā C‑468/22 uzdoto jautājumu, jo, kā norādīts šī sprieduma 17. punktā, atbilstoši iesniedzējtiesas viedoklim jautājums par aizmuguriski notiesātajam sniedzamās informācijas saturu, kā minēts šī sprieduma 18. punktā, rastos tikai apstiprinošas atbildes gadījumā uz pirmo jautājumu.
Par tiesāšanās izdevumiem
33 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā, 8. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to valsts tiesai aizmuguriskas notiesāšanas gadījumā, ja nav izpildīti šīs direktīvas 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi, nav noteikts pienākums notiesājošā spriedumā skaidri norādīt tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna.
[Paraksti]