Lieta T‑584/10

Mustafa Yilmaz

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju

(preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes “TEQUILA MATADOR HECHO EN MEXICO” reģistrācijas pieteikums – Agrākas, valsts un starptautiska, vārdiskas preču zīmes “MATADOR” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespējas neesamība – Preču līdzības neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2012. gada 3. oktobra spriedums

1.      Kopienas preču zīme – Reģistrācijas process – Preču zīmes pieteikuma atsaukšana, ierobežošana un grozīšana – Lūgums ierobežot preču vai pakalpojumu sarakstu – Noteikumi

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 43. panta 1. punkts; Komisijas Regulas Nr. 2868/95 1. panta 13. noteikums)

2.      Kopienas preču zīme – Pārsūdzības procedūra – Prasība Savienības tiesā – Vispārējās tiesas kompetence – Apelāciju padomju lēmumu tiesiskuma pārbaude – Vispārējās tiesas veikta tādu tiesisko un faktisko apstākļu ņemšana vērā, kuri nav bijuši iepriekš iesniegti Biroja instancēs – Izslēgšana

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 65. pants)

3.      Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzība – Vērtējuma kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

4.      Kopienas preču zīme – Biroja lēmumi – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Labas pārvaldības princips – Biroja agrākā lēmumpieņemšanas prakse

5.      Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas ar agrāku preču zīmi iespēja – Grafiska preču zīme “TEQUILA MATADOR HECHO EN MEXICO” – Valsts un starptautiska vārdiskas preču zīmes “MATADOR”

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

6.      Kopienas preču zīme – Biroja lēmumi – Tiesiskums – Biroja agrākā lēmumpieņemšanas prakse – Nediskriminācijas princips – Ietekmes neesamība

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 19. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 33. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 43. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 59. un 60. punktu)

5.      Vidusmēra patērētājam Eiropā nav sajaukšanas iespējas Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē starp grafisku preču zīmi “TEQUILA MATADOR HECHO EN MEXICO”, kuru ir lūgts reģistrēt kā Kopienas preču zīmi saistībā ar “Meksikas izcelsmes tekilu, alkoholiskajiem kokteiļiem, kas satur Meksikas izcelsmes tekilu, un Meksikas izcelsmes tekilas liķieriem”, kas ietilpst 33. klasē Nicas nolīguma nozīmē, no vienas puses, un vārdisku preču zīmi “MATADOR”, kas sākotnēji reģistrēta Vācijā un pēc tam kā starptautiska preču zīme, kurai ir sekas vairākās Eiropas valstīs saistībā ar “Alu; minerālūdeņiem, gāzētiem ūdeņiem un citiem bezalkoholiskajiem dzērieniem; augļu dzērieniem un augļu sulām; sīrupiem un citām sastāvdaļām dzērienu pagatavošanai”, kas ietilpst 32. klasē minētā nolīguma nozīmē, no otras puses.

Ņemot vērā visus atbilstošos faktorus, kas raksturo preču savstarpējās attiecības, kā tās ir izvērtētas Vispārējās tiesas 2008. gada 18. jūnija sprieduma lietā T‑175/06 Coca Cola/ITSB – San Polo (“MEZZOPANE”) 63.–69. punktā, alus un vīns nav jāuzskata par līdzīgiem Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

Izskatāmajā lietā izvērtējamās atšķirības starp precēm saistībā ar visiem atbilstošajiem faktoriem, kuri raksturo to attiecības, ir skaidrākas un būtiskākas nekā tās, kuras pastāv starp alu un vīnu un kuras Vispārējā tiesa ir izvirzījusi minētajā lietā, līdz ar to šīs atšķirības padara par vēl mazāk iespējamu, ka konkrētā sabiedrības daļa varētu uzskatīt, ka viens un tas pats uzņēmums vienlaicīgi ražo un tirgo divu veidu dzērienus.

Lai gan šajā lietā salīdzināmās preces pieder pie vienas un tās pašas vispārējo dzērienu kategorijas, konkrētāk, pie alkoholiskajiem dzērieniem, tās atšķiras tostarp to pamatsastāvdaļu, ražošanas veida, krāsas, smaržas un garšas ziņā, līdz ar to tās atbilstošais patērētājs uztver kā atšķirīgas. Šīs preces parasti nav izvietotas tajās pašās vietās, lielveikalu daļās vai citos punktos, kas ir paredzēti dzērienu pārdošanai. Saistībā ar to lietošanu – būtiska atšķirība ir tā, ka alus dzesē slāpes, kas parasti nav alkoholisko dzērienu, kuri paredzēti preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, gadījumā. Protams, kaut arī šie produkti var tikt patērēti vienās un tajās pašās vietās un var apmierināt vienu un to pašu vajadzību, piemēram, baudīt dzērienu ēšanas laikā vai kā aperitīvu, tomēr tie nepieder pie vienas un tās pašas alkoholisko dzērienu grupas un patērētājs tos uztver kā atšķirīgas preces, gluži kā to ir norādījusi Vispārējā tiesa par alu un vīnu sprieduma lietā MEZZOPANE 66. punktā.

Tas, ka pastāv alkoholiskie kokteiļi, kuros ir sajaukts alus ar citu alkoholisku dzērienu, tostarp tekilu, nelikvidē atšķirības starp iepriekš izvirzītajām precēm, līdz ar to šis apstāklis attiecas uz daudziem dzērieniem, kuri tomēr nav līdzīgi.

Šis apstāklis arī nepadara attiecīgās preces komplementāras to iemeslu dēļ, kas atgādināti sprieduma lietā MEZZOPANE 67. punktā. Komplementārās preces ir tādas, starp kurām pastāv cieša saikne tādā ziņā, ka viena prece ir nepieciešama vai būtiska citas preces lietošanai. Šajā lietā alkoholiskie dzērieni, kurus aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, nav ne vajadzīgi, ne būtiski alus preces lietošanai un vice versa. Turklāt lietas materiālos nav neviena apstākļa, kas ļautu secināt, ka vienas šīs preces pircējs būtu īpaši mudināts pirkt otru preci.

Attiecībā uz šajā lietā attiecīgo preču konkurējošo raksturu Vispārējā tiesa uzskata, ka šis raksturs ir būtiski mazāks nekā tas, kas saistībā ar alu un vīnu ir izvirzīts sprieduma lietā MEZZOPANE 68. punktā. Tas, ka Vispārējā tiesa ir atzinusi zināmas konkurences attiecības starp vīnu un alu sprieduma lietā MEZZOPANE 68. punktā, ir balstīts uz to, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru citās jomās, kas nav Kopienas preču zīmes joma, vīns un alus zināmā veidā var apmierināt vienādas vajadzības un ka tāpēc ir jāatzīst, ka tie viens otru zināmā mērā aizstāj. Tiesa tomēr ir precizējusi, kā to arī ir uzsvērusi Vispārējā tiesa, ka, ņemot vērā lielo atšķirību vīnu kvalitātē un tādējādi cenā, noteicošās konkurences attiecības starp alu, kas ir populārs un plaši lietots dzēriens, un vīnu ir jānosaka, ņemot par pamatu plašai sabiedrībai vispieejamākos vīnus, kas parasti ir visvieglākie un lētākie. Tomēr alkoholiskie dzērieni, kurus aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, kopumā ir ievērojami mazāk viegli un jūtami dārgāki nekā “plašai sabiedrībai vispieejamākie vīni”, līdz ar to Tiesas veiktais vērtējums nav piemērojams šajā lietā.

(sal. ar 49., 51. un 54.–57. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 61.–62. punktu)