Prasība, kas celta 2010. gada 29. decembrī - Interspeed/Komisija

(lieta T-587/10)

Tiesvedības valoda - slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Interspeed Holding Kompanija, A.D. (Belgrada, Serbijas Republika) (pārstāvis - Marko Bošnjak, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājam zaudējumus, ko veido negūtā peļņa un prasītāja aktīvu vērtības samazināšanās, kopumā EUR 131 879 601 apmērā, kam pieskaitītas papildu summas, kuras veido nokavējuma procenti par prasīto atlīdzību, sākot no dienas, kad tika iesniegta šī prasība, līdz faktiskās samaksas dienai;

piespriest atbildētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību, kas iesniegta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 256. un 268. pantu, prasītājs lūdz Vispārējo tiesu piespriest atbildētājai atlīdzināt zaudējumus, ko veido negūtā peļņa un prasītāja aktīvu vērtības samazināšanās, kopumā EUR 131 879 601 apmērā, kam pieskaitītas papildu summas, kuras veido nokavējuma procenti par prasīto atlīdzību, sākot no dienas, kad tika iesniegta šī prasība, līdz faktiskās samaksas dienai, kas aprēķināti saskaņā ar procentu likmi, kādu attiecīgajā laika posmā Eiropas Centrālā banka piemēroja galvenajām finansēšanas darbībām un kam pieskaitīti divi procenti, kā arī izdevumus par advokāta pakalpojumiem un pārējos tiesāšanās izdevumus, ko prasītājs sedzis saistībā ar šo tiesvedību.

Ja Vispārējā tiesa neapmierinātu prasītāja prasību, tas lūdz, lai saistībā ar tiesāšanās izdevumiem Reglamenta 87. panta 3. punkta nozīmē Vispārējā tiesa paredz, ka katrs lietas dalībnieks savus tiesāšanās izdevumus sedz pats.

Prasības pamatojumam prasītājs norāda šādus pamatus.

Pirmkārt, prasītājs apgalvo, ka Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra (turpmāk tekstā - "ERA") ir rīkojusies prettiesiski, jo:

2006. gada 19. decembrī izsludināja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā;

22. decembrī publicēja paziņojumu, lai izraudzītos būvdarbu veicēju Preševas [Preševo] robežpārejas punktā;

2007. gada 10. maijā noslēdza līgumu būvdarbu izpildei Preševas robežpārejas punktā Nr. 04SERO 1105004;

apmaksāja Preševas robežpārejas punkta rekonstrukcijas projektu;

izraudzījās būvdarbu veicēju Putevi Užice A..D. un samaksāja tam;

izraudzījās un iecēla uzraudzības iestādi E GIS BCEOM International s.a. rekonstrukcijas darbu veikšanai un samaksāja EUR 180 850 par uzraudzības pakalpojumiem, kas sniegti, izpildot 2008. gada 16. decembrī noslēgto līgumu par rekonstrukciju un uzraudzību Nr. 06SERO 1102/008-1713 81 un 2004. gada 24. septembrī noslēgto līgumu Nr. 04SERO 1105/00 1-162954, par līgumu kopējo vērtību EUR 606 276,39 apmērā;

iegādājās robežpārejas punktam nepieciešamo aprīkojumu (konteinerus, barjeras un citu līdzīgu aprīkojumu);

piedalījās kā rekonstrukcijas investors, tieši koordinēja un uzraudzīja savu ieguldījumu izlietojumu, ar sava biroja Belgradā starpniecību.

Prasītājs turklāt apgalvo, ka, īstenojot iepriekš minētās darbības, ERA ir radījusi prettiesisku apdraudējumu tiesiskajai paļāvībai un likumīgajām tiesībām, kas ir aizsargātas tiesību aktos un ko prasītājs varēja izmantot līdz 2007. gada decembrim (attiecībā uz tirdzniecības vietu) vai līdz 2009. gada 7. maijam (attiecībā uz tiesībām saistībā ar preču muitas termināli). Šāda paļāvība un šādas tiesības ir tiesību uz īpašuma aizsardzību izpausme, kas ir vienas no pamattiesībām, kuras inter alia ir aizsargātas ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 1. pantu.

Turklāt prasītājs apgalvo, ka iepriekš minētās ERA darbības veido smagu un acīmredzamu vispārējo tiesību principu pārkāpumu, proti, šajā gadījumā galvenokārt tiesiskās paļāvības aizsardzības principa, tiesību uz īpašuma aizsardzību, samērīguma principa un pārskatāmības principa pārkāpumu. Uz pārkāpuma acīmredzami smago raksturu inter alia norāda prasītājam radīto zaudējumu apmērs.

Otrkārt, prasītājs norāda, ka ERA darbību rezultātā īpašumam tika nodarīti zaudējumi, ņemot vērā:

negūto peļņu, kas radusies tādēļ, ka nebija iespējams gūt ienākumus no preču un muitas termināļa darbības, ko veido EUR 56 838 141;

negūto peļņu, kas radusies tādēļ, ka nebija iespējams gūt ienākumus no tirdzniecības vietas darbības Preševas robežpārejas punkta teritorijā, ko veido EUR 46 800 000;

negūto peļņu, kas radusies tādēļ, ka nebija iespējams iekasēt nomas maksu un gūt citus ienākumus no komerccentra, kas atrodas pavisam netālu no Preševas robežpārejas punkta, ko veido EUR 42 681 600.

Treškārt, prasītājs norāda, ka nodarītos zaudējumus nenoliedzami radīja "rekonstrukcijas" darbības Preševas robežpārejas punkta teritorijā, ko ieplānoja un veica ERA.

Prasītājs turklāt apgalvo, ka ERA pilnībā apzinājās to, ka prasītājam bija iepriekš minētās tiesības Preševas robežpārejas punkta teritorijā, un ka tādējādi tā apzināti ir pārkāpusi prasītāja tiesības.

____________