Lieta T‑419/03

Altstoff Recycling Austria AG

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Lietoto iepakojuma savākšanas un pārstrādes sistēma Austrijā – Līgumi par savākšanu un šķirošanu, kuros ietverta ekskluzivitātes klauzula – Lēmums par individuālu atbrīvojumu – Noteiktie pienākumi – Samērīguma princips

Sprieduma kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Nosacījumi

(Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkts)

2.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Tādu partnerlīgumu tīkls, kuros ietverta teritoriālas ekskluzivitātes klauzula – Tirgus pieejamība – Līgumi, kuriem ir kumulatīva iedarbība tirgus sadalē – Īpašā ekonomiskā konteksta ņemšana vērā

(EKL 81. panta 1. punkts)

3.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Līgumu par mājsaimniecībā izlietoto iepakojumu savākšanu un šķirošanu, kuros ietverta teritoriālas ekskluzivitātes klauzula, tīkls – Pamatojums – Iespējamas ierobežojošas sekas augšupejošā mājsaimniecību radītā iepakojuma likvidēšanas sistēmu tirgū – Pienākumiem pakļauta individuāla atbrīvojuma piešķiršana

(EKL 81. panta 1. un 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 17 8. panta 1. punkts)

1.      Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkta pirmo daļu jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā ir aizliegta vismaz, ja šie pamati nav balstīti uz tādiem tiesību vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā. Šajā sakarā pamats, kas tikai papildina iepriekš tieši vai netieši izvirzītu pamatu un kas ir cieši saistīts ar to, ir jāatzīst par pieņemamu.

(sal. ar 44. punktu)

2.      Komisijas vērtējuma par to, vai pastāv vērā ņemams konkurences ierobežojums EKL 81. panta 1. punkta izpratnē, kas saistīts ar partnerlīgumā ietverto teritoriālas ekskluzivitātes klauzulu, pamatojuma izvērtēšanas ietvaros Vispārējā tiesa nevar aprobežoties ar ekskluzivitātes elementiem, kas apskatīti atsevišķi, un tikai atsaucoties uz ierobežojumiem, kas noteikti ar minētajiem partnerlīgumiem.

Faktiski attiecībā uz jautājumu par to, vai uz šiem līgumiem attiecas EKL 81. panta 1. punkta ierobežojums, būtu jāizvērtē, vai visi līdzīgie līgumi, kas noslēgti attiecīgajā tirgū, un citi attiecīgo līgumu ekonomiskā un juridiskā konteksta elementi liecina par to, ka visu šo līgumu rezultātā jauniem konkurentiem pieeja šim tirgum ir liegta.

Ja no šā vērtējuma izriet, ka tas tā nav, individuālie līgumi, kas veido līgumu virkni, nevar apdraudēt konkurenci EKL 81. panta 1. punkta izpratnē. Turpretī, ja vērtējums atklāj, ka pieeja tirgum ir sarežģīta, būtu jāanalizē, ciktāl minētie partnerlīgumi veicina kopējo seku rašanos, ņemot vērā, ka ir aizliegti tikai tie līgumi, kas būtiski veicina iespējamo tirgus sadali.

(sal. ar 56. punktu)

3.      Attiecībā uz tādu partnerlīgumu tīklu, kuri noslēgti, no vienas puses, starp reģionālo atkritumu pārstrādes uzņēmumu, kas darbojas mājsaimniecību izlietotā iepakojuma likvidēšanas tirgū, un, no otras puses, reģionālajiem partneriem (piemēram, uzņēmumi vai teritoriālas apvienības), kas konkrēti nodrošina minētā mājsaimniecību izlietotā iepakojuma savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un reģenerāciju un kuriem de facto attiecīgajā savākšanas un šķirošanas reģionā no trim līdz pieciem gadiem ir piešķirta teritoriāla ekskluzivitāte, praktiskas šī līgumu tīkla ieviešanas sekas ir pieejas tirgum slēgšana izslēgtajiem savākšanas un šķirošanas uzņēmumiem un tas, ka attiecībā uz piedāvājumu konkurence ir ierobežota mājsaimniecību radītā iepakojuma savākšanas un šķirošanas tirgū līguma darbības laikā.

Ciktāl minētos partnerlīgumus ir noslēdzis lielākais atkritumu likvidēšanas pakalpojumu pieprasītājs un minētie partnerlīgumi ir spēkā visā dalībvalsts teritorijā, konkurences ierobežojums kā šāda ekskluzivitāte skar atkritumu savākšanas un šķirošanas tirgu un tam būs sekas visā valsts teritorijā un līdz ar to visā attiecīgajā ģeogrāfiskajā savākšanas un šķirošanas tirgū. Tā izslēgtajiem uzņēmumiem ir grūtības gan apiet līgumu tīklu un iekļūt vietējo mājsaimniecību radīto atkritumu savākšanas un šķirošanas tirgū, gan arī izdzīvot minētajā tirgū.

Tomēr šādi partnerlīgumi ir attaisnojami apsaimniekošanas un efektivitātes iemeslu dēļ, ar uzticama savākšanas pakalpojuma nodrošināšanas vajadzībām, kā arī nepieciešamību nodrošināt plānošanas un investīciju drošību, tādējādi izpildot savākšanas un šķirošanas pakalpojumu līgumu. Ekskluzivitātes pienākums tādējādi var būt neapstrīdams ierobežojums racionālas savākšanas un šķirošanas darbību dalībvalsts tirgū plānošanas mērķa ierobežojums EKL 81. panta 3. punkta izpratnē.

Katrā ziņā reģionālā atkritumu pārstrādes uzņēmuma apņemšanās līgumiski saistīties tikai ar vienu savākšanas un/vai šķirošanas partneri savākšanas reģionā varētu ļaut tā potenciālajiem konkurentiem liegt pieeju vietējai savākšanas un šķirošanas infrastruktūrai, ja tam izdodas saviem partneriem noteikt ekskluzivitāti de facto savākšanas un šķirošanas pakalpojumu sniegšanā. Šādā situācijā tiem nebūtu reālas un konkrētas iespējas apiet minētā uzņēmuma radīto līgumu tīklu, jo mājsaimniecību radītā iepakojuma savākšanas un šķirošanas tirgū nav citu savākšanas un šķirošanas uzņēmumu, kas tai no pašu darbību sākuma varētu sniegt pakalpojumus ar konkurētspējīgiem nosacījumiem. Tādēļ konstatētais konkurences ierobežojums mājsaimniecību radītā iepakojuma savākšanas un šķirošanas tirgū var būt pamats konkurences ierobežojumam augšupējā tirgū, citiem vārdiem, mājsaimniecību radītā iepakojuma likvidēšanas sistēmu tirgū. Šis ierobežojums noteikti izpaustos kā pieprasījuma pēc savākšanas un šķirošanas pakalpojumu samazināšanās mājsaimniecību radītā iepakojuma savākšanas un šķirošanas tirgū.

Tā Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā, uzskatīdama, ka, lai izvairītos no iespējas, ka reģionālais [atkritumu] pārstrādes uzņēmums varētu izskaust konkurenci mājsaimniecību radītā iepakojuma likvidēšanas sistēmu tirgū, individuāli piešķirtais atbrīvojums saskaņā ar Regulas Nr. 17 8. panta 1. punktu ir jāpakļauj dažiem pienākumiem.

(sal. ar 58., 59., 63.–65. un 80. punktu)