Prasība, kas celta 2014. gada 6. janvārī – Bos u.c./Parlaments un Padome

(lieta T-23/14)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Mark Bos (Ankara, Turcija), Estelle Kadouch (Jeruzaleme, Izraēla), Siegfried Krahl (Lago Sul, Brazīlija) un Eric Lunel (Dakara, Senegāla) (pārstāvis – F. Krenc, advokāts)

Atbildētāji: Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments

Prasītāju prasījumi:

atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013, ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, ciktāl ar to groza Civildienesta noteikumu X pielikumu (1. pants, Nr. 70);

piespriest atbildētajiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji – līgumdarbinieki un ierēdņi Eiropas Savienības delegācijās – izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 20., 21. un 31. panta 2. punkta pārkāpums, ciktāl ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības reformu drastiski un brutāli samazinot trešajās valstīs ierēdņu un pārējo darbinieku, kuri pilda pienākumus trešajās valstīs, tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu. Prasītāji apgalvo, ka apstrīdētajā regulā neesot ņemta vērā minēto ierēdņu un pārējo darbinieku īpašā situācija.

Ar otro pamatu tiek apgalvots Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – “ECPAK”) 8. panta un Hartas 7. un 31. panta 2. punkta pārkāpums, ciktāl Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības reformā neesot ievērota prasītāju privātā un ģimenes dzīve, jo viņu tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu esot samazinātas gandrīz uz pusi un ka šis samazinājums nepamatoti traucējot viņu privātajai un ģimenes dzīvei.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums, jo priekšrocības, kas ir saistītas ar pienākumu pildīšanu trešajā valstī, kas ir noteikušas prasītāju izvēli, esot pēkšņi zudušas pēc Civildienesta noteikumu X pielikuma reformas.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots Civildienesta noteikumu 10. panta, kā arī Hartas 12., 27. un 28. panta un ECPAK 11. panta pārkāpums informācijas nesniegšanas, konsultāciju un apspriešanās neesamības dēļ procesā, kura noslēgumā tika pieņemta Civildienesta noteikumu X pielikuma reforma.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots laba likumdošanas procesa principa pārkāpums un tostarp rūpības pienākuma un pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde gan adekvātas informācijas nesniegšanas un konsultāciju ar Civildienesta noteikumu komiteju un arodbiedrībām neesamības dēļ procesā, kura noslēgumā tika pieņemta Civildienesta noteikumu X pielikuma reforma, kā arī pamatojuma neesamības attiecībā uz lēmumiem par minēto pielikumu dēļ.