VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2014. gada 16. oktobrī

Lieta T‑26/14 P

Peter Schönberger

pret

Eiropas Savienības Revīzijas palātu

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2011. gada paaugstināšana amatā – Standarta reizināšanas likmes – Sacīkste

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 5. novembra spriedumu lietā F‑14/12 Schönberger/Revīzijas palāta (Krājums‑CDL, EU:F:2013:167), kurā lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums      Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 5. novembra spriedumu lietā F‑14/12 Schönberger/Revīzijas palāta atcelt. Nodot lietu atpakaļ Civildienesta tiesai. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Sacīkstes princips – Ievērošana tiesvedībā – Apjoms – Pamatojuma aizstāšana bez debatēm, kas balstītas uz sacīkstes principu – Minētā principa pārkāpums

Sacīkstes principa ievērošana nozīmē, ka procesa dalībniekiem ir tikusi dota iespēja paust nostāju par faktiem un dokumentiem, ar kuriem tiks pamatots tiesas nolēmums, kā arī apspriest tiesā iesniegtos pierādījumus un apsvērumus, un tiesību pamatus, kurus tiesa ir izvirzījusi pēc savas ierosmes un ar kuriem tā vēlas pamatot savu nolēmumu. Lai izpildītu prasības saistībā ar tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu, ir svarīgi, lai lietas dalībnieki atbilstoši sacīkstei varētu apspriest gan faktiskos, gan tiesiskos apstākļus, kuri noteiks tiesvedības iznākumu.

Tādējādi, kad pamats tiek noraidīts, balstoties uz tādu attiecīgās tiesību normas interpretāciju, kura neatbilst interpretācijai, kādu administrācija izmantojusi apstrīdētā lēmuma pamatojumam, Savienības tiesa ne tikai aizstāj pamatojumu, bet, balstīdama šo noraidījumu uz faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kuri tiesā nav tikuši apspriesti, arī pārkāpj sacīkstes principu.

Šajā saistībā ir jāizskata arī jautājums, vai Savienības tiesas rīcība var tikt padarīta leģitīma ar apgalvojumu, ka, pat ja attiecīgās nelikumības nebūtu, tiesvedības iznākums nevarētu būt citāds, jo sacīkstes principa neievērošana nebūtu varējusi ietekmēt pārsūdzētā sprieduma saturu un neesot aizskārusi prasītāja intereses.

Šajā ziņā atbilstoši LESD 270. pantam un Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punktam citās lietās, izņemot lietas, kas ir saistītas ar finansēm, Civildienesta tiesas jurisdikcijā ir veikt nelabvēlīga akta tiesiskuma pārbaudi. LESD 264. pantā ir paredzēts, ka tad, ja prasība ir pamatota, apstrīdētais tiesību akts tiek pasludināts par spēkā neesošu. Tādējādi Savienības tiesa katrā ziņā nevar aizstāt apstrīdētā tiesību akta autora pamatojumu ar savējo.

(skat. 23.–26., 32. un 34. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedumi, 2000. gada 27. janvāris, C‑164/98 P DIR International Film u.c./Komisija, Krājums, EU:C:2000:48, 38. punkts; 2008. gada 22. decembris, C‑487/06 P British Aggregates/Komisija, Krājums, EU:C:2008:757, 141. punkts; 2009. gada 17. decembris, C‑197/09 RX‑II M/EMEA, pārskatīšana, Krājums, EU:C:2009:804, 39.–41. un 52. punkts un tajos minētā judikatūra, un 2013. gada 28. februāris, C‑246/11 P Portugāle/Komisija, EU:C:2013:118, 85. punkts.

Vispārējā tiesa: spriedumi, 2010. gada 16. decembris, T‑175/09 P Padome/Stols, Krājums‑CDL, EU:T:2010:534, 22. punkts, un 2013. gada 4. decembris, T‑107/11 P ETF/Schuerings, Krājums‑CDL, EU:T:2013:624, 51. punkts un tajā minētā judikatūra.