Prasība, kas celta 2012. gada 10. janvārī - Kazino Parnithas/Komisija
(lieta T-14/12)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Elliniko Kazino Parnithas AE (Maroussi, Grieķija) (pārstāvji - F. Carlin, Barrister, N. Niejahr, Q. Azau, F. Spyropoulos, I. Dryllerakis un K. Spyropoulos, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atcelt Komisijas 2011. gada 24. maija lēmumu 2011/716/EU par valsts atbalstu noteiktiem Grieķijas kazino C 16/10 (iepriekš NN 22/10, iepriekš CP 318/09), ko īstenojusi Grieķijas Republika (OV 2011 L 285, 25. lpp.);
pakārtoti, atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju; vai
vēl pakārtoti, atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl tajā ir uzdots atgūt summas no prasītājas; un
piespriest atbildētājai segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu, nosakot, ka attiecīgais pasākums ir valsts atbalsts:
identificējot, ka prasītāja saņēma ekonomisku priekšrocību "fiskālas diskriminācijas" formā EUR 7,20 apmērā par biļeti;
konstatējot, ka pasākums ietvēra atteikšanos no valsts līdzekļiem;
uzskatot, ka pasākums ir selektīvs prasītājas labā; un
secinot, ka pasākums kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību dalībvalstu starpā.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi LESD 296. pantu, nesniedzot pienācīgu pamatojumu, kas prasītājai ļautu un šai tiesai ļautu pārbaudīt pamatojumu, balstoties uz kura tā konstatēja, ka prasītāja guva labumu no selektīvas priekšrocības, ka šāda priekšrocība ietvēra atteikšanos no valsts ieņēmumiem un varētu kropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību dalībvalstu starpā.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka tiktāl, ciktāl apstrīdētajā lēmumā ir uzdots atgūt no prasītājas summas, ar to tiek pārkāpts:
14. panta 1. punkts Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999 , saskaņā ar kuru atgūšanai ir jāattiecas uz saņēmēja saņemto atbalstu, jo atbildētāja apstrīdētajā lēmumā nav pareizi kvantificējusi atbalsta summu, ko prasītāja varētu būt saņēmusi; un
14. panta 1. punkts otrais teikums Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999, jo ar atgūšanu šajā lietā tiek pārkāpti ES vispārējie tiesību principi, proti, tiesiskās paļāvības princips, tiesiskās drošības princips un samērīguma princips.
____________1 - Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV 1999 L 83, 1. lpp.).