Prasība, kas celta 2012. gada 6. janvārī - Provincie Groningen u.c./Komisija

(lieta T-15/12)

Tiesvedības valoda - holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Provincie Groningen (Groningena, Nīderlande), Provincie Friesland (Leeuwarden, Nīderlande), Provincie Drenthe (Assen, Nīderlande), Provincie Overijssel (Zwolle, Nīderlande), Provincie Gelderland (Arnhem, Nīderlande), Provincie Flevoland (Lelystad, Nīderlande), Provincie Utrecht (Ūtrehta, Nīderlande), Provincie Noord-Holland (Hārlema, Nīderlande), Provincie Zuid-Holland (Hāga, Nīderlande), Provincie Zeeland (Midelburga, Nīderlande), Provincie Noord-Brabant (Hertohenbosha, Nīderlande) un Provincie Limburg (Māstrihta, Nīderlande) (pārstāvji - P. Kuypers un N. van Nuland, advocaten)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2011. gada 13. jūlija lēmumu lietā Nr. 308/2010 vai, pakārtoti, - to atcelt tiktāl, ciktāl valsts atbalsta regulējums nāk par labu vides aizsardzības organizācijām, vai, pakārtoti pēdējam, - to atcelt, ciktāl valsts atbalsta regulējums nāk par labu zemes apsaimniekošanas organizācijām;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota nepareiza LESD 107. panta 1. punkta piemērošana un Eiropas Savienības tiesību pārkāpums

Vides aizsardzība Nīderlandē esot ar vispārējo interešu apsvērumiem saistīts pienākums saskaņā ar Protokola Nr. 26 par ar vispārīgo interešu apsvērumiem saistītiem pienākumiem 2. pantu. Konkurences tiesības tāpēc tai neesot piemērojamas.

Lauksaimnieki, vides aizsardzības organizācijas un katrā ziņā zemes apsaimniekotāju organizācijas esot netaisnīgi kvalificēti par uzņēmumiem LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

Valsts atbalsta tiesiskais regulējums, ņemot vērā ar to saistītos nosacījumus, neradot nekādas ekonomiskas priekšrocības saņēmējiem LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

Komisijas esot nepareizi piemērojusi Tiesas 2003. gada 24. jūlija spriedumā lietā C-280/00 Altmark Trans un Regierungspräsidium Magdeburg (Recueil, I-7747. lpp.) izvirzīto ceturto kritēriju.

Valsts atbalsta tiesiskais regulējums neierobežojot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Ar otro pamatu tiek apgalvota LESD 296. panta 2. punktā paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde.

____________