Lieta T‑457/09
Westfälisch-Lippischer Sparkassen- und Giroverband
pret
Eiropas Komisiju
Valsts atbalsts – WestLB pārstrukturēšana – Atbalsts, kas ir paredzēts nopietnu traucējumu novēršanai kādas dalībvalsts tautsaimniecībā – EKL 87. panta 3. punkta b) apakšpunkts – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tiek ievēroti konkrēti nosacījumi – Prasība atcelt tiesību aktu – Individuāla skaršana – Interese celt prasību – Pieņemamība – Koleģialitāte – Pienākums norādīt pamatojumu – Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai – Samērīgums – Nediskriminācijas princips – EKL 295. pants – Regulas (EK) Nr. 659/1999 7. panta 4. punkts
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2014. gada 17. jūlija spriedums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Individuāla skaršana – Kritēriji – Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tiek ievēroti konkrēti nosacījumi – Prasība, kuru cēlis krājkasu grupējums ar juridiskas personas statusu – Atbalsta piešķīrējas statuss – Neesamība – Nepieņemamība
(EKL 230. panta ceturtā daļa)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Individuāla skaršana – Kritēriji – Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tiek ievēroti konkrēti nosacījumi – Prasība, kuru cēlis atbalsta saņēmēja uzņēmuma akcionārs – Interese celt prasību, kas atšķiras no atbalsta saņēmēja uzņēmuma intereses – Pieņemamība
(EKL 230. panta ceturtā daļa)
3. Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Prasība, kas celta par atceltu tiesību aktu – Attiecīgās atcelšanas un anulēšanas sekas
(EKL 231. un 233. pants)
4. Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Nosacījumi – Jauns pamats – Jēdziens
(Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 48. panta 2. punkts)
5. Komisija – Koleģialitātes princips – Piemērošanas joma – Lēmuma valsts atbalsta jomā pieņemšana rakstveida procedūrā – Komisijas iekšējā reglamenta pārkāpums – Neesamība
(Komisijas iekšējā reglamenta 1. un 12. pants)
6. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu – Atbalsts, kas ir paredzēts nopietnu traucējumu novēršanai kādas dalībvalsts tautsaimniecībā – Atbalsta atļaušanas pakļaušana konkrētiem nosacījumiem – Pieļaujamība
(EKL 87. panta 3. punkta b) apakšpunkts)
7. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Komisijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas – Iespēja pieņemt pamatnostādnes – Sekas – Savas novērtējuma brīvības pašierobežošana
(EKL 87. panta 3. punkts)
8. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu – Atbalsts, kas ir paredzēts nopietnu traucējumu novēršanai kādas dalībvalsts tautsaimniecībā – Atbalsts grūtībās nonākušai sistēmiski nozīmīgai bankai – Atbalsta pārbaude saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm – Pieļaujamība
(EKL 87. panta 3. punkta b) apakšpunkts; Komisijas Paziņojums 2004/C 244/02)
9. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērošanas joma – Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā – Konkurences apdraudējuma un ietekmes uz tirdzniecību starp dalībvalstīm raksturojums – Pagaidu lēmumā sniegtā pamatojuma izmantošana – Pieļaujamība
(EKL 87. panta 1. punkts un 253. pants)
10. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērošanas joma – Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā – Lēmums par atbalstu grūtībās nonākuša uzņēmuma pārstrukturēšanai – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tiek ievēroti konkrēti pārstrukturēšanas plānā paredzēti nosacījumi – Pienākums paskaidrot katra nosacījuma nepieciešamību – Neesamība
(EKL 253. pants; Padomes Regulas Nr. 659/1999 7. panta 4. punkts; Komisijas Paziņojums 2004/C 244/02)
11. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu – Atbalsts pārstrukturēšanai grūtībās nonākušam uzņēmumam – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tiek ievēroti konkrēti pārstrukturēšanas plānā paredzēti nosacījumi – Samērīguma principa ievērošana – Piemērošanas joma
(EKL 87. panta 3. punkts)
12. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Lēmums par atbalstu grūtībās nonākuša uzņēmuma pārstrukturēšanai – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tiek ievēroti konkrēti pārstrukturēšanas plānā paredzēti nosacījumi – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums – Neesamība
(EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts)
13. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu – Vērtējums, ņemot vērā EKL 87. pantu – Komisijas iespēja ņemt vērā kopējā tirgus attīstību salīdzinājumā ar iepriekšēju lēmumu
(EKL 87. panta 3. punkta b) apakšpunkts)
14. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Jēdziens
(EKL 230. pants)
15. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu – Lēmums, ar kuru atbalsts uzņēmuma pārstrukturēšanai atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tiek ievēroti konkrēti nosacījumi – Pienākums pārdot atbalsta saņēmēju uzņēmumu – Īpašumtiesību sistēmas dalībvalstīs ievērošana – Pārkāpuma neesamība
(EKL 87. panta 3. punkts un 295. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 83.–109. punktu)
2. Ja vien persona nepierāda interesi celt prasību, kas atšķiras no tā uzņēmuma interesēm, uz kuru attiecas Eiropas Savienības akts un kurā tai pieder kādas kapitāla daļas, tā savu interesi attiecībā uz šo aktu var aizstāvēt, tikai īstenojot savas tiesības kā šī uzņēmuma, kuram pašam ir tiesības celt prasību, dalībniece.
Attiecībā uz Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tiek ievēroti konkrēti nosacījumi, atbalsta saņēmējas bankas akcionāru interese celt prasību sakrīt ar bankas interesi, ciktāl ar minēto lēmumu tai ir noteikts pienākums samazināt bilanci, kas nozīmē, ka akcionāri šajā ziņā netiek individuāli skarti. Savukārt bankas akcionārus šis lēmums skar individuāli attiecībā uz to, ka atbalsta atļaušana ir tikusi pakļauta minēto akcionāru pienākumam pārdot banku neatkarīgai trešai personai.
(sal. ar 112. un 120. punktu)
3. Tiesvedība par prasību atcelt tiesību aktu ir jāizbeidz, ja prasītājam ir zudusi interese panākt apstrīdētā akta atcelšanu sakarā ar tiesvedības laikā notikušu notikumu, kura dēļ šī akta atcelšanai pašai par sevi vairs nevar būt tiesisku seku.
Tomēr prasītājs var turpināt pamatot interesi panākt atceltā tiesību akta atcelšanu, ciktāl atcelšanai nav tādas pašas juridiskas sekas kā atcelšanai, ko, iespējams, veiks Vispārējā tiesa. Ar iestādes akta atcelšanu netiek atzīts tā prettiesiskums un tiek radītas ex nunc sekas, savukārt spriedums par tiesību akta atcelšanu rada ex tunc sekas.
Prasītājs šajā ziņā var saglabāt interesi lūgt atcelt neizpildītu tiesību aktu, kas to skar tieši un kurš ir atcelts pēc prasības atcelt tiesību aktu celšanas, lai panāktu, ka Savienības tiesa konstatē, ka attiecībā pret to ir pieļauta prettiesiska rīcība, līdz ar to šāda konstatācija var būt pamats eventuālajai prasībai par zaudējumu atlīdzināšanu ar mērķi panākt adekvātu atlīdzinājumu par zaudējumiem, ko radījis apstrīdētais tiesību akts.
(sal. ar 130., 131. un 137. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 160. un 161. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 164.–173. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 181.–186. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 190. un 191. punktu)
8. Komisijas pieņemtās pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai var tikt uzskatītas par tādām, kuras principā ir atbilstošas, lai novērtētu atbalsta, kas atzīts par nepieciešamu, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā, saderību ar kopējo tirgu, it īpaši to, vai saņēmēji ir sistēmiski nozīmīgas bankas, kuru ekonomiskā dzīvotspēja ir kompromitēta tiktāl, ka ir apdraudēta to pastāvēšana.
No vienas puses, tas, ka šāds atbalsts ir nepieciešams, lai novērstu nopietnus traucējumus kādā tautsaimniecībā, nenozīmē, ka to nevar uzskatīt par atbalstu par labu grūtībās nonākušam uzņēmumam minēto Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 9. punkta izpratnē, saskaņā ar kuru šāds uzņēmums ir tad, ja tas no saviem resursiem vai ar līdzekļiem, ko tas spēj iegūt no sava īpašnieka/akcionāriem vai kreditoriem, nespēj apturēt zaudējumus, kuri bez valsts iestāžu ārējas iejaukšanās īstermiņā vai vidējā termiņā gandrīz noteikti radīs tā nespēju turpināt darbību. Principā banka, kuras ekonomiskā dzīvotspēja ir kompromitēta tiktāl, ka ir apdraudēta tās pastāvēšana, var tikt uzskatīta par grūtībās nonākušu uzņēmumu.
No otras puses, lai varētu uzskatīt, ka pārstrukturēšanas atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, iepriekš minētajās pamatnostādnēs ir prasīts, ka saņēmējam ir jāiesniedz pārstrukturēšanas plāns, kas ļauj saprātīgā termiņā atjaunot tā ilgtermiņa dzīvotspēju, ka kopā ar atbalstu ir jāparedz pasākumi, lai izvairītos no jebkādiem pārmērīgiem konkurences traucējumiem, un ka atbalsts ir jāierobežo līdz stingram pārstrukturēšanas izmaksu minimumam. Komisijai ir tiesības prasīt, lai atbalsta, kas piešķirts sistēmiski nozīmīgām bankām finanšu krīzes dēļ, atļaušana ir pakļauta šo nosacījumu izpildei, pat gadījumā, kad atbalsta mērķis ir novērst nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā.
(sal. ar 195.–197. punktu)
9. EKL 87. panta 1. punkts aizliedz atbalstu, kas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus. Tomēr, izvērtējot šos divus nosacījumus, Komisijai nav jākonstatē atbalsta reālā ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un faktiska konkurences izkropļošana, bet gan tikai jāpārbauda, vai atbalsts varētu ietekmēt šo tirdzniecību un izkropļot konkurenci.
Tādējādi tas, ka Komisija lēmumā, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tiek ievēroti konkrēti nosacījumi, nav iesniegusi pierādījumu par atbalsta radītiem konkurences izkropļojumiem, nevar radīt nedz EKL 87. panta 1. punkta pārkāpumu, nedz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi. Vienīgie nozīmīgie jautājumi ir par to, pirmkārt, vai Komisija šajā lēmumā ir norādījusi iemeslus, kuru dēļ šis atbalsts varētu radīt šādu izkropļojumu, un, otrkārt, vai attiecīgā gadījumā prasītājam ir izdevies pierādīt, ka šie iemesli ir kļūdaini.
Runājot par pamatojumu attiecībā uz valsts pasākuma kvalificēšanu par atbalstu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē un līdz ar to attiecībā uz jautājumu, vai šis pasākums var izkropļot konkurenci, Komisija savā galīgajā lēmumā varēja vienīgi atsaukties uz pamatojumu, kuru tā šajā ziņā bija norādījusi pagaidu lēmumā, ciktāl, pirmkārt, dalībvalsts, kura savā paziņojumā atzina, ka attiecīgais pasākums iekļāva valsts atbalstu, neapstrīdēja šo kvalifikāciju pēc pagaidu lēmuma pieņemšanas un, otrkārt, pagaidu lēmums attiecās uz vienu un to pašu valsts pasākumu, vienu un to pašu saņēmēju un vienu un to pašu mērķi, kas nozīmē, ka abi lēmumi ir pieņemti saistītā un pietiekami līdzīgā faktu un juridiskajā kontekstā. Tādējādi šādā gadījumā Komisijai nav vēlreiz jāizvērtē faktiskais konkurences stāvoklis dienā, kurā tā pieņem galīgo lēmumu, kurā to pašu pasākumu turpina kvalificēt par valsts atbalstu.
Turklāt lēmuma, ar kuru par valsts atbalstu kvalificē atbalstu tāda uzņēmuma pārstrukturēšanai, kurš daudz darbojas pārrobežu līmenī sektorā, kurš ir bijis pakļauts liberalizācijai Savienības līmenī, un kurš varēja izzust no tirgus, ja atbalsts nebūtu ticis piešķirts, pamatojums var būt īpaši īss.
(sal. ar 228., 229., 235., 240., 241., 243., 254. un 259. punktu)
10. Lēmumā, ar kuru ir atļauts pārstrukturēšanas atbalsts, it īpaši Komisijai ir pienākums, pirmkārt, pierādīt, ka atļautais pasākums tiešām ir jākvalificē par valsts atbalstu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē, otrkārt, pārbaudīt, ka attiecīgā dalībvalsts ir pierādījusi, ka uz atbalstu var attiekties viens no EKL 87. panta 3. punktā paredzētajiem izņēmumiem, un, treškārt, konstatēt, ka, ņemot vērā visus pārstrukturēšanas plānā, par kuru šī dalībvalsts ir uzņēmusies saistības, paredzētos pasākumus, ir iespējams uzskatīt, ka atbalsta saņēmējam būs ilgtermiņa dzīvotspēja un ka ar atbalstu radītie konkurences izkropļojumi nebūs pārmērīgi.
Savukārt Komisijai nav nedz jāpaskaidro katra pārstrukturēšanas plānā paredzētā pasākuma nepieciešamība, nedz jācenšas noteikt kā pasākumus, ar kuriem var nodrošināt iepriekšējā punktā minēto mērķu izpildi, tikai tādus pasākumus, kuri ir pēc iespējas mazāk ierobežojoši, ja vien vai nu attiecīgā dalībvalsts iepriekš nav uzņēmusies saistības par mazāk ierobežojošu pārstrukturēšanas plānu, atbilstoši izpildot šos mērķus, vai arī šī dalībvalsts nav parādījusi savu nepiekrišanu atsevišķu pasākumu iekļaušanai pārstrukturēšanas plānā un nav par to uzņēmusies saistības, pamatojoties uz to, ka Komisija tai galīgi ir norādījusi, ka atbalsts netiks atļauts šo pasākumu neesamības gadījumā, un lēmums, ar kuru atbalsta piešķiršana ir pakļauta nosacījumam par minēto pasākumu izpildi, nevar tikt attiecināts uz konkrēto dalībvalsti šajos gadījumos.
Šie principi ir piemērojami arī tad, ja Komisija saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EKL 88. panta piemērošanai, 7. panta 4. punktu nolemj lēmumā, ar kuru atļauts pārstrukturēšanas atbalsts, ietvert nosacījumu, kas atspoguļo pārstrukturēšanas plānā, par kuru atbildību ir uzņēmusies attiecīgā dalībvalsts, paredzētu pasākumu.
Tādējādi, ja Komisija pieņem šādu lēmumu, tās pienākums norādīt pamatojumu attiecībā uz nepieciešamību attiecīgā atbalsta atļaušanu pakļaut pārstrukturēšanas plānā paredzētajiem nosacījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt atbalsta saņēmēja ilgtermiņa dzīvotspēju, sastāv no tā, ka ir jānorāda iemesli, kuru dēļ tā uzskata, ka minētā plāna izpilde ir pietiekama, lai īstenotu šo mērķi. Savukārt nav atsevišķi jāizvērtē šāda lēmuma pamatojums attiecībā uz katru pārstrukturēšanas plānā paredzētu un lēmumā iekļautu nosacījumu.
(sal. ar 296., 297., 303., 304., 317. un 318. punktu)
11. Saistībā ar lēmuma, ar kuru pārstrukturēšanas atbalsts atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tiek ievēroti arī pārstrukturēšanas plānā paredzēti nosacījumi, pieņemšanu Komisija, īstenojot samērīguma principu, tikai konstatē, pirmkārt, ka pārstrukturēšanas plāns, par kuru atbildību uzņēmusies attiecīgā dalībvalsts, ļauj uzskatīt, ka atbalsta saņēmējs būs ilgtermiņā dzīvotspējīgs un ka netiks pieļauti pārmērīgi konkurences izkropļojumi, un, otrkārt, ka attiecīgā dalībvalsts nav uzņēmusies atbildību par plānu, kurā iekļauti mazāk ierobežojoši pasākumi, kas ļauj pietiekami nodrošināt šo ekonomisko dzīvotspēju un nepieļaut šos izkropļojumus.
(sal. ar 350. punktu)
12. Vienlīdzīgas attieksmes princips prasa, lai salīdzināmas situācijas netiktu aplūkotas atšķirīgi un dažādas situācijas netiktu aplūkotas vienādi, ja vien tādai pieejai nav objektīva attaisnojuma
Šajā ziņā tas, ka pārstrukturēšanas atbalsta atļaušanu pakļauj nosacījumam par pārstrukturēšanas plānā, par kuru atbildību ir uzņēmusies attiecīgā dalībvalsts, paredzēto pasākumu izpildi, nevar radīt vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.
Ja divu salīdzināmu pārstrukturēšanas atbalstu atļaušanu pakļautu dažādiem nosacījumiem, kuri paredzēti pārstrukturēšanas plānos, par kuriem attiecīgi atbildību ir uzņēmušās konkrētās dalībvalstis, atšķirīgā situācija, kurā atrodas atbalsta saņēmēji, neizrietētu no Komisijas izvēles, bet gan no saistībām, kuras attiecīgi uzņēmušās šīs dalībvalstis, un Komisijai ir pienākums pārbaudīt, vai šīs saistības var nodrošināt saņēmēju dzīvotspējas atjaunošanu un pārmērīgu konkurences izkropļojumu novēršanu.
(sal. ar 364., 370. un 371. punktu)
13. Tikai un vienīgi EKL 87. panta 3. punkta b) apakšpunkta ietvaros ir jāizvērtē tāda Komisijas lēmuma tiesiskums, ar kuru konstatēts, ka jauns atbalsts neizpilda šī izņēmuma piemērošanas nosacījumus, nevis saistībā ar tās iepriekšējo lēmumpieņemšanas praksi, pieņemot, ka tā ir pierādīta. Valsts atbalsta jēdziens, kā arī vajadzīgie nosacījumi, lai nodrošinātu saņēmēja dzīvotspējas atjaunošanu, atbilst objektīvai situācijai, kura izvērtējama brīdī, kad Komisija pieņem lēmumu. Līdz ar to iemesliem, kādēļ Komisija kādā iepriekš pieņemtā lēmumā ir atšķirīgi novērtējusi attiecīgo situāciju, nav nozīmes, izvērtējot apstrīdētā lēmuma tiesiskumu.
Turklāt Komisijai nevar tikt atņemta iespēja paredzēt stingrākus saderības nosacījumus par iepriekš pieņemtajos lēmumos noteiktajiem, ja to prasa kopējā tirgus attīstība un neizkropļotas konkurences mērķis šajā tirgū, un tirgus dalībniekiem nav leģitīma iemesla atsaukties uz tiesisko paļāvību saistībā ar pašreizējās situācijas saglabāšanu, kas var tikt grozīta Savienības iestāžu novērtējuma brīvības robežās.
(sal. ar 368. un 369. punktu)
14. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 372. punktu)
15. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 387.–399. punktu)