Lieta T‑68/15
(publicēts izvilkumu veidā)
HH Ferries I/S, agrāk – Scandlines Øresund I/S u.c.
pret
Eiropas Komisiju
Valsts atbalsts – Atbalsts pastāvīgajam savienojumam pāri Zundam – Publiskais finansējums, ko Zviedrijas un Dānijas valstis ir piešķīrušas pastāvīgā savienojuma pāri Zundam infrastruktūras projektam – Valsts garantijas – Nodokļu atbalsts – Lēmums necelt iebildumus – Lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta neesamība – Prasība atcelt tiesību aktu – Apstrīdams tiesību akts – Pieņemamība – Formālas izmeklēšanas procedūras neuzsākšana – Nopietnas grūtības – Atbalsta shēmas jēdziens – Atbalsts ar mērķi sekmēt svarīga projekta īstenošanu Eiropas kopējās interesēs – Garantijā ietverta atbalsta elementa vērtējums – Garantijā ietverta atbalsta ierobežots raksturs – Samērīgums – Tiesiskā paļāvība
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 19. septembra spriedums
1. Valsts atbalsts – Pastāvošs atbalsts – Komisijas vērtējums par atbalsta saderību ar iekšējo tirgu – Novērtēšanas grūtības – Komisijas pienākums uzsākt procedūru, kas balstīta uz sacīkstes principu – Nopietnas grūtības – Jēdziens – Objektīvs raksturs – Pierādīšanas pienākums – Apstākļi, kas ļauj apstiprināt šādu grūtību esamību – Pārbaudes, ko Komisija veikusi iepriekšējās izskatīšanas procedūras laikā, ilgums un nepietiekamais vai nepilnīgais raksturs
(LESD 107. panta 1. punkts un LESD 108. panta 2. un 3. punkts)
2. Valsts atbalsts – Pārbaude, ko veic Komisija – Atbalsta shēmas pārbaude kopumā – Atbalsta shēmas kvalifikācija – Paskaidrojuma par šādas kvalifikācijas iemesliem neesamība apstrīdētajā lēmumā – Nepietiekama vai nepilnīga pārbaude
(LESD 107. panta 1. punkts un 108. pants; Padomes Regulas Nr. 659/1999 1. panta d) punkta otrais teikums)
3. Valsts atbalsts – Pārbaude, ko veic Komisija – Pamatnostādnes, kas pieņemtas, Komisijai īstenojot savu rīcības brīvību – Juridiskā būtība – Indikatīvi rīcības noteikumi, automātiski ierobežojot Komisijas rīcības brīvību – Pienākums ievērot vienlīdzīgas attieksmes, tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās drošības principus
(LESD 107. panta 1. punkts un 108. panta 3. punkts)
4. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Darbības atbalsts – Izslēgšana – Valsts garantijas, kas sedz ceļa un dzelzceļa pastāvīgā savienojuma ekspluatācijas izmaksas – Kvalificēšana par darbības atbalstu
(LESD 107. panta 3. punkts)
5. Valsts atbalsts – Jēdziens – Atbalsts, kas piešķirts galvojuma veidā – Iekļaušana
(LESD 107. panta 1. punkts)
6. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts, kas sekmē Eiropas kopīgām interesēm svarīga projekta īstenošanu – Kritēriji – Samērīguma principa ievērošana
(LESD 107. panta 1. punkts un 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts; Komisijas paziņojuma 2014/C 188/02 30. punkts)
7. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts, kas sekmē Eiropas kopīgām interesēm svarīga projekta īstenošanu – Atbalsts, kas piešķirts kā galvojums – Valsts garantijā esoša valsts atbalsta aprēķināšana – Komisijas pienākumi
(LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts)
8. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Komisijas rīcības brīvība – Atsauce uz Savienības kontekstu
(LESD 107. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkts)
9. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts, kas sekmē Eiropas kopīgām interesēm svarīga projekta īstenošanu – Kritēriji – No atbalsta sagaidāmas pozitīvas ietekmes saistībā ar LESD 107. panta 3. punktā noteikto mērķu sasniegšanu un tā negatīvas ietekmes saistībā ar konkurences izkropļojumu un ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm izsvēršana
(LESD 107. panta 3. punkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 60.–63. punktu)
2. Gadījumā, ja runa ir par valsts atbalstu, Komisija var tikai izpētīt attiecīgās shēmas vispārējās raksturiezīmes un tai nav pienākuma izvērtēt katru atsevišķo piemērošanas gadījumu, lai pārbaudītu, vai šajā shēmā ir atbalsta elementi.
Tas apstāklis, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā nav ietvērusi skaidrojumi par iemesliem, kāpēc attiecīgās valsts garantijas būtu jāuzskata par atbalsta shēmām, ir elements, kas atklāj nepietiekamas un nepilnīgas pārbaudes esamību.
Šajā ziņā, pat pieņemot, ka no apstrīdētā lēmuma varētu tikt secināts, ka attiecīgās valsts garantijas ietilpst Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai, 1. panta d) punkta otrajā teikumā sniegtajā atbalstu shēmu definīcijā, proti, “visi dokumenti, pamatojoties uz kuriem vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laika periodu un/vai nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar kādu konkrētu projektu”, kā apgalvo Komisija, lēmumā ir jānorāda kādā veidā attiecībā uz šiem valsts garantiju atbalstiem izpildās nosacījums par to, ka atbalstam nav jābūt saistītam ar kādu konkrētu projektu. Turklāt, no vienas puses, valsts garantiju kvalificēšanas stadijā apgalvot, ka ir runa par vienu vai divām atbalsta shēmām, jo šo garantiju sniegtais atbalsts nav piesaistīts konkrētam projektam, un, no otras puses, pasākumu saderības ar iekšējo tirgu vērtējuma stadijā apgalvot, ka attiecīgās valsts garantijas attiecas uz projektu, kas ir “konkrēts, noteikts un skaidri definēts”, ir savstarpēji nesaderīgi. Proti, nav runa par atšķirīgiem juridiskiem jēdzieniem, bet gan par faktisko apstākli, kam būtu jāpaliek nemainīgam katrā juridiskajā vērtējumā.
Šajā sakarā attiecīgās valsts garantijas nav jāuzskata par piesaistītu konkrētam projektam, jo šo valsts garantiju atbalsti sedz gan fiksētā savienojuma būvniecības, gan arī ekspluatācijas posmu. Faktiski, īpašības vārds “konkrēts” nozīmē “tāds, kas kaut kam ir raksturīgs”, ir jāuzskata, ka atbalsti, kas saistīti ar valsts garantijām, ir piesaistīti konkrētam projektam tāpēc, ka tie sedz būvnieka aizdevumus, kas saistīti vienīgi ar fiksētā savienojuma projektu, tostarp ekspluatācijas posmu, izņemot citus projektus un darbības. Komisijas uzsvērtais “nenoteikts” ekspluatācijas posma raksturs tieši neattiecas uz projekta konkrētumu, bet patiesībā attiecas uz valsts garantiju ierobežotā vai neierobežotā rakstura novērtējumu, to saderības vērtējuma ietvaros.
No minētā izriet, ka Komisija sākotnējās pārbaudes procedūras gaitā ir sastapusies ar nopietnām grūtībām saistībā ar valsts garantiju kvalificēšanu par atbalsta “shēmām”.
(skat. 68., 75., 76., un 79.–81. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 94. punktu)
4. Par darbības atbalstu ir jākvalificē atbalsts, kura mērķis ir uzņēmuma atbrīvošana no izmaksām, kuras tam parasti būtu jāsedz saistībā ar ikdienas pārvaldību vai parasto darbību. Principā darbības atbalsts neietilpst LESD 107. panta 3. punkta piemērošanas jomā. Tik tiešām, šis atbalsts principā kropļo konkurences nosacījumus nozarēs, kurās tas tiek piešķirts, turklāt tas arī jau pēc sava rakstura nevar sasniegt nevienu no mērķiem, kuri noteikti iepriekš minētajos izņēmuma noteikumos. Tātad pastāv prezumpcija, ka darbības atbalsts jau pēc sava rakstura kropļo konkurenci un nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, ka tas ir pretrunā kopējām interesēm. Šāds atbalsts principā ir aizliegts.
Atbalsts, ko veido valsts garantijas, kuras sedz pastāvīgā savienojuma ekspluatācijas izmaksas, var veidot darbības atbalstu.
(skat. 103., 104. un 108. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 120. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 142.–144., 189. un 190. punktu)
7. It īpaši ņemot vērā, ka LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir interpretējams šauri, Komisijai ir jānoskaidro, vai gan valsts garantijās ietvertais atbalsts, kas sedz gan ceļa un dzelzceļa pastāvīgā savienojuma būvniecības gan ekspluatācijas izmaksas, gan nodokļu atbalsts ir nepieciešami un samērīgi ar sasniedzamo mērķi. Šajā ziņā, lai kādas arī būtu šajā gadījumā piemērojamās materiālo tiesību normas ratione temporis, noskaidrot, kā noteikt garantijā ietverto atbalsta elementu, proti, noskaidrot atbalsta elementa noteikšanas metodi, bez pienākuma norādīt precīzu gala aprēķinu, ir nepieciešams priekšnosacījums, lai novērtētu minētā atbalsta nepieciešamību un samērīgumu. Proti, atbalsta samērīguma novērtēšana nozīmē, ka ir jāizvērtē, vai tas aprobežojas ar minimumu, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu LESD 107. panta 3. punktā noteikto dažādo atkāpju mērķus, un tas nozīmē, ka ir jānoskaidro, cik lielā mērā attiecīgais atbalsts ir nepieciešams, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, un tātad ir jānoskaidro, kā sākotnēji ir aprēķināmi atbalsta elementi. Tas atbilst judikatūrai, kurā ir atzīts, ka nevienā Savienības tiesību normā nav noteikts, ka Komisijai, uzdodot atgūt ar iekšējo tirgu nesaderīgu atbalstu, būtu jānorāda precīza atgūstamā atbalsta summa. Šajā ziņā pietiek, ja Komisijas lēmumā ir ietvertas norādes, kas tā adresātam pašam ļauj bez īpašām grūtībām noteikt šo summu.
(skat. 148.–151. punktu)
8. Ekonomiskie vērtējumi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta piemērošanā, kur Komisijai ir plaša rīcības brīvība, ir jāveic Savienības mērogā, un tas nozīmē, ka Komisijai ir pienākums izvērtēt atbalsta ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību Savienībā. Komisijai ir tāds pats pienākums, veicot savus ekonomiskos vērtējumus LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanas kontekstā.
(skat. 204. un 207. punktu)
9. Lai novērtētu, vai atbalsts ietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, ka tas ir pretēji kopējām interesēm, it īpaši ir jāpārbauda, vai nav traucēts līdzsvars starp ieinteresēto uzņēmumu slogu, no vienas puses, un labumu, kas izriet no attiecīgā atbalsta piešķiršanas, no otras puses. Komisijai valsts atbalsta ietekmes pārbaudes ietvaros savas pārbaudes ietvaros ir jāveic izsvēršana starp atbalsta pozitīvo un tā negatīvo ietekmi uz tirdzniecības nosacījumiem un neizkropļotas konkurences saglabāšanu. Nepieciešamība “izsvērt” sagaidāmo pozitīvo ietekmi saistībā ar LESD 107. panta 3. punkta a)–e) apakšpunktā noteikto mērķu sasniegšanu un atbalsta negatīvo ietekmi saistībā ar konkurences izkropļojumu un ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm ir tikai samērīguma principa un LESD 107. panta 3. punktā noteikto atbrīvojumu šauras interpretācijas principa izpausme.
Turklāt, ja tiktu pieļauts, ka šāda izsvēršana būtu veicama tikai dažu LESD 107. panta 3. punktā minēto atbrīvojumu gadījumā, bet citu atbrīvojumu gadījumā tā nebūtu veicama, tas būtu līdzvērtīgi atzīšanai, ka dažu LESD 107. panta 3. punktā noteikto mērķu gadījumā atbalsts varētu tikt atzīts par saderīgu pat tad, ja tā pozitīvā ietekme attiecībā uz mērķa sasniegšanu būtu mazāka nekā tā negatīvā ietekme saistībā ar konkurences izkropļojumu un tirdzniecību. Šāda rakstura interpretācija veidotu asimetriju LESD 107. panta 3. punktā noteikto dažādo atbrīvojumu starpā, kas būtu pretrunā valsts atbalsta noteikumu lietderīgai iedarbībai. Tātad ir jānoraida arguments par to, ka izsvēršanas kritērijs neesot piemērojams veiktajai analīzei atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam.
(skat. 210.–212. un 214. punktu)