Prasība, kas celta 2017. gada 8. februārī – Consorzio IB Innovation/Komisija
(lieta T-84/17)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Consorzio IB Innovation (Bentivoglio, Itālija) (pārstāvji – A. Masutti un P. Manzini, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāja prasījumi:
atcelt apstrīdēto lēmumu – iespējams, daļēji –, pamatojoties uz izvirzītajiem prasības pamatiem;
piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Šī prasība ir vērsta pret Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta 2016. gada 30. novembra Lēmumu (ref. Ares 2016 – 6711369), ar ko tas ir piekritis Lubbock Fine 2016. gada 21 novembra nobeiguma ziņojumam Nr. 14-BA259-027 un tādējādi ir atzinis, ka IBI ir pienākums atmaksāt EUR 294 925,43 saistībā ar līgumu Nr. 261679-CONTAIN un EUR 155 482,91 saistībā ar līgumu Nr. 288383-ICARGO, kā arī pārbaudīt, vai ir sistemātiski pieļautas kļūdas saistībā ar virkni vēlāku līgumu.
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir kļūdaini un pretrunīgi interpretēti jēdzieni “labuma guvējs” un “trešās personas”, tādējādi pārkāpjot General Agreement (GA) un General Conditions, kas ir ietverti GA II pielikumā.
Šajā ziņā tiek norādīts, ka, ņemot vērā Consorzio īpašības, visi konsorcija dalībnieki veido kolektīvu vienību, kas tiek uzskatīta par GA labuma guvēju. Tātad konsorcija dalībnieki nav trešās personas attiecībā pret labuma guvēju, bet gan paša labuma guvēja daļa. Tādējādi personāls, ko tie konsorcijam nodrošina GA paredzētajai darbībai, tiek uzskatīts par labuma guvēja personālu, un tam nav jābūt minētam I pielikumā, kā ir prasīts apstrīdētajā lēmumā.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajam lēmumam nav juridiskā pamata, tajā ir sniegts pretrunīgs pamatojums un ar to ir pārkāpts labas pārvaldības princips.
Šajā ziņā tiek norādīts, ka apstrīdētajam lēmumam noteikti ir jābūt balstītam uz tiešu tiesību normu, nevis – kā šajā gadījumā – uz Guide on Financial issues, ko ir izdevuši Komisijas dienesti un kam nav juridiska spēka. Šajā lēmumā arī neesot ņemts vērā labas pārvaldības princips, kas liedz Komisijai pieņemt saistošus aktus attiecībā pret adresātiem, pamatojoties uz Komisijas ārējā revidenta ziņojumu, kas ir nepilnīgs un pretrunīgs.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir kļūdaini interpretēts un piemērots GA CONTAIN un ICARGO II pielikuma II. panta 15. punkta 2.c apakšpunkts.
Šajā ziņā tiek norādīts, ka IBI padomdevēji, saistībā ar kuru netiešajām izmaksām ir atteikta atmaksa, bija profesionāļi, kas nebija nodarbināti nevienā citā uzņēmumā, proti, viņi bija “self-employed” [pašnodarbināti]. Tādējādi uz tiem neattiecas neviens no diviem gadījumiem, kuru dēļ aplūkojamo normu 2.c apakšpunktā ir izslēgta iespēja segt izmaksas. Ja uz IBI padomdevējiem, kas izmanto attālināto darbu, neattiecas neviens no abiem izņēmuma gadījumiem, tad uz tiem noteikti attiecas vispārīgais noteikums, proti, uz to netiešajām izmaksām attiecas noteikums par flat rate [vienoto likmi] 60 % apmērā.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Savienībā piemērojamais valodu lietojums.
Šajā ziņā tiek norādīts, ka gan revidenta ziņojums, gan atbildētājas lēmums, ar ko tas ir atzīts, ir rakstīti angļu valodā, proti, citā valodā, nevis IBI valsts valodā. Tātad ir pārkāpts Padomes 1958. gada 15. aprīļa Regulas (EEK) Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas, 3. pants.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots ka ir pārkāpts labas pārvaldības princips, jo, izskatot lietu, nav ievērota pienācīga uzmanība un rūpība.
Šajā ziņā tiek norādīts, ka gadījumā, kad Komisija deleģē ārējam revidentam uzdevumu analizēt projektu grāmatvedības pareizību, pienācīgas uzmanības pienākums ir attiecināms uz revidentu. Turklāt, kad ir saņemts revidenta ziņojums, Komisijai saskaņā ar labas pārvaldības principu tas ir jāanalizē īpaši rūpīgi, un tai ir iespēja attiecīgā gadījumā iejaukties, grozot ziņojuma saturu. Komisija neesot izpildījusi šo pienācīgas uzmanības pienākumu.
____________