VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2011. gada 7. decembrī (*)
Kopējā ārpolitika un drošības politika – Pret Irānu pieņemtie ierobežojošie pasākumi, lai kavētu kodolieroču izplatīšanu – Naudas līdzekļu iesaldēšana – Prasība atcelt tiesību aktu – Pienākums norādīt pamatojumu – Aizmuguriska lietas izskatīšana – Pieteikums par iestāšanos lietā – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas
Lieta T‑562/10
HTTS Hanseatic Trade Trust & Shipping GmbH, Hamburga (Vācija), ko pārstāv J. Kīncle [J. Kienzle] un M. Šlingmans [M. Schlingmann], advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv M. Bišops [M. Bishop] un Z. Kupčova [Z. Kupčová], pārstāvji,
atbildētāja,
par prasību atcelt Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007 (OV L 281, 1. lpp.), tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasītāju.
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikānova [I. Pelikánová] (referente), tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe] un M. van der Vaude [M. van der Woude],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā rakstveida procesu,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Atbilstošās tiesību normas un tiesvedības priekšvēsture
1 Prasītāja, HTTS Hanseatic Trade Trust & Shipping GmbH, ir vācu sabiedrība, kas darbojas kā kuģniecības māklere un kuģu tehniskā administratore. Tā sniedz pakalpojumus it sevišķi Irānas Islāma Republikas kuģniecības uzņēmumam (turpmāk tekstā – “IRISL”).
Pret Irānas Islāma Republiku pieņemtie ierobežojošie pasākumi
2 Šī lieta ir saistīta ar ierobežojošiem pasākumiem, kas pieņemti, lai izdarītu spiedienu uz Irānas Islāma Republiku, lai tā pārtrauktu ar kodolieroču izplatīšanu saistītās darbības un kodolieroču nesēju sistēmu izstrādi (turpmāk tekstā – “kodolieroču izplatīšana”).
3 Eiropas Savienībā ir tikusi pieņemta Padomes 2007. gada 27. februāra Kopējā nostāja 2007/140/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 61, 49. lpp.) un Padomes 2007. gada 19. aprīļa Regula (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 103, 1. lpp.).
4 Kopējās nostājas 2007/140 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā bija paredzēta zināmu kategoriju personu un vienību visu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Šo personu un vienību saraksts bija ietverts Kopējās nostājas 2007/140 II pielikumā.
5 Tiktāl, ciktāl bija skartas Eiropas Kopienas pilnvaras, Regulas 423/2007 7. panta 2. punktā bija paredzēta to personu, vienību un struktūru līdzekļu iesaldēšana, kuras Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Kopējās nostājas 2007/140 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu bija apzinājusi kā tādas, kas piedalās kodolieroču izplatīšanā. Šo personu, vienību un struktūru, uz kurām attiecās līdzekļu iesaldēšanas pasākums atbilstoši Regulas 423/2007 7. panta 2. punktam, saraksts veidoja šī paša tiesību akta V pielikumu.
6 Kopējā nostāja 2007/140 tika atcelta ar Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 195, 39. lpp.).
7 Lēmuma 2010/413 20. panta 1. punktā ir paredzēta vairāku kategoriju vienību līdzekļu iesaldēšana. Šīs tiesību normas adresāti ir konkrēti “[..] personas un struktūras, kuras ir iesaistītas vai tieši saistītas ar atbalsta sniegšanu [kodolieroču izplatīšanā] vai personas vai struktūras, kuras darbojas to vārdā vai pēc to norādījumiem, vai struktūras, kas ir to īpašumā vai kontrolē, tostarp nelikumīgi, [..] kā arī [..] IRISL [..] struktūras un struktūras, kuras ir to īpašumā, kontrolē vai kuras darbojas to vārdā, kā uzskaitīts II pielikumā”.
8 Regula Nr. 423/2007 tika atcelta ar Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 281, 1. lpp.).
9 Regulas Nr. 961/2010 16. panta 2. punktā ir noteikts:
“Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir VIII pielikumā uzskaitīto personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē. VIII pielikumā iekļauj fiziskas un juridiskas personas, vienības un struktūras, kas [..] saskaņā ar Lēmuma [2010/413] 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir apzinātas kā tādas, kas:
a) piedalās [kodolieroču izplatīšanā], ir tieši saistītas ar t[o] vai sniedz t[ai] atbalstu, [..] vai ir apzinātas kā tādas, kas pieder šādai personai, vienībai vai struktūrai vai ko tās kontrolē, tostarp ar nelikumīgiem līdzekļiem, vai kas rīkojas to vārdā vai uzdevumā;
[..]
d) ir juridiska persona, vienība vai struktūra, kas pieder [IRISL] vai ko tas kontrolē.”
10 Regulas Nr. 961/2010 36. pantā ir noteikts:
“2. Ja Padome nolemj piemērot fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai 16. panta 2. punktā minētos pasākumus, tā attiecīgi groza VIII pielikumu.
[..]
3. Padome savu lēmumu un pamatojumu iekļaušanai sarakstā paziņo [2. punktā] minētajai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai tieši, ja adrese ir zināma, vai publicējot paziņojumu, dodot šai fiziskajai vai juridiskajai personai, vienībai vai struktūrai iespēju izteikt savus apsvērumus.
4. Ja ir iesniegti apsvērumi vai jauni būtiski pierādījumi, Padome pārskata savu lēmumu un attiecīgi informē attiecīgo fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru.”
Ierobežojošie pasākumi attiecībā uz prasītāju
11 Kopš Lēmuma 2010/413 pieņemšanas 2010. gada 26. jūlijā, Padome ir iekļāvusi prasītājas nosaukumu personu, vienību un struktūru sarakstā, kas ir ietverts minētā lēmuma II pielikuma III tabulā.
12 Līdz ar to prasītājas nosaukums ar Padomes 2010. gada 26. jūlija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 668/2010, ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā Nr. 423/2007 (OV L 195, 25. lpp.), tika iekļauts personu, vienību un struktūru sarakstā, kas ir ietverts Regulas Nr. 423/2007 V pielikuma III tabulā. Īstenošanas regulas Nr. 668/2010 sekas bija prasītājas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.
13 Kā Lēmumā 2010/413, tā arī Īstenošanas regulā Nr. 668/2010 Padome norādīja šādu pamatojumu: “Rīkojas [Hafize Darya Shipping Lines (HDSL)] interesēs Eiropā”.
14 Padome 2010. gada 28. jūlija vēstulē informēja prasītāju par tās nosaukuma iekļaušanu personu, vienību un struktūru sarakstā, kas ir ietverts Regulas Nr. 423/2007 V pielikuma III tabulā. Tā nesniedza citu pamatojumu kā to, kas bija ietverts Īstenošanas regulā Nr. 668/2010.
15 2010. gada 10. un 13. septembra vēstulēs prasītāja lūdza Padomi pārskatīt lēmumu to iekļaut personu, vienību un struktūru sarakstā, kas ir ietverts Regulas Nr. 423/2007 V pielikuma III tabulā.
16 Tā kā Regula Nr. 423/2007 tika atcelta ar Regulu N. 961/2010, Padome prasītājas nosaukumu iekļāva šīs pēdējās regulas VIII pielikuma B tabulas 26. punkta c) apakšpunktā. Līdz ar to prasītājas līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldēti atbilstoši minētās regulas 16. panta 2. punktam.
17 Regulas Nr. 961/2010 VIII pielikuma B tabulas 26. punkts attiecas uz IRISL. Runājot par prasītājas nosaukuma iekļaušanu, Padome ir norādījusi šādu pamatojumu: “Atrodas IRISL kontrolē vai darbojas tā vārdā”.
18 Ar 2010. gada 28. oktobra vēstuli Padome atbildēja uz prasītājas 2010. gada 10. un 13. septembra vēstulēm, norādot, ka pēc pārskatīšanas tā noraida prasītājas lūgumu izslēgt tās nosaukumu no personu, vienību un struktūru saraksta, kas ir ietverts Regulas Nr. 961/2010 VIII pielikumā (turpmāk tekstā – “apstrīdētais saraksts”). Tā šajā ziņā precizēja, ka, tā kā lietas materiālos nav jaunu faktu, kas attaisnotu izmaiņas Padomes nostājā, uz prasītāju arī turpmāk ir jāattiecina minētajā regulā paredzētie ierobežojošie pasākumi.
19 2010. gada 23. novembra vēstulē prasītāja lūdza Padomi izsniegt tai pierādījumus, kas atbalsta tās nosaukuma iekļaušanu apstrīdētajā sarakstā. Līdz prasības celšanai Padome uz šo vēstuli nav atbildējusi.
Tiesvedība un prasītājas prasījumi
20 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2010. gada 16. decembrī, prasītāja cēla šo prasību. 2010. gada 29. decembrī par prasības pieteikumu tika paziņots Padomei.
21 Padome 2011. gada 14. martā iesniedza iebildumu rakstu.
22 Ar 2011. gada 17. martā un 4. aprīlī Vispārējās tiesas kancelejā iesniegtajiem dokumentiem Eiropas Komisija un Vācijas Federatīvā Republika lūdza atļauju iestāties šajā lietā Padomes prasījumu atbalstam.
23 Tā kā iebildumu raksts tika iesniegts pēc Vispārējās tiesas Reglamenta 46. panta 1. punktā, 101. panta 1. punktā un 102. panta 2. punktā paredzētā termiņa beigām, tiesa 2011. gada 29. martā lūdza prasītāju iesniegt savus apsvērumus par tiesvedības gaitu šajā lietā. 2011. gada 31. marta vēstulē prasītāja lūdza taisīt aizmugurisku spriedumu atbilstoši Reglamenta 122. panta 1. punktam.
24 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt Regulu Nr. 961/2010 tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;
– piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par pieteikumiem par iestāšanos lietā
25 Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 40. panta ceturtajai daļai, ko saskaņā ar šo pašu statūtu 53. panta pirmo daļu piemēro attiecībā uz tiesvedību Vispārējā tiesā, argumenti, kas ir ietverti pieteikumā par iestāšanos lietā, drīkst tikai atbalstīt vienas puses prasījumu.
26 Šajā lietā Komisija un Vācijas Federatīvā Republika lūdza atļauju iestāties lietā Padomes prasījumu atbalstam.
27 Tomēr iepriekš 23. punktā tika konstatēts, ka Padome neiesniedza savu iebildumu rakstu noteiktajā termiņā. Tādēļ tā arī neiesniedza prasījumus, kuru atbalstam Komisija un Vācijas Federatīvā Republika varētu iestāties lietā.
28 Šajos apstākļos vairs nav pamata izskatīt Komisijas un Vācijas Federatīvās Republikas pieteikumus par iestāšanos lietā.
Par lietas būtību
29 Saskaņā ar Reglamenta 122. panta 2. punktu Vispārējai tiesai ir jāpārbauda, vai prasītājas prasījumi šķiet pamatoti.
30 Savu prasījumu pamatošanai prasītāja būtībā izvirza sešus pamatus. Pirmais ir saistīts ar pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi. Otrais pamats attiecas uz to, ka esot pārkāptas prasītājas tiesības uz aizstāvību un konkrēti tās tiesības tikt uzklausītai. Trešais pamats ir saistīts ar tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu. Ceturtais attiecas uz to, ka esot pieļauta kļūda vērtējumā, runājot par Regulas Nr. 961/2010 16. panta 2. punkta piemērošanu. Piektais pamats ir saistīts ar tiesību uz īpašumu pārkāpumu. Sestais attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu.
31 Saistībā ar pirmo pamatu prasītāja apgalvo, ka Padomes norādītais pamatojums tās nosaukuma iekļaušanai apstrīdētajā sarakstā ir nepietiekams un pretrunīgs.
32 Pienākuma norādīt nelabvēlīga akta pamatojumu, kā paredzēts LESD 296. panta otrajā daļā un, konkrētāk, šajā lietā, Regulas Nr. 961/2010 36. panta 3. punktā, mērķis ir, pirmkārt, sniegt attiecīgajai personai pietiekamu norādi, lai noteiktu, vai lēmums patiešām ir pamatots vai arī tajā, iespējams, ir pieļauta kļūda, kas ļauj apstrīdēt lēmuma spēkā esamību Savienības tiesā, un, otrkārt, ļaut šai tiesai veikt šī akta likumības pārbaudi. Šādi noteiktais pienākums norādīt pamatojumu ir būtisks Savienības tiesību princips, no kura var atkāpties tikai imperatīvu apsvērumu dēļ. Tādējādi pamatojums principā attiecīgajai personai ir jāpaziņo vienlaikus ar tai nelabvēlīgo lēmumu, un pamatojuma trūkumu nevar novērst tā, ka attiecīgā persona par lēmuma pamatojumu uzzina tiesvedības laikā Savienības tiesā (šajā ziņā pēc analoģijas skat. Vispārējās tiesas 2006. gada 12. decembra spriedumu lietā T‑228/02 Organisation des Modjahedines du peuple d’Iran/Padome, Krājums, II‑4665. lpp.; turpmāk tekstā – “OMPI spriedums”, 138.–140. punkts un tajos minētā judikatūra).
33 Tādējādi, ja vien nepastāv imperatīvi apsvērumi, kas attiecas uz Savienības vai tās dalībvalstu drošību vai to starptautisko attiecību veidošanu, kas neļautu paziņot zināmus faktus (pēc analoģijas skat. Tiesas 2008. gada 3. septembra spriedumu apvienotajās lietās C‑402/05 P un C‑415/05 P Kadi un Al Barakaat International Foundation/Padome un Komisija, Krājums, I‑6351. lpp., 342. punkts), Padomei atbilstoši Regulas Nr. 961/2010 36. panta 3. punktam ir vienībai, uz kuru attiecas saskaņā ar minētās regulas 16. panta 2. punktu pieņemts pasākums, jādara zināmi īpašie un konkrētie iemesli, kuru dēļ tā uzskata, ka šī tiesību norma ir attiecīgajai personai jāpiemēro. Tai ir arī jāmin faktiskie un tiesiskie apstākļi, no kuriem ir atkarīgs pasākuma juridiskais pamatojums, un apsvērumi, kas ir to pamudinājuši šo pasākumu veikt (šajā ziņā pēc analoģijas skat. iepriekš 32. punktā minēto OMPI spriedumu, 143. punkts un tajā minētā judikatūra).
34 Turklāt pamatojumam ir jābūt atbilstošam attiecīgā akta būtībai un apstākļiem, kādos tas ticis pieņemts. Prasība norādīt pamatojumu ir izvērtējama, ievērojot attiecīgās lietas apstākļus, it īpaši attiecīgā akta saturu, izvirzīto pamatu būtību un interesi saņemt skaidrojumus, kas var būt akta adresātiem vai citām personām, kuras tas skar tieši un individuāli. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu uzskaitīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai akta pamatojums ir pietiekams, ir jānovērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visu juridisko noteikumu kopumu, kas regulē attiecīgo jomu. It īpaši nelabvēlīgs akts ir pietiekami pamatots, ja tas ir pieņemts attiecīgajai personai zināmos apstākļos un ļauj tai izprast pret to noteiktā pasākuma apmēru (skat. iepriekš 32. punktā minēto OMPI spriedumu, 141. punkts un tajā minētā judikatūra).
35 Šajā lietā no paša sākuma ir jāievēro, ka apstākļi, ko Padome ir minējusi pamatojumā, pirmkārt, Regulas Nr. 961/2010 VIII pielikumā un, otrkārt, savā 2010. gada 28. oktobra vēstulē, ir pašos pamatos pretrunīgi. Faktiski, kaut gan minētajā vēstulē ir atsauce uz prasītājas situācijas atkārtotu pārbaudi un to, ka nepastāv jauni fakti, kas attaisnotu Padomes nostājas maiņu, pamatojums, kas ir sniegts minētās Regulas VIII pielikumā, atšķiras no tā, kas attiecībā uz prasītāju bija norādīts iepriekš Īstenošanas regulā Nr. 668/2010. Tādējādi nerodas skaidrība, vai prasītājas nosaukums apstrīdētajā sarakstā ir iekļauts tāpēc, ka joprojām pastāv Īstenošanas regulā Nr. 668/2010 apzinātie apstākļi, proti, saikne starp prasītāju un HDSL, vai arī jauno apstākļu, proti, tiešās saiknes starp prasītāju un IRISL, dēļ.
36 Turklāt, lai kādi arī nebūtu apstākļi, kurus galu galā ir apzinājusi Padome, lai attaisnotu prasītājas nosaukuma iekļaušanu apstrīdētajā sarakstā, tās sniegtais pamatojums, ņemot vērā iepriekš 32.–34. punktā izklāstītos noteikumus, nav pietiekams.
37 Pirmkārt, pieņemot, ka Padome ir pamatojusies uz pastāvošo saikni starp prasītāju un HDSL, ne Regulas Nr. 961/2010 VIII pielikums, ne Padomes 2010. gada 28. oktobra vēstule neļauj novērtēt iemeslus, kuru dēļ Padome ir uzskatījusi, ka fakti, ko savās 2010. gada 10. un 13. septembra vēstulēs ir izklāstījusi prasītāja konkrēti saistībā ar tās darbības raksturu un tās autonomiju attiecībā pret HDSL un IRISL, nav bijuši piemēroti, lai izmainītu tās nostāju jautājumā par ierobežojošo pasākumu pret prasītāju uzturēšanu spēkā.
38 Otrkārt, pieņemot, ka Padome ir pamatojusies uz tiešas saiknes pastāvēšanu starp prasītāju un IRISL, ne Regulas Nr. 961/2010 VIII pielikumā, ne Padomes 2010. gada 28. oktobra vēstulē nav precizēts kontroles, ko attiecībā uz prasītāju it kā īsteno IRISL, raksturs vai tās darbības raksturs, ko prasītāja veic IRISL vārdā un kas attaisno ierobežojošo pasākumu pieņemšanu attiecībā uz to.
39 Šajos apstākļos ir jāsecina, ka Padome, šķiet, nav izpildījusi LESD 296. panta otrajā daļā un Regulas Nr. 961/2010 36. panta 3. punktā paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu. Pirmais pamats līdz ar to, šķiet, ir pamatots, un tātad tam ir jāpiekrīt.
40 Tādējādi Regula 961/2010 tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasītāju, ir jāatceļ, un izskatīt pārējos pamatus nav vajadzīgs.
41 Taču, tā kā no šī sprieduma izriet, ka Regula Nr. 961/2010 ir jāatceļ tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasītāju, pienākuma norādīt pamatojumu neizpildes dēļ, nevar nepieļaut iespēju, ka ierobežojošo pasākumu noteikšana attiecībā uz prasītāju būtībā tomēr varētu izrādīties pamatota.
42 Tādējādi tūlītēja Regulas Nr. 961/2010 atcelšana tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasītāju, var nopietni un neatgriezeniski apdraudēt ar šo regulu noteikto ierobežojošo pasākumu efektivitāti, jo laikposmā pirms tās iespējamās aizstāšanas ar jaunu tiesību aktu prasītāja varētu rīkoties tā, lai izvairītos no vēlāku ierobežojošo pasākumu sekām.
43 Tāpēc saskaņā ar LESD 264. pantu un Tiesas Statūtu 41. pantu Regulas Nr. 961/2010 sekas tiktāl, ciktāl prasītājas nosaukums ir iekļauts sarakstā, kas veido tās VIII pielikumu, ir jāuztur spēkā laikposmā, kas nedrīkst pārsniegt divus mēnešus no šī sprieduma pasludināšanas datuma.
Par tiesāšanās izdevumiem
44 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Padomei spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītājas prasījumiem.
45 Turklāt, tā kā vairs nav pamata izskatīt Komisijas un Vācijas Federatīvās Republikas pieteikumus par iestāšanos lietā, vairs nav jālemj arī par to tiesāšanās izdevumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) vairs nav pamata izskatīt Eiropas Komisijas un Vācijas Federatīvās Republikas pieteikumus par iestāšanos lietā;
2) atcelt Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007, tiktāl, ciktāl tā attiecas uz HTTS Hanseatic Trade Trust & Shipping GmbH;
3) Regulas Nr. 961/2010 sekas tiktāl, ciktāl tā attiecas uz HTTS Hanseatic Trade Trust & Shipping GmbH, paliek spēkā laikposmā, kas nedrīkst pārsniegt divus mēnešus no šī sprieduma pasludināšanas datuma;
4) Eiropas Savienības Padome sedz savus un atlīdzina HTTS Hanseatic Trade Trust & Shipping GmbH tiesāšanās izdevumus.
Pelikánová | Jürimäe | Van der Woude |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2011. gada 7. decembrī.
[Paraksti]