VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2011. gada 14. decembrī

Lieta T‑6/11 P

Eiropas Komisija

pret

Isabel Vicente Carbajosa un citiem

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Paziņojums par konkursu – Atklāts konkurss – Nepielaišana dalībai rakstiskajā pārbaudījumā, ņemot vērā pielaišanas testos iegūtos rezultātus – Kompetenču sadale starp EPSO un konkursa komisiju – Sacīkstes princips

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 28. oktobra spriedumu lietā F‑9/09 Vicente Carbajosa u.c./Komisija, kurā lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums      Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2010. gada 28. oktobra spriedumu lietā F‑9/09 Vicente Carbajosa u.c./Komisija, ciktāl ar to atcelti Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) lēmumi neiekļaut Isabel Vicente Carbajosa konkursā EPSO/AD/117/08 un Niina Lehtinen un Myriam Menchén konkursā EPSO/AD/116/08 to kandidātu sarakstā, kuri aicināti iesniegt pilnu kandidatūras pieteikumu. Atcelt EPSO lēmumus neiekļaut I. Vicente Carbajosa konkursā EPSO/AD/117/08 un N. Lehtinen un M. Menchén konkursā EPSO/AD/116/08 to kandidātu sarakstā, kuri aicināti iesniegt pilnu kandidatūras pieteikumu. I. Vicente Carbajosa, N. Lehtinen un M. Menchén, un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā instancē.

Kopsavilkums

1.      Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Sacīkstes princips –Ievērošana tiesvedībā – Apjoms – Spriedums, ar kuru, balstoties uz pamatu, kas izvirzīts pēc savas ierosmes, atcelts lēmums, neaicinot lietas dalībniekus sniegt apsvērumus – Minētā principa pārkāpums

2.      Ierēdņi – Konkurss – Jēdziens – Iepriekšējas izskatīšanas stadija, kurā ietilpst pielaišanas testi ar jautājumiem ar vairākiem atbilžu variantiem – Iekļaušana

(Civildienesta noteikumu III pielikums)

3.      Ierēdņi – Konkurss – Konkursa norise – Kompetences sadalījums starp Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO), iecēlējinstitūciju un atlases komisiju

(Civildienesta noteikumu 30. panta pirmā daļa; III pielikuma 1. panta 1. punkts un 5. pants; Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas ģenerālsekretāru, Tiesas sekretāra, Revīzijas palātas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas ģenerālsekretāru un Eiropas Ombuda pārstāvja Lēmuma 2002/621/EK 1. panta 1. punkts un 1. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

1.      Tiesības uz aizstāvību ieņem nozīmīgu vietu lietas taisnīgas izskatīšanas organizēšanā un norisē un ietver sacīkstes principu. Šis princips ir piemērojams ikvienā procedūrā, kuras rezultātā iestāde var pieņemt lēmumu, kas būtiski ietekmē personas intereses. Parasti tas nozīmē procesa dalībnieku tiesības paust nostāju par faktiem un dokumentiem, ar kuriem tiks pamatots tiesas nolēmums, kā arī apspriest tiesā iesniegtos pierādījumus un apsvērumus, un tiesību pamatus, kurus tiesa ir izvirzījusi pēc savas ierosmes un ar kuriem tā vēlas pamatot savu nolēmumu. Lai izpildītu prasības saistībā ar tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu, ir svarīgi, lai lietas dalībnieki varētu sacīkstes veidā apspriest gan faktiskos, gan tiesiskos apstākļus, kas noteiks procedūras iznākumu. Arī tiesai pašai ir jāievēro sacīkstes princips, it īpaši gadījumā, kad tā izskata lietu, balstīdamās uz pamatu, kuru tā ir izvirzījusi pēc savas ierosmes.

Ja absolūtu pamatu lietas dalībnieki nav nedz izvirzījuši kādā lietā, nedz apsprieduši tiesas sēdē šajā lietā, bet gan vienīgi citās lietās, un ja Civildienesta tiesa ir atcēlusi apstrīdētos lēmumus, balstīdamās uz šo pēc savas ierosmes izvirzīto pamatu, iepriekš lietas dalībniekus neuzaicinājusi rakstveida vai mutvārdu procesa gaitā sniegt apsvērumus par minēto pamatu, tad Civildienesta tiesa neievēro sacīkstes principu. Tomēr, izvērtējot lietas konkrētos apstākļus, ir jāpārbauda, vai Civildienesta tiesas rīcība var tikt atzīta par likumīgu tādēļ, ka, lai gan nav attiecīga pārkāpuma, šīs procedūras rezultāts nevarēja būt citāds, jo sacīkstes principa neievērošana nebūtu varējusi ietekmēt sprieduma saturu.

(skat. 25. un 30.–32. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2009. gada 2. decembris, C‑89/08 P Komisija/Īrija u.c., Krājums, I‑11245. lpp., 54. punkts; 2009. gada 17. decembris, Pārskatīšana M/EMA, C‑197/09 RX‑II, Krājums, I‑12033. lpp., 39.–41. un 52. punkts un tajos minētā judikatūra.

2.      Konkursa, kura mērķis ir pieņemt darbā ierēdņus, pirmajā kārtā pielaišanas testi, kas sastāv no jautājumiem ar vairākiem atbilžu variantiem, ir salīdzinoši – kas ir raksturīgi pašam konkursa jēdzienam, – jo nepietiek saņemt vidējo vērtējumu attiecīgajos testos, bet, lai varētu iekļūt konkursa otrajā kārtā, ir jābūt kandidātu vidū, kuru skaits ir iepriekš noteikts, kuri ieguvuši labākos vērtējumus pielaišanas testos. Šī kārta tādējādi ir ne tikai formāla attiecīgā konkursa procedūras daļa, bet tai ir arī konkursam raksturīgas iezīmes.

(skat. 54. punktu)

3.      Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktā – saskaņā ar kuriem iecēlējinstitūcijai paziņojumā par konkursu ir jānorāda konkursa procedūra (konkurss, pamatojoties uz kvalifikāciju vai pārbaudījumiem vai kvalifikāciju un pārbaudījumiem) un konkursa, pamatojoties uz pārbaudījumiem, gadījumā – kādi tie būs un kā tos vērtēs –, nav minētas nekādas iecēlējinstitūcijas pilnvaras attiecībā uz konkursā uzdoto jautājumu izvērtēšanu un tematiku. Saistībā ar konkursa procedūru atbilstoši šī III pielikuma 1. panta 1. punkta b) apakšpunktam runa ir par konkursu, pamatojoties uz kvalifikāciju vai pārbaudījumiem vai kvalifikāciju un pārbaudījumiem, un ar šo tiesību normu nav paredzēts noteikt pārbaudījumu saturu. Attiecībā uz minētā pielikuma 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu, lai arī pamatnosacījumu izvirzīšana pārbaudījumu nokārtošanai ietilpst jēdziena “kādi tie būs un kā tos vērtēs” piemērošanas jomā, tā tas nav attiecībā uz konkursā uzdodamo jautājumu satura noteikšanu. Civildienesta noteikumu III pielikumā skaidri nav paredzēts, kurš nosaka priekšatlases pārbaudījumu saturu un kurš uzrauga šo konkursa kārtu. Šādas pilnvaras skaidri nav piešķirtas nedz iecēlējinstitūcijai, nedz arī konkursa atlases komisijai.

Civildienesta noteikumu 30. panta pirmajā daļā un III pielikuma 5. panta pirmajā daļā attiecīgi ir paredzēts, ka tieši atlases komisijai ir jāizveido piemēroto kandidātu saraksts un jānosaka to kandidātu saraksts, kuri atbilst konkursa paziņojumā noteiktajām prasībām. Ievērojot šīs pilnvaras, atlases komisijai ir svarīga loma konkursa norises laikā.

Pirms Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) izveides iecēlējinstitūcijai bija plaša rīcības brīvība izvirzīt konkursa nosacījumus un paredzēt tā organizēšanas procedūru, un atlases komisijai bija plaša rīcības brīvība attiecībā uz konkursā paredzēto pārbaudījumu procedūrām un sīku saturu, vienlaikus ar pilnvarām uzraudzīt iespējamo kandidātu priekšatlases pirmo kārtu, ko organizējusi iecēlējinstitūcija. Šo pilnvaru sadalījumu starp iecēlējinstitūciju un atlases komisiju nav skāris tas, ka 2002. gadā tika izveidots EPSO, kura uzdevumi attiecībā uz konkursa norisi ierēdņu pieņemšanai darbā galvenokārt ir organizatoriska rakstura. EPSO uzdevums ir ierēdņu atlases procedūrās nodrošināt vienotu standartu piemērošanu. Tas vispārīgi ir saistīts ar ierēdņu atlases procedūru noteikšanu, nevis konkursu konkrētu pārbaudījumu satura noteikšanu.

Tādējādi, ja EPSO īsteno atlases pilnvaras, kuras konkursu jomā piešķirtas iecēlējinstitūcijām, tad gan konkursā uzdoto jautājumu izvēle, gan tematu noteikšana nav EPSO kompetencē. Saistībā ar Lēmuma 2002/621 1. panta 1. punkta pirmo teikumu par EPSO organizāciju un darbību, kurā ir noteikts, ka EPSO ir uzdots organizēt atklātus konkursus, lai ar optimāliem profesionāliem un finansiāliem nosacījumiem nodrošinātu ierēdņu sniegtos pakalpojumus iestādēm, ar minētā panta 2. punkta c) apakšpunktu EPSO tiek drīzāk noteikta atlases komisijas palīga loma konkursa norisē, jo tam ir uzdots attīstīt atlases metodes un tehniku.

(skat. 60.–62., 64., 67., 68., 72., 74. un 75. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 5. marts, T‑24/01 Staelen/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑79. un II‑423. lpp., 51. punkts; 2003. gada 17. septembris, T‑233/02 Alexandratos un Panagiotou/Padome, Recueil FP, I‑A‑201. un II‑989. lpp., 26. punkts; 2004. gada 26. oktobris, T‑207/02 Falcone/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑305. un II‑1393. lpp., 31., 38. un 39. punkts; 2005. gada 14. jūlijs, T‑371/03 Le Voci/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑209. un II‑957. lpp., 41. punkts.