Lieta C‑147/17

Sindicatul Familia Constanţa u.c.

pret

Direcţia Generală de Asistenţă Socială şi Protecţia Copilului Constanţa

(Curtea de Apel Constanța lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Darba laika organizēšana – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 31. pants – Direktīva 2003/88/EK – Piemērošanas joma – Atkāpe – 1. panta 3. punkts – Direktīva 89/391/EEK – 2. panta 2. punkts – Audžuvecāku darbība

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2018. gada 20. novembra spriedums

1.        Sociālā politika – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Direktīva 2003/88 par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem – Piemērošanas joma – Darba ņēmēja jēdziens – Audžuvecāki – Iekļaušana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88)

2.        Sociālā politika – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Direktīva 89/391 par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā – Piemērošanas joma – Nepiemērojamība noteiktām darbībām – Jēdziens “valsts dienests” – Tvērums

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88; Padomes Direktīvas 89/391 2. panta 2. punkta pirmā daļa)

3.        Sociālā politika – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Direktīva 89/391 par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā – Direktīva 2003/88 par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem – Piemērošanas joma – Audžuvecāks, kas ilgstoši uzņem bērnu savā mājsaimniecībā – Izslēgšana – Tiesību uz ikdienas un iknedēļas atpūtas laiku, kā arī uz ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma periodu ierobežojumi – Pieļaujamība – Nosacījums – Minēto tiesību būtiskā satura ievērošana

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pants, 31. panta 2. punkts un 52. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88 1. panta 3., 5., 6. un 7. punkts; Padomes Direktīvas 89/391 2. panta 2. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 43.–45. un 48. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 54.–56. un 58. punktu)

3.      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 1. panta 3. punkts, to aplūkojot kopsakarā ar Padomes Direktīvas 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā, 2. panta 2. punktu, ir interpretējams tādējādi, ka audžuvecāka darbība, kas ar valsts iestādi nodibināto darba attiecību ietvaros izpaužas kā kāda bērna uzņemšana un integrēšana šī audžuvecāka mājsaimniecībā un pastāvīga šī bērna līdzsvarotas attīstības un izglītošanas nodrošināšana, neietilpst Direktīvas 2003/88 piemērošanas jomā.

Bērnu, kuri to sarežģītās ģimenes situācijas dēļ ir īpaši neaizsargāti, nepārtraukta un ilgstoša integrācija audžuvecāka mājsaimniecībā un ģimenē ir uzskatāma par pasākumu, kas ir piemērots tam, lai aizsargātu bērna intereses, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantā.

Šajos apstākļos pienākums regulāri nodrošināt audžuvecākam tiesības nošķirties no viņa aizgādībā nodotā bērna pēc kāda noteikta darba stundu skaita vai tādos laikposmos kā iknedēļas vai ikgadējās atpūtas dienas, kas vispārīgi ir asociējami ar ģimenes dzīves attīstībai labvēlīgiem brīžiem, būtu tiešā pretrunā Rumānijas iestāžu izvirzītajam mērķim nepārtraukti un ilgstoši integrēt audžuvecākam uzticēto bērnu šī audžuvecāka mājsaimniecībā un ģimenē.

Tāpēc, ja tiktu ierobežots audžuvecāku iknedēļas darba laiks saskaņā ar Direktīvas 2003/88 6. pantu un ja darba devējam tiktu likts saskaņā ar minētās direktīvas 5. un 7. pantu piešķirt šiem audžuvecākiem iknedēļas vai ikgadējās atpūtas dienas, kurās viņi būtu atbrīvoti no pienākuma veikt savu darbību un tādējādi pieskatīt viņu aizgādībā nodoto bērnu, tas nebūtu saderīgi ar šādai darbībai raksturīgām iezīmēm, kuras prasa, lai audžuvecāks savā mājsaimniecībā un savā ģimenē nepārtraukti un ilgstoši uzņemtu bērnu, par kuru viņš ir atbildīgs.

Ir arī jāpiebilst, ka Hartas 31. panta 2. punktā katram darba ņēmējam atzītās tiesības uz ikdienas un iknedēļas atpūtas laiku, kā arī uz ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma periodu var tikt ierobežotas, ievērojot stingros nosacījumus, kuri ir paredzēti tās 52. panta 1. punktā, un it īpaši minēto tiesību būtisko saturu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2018. gada 6. novembris, Bauer un Willmeroth, C‑569/16 un C‑570/16, EU:C:2018:871, 59. punkts, kā arī 2018. gada 6. novembris, Max–Planck–Gesellschaft zur Förderung der Wissenschaften, C‑684/16, EU:C:2018:874, 54. punkts).

Ar ierobežojumiem, kas tādējādi ar tiesību aktiem noteikti minēto audžuvecāku tiesībām uz ikdienas un iknedēļas atpūtas laikiem, kā arī tiesībām uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, ir ievērots šo tiesību būtiskais saturs. Turklāt tie ir nepieciešami, lai sasniegtu Savienības atzīto vispārējo interešu mērķi, kas ir Hartas 24. pantā paredzētā bērna interešu aizsardzība, kāds šis mērķis ir atspoguļots Rumānijas tiesību aktos, un kam atbilst audžuvecāka pienākums nepārtraukti nodrošināt viņam uzticētā bērna integrāciju šī audžuvecāka mājsaimniecībā un ģimenē, kā arī šī bērna līdzsvarotu attīstību un aprūpi.

(skat. 71., 72., 74., 83., 86. un 88. punktu un rezolutīvo daļu)