Language of document : ECLI:EU:C:2016:325

Lieta C‑547/14

Philip Morris Brands SARL u.c.

pret

Secretary of State for Health

(High Court of Justice (England & Wales), Queen’s Bench Division (Administrative Court) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību aktu tuvināšana – Direktīva 2014/40/ES – 7. un 18. pants un 24. panta 2. un 3. punkts – 8. panta 3. punkts, 9. panta 3. punkts, 10. panta 1. punkta a), c) un g) apakšpunkts, 13. un 14. pants – Tabakas izstrādājumu ražošana, noformēšana un pārdošana – Spēkā esamība – Juridiskais pamats – LESD 114. pants – Samērīguma princips – Subsidiaritātes princips – Eiropas Savienības pamattiesības – Vārda brīvība – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 11. pants

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 4. maija spriedums

1.        Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas – Valsts tiesas kompetence – Prejudiciāla jautājuma nepieciešamība un uzdoto jautājumu atbilstība – Valsts tiesas vērtējums

(LESD 267. pants)

2.        Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas – Lūgums interpretēt vispārēji piemērojamu Savienības tiesību aktu, kurš nav bijis piemērošanas pasākumu, kas veikti saskaņā ar valsts tiesībām, priekšmets – Prasības pieņemamība valsts tiesā – Iekļaušana

(LESD 267. pants)

3.        Prejudiciāli jautājumi – Pieņemamība – Lūgums, kurā nav sniegti nekādi precizējumi par faktiskajiem apstākļiem un tiesisko regulējumu un nav norādīts vēršanās Tiesā pamatojums – Nepieņemamība

(LESD 267. pants; Tiesas Statūtu 23. pants; Tiesas Reglamenta 94. panta c). punkts)

4.        Tiesību aktu tuvināšana – LESD 114. pants – Piemērošanas joma – Aizliegums laist tirgū noteiktus izstrādājumus – Iekļaušana

(LESD 114. pants)

5.        Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Metodes – LESD atbilstoša atvasināto tiesību interpretācija

6.        Tiesību aktu tuvināšana – Tabakas izstrādājumu ražošana, noformēšana un pārdošana – Direktīva 2014/40 – Tabakas izstrādājumu brīva aprite – Iespēja dalībvalstīm pieņemt noteikumus par iepakojuma aspektiem, kuri nav saskaņoti – Saderība ar LESD 114. pantu

(LESD 114. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2014/40 24. panta 1. un 2. punkts)

7.        Tiesību aktu tuvināšana – Tabakas izstrādājumu ražošana, noformēšana un pārdošana – Direktīva 2014/40 – Tabakas izstrādājumu brīva aprite – Iespēja dalībvalstij aizliegt noteiktus izstrādājumus nolūkā aizsargāt sabiedrības veselību – Saderība ar LESD 114. pantu

(LES 114. panta 4.–10. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/40 7. pants un 24. panta 1. un 3. punkts)

8.        Tiesību aktu tuvināšana – Tabakas izstrādājumu ražošana, noformēšana un pārdošana – Direktīva 2014/40 – Marķējums un iepakojums – Pienākums veikt pielāgojumus atbilstoši tirdzniecības dalībvalsts valodas un normatīvajām īpatnībām – Saderība ar LESD 114. pantu

(LESD 114. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2014/40 II nodaļas II sadaļa)

9.        Tiesību aktu tuvināšana – Tabakas izstrādājumu ražošana, noformēšana un pārdošana – Direktīva 2014/40 – Pasākumi, kurus var veikt sastāvdaļu reglamentēšanai – Aizliegums laist tirgū tabakas izstrādājumus ar raksturīgu aromātu – Saderība ar LESD 114. pantu

(LESD 114. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/40 preambulas 15. apsvērums un 7. pants)

10.      Tiesību aktu tuvināšana – Tabakas izstrādājumu ražošana, noformēšana un pārdošana – Direktīva 2014/40 – Pārrobežu tālpārdošana – Dalībvalstu tiesības to aizliegt – Kopīgu noteikumu piemērošana dalībvalstīm, kuras šādu tirdzniecības veidu atļauj – Saderība ar LESD 114. pantu

(LESD 114. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/40 18. pants)

11.      Tiesību aktu tuvināšana – Tabakas izstrādājumu ražošana, noformēšana un pārdošana – Direktīva 2014/40 – Marķējums un iepakojums – Aizliegums uz tā izvietot reklāmu – Jēga

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/40 preambulas 27. apsvērums, 1. pants un 13. panta 1. punkts)

12.      Pamattiesības – Vārda brīvība – Atzīšana Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā – Vienāda nozīme un piemērojamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pants un 52. panta 3. punkts)

13.      Tiesību aktu tuvināšana – Tabakas izstrādājumu ražošana, noformēšana un pārdošana – Direktīva 2014/40 – Marķējums un iepakojums – Aizliegums uz tā izvietot reklāmu – Tiesību uz vārda un informācijas brīvību pārkāpums – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība

(LES 5. panta 4. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/40 13. panta 1. punkts)

14.      Eiropas Savienības tiesību normas – Principi – Samērīgums – Piemērojamība – Savienības likumdevēja rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(LES 5. panta 4. punkts)

15.      Tiesību aktu tuvināšana – Tabakas izstrādājumu ražošana, noformēšana un pārdošana – Direktīva 2014/40 – Pasākumi, kurus var veikt sastāvdaļu reglamentēšanai – Aizliegums laist tirgū tabakas izstrādājumus ar raksturīgu aromātu – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība

(LES 5. panta 4. punkts, 9. pants, 114. panta 3. punkts, 168. panta 1. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/40 7. pants)

16.      Tiesību aktu tuvināšana – Tabakas izstrādājumu ražošana, noformēšana un pārdošana – Direktīva 2014/40 – Marķējums un iepakojums – Prasības attiecībā uz brīdinājumiem par ietekmi uz veselību un iepakojuma vienību formu – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība

(LES 5. panta 4. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/40 preambulas 25. un 28. apsvērums un 8. panta 3. punkts, 9. panta 3. punkts, 10. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 14. pants)

17.      Tiesību aktu tuvināšana – Tabakas izstrādājumu ražošana, noformēšana un pārdošana – Direktīva 2014/40 – Marķējums un iepakojums – Prasības attiecībā uz brīdinājumu par ietekmi uz veselību izmēru – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība

(LES 5. panta 4. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/40 10. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts)

18.      Eiropas Savienības tiesību normas – Principi – Subsidiaritātes princips – Pārbaude tiesā – Piemērojamība

(LES 5. panta 3. punkts un Protokola Nr. 2, kas pievienots LES un LESD, 5. pants)

19.      Tiesību aktu tuvināšana – Tabakas izstrādājumu ražošana, noformēšana un pārdošana – Direktīva 2014/40 – Pasākumi, kurus var veikt sastāvdaļu reglamentēšanai – Aizliegums laist tirgū tabakas izstrādājumus ar raksturīgu aromātu – Subsidiaritātes principa pārkāpums – Neesamība

(LES 5. panta 3. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/40 1. un 7. pants)

20.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Pienākuma norādīt pamatojumu novērtējums atkarībā no lietas apstākļiem

(LESD 296. pants)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 31. un 32. punktu)

2.        Nevar pamatoti uzskatīt, ka prasība valsts tiesā par dalībvalsts ieceres un/vai pienākuma transponēt direktīvu likumības pārbaudi, kuras ietvaros ir izteikts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu par šīs direktīvas spēkā esamību, ir līdzeklis LESD paredzētās tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmas apiešanai. Turklāt privātpersonu iespēja tiesās prasīt vispārēji piemērojama Savienības tiesību akta atzīšanu par spēkā neesošu nav atkarīga no tā, vai minētais akts jau faktiski ir valsts tiesībās paredzēto piemērošanas pasākumu priekšmets. Šajā ziņā pietiek ar to, ka valsts tiesai ir jāizskata īsts strīds, kurā šāda akta spēkā esamība netieši tiek izvirzīta.

(sal. ar 34. un 35. punktu)

3.        Tomēr no sadarbības gara, kam jābūt klātesošam prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, izriet, ka ir nepieciešams, ka iesniedzējtiesa sava lēmumā lūgt prejudiciālu nolēmumu izklāsta precīzus iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka atbilde uz tās jautājumiem par Savienības tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību ir nepieciešama strīda atrisināšanai. Tādēļ ir būtiski, ka valsts tiesa norāda konkrēti precīzus iemeslus, kādēļ tā šaubās par konkrētu Savienības tiesību normu spēkā esamību, un izklāsta spēkā neesamības iemeslus, uz kuriem tā varētu atsaukties. Šāda prasība izriet arī no Tiesas Reglamenta 94. panta c) punkta. Turklāt lēmumā uzdot prejudiciālus jautājumus sniegtā informācija kalpo ne tikai tam, lai ļautu Tiesai sniegt lietderīgu atbildi, bet arī tam, lai dotu dalībvalstu valdībām un citām ieinteresētām pusēm iespēju sniegt apsvērumus saskaņā ar Tiesas Statūtu 23. pantu.

No tā izriet, ka prejudiciāla nolēmuma tiesvedības ietvaros Tiesa pārbauda Savienības tiesību akta vai atsevišķu tā normu spēkā esamību attiecībā pret lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvertajiem spēkā neesamības pamatiem. No otras puses, ja nekur nav skaidri minēti konkrēti iemesli, kādēļ iesniedzējtiesai ir šaubas par šī akta vai šo normu spēkā esamību, jautājumi par to spēkā esamību ir nepieņemami.

(sal. ar 47.–50. punktu)

4.        Ja pastāv šķēršļi tirdzniecībai vai ja ir ticams, ka šādi šķēršļi radīsies nākotnē tāpēc, ka dalībvalstis attiecībā uz kādu izstrādājumu vai kādu izstrādājumu kategoriju ir pieņēmušas vai pieņem atšķirīgas normas, kas nodrošina atšķirīgu aizsardzības līmeni un šādi kavē attiecīgā izstrādājuma vai izstrādājumu apriti Savienībā, LESD 114. pants dod tiesības iesaistīties Savienības likumdevējam, pieņemot attiecīgus pasākumus, ievērojot, no vienas puses, šī panta 3. punktu un, no otras puses, juridiskos principus, kas minēti LESD vai kas izkristalizējušies judikatūrā, tostarp samērīguma principu.

Ar frāzi “pasākumi, lai tuvinātu [..] aktus”, kas minēta LESD 114. pantā, Līguma autori atkarībā no saskaņojamās nozares vispārējā konteksta un konkrētajiem apstākļiem ir vēlējušies Savienības likumdevējam piešķirt rīcības brīvību attiecībā uz to, kāda aktu tuvināšanas tehnika ir vispiemērotākā vēlamā rezultāta sasniegšanai, it īpaši nozarēs, kurām piemīt tehniski sarežģītas īpašības. Atkarībā no apstākļiem šie pasākumi var būt šādi: noteikt visām dalībvalstīm pienākumu atļaut attiecīgā izstrādājuma vai izstrādājumu tirdzniecību, šādam atļaujas sniegšanas pienākumam pievienot zināmus nosacījumus vai pat pagaidu kārtā vai galīgi aizliegt noteikta izstrādājuma vai izstrādājumu tirdzniecību.

(sal. ar 62.–64. punktu)

5.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 70. punktu)

6.        Direktīvas 2014/40 par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu 24. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka dalībvalstīm ir ļauts saglabāt vai ieviest papildu prasības tikai attiecībā uz tādiem tabakas izstrādājumu iepakojuma aspektiem, kuri ar šo direktīvu nav saskaņoti.

Tiesa, ka, atļaujot dalībvalstīm uzturēt spēkā vai ieviest valsts tiesību aktus saistībā ar iepakojuma aspektiem, kas nav reglamentēti Direktīvā 2014/40, ar tās 24. panta 2. punktu netiek garantēts, ka izstrādājumi, kuru iepakojums atbilst šīs direktīvas prasībām, var būt brīvā apritē iekšējā tirgū. Katrā ziņā šis apstāklis ir neizbēgamas Savienības likumdevēja izvēlētās saskaņošanas tehnikas sekas. Tam ir plaša rīcības brīvība, it īpaši attiecībā uz iespēju saskaņošanu veikt tikai pa posmiem un pieprasīt tikai pakāpenisku dalībvalstu vienpusējo pasākumu likvidēšanu. Arī daļējs tabakas izstrādājumu iepakojumu saskaņošanas pasākums, kas īstenots Direktīvā 2014/40, ir saistīts ar pozitīviem aspektiem attiecībā uz iekšējā tirgus darbību, jo ar to tiek novērsti ja ne visi, tad vismaz daži šķēršļi tirdzniecībai. Šādos apstākļos, ar šīs direktīvas 24. panta 1. un 2. punktu tiek īstenots iekšējā tirgus darbības apstākļu uzlabošanas mērķis un tās tādējādi ir atbilstošas LESD 114. pantam.

(sal. ar 79.–82., 84. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

7.        Protams, ir skaidrs, ka, ļaujot dalībvalstīm aizliegt konkrētu tabakas vai ar to saistītu izstrādājumu kategorijas, lai arī tās atbilst Direktīvas 2014/40 par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu prasībām, tās 24. panta 3. punkts var radīt šķērsli šo izstrādājumu brīvai apritei. Katrā ziņā šī norma ir par aspektu, uz kuru neattiecas Direktīvā 2014/40 ietvertie saskaņošanas pasākumi, un tādēļ uz to nevar attiecināt noteikumus par tādu LESD 114. panta 4.–10. punktā paredzēto valsts pasākumu īstenošanu, ar kuriem tiek izdarīta atkāpe no saskaņošanas pasākuma.

Turklāt nevar arī pamatoti uzskatīt, ka pastāvētu neatbilstība starp Direktīvas 2014/40 24. panta 3. punktu un tās 7. pantu, jo, pirmkārt, pēdējā minētajā normā paredzētā raksturīgu aromātu aizlieguma mērķis esot novērst atšķirības dalībvalstu regulējumu starpā, taču 24. panta 3. punkts veicinot šādu atšķirību rašanos. Nekādi nenonākot pretrunā, šīs normas viena otru papildina. Šādi, aizliedzot tabakas izstrādājumus ar raksturīgu aromātu, 7. panta mērķis ir novērst šajā ziņā esošās atšķirības dalībvalstu regulējumu starpā, lai cita starpā nodrošinātu tabakas izstrādājumu brīvu apriti vispār. Atbilstoši minētās direktīvas 24. panta 1. punktam šie izstrādājumi, ja tie atbilst tostarp minētajam 7. pantam, var atrasties brīvā apritē iekšējā tirgū tik ilgi, kamēr tabakas izstrādājumu kategorija, kurā tie ietilpst, pati par sevi, kā tas izriet no šīs direktīvas 24. panta 3. punkta, nav aizliegta dalībvalstī, kurā to tirgo.

(sal. ar 87., 90., 93. un 94. punktu)

8.        Direktīvas 2014/40 par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu II sadaļas II nodaļas normu spēkā esamība ir apstrīdēta tādēļ, ka ar tām netiekot novērsti šķēršļi tabakas izstrādājumu brīvai apritei, jo ar šīm normām katrā ziņā ražotājiem tiekot uzlikts pienākums ražot katrai dalībvalstij citādāku iepakojumu.

Lai arī dažās no šīm normām ir prasības, ka noteiktiem tabakas izstrādājumu marķēšanas un iepakojuma elementiem ir jābūt pielāgotiem atkarībā no, it īpaši, oficiālās(-ajām) valodas(-ām) vai tirdzniecības dalībvalsts nodokļu tiesiskā regulējuma, šajā direktīvā tomēr ir saskaņoti citi šo izstrādājumu marķējuma un iepakojuma elementi, tādi kā iepakojuma vienības forma, minimālais cigarešu skaits iepakojuma vienībā, brīdinājumu par ietekmi uz veselību izmērs un kombinācija. Šie pasākumi tādējādi var veicināt šķēršļu tirdzniecībai novēršanu, jo tie skartajiem uzņēmumiem ļauj ietaupīt izmaksas.

(sal. ar 102. un 103. punktu)

9.        Direktīvas 2014/40 par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu 7. pantā ietvertais aizliegumu laist tirgū tabakas izstrādājumus ar raksturīgu aromātu, neatkarīgi, vai tas ir mentols vai cits aromāts, pamatoti varēja pieņemt, pamatojoties uz LESD 114. pantu.

Pirmkārt, no Direktīvas 2014/40 preambulas 15. apsvēruma izriet, ka minētās direktīvas pieņemšanas laikā pastāvēja ievērojamas atšķirības dalībvalstu tiesisko regulējumu starpā, jo dažas valstis bija izstrādājušas aizliegto vai atļauto aromātu sarakstus, taču citām konkrēta regulējuma šajā jomā vispār nebija. Tāpat šķiet iespējams, ka, ja Savienības likumdevējs nebūtu veicis šos pasākumus, valstu līmenī tabakas izstrādājumiem ar raksturīgu aromātu, tostarp mentolu, tiktu piemēroti atšķirīgi režīmi. Otrkārt, tā kā tabakas izstrādājumu tirgus ir tirgus, kurā tirdzniecībai dalībvalstu starpā ir relatīvi liels īpatsvars, valstu noteikumi par nosacījumiem, kuriem šiem izstrādājumiem jāatbilst, tostarp par to sastāvu, paši par sevi jau var radīt šķēršļus preču brīvai apritei, ja Savienības līmenī netiek veikta saskaņošana. Līdz ar to valstu tiesisko regulējumu par tabakas izstrādājumu sastāvu starpā pastāvošo atšķirību vai to neviendabīgas attīstības novēršana, tostarp noteiktu piedevu aizliegums Savienības līmenī, paredz attiecīgo izstrādājumu iekšējā tirgus pareizas darbības veicināšanu.

(sal. ar 117., 118., 123. un 125. punktu)

10.      Direktīvas 2014/40 par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu 18. pantu, kurā, pirmkārt, ir noteikts, ka dalībvalstis var aizliegt tabakas izstrādājumu pārrobežu tālpārdošanu patērētājiem un, otrkārt, ir izvirzīta virkne kopīgu noteikumu dalībvalstīm, kuras šādu tirdzniecības veidu atļauj, pamatoti varēja pieņemt, pamatojoties uz LESD 114. pantu.

Ar šo normu faktiski ir paredzēts kavēt Direktīvā 2014/40 ietverto atbilstības noteikumu apiešanu, kā pamatu izmantojot augstu cilvēku, īpaši jauniešu, veselības aizsardzības līmeni. Pamatojoties uz LESD 114. pantu pieņemtā Savienības aktā var ietvert normas, kuru mērķis ir novērst tādu prasību apiešanu, kuru mērķis ir iekšējā tirgus darbības apstākļu uzlabošana. Turklāt LESD 114. pantā Savienības likumdevējam ir piešķirta plaša rīcības brīvība, it īpaši attiecībā uz iespēju saskaņošanu veikt tikai pa posmiem un pieprasīt tikai pakāpenisku dalībvalstu vienpusējo pasākumu likvidēšanu. Līdz ar to, ievērojot šo rīcības brīvību, likumdevējs pamatoti drīkstēja veikt atsevišķu tabakas izstrādājumu pārrobežu tālpārdošanas aspektu saskaņošanu, pārējo vērtējumu atstājot dalībvalstu ziņā.

(sal. ar 128., 130., 131., 134. un 135. punktu)

11.      Direktīvas 2014/40 par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu 13. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka ar to ir aizliegts uz iepakojuma marķējuma, uz ārējā iesaiņojuma, kā arī uz pašiem tabakas izstrādājumiem izvietot noteiktu informāciju, uz kuru attiecas šī norma, pat ja šī informācija ir objektīvi patiesa.

Faktiski, kā noteikts Direktīvas 2014/40 preambulas 27. apsvērumā, zināmi vārdi vai frāzes, kā, piemēram, “ar zemu darvas saturu”, “viegls”, “īpaši viegls”, “dabīgs”, “organisks”, “bez piedevām”, “bez aromatizētājiem” vai “tievs”, kā arī citi elementi vai aspekti var maldināt patērētājus, īpaši jauniešus, radot iespaidu, ka izstrādājumi ir nekaitīgāki, vai piedēvējot ieguvumus. Šī interpretācija atbilst minētās direktīvas mērķim, kas saskaņā ar tās 1. pantu ir sekmēt netraucētu tabakas un ar to saistītu izstrādājumu iekšējā tirgus darbību, par pamatu ņemot augstu cilvēku, īpaši jauniešu, veselības aizsardzības līmeni. Šāds augsts veselības aizsardzības līmenis prasa, lai tabakas izstrādājumu patērētāji, kuri veido īpaši neaizsargātu patērētāju kategoriju nikotīna izraisītās atkarības dēļ, tomēr netiktu stimulēti lietot šos izstrādājumus dēļ informācijas, kaut arī objektīvi patiesas, kuru tie var interpretēt kā savu ieradumu radīto risku samazinājumu vai kā ieguvumus no minētajiem izstrādājumiem.

(sal. ar 142.–145. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)

12.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 147. punktu)

13.      Aizliegums uz tabakas izstrādājumu iepakojuma vienību etiķetēm, ārējā iepakojuma, kā arī uz paša tabakas izstrādājuma izvietot Direktīvas 2014/40 par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu 13. panta 1. punktā norādītos elementus un aspektus, nav pretrunā nedz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantam, nedz samērīguma principam.

Tiesa, šis aizliegums ir iejaukšanās minētajā 11. pantā paredzētajā uzņēmēja vārda un informācijas brīvībā. Tomēr Direktīvas 2014/40 13. panta 1. punkts šīs brīvības būtisko saturu neietekmē, jo ar šo normu nemaz netiek aizliegts izvietot jebkādu informāciju uz izstrādājuma, bet gan tikai stingri norobežotā jomā tiek regulēts šo izstrādājumu marķējums, aizliedzot vienīgi dažu elementu izvietošanu uz tiem. Turklāt norādītā iejaukšanās atbilst Savienības atzītajam vispārīgajam mērķim, proti, veselības aizsardzībai. Ciktāl ir skaidrs, ka tabakas patēriņš un tabakas dūmu ieelpošana ir nāves, slimību un invaliditātes cēloņi, minētajā 13. panta 1. punktā noteiktais aizliegums veicina minētā mērķa sasniegšanu, jo ar to tiek kavēta tabakas izstrādājumu popularizēšana un pamudināšana tos patērēt.

Turklāt ar Direktīvas 2014/40 13. panta 1. punktā paredzēto aizliegumu, pirmkārt, patērētāji tiek aizsargāti no riskiem, kuri izriet no tabakas patēriņa, un, otrkārt, šis aizliegums nepārsniedz mērķa īstenošanai nepieciešamā robežas. Faktiski, pirmkārt, patērētāju aizsardzību nevar pietiekami nodrošināt ar brīdinājumiem par ietekmi uz veselību, kuros minēti ar tabakas lietošanu saistītie riski, jo informācija, kas ļautu uzskatīt, ka attiecīgais izstrādājums ir mazāk kaitīgs vai ka tas sniedz zināmus ieguvumus, šo risku apzināšanos varētu samazināt. Otrkārt, citi, mazāk apgrūtinoši pasākumi, kā, piemēram, šīs direktīvas 13. pantā minēto elementu un aspektu izmantošanas reglamentēšana, nebūtu tik efektīvi patērētāju veselības aizsardzībai, jo 13. pantā minētie elementi un aspekti paši par sevi var veicināt tabakas patēriņu. Nevar tikt uzskatīts, ka šie elementi un aspekti tiek izvietoti ar mērķi precīzi un skaidri informēt patērētājus, jo tie tomēr ir paredzēti, lai izmantotu tabakas izstrādājumu patērētāju neaizsargātību, jo tie nikotīna atkarības dēļ ir īpaši uzņēmīgi attiecībā uz jebkādiem elementiem, kas ļauj uzskatīt, ka tabakas patēriņam ir arī pozitīvi efekti, lai attaisnotu vai samazinātu ar šo ieradumu saistītos riskus.

(sal. ar 148., 151., 152., 158.–160. un 162. punktu)

14.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 165., 166. un 185. punktu)

15.      Direktīvas 2014/40 par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu 7. pantā ietvertais aizliegumu laist tirgū tabakas izstrādājumus ar tādu raksturīgu aromātu kā mentols, nav pretrunā samērīguma principam.

Patiesībā minētais aizliegums ir piemērots, lai sasniegtu mērķi sekmēt netraucētu tabakas un ar to saistītu izstrādājumu iekšējā tirgus darbību, un ir piemērots arī, lai nodrošinātu cilvēku, īpaši jauniešu, augstu veselības aizsardzības līmeni. Atsevišķi aromāti jauniešiem ir īpaši pievilcīgi un ka tie veicina tabakas patēriņa uzsākšanu. Nav pieņemams apgalvojums, ka jauniešiem mentols nav pievilcīgs un ka tā izmantošana izstrādājumos smēķēšanas uzsākšanu neveicinās, jo šī aizlieguma piemērotība sasniegt veselības aizsardzības mērķi nevar apdraudēt tikai saistība ar šo aromātu. Direktīvas 2014/40 mērķis turklāt ir visu patērētāju augsta veselības aizsardzības līmeņa panākšana, kā rezultātā tās piemērotība šī mērķa sasniegšanai nav vērtējama vienīgi attiecībā uz vienu patērētāju kategoriju.

Turklāt ir jāatzīst, ka Savienības likumdevējs ir raudzījies, lai šīs aizlieguma laist tirgū tabakas izstrādājumus ar raksturīgu aromātu negatīvās ekonomiskās un sociālās sekas tiktu mazinātas. Savienības likumdevējs ir līdzsvarojis, no vienas puses, minētā aizlieguma ekonomiskās sekas un, no otras puses, obligāto prasību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. panta otro teikumu, kā arī ar LESD 9. pantu, 114. panta 3. punktu un 168. panta 1. punktu nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni saistībā ar izstrādājumu, kam ir kancerogēnas īpašības un mutagēnas un toksiskas īpašības attiecībā uz reproduktīvo veselību. Tādēļ Direktīvas 2014/40 7. pantā ietvertā aizlieguma ietekme nešķiet acīmredzami nesamērīga. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus.

(sal. ar 172.–174., 176., 187. un 190. punktu)

16.      Nevar tikt atzīts, ka Direktīvas 2014/40 par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu 8. panta 3. punktā, 9. panta 3. punktā, 10. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 14. pantā ietvertās prasības ir acīmredzami nepiemērotas vai acīmredzami pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi uzlabot tabakas izstrādājumu un ar to saistīto izstrādājumu iekšējā tirgus darbību, par pamatu izmantojot cilvēku, īpaši jauniešu, augsta līmeņa veselības aizsardzību.

Faktiski, pirmkārt, šīs minētās direktīvas II daļas II sadaļā ietilpstošās normas, kurās ietverti dažādi noteikumi par tabakas izstrādājumu marķējumu un iepakojumu, sekmē tabakas izstrādājumu iekšējā tirgus darbību, novēršot atšķirības dalībvalstu tiesiskajos regulējumos šajā jomā. Otrkārt, minētās prasības veicina augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzības mērķa sasniegšanu. Inovatīvi, neparasti vai oriģināli iepakojumu veidi var veicināt izstrādājuma pievilcīguma saglabāšanos vai palielināšanos un aicināt to lietot. Tāpat arī atsevišķas iepakojuma formas var negatīvi ietekmēt brīdinājumu par ietekmi uz veselību redzamību un līdz ar to, kā tas izriet no Direktīvas 2014/40 preambulas 25. un 28. apsvēruma, mazināt to efektivitāti. Šajā ziņā mazāk apgrūtinoša prasība par to, ka brīdinājumiem par ietekmi uz veselību ir jābūt labi saskatāmiem un tos nedrīkst izmanīt paciņas forma, mērķis nav novērst atšķirības dalībvalstu tiesiskajos regulējumos tabakas izstrādājumu marķēšanas un iepakojuma jomā un tādējādi ar to nebūtu iespējams sasniegt mērķi uzlabot iekšējā tirgus darbību.

Turklāt, lai arī minētās prasības pēc sava rakstura zināmā mērā var pastiprināt dažādu tabakas izstrādājumu līdzību, tās tomēr attiecas vienīgi uz dažiem šo izstrādājumu iepakojuma un marķējuma aspektiem, un tādēļ atliek pietiekami daudz iespēju šos izstrādājumus nošķirt.

(sal. ar 192., 193., 195. un 197.–200. punktu)

17.      Nešķiet, ka, pieņemot Direktīvas 2014/40 par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu 10. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu, Savienības likumdevējs būtu acīmredzami pārsniedzis tā robežas, kas ir piemērots vai nepieciešams, lai sasniegtu mērķi uzlabot tabakas izstrādājumu un ar to saistīto izstrādājumu iekšējā tirgus darbību, par pamatu izmantojot augsta līmeņa cilvēku, īpaši jauniešu, veselības aizsardzību.

Direktīvas 2014/40 10. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, par kuriem ir runa trešā jautājuma c) punktā, būtībā ir noteikts, ka uz katras iepakojuma vienības un jebkāda ārējā iepakojuma ir jāizvieto kombinēti brīdinājumi, kuri sastāv no kāda no šīs direktīvas I pielikumā ietvertajiem brīdinājumiem un atbilstošas krāsainas fotogrāfijas, kuras norādītas II pielikumā, un šiem brīdinājumiem ir jāaizņem 65 % no iepakojuma vienības priekšējās un aizmugurējās ārējās virsmas. Šajā ziņā šī daļa 65 % apmērā nešķiet acīmredzami nepiemērota iecerētā mērķa sasniegšanai, jo lielāka izmēra brīdinājumi ar attēliem ir pamanāmāki un labāk informē par riskiem veselībai, atstāj lielāku emocionālo iespaidu un arī stimulē tabakas lietotājus samazināt vai izbeigt tabakas patēriņu. Lielāka izmēra brīdinājumi arī labāk saglabā savu efektivitāti, laikam ritot, un ir īpaši efektīvi, lai par ietekmi uz veselību informētu nezinošas personas, bērnus un jauniešus.

Turklāt attiecībā uz kombinēto brīdinājumu par ietekmi uz veselību izmēru, kas noteikti Direktīvas 2014/40 10. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, Savienības likumdevējam nevar pārmest, ka tas būtu rīkojies patvaļīgi, nosakot, ka šiem brīdinājumiem ir jāaizņem 65 % no virsmas, jo šīs izvēles pamatā faktiski ir no Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencija par tabakas uzraudzību ieteikumiem izrietošie kritēriji, un šī izvēle ir izdarīta, ņemot vērā likumdevējam piemītošo plašo novērtējuma brīvību. Attiecībā uz attiecīgā pasākuma nepieciešamību un tā ietekmi uz ražotāju iespējām darīt patērētājiem zināmu informāciju par attiecīgo izstrādājumu ir svarīgi konstatēt, ka, pirmkārt, šiem paziņojumiem atvēlētais laukums nav tik liels, lai uz iepakojuma vienībām nepietiktu vietas šādai informācijai un ka, otrkārt, šādi izvirzītie ierobežojumi ir jālīdzsvaro ar obligāto prasību nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību jomā, kurai raksturīgs attiecīgā izstrādājuma toksiskums un tā atkarību radošā ietekme.

(sal. ar 202., 204.–206. un 208.–211. punktu)

18.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 215. un 218. punktu)

19.      Direktīvas 2014/40 par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu 7. pantā ietvertais aizliegumu laist tirgū tabakas izstrādājumus ar tādu raksturīgu aromātu kā mentols, nav pretrunā subsidiaritātes principam.

Pat pieņemot, ka šī Direktīvas 2014/40 mērķa otrā daļa, proti, nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni, labāk varētu tikt sasniegta dalībvalstu līmenī, tomēr šī mērķa īstenošana šajā līmenī pastiprinātu vai pat radītu situācijas, kad dažas dalībvalstis atļauj laist tirgū tabakas izstrādājumus ar noteiktiem raksturīgiem aromātiem, taču citas to aizliedz, kas tādējādi būtu pretrunā šīs direktīvas mērķa pirmajai daļai, proti, tabakas un saistīto izstrādājumu iekšējā tirgus darbības uzlabošanai. No Direktīvas 2014/40 abu mērķu savstarpējās atkarības izriet, ka Savienības likumdevējs varēja leģitīmi uzskatīt, ka viņa rīcībā ir jāietver režīms tabakas izstrādājumu ar raksturīgu aromātu laišanai Savienības tirgū un ka šīs savstarpējās atkarības dēļ šo dubulto mērķi labāk varēs sasniegt Savienības līmenī.

(sal. ar 220.–222. punktu)

20.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 225. punktu)