Lieta T‑402/06

Spānijas Karaliste

pret

Eiropas Komisiju

Kohēzijas fonds – Regula (EK) Nr. 1164/94 – Vides infrastruktūru projektu ieviešana Katalonijas teritorijā (Spānija) – Finanšu atbalsta daļēja atcelšana – Pakalpojumu publiskā iepirkuma un būvdarbu publiskā iepirkuma līgumi – Piešķiršanas kritēriji – Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums – Vienlīdzīga attieksme – Pārskatāmība – Pārmērīgi zemas cenas piedāvājums – Izdevumu atbilstība – Finanšu korekciju noteikšana – Regulas Nr. 1164/94 II pielikuma H panta 2. punkts – Samērīgums

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 16. septembra spriedums

1.      Tiesību aktu tuvināšana – Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras – Vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem princips – Pārskatāmības pienākums – Piemērojamība

(Padomes Direktīvas 92/50 3. panta 2. punkts, 27. panta 4. punkts un 37. pants, Direktīvas 93/37 22. panta 4. punkts, 30. panta 4. punkta ceturtā daļa un 31. panta 1. punkts)

2.      Tiesību aktu tuvināšana – Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras – Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana – Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums – Piešķiršanas kritēriji – Vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem un pārskatāmības principu ievērošana – Līgumslēdzējas iestādes veikta publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērija, kurš iepriekš tika darīts zināms pretendentiem, vēlāka noteikšana – Nosacījumi – Vidējās cenas metodes piemērošana – Nepieļaujamība

(Padomes Direktīvas 92/50 36. panta 2. punkts un Padomes Direktīvas 93/37 30. panta 2. punkts)

3.      Tiesību aktu tuvināšana – Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras – Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana – Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums – Jēdziens

(Padomes Direktīvas 92/50 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts un Padomes Direktīvas 93/37 30. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

4.      Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras – Direktīva 93/37 – Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana – Pārmērīgi zemu cenu piedāvājumi – Automātiska noraidīšana – Nepieļaujamība – Pienākums piemērot uz sacīkstes principu balstītu pārbaudes procedūru

(Padomes Direktīvas 93/37 30. panta 4. punkts)

5.      Tiesību aktu tuvināšana – Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras – Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana – Kvalitātes kritēriji, atlasot pretendentu piedāvājumus, kas ņemami vērā kā piešķiršanas kritēriji – Nepieļaujamība

(Padomes Direktīvas 92/50 31.–32. pants un 36. panta 1. punkts un Padomes Direktīvas 93/37 26.–27. pants un 30. panta 1. punkts)

6.      Tiesa – Spriedumi – Tiesību normu interpretācija – Piemērošana tiesiskajām attiecībām, kas radušās un izveidojušās pirms pasludināšanas

7.      Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija – Strukturālā palīdzība – Savienības finansējums – Finanšu atbalsta samazināšana pārkāpumu dēļ – Samērīguma un atbilstības principu ievērošana – Samazinājuma apmēra aprēķins – Ietaupījumu, kas ir panākti, pārkāpjot Savienības tiesības, ņemšana vērā – Nepieļaujamība

(EKL 5. pants; Padomes Regulas Nr. 1164/94 8. panta 1. punkts un II pielikuma H panta 2. punkts; Komisijas Regulas Nr. 1386/2002 17. panta 1. un 2. punkts)

8.      Iestāžu akti – Vispārpiemērojamas administratīvās prakses normas – Akts, kas vērsts uz ārēju seku radīšanu – Iestādes, kas pieņēmusi ktu, rīcības brīvības pašierobežošana – Pienākums ievērot vienlīdzīgas attieksmes, tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās noteiktības principus, kā arī Savienības tiesību normas ar augstāku juridisku spēku

9.      Tiesību aktu tuvināšana – Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras – Direktīva 92/50 – Līgumslēdzējas iestādes – Publisko tiesību subjekts – Jēdziens – Funkcionāla interpretācija

(Padomes Direktīvas 92/50 1. panta b) punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 65.–67. punktu)

2.      Uz līgumslēdzējām iestādēm attiecas pārskatāmības pienākums, kura galvenais mērķis ir garantēt šo iestāžu favorītisma un patvaļības riska neesamību. It īpaši, kad publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ir atkarīga no saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanas Direktīvas 93/37 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, 30. panta 2. punkta un Direktīvas 92/50 par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai 36. panta 2. punkta izpratnē, līgumslēdzējai iestādei iepirkumu procedūras specifikācijā ir jādefinē un jāprecizē piemērojamie piešķiršanas kritēriji. Šīs tiesību normas ir vērstas uz to, lai garantētu vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības ievērošanu piedāvājumu izvērtēšanas posmā attiecībā uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Turklāt, ja judikatūrā nav atzīts vispārējs un absolūts aizliegums līgumslēdzējai iestādei detalizētāk pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām noteikt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, kurš iepriekš tika darīts zināms pretendentiem, šāda vēlāka noteikšana tomēr ir iespējama, vienīgi ievērojot trīs kumulatīvus nosacījumus. Pirmkārt, šī noteikšana a posteriori nevar grozīt iepirkumu procedūras specifikācijā un paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu definētos publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, otrkārt, tā nedrīkst ietvert aspektus, kas būtu varējuši ietekmēt piedāvājumu sagatavošanu, ja tie būtu bijuši zināmi piedāvājumu sagatavošanas laikā, un, treškārt, tā nevar būt veikta, ņemot vērā aspektus, kuri var būt diskriminējoši attiecībā pret kādu no pretendentiem.

Vidējās cenas metodes piemērošana nozīmē nepieciešamību a posteriori noteikt būtisku, pat izšķirošu elementu lēmumam par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, proti, vidējo cenu, ar kuru ir jāsalīdzina visi piedāvājumi pēc tam, kad tos ir saņēmusi līgumslēdzēja iestāde. Līdz ar to, savu piedāvājumu iesniegšanas posmā nezinot minēto vidējo cenu, pretendentiem nebija zināms elements, kurš, ja tie to būtu zinājuši iepriekš, varēja būtiski ietekmēt tā sagatavošanu iepriekš minētā otrā nosacījuma izpratnē.

(sal. ar 71.–73. punktu)

3.      Ja Direktīvas 92/50 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts un – identiski Direktīvas 93/37 par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai 30. panta 1. punkta b) apakšpunkts – ļauj līgumslēdzējai iestādei izvēlēties kritērijus, uz kuru pamata tā ierosina līgumu piešķiršanu, šī izvēle tomēr var attiekties tikai uz kritērijiem, kas dod iespēju noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu var definēt kā piedāvājumu, kuram no dažādiem iesniegtajiem piedāvājumiem ir vislabākā kvalitātesun cenas attiecība, ņemot vērā kritērijus, ko pamato līguma priekšmets. Līdz ar to, ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas līguma slēgšanas tiesības piešķirt saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, tad tām ir jānovērtē piedāvājumi, lai noteiktu, kuram piedāvājumam ir vislabākā kvalitātes un cenas attiecība.

Tādējādi, ja saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums vienmēr nav tas, kuram ir viszemākā cena, ir jākonstatē, ka piedāvājumu pilnīgas līdzības apstākļos attiecībā uz visiem pārējiem piemērotajiem kritērijiem, tostarp tehniskajiem, noteikti ir jāizskata arī lētāks piedāvājums kā izdevīgāks par dārgāku piedāvājumu no ekonomiskā viedokļa.

(sal. ar 76. un77. punktu)

4.      Direktīvas 93/37 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, 30. panta 4. punktā ir paredzēta uz sacīkstes principu balstīta izvērtēšanas procedūras obligāta piemērošana piedāvājumiem, kurus līgumslēdzēja iestāde uzskatīja par nesamērīgi lētiem, tai nosakot pienākumu, pēc tam, kad tā iepazinusies ar visiem piedāvājumiem un pirms lēmuma pieņemšanas par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, vispirms rakstiski lūgt precizējumus par tiem piedāvājuma, kurš tiek uzskatīts par pārmērīgi zemas cenas piedāvājumu, elementiem, kuri konkrēti tai ir radījuši šaubas, un pēc tam izvērtēt šo piedāvājumu, ņemot vērā attiecīgā pretendenta atbildē uz minēto lūgumu sniegto pamatojumu. Ir būtiski, lai katrs pretendents, par kuru ir aizdomas, ka tas ir iesniedzis nesamērīgi lētu piedāvājumu, varētu lietderīgi norādīt savu viedokli šajā ziņā, kas tam dodu iespēju iesniegt pamatojumu par dažādiem viņa piedāvājuma elementiem brīdī – kas noteikti ir pēc visu aplokšņu atvēršanas –, kad tas ir informēts ne tikai par konkrētajā publiskajā iepirkumā piemērojamās zemākās cenas robežu, kā arī par to, ka tā piedāvājums ir šķitis nesamērīgi lēts, bet arī par konkrētiem aspektiem, kuri līgumslēdzējai iestādei ir radījuši jautājumus.

Šī interpretācija ir vienīgā, kas gan formulējuma, gan mērķa ziņā ir saderīga ar minētās direktīvas 30. panta 4. punktu. Tādējādi, no vienas puses, no minētās tiesību normas teksta, kurš izteikts pavēles izteiksmē, izriet, ka līgumslēdzējai iestādei, pirmkārt, ir jāidentificē aizdomīgie piedāvājumi, otrkārt, jāļauj iesaistītajiem uzņēmumiem pamatot šo projektu kvalitāti, tiem lūdzot precizējumus, ko tā uzskata par lietderīgiem, treškārt, jāizvērtē šo ieinteresēto personu sniegto paskaidrojumu atbilstība un, ceturtkārt, jāpieņem lēmums par minētā piedāvājuma atbalstīšanu vai noraidīšanu. Tātad var tikai uzskatīt, ka prasības, kas attiecas uz nesamērīgi lētu piedāvājumu pārbaudes procedūras uz sacīkstes principu balstīto raksturu Direktīvas 93/37 30. panta 4. punkta izpratnē, tika ievērotas tiktāl, ciktāl visi šādi raksturotie posmi tika secīgi izpildīti. No otras puses, tas, ka lietderīgā piedāvājumu pārbaudes procedūras brīdī starp līgumslēdzēju iestādi un kandidātu notiek uz sacīkstes principu balstītas efektīvas debates, ir direktīvas pamatprasība, lai novērstu līgumslēdzējas iestādes patvaļu un nodrošinātu uzņēmumu veselīgu konkurenci.

(sal. ar 90. un91. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 100.–103. punktu)

6.      Interpretējot Savienības tiesību normu, Tiesa tikai izskaidro un precizē tās nozīmi un piemērojamību, to, kā tā būtu jāizprot un jāpiemēro kopš tās stāšanās spēkā. No tā izriet, ka šādā veidā interpretētu normu var piemērot un tā ir jāpiemēro pat juridiskām attiecībām, kas radušās un izveidojušās pirms attiecīgā sprieduma, un tikai izņēmuma kārtā Tiesa, piemērojot vispārējo tiesiskās noteiktības principu, kurš raksturīgs Savienības tiesību sistēmai, var būt spiesta ierobežot iespēju ikvienai ieinteresētai personai pamatoties uz tās interpretētu normu, lai apšaubītu juridiskās attiecības, kas nodibinātas labā ticībā.

(sal. ar 104. punktu)

7.      Ņemot vērā samērīguma principu, tādu pienākumu pārkāpšana, kuru ievērošanai ir būtiska nozīme labai Savienības sistēmas darbībai, var tikt sodīta ar to, ka tiek zaudētas Savienības tiesiskajā regulējumā paredzētās tiesības, piemēram, tiesības saņemt finanšu atbalstu. Saistībā ar finanšu korekciju aprēķinu nav iespējams ņemt vērā iespējamus ietaupījumus, ja tie ir panākti, pārkāpjot atbilstošās Savienības tiesību normas publisko iepirkumu jomā. Dalībvalsts, kuras iestādes ir ieviesušas prettiesisku konkursu sistēmu, nevar sev gūt labumu no šādas prettiesiskas prakses.

Šajā ziņā labojumu finansējumā mērķis ir no jauna ieviest situāciju, lai visi izdevumi, attiecībā uz kuriem tika iesniegts lūgums par līdzfinansējumu no Kohēzijas fonda, atbilstu attiecīgajā jomā piemērojamajam valsts un Savienības tiesiskajam regulējumam. Proti, saskaņā ar Regulas Nr. 1164/94 par Kohēzijas fonda izveidi 8. panta 1. punktā noteikto atbilstības principu vienīgi izdevumi, kas veikti saskaņā ar atbilstošajām tiesību normām, ir maksājami no Savienības budžeta. Līdz ar to, tiklīdz Komisija atklāj Savienības tiesību normu pārkāpuma esamību dalībvalsts veiktajos maksājumos, tai šīs dalībvalsts iesniegtie rēķini ir jālabo.

(sal. ar 119, 124. un 125. punktu)

8.      Pieņemot administratīvas rīcības normas ar ārēju iedarbību un to pasludināšanas brīdī paziņojot, ka turpmāk šīs normas tiks piemērotas gadījumiem, ar kuriem tās saistītas, attiecīgā iestāde pati ierobežo savas rīcības brīvības iespējas un nevar atkāpties no šīm normām, nevēlēdamās, lai attiecīgā gadījumā to sodītu par tādu vispārējo tiesību principu pārkāpumu kā vienlīdzīgas attieksmes, tiesiskās noteiktības vai tiesiskās paļāvības aizsardzības principi. Tādējādi nevar noliegt, ka, ievērojot zināmus nosacījumus un ņemot vērā šo normu saturu, šādām vispārpiemērojamām uzvedības normām var būt tiesiskas sekas un ka it īpaši administrācija no tām nevar atkāpties individuālā gadījumā, nesniedzot pamatojumu, kas ir saderīgs ar vispārējiem tiesību principiem, piemēram, vienlīdzīgas attieksmes vai tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem, ar nosacījumu, ka šāda pieeja nav pretrunā citām Savienības tiesību normām ar augstāku juridisku spēku.

(sal. ar 130. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 155. punktu)