Lieta T‑405/06

ArcelorMittal Luxembourg SA u.c.

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Kopienas tērauda siju tirgus – Lēmums, ar kuru pēc EOTK līguma darbības beigām konstatēts EOTKL 65. panta pārkāpums, piemērojot Regulu (EK) Nr. 1/2003 – Komisijas kompetence – Vainojamība pārkāpjošā rīcībā – Noilgums – Tiesības uz aizstāvību

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegtas vienošanās, uz kurām attiecas EOTK līguma juridiskā režīma materiālā piemērojamība un piemērojamība laikā – EOTK līguma darbības izbeigšanās

(EOTKL 65. panta 1. punkts; EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 7. panta 1. punkts un 23. panta 2. punkts)

2.      Iestāžu akti – Piemērošana laikā – Procesuālo tiesību normas – Materiālo tiesību normas – Nošķiršana – Materiālo tiesību normas atpakaļejošais spēks – Nosacījumi

(EOTKL 65. panta 1. punkts; EKL 305. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 7. panta 1. punkts un 23. panta 2. punkts)

3.      Konkurence – Kopienu noteikumi – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātes sabiedrība un meitas sabiedrības – Ekonomiska vienība – Novērtējuma kritēriji

(EKL 81. un 82. pants)

4.      EOTK – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Pārkāpums – Atzīšana par vainojamu – EKL 81. panta un EOTKL 65. panta pārkāpuma gadījumos piemērojamās tiesību normas

(EOTKL 65. panta 1. punkts; EKL 81. panta 1. punkts )

5.      Konkurence – Kopienu noteikumi – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Uzņēmuma “saimnieciskās pēctecības” kritērijs

(EOTKL 65. panta 1. punkts; EKL 81. panta 1. punkts)

6.      Konkurence – Administratīvais process – Noilgums lietu ierosināšanai – Pārtraukšana – Piemērojamība

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 25. panta 3. un 4. punkts; Lēmuma Nr. 715/78 2. panta 1. un 2. punkts)

7.      Konkurence – Administratīvais process – Noilgums lietu ierosināšanai – Pārtraukšana – Lūgums sniegt informāciju

8.      Konkurence – Administratīvais process – Noilgums lietu ierosināšanai – Apturēšana – Prasības celšana Kopienu tiesā

(Padomes Regula Nr. 1/2003; Lēmums Nr. 715/78)

9.      Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Pārmērīgs administratīvā procesa ilgums

1.      Kaut arī, sākot no 2002. gada 24. jūlija EOTK līgumā paredzēto juridisko režīmu aizstājot ar EK līgumā paredzēto režīmu, mainījās juridiskie pamati, piemērojamās procedūras un materiālo tiesību normas, šī aizstāšana ir saistīta ar Kopienu tiesību sistēmas vienotību un kontinuitāti, kā arī tās mērķiem. Tāda brīvas konkurences režīma ieviešana un uzturēšana, kura ietvaros tiek nodrošināti parastie konkurences apstākļi un kurš ir pamatā normām par aizliegtiem nolīgumiem starp uzņēmumiem, ir viens no pamatprincipiem, kas ir paredzēts gan EK līgumā, gan EOTK līgumā. Šajā kontekstā, lai gan EOTK līguma un EK līguma normas, kas reglamentē aizliegtas vienošanās uzņēmumu starpā, zināmā mērā atšķiras, nolīgumu un saskaņotas darbības jēdziens EOTKL 65. panta 1. punkta izpratnē atbilst nolīgumu un saskaņotas darbības jēdzienam EKL 81. panta izpratnē un Kopienu tiesa abas šīs normas ir interpretējusi vienādi. Tādējādi centieniem sasniegt mērķi nodrošināt netraucētu konkurenci nozarēs, kas sākotnēji veidoja ogļu un tērauda kopējo tirgu, netraucē tas, ka EOTK līguma darbība ir beigusies, jo šis mērķis ir paredzēts arī EK līgumā un tā izpildi nodrošina tā pati iestāde, proti, Komisija, kā administratīvā iestāde, kurai ir kompetence konkurences politikas īstenošanā un attīstīšanā Kopienas vispārējās interesēs.

Turklāt saskaņā ar visām dalībvalstu tiesību sistēmām kopēju principu tiesību aktu izmaiņu gadījumā – ja vien nav tieši paustas pretējas likumdevēja gribas – ir jānodrošina tiesisko struktūru pēctecība. Lai nodrošinātu Kopienu tiesību sistēmas un tās darbību ietekmējošo mērķu kontinuitāti, Eiropas Kopienai, tā kā tā aizstāj Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, tajā pastāvošās procedūras ietvaros attiecībā uz situācijām, kas radušās saskaņā ar EOTK līgumu, ir jānodrošina, ka tiek ievērotas tiesības un izpildīti pienākumi, kas eo tempore ir saistoši gan dalībvalstīm, gan privātpersonām saskaņā ar EOTK līgumu un normām, kuras ir pieņemtas tā īstenošanai. Šī prasība ir jāievēro vēl jo vairāk tāpēc, ka aizliegtas vienošanās uzņēmumu starpā reglamentējošo tiesību normu neievērošanas rezultātā radies konkurences izkropļojums var radīt sekas arī vēl kādu laiku pēc EOTK līguma darbības beigām atbilstoši spēkā esošajam EK līgumam.

No tā izriet, ka Regula Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, un it īpaši tās 7. panta 1. punkts un 23. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ļauj Komisijai pēc 2002. gada 23. jūlija konstatēt un sodīt par aizliegtu vienošanos uzņēmumu starpā īstenošanu nozarēs, uz kurām attiecas EOTK līguma ratione materiae un ratione temporis, kaut arī šajās iepriekš minētajās regulas normās nav tiešas atsauces uz EOTKL 65. pantu.

(sal. ar 59.–64. punktu)

2.      Kaut arī procesuālās normas parasti ir piemērojamas visiem strīdiem, kas tiek risināti šo normu spēkā stāšanās brīdī, tas pats neattiecas uz materiālo tiesību normām. Lai nodrošinātu tiesiskās drošības principa un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa ievērošanu, materiālo tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tās uz situācijām, kas ir radušās pirms to stāšanās spēkā, attiecas tikai tad, ja no to teksta, mērķiem vai struktūras skaidri izriet, ka tām ir šādas sekas.

Šajā gadījumā atbilstoši Kopienu tiesību sistēmas kontinuitātei un prasībām, kas attiecas uz tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, materiālo tiesību normas, kuras pieņemtas atbilstoši EOTK līgumam, ir jāpiemēro attiecībā uz faktiem, kas ietilpst to materiālās piemērošanas jomā un uz kuriem attiecas to piemērojamība laikā. Apstāklis, ka EOTK līguma darbības izbeigšanās dēļ attiecīgais tiesiskais regulējums vairs nav spēkā brīdī, kad tiek novērtēta faktiskā situācija, nav būtisks, jo šis vērtējums attiecas uz tiesisko situāciju, kas pilnībā norisinājusies laikā, kad bija piemērojamas materiālo tiesību normas, kuras pieņemtas atbilstoši EOTK līgumam.

Komisijas lēmumam –, kas pēc EOTK līguma darbības beigām pieņemts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, 7. panta 1. punktu un 23. panta 2. punktu, atbilstoši procedūrai, kas veikta saskaņā ar šo regulu, ņemot vērā, ka noteikumi par juridisko pamatu un procedūru, kas ievērota līdz lēmuma pieņemšanai, ir uzskatāmi par procesuālām normām, – ir piemērojami Regulas Nr. 1/2003 noteikumi. Turklāt attiecībā uz materiālo tiesību normām ir jānorāda, ka, ņemot vērā, ka šī lēmuma pamatā ir tiesiskā situācija, kas pilnībā radusies pirms EOTK līguma darbības beigām, un tā kā no 2002. gada 24. jūlija piemērojamajām materiālajām konkurences tiesībām nav atpakaļejoša spēka, piemērojamā materiālo tiesību norma ir EOTKL 65. panta 1. punkts, jo no EKL 305. pantā paredzētā EK līguma lex generalis rakstura salīdzinājumā ar EOTK līgumu izriet, ka īpašais EOTK līgumā un tā piemērošanai pieņemtajās normās paredzētais režīms saskaņā ar lex specialis derogat legi generali principu ir vienīgais, kas ir piemērojams situācijām, kuras ir norisinājušās pirms 2002. gada 24. jūlija.

(sal. ar 65.–68. punktu)

3.      Komisijai ir tiesības adresēt sabiedrību grupas mātes sabiedrībai lēmumu par naudas soda piemērošanu saistībā ar tās meitas sabiedrības izdarītu konkurences tiesību pārkāpumu nevis tādēļ, ka mātes sabiedrība būtu pamudinājusi savu meitas sabiedrību izdarīt pārkāpumu, nedz arī a fortiori sakarā ar mātes sabiedrības dalību minētajā pārkāpumā, bet gan tādēļ, ka šīs sabiedrības veido vienu saimniecisko vienību un tātad vienu uzņēmumu EKL 81. un 82. panta izpratnē, ja attiecīgās sabiedrības autonomā veidā nenosaka savu rīcību tirgū.

Īpašajā gadījumā, kad mātes sabiedrībai pilnībā pieder tās meitas sabiedrības, kura ir pārkāpjošās rīcības īstenotāja, kapitāla daļas, pastāv atspēkojams pieņēmums, saskaņā ar kuru šī mātes sabiedrība īsteno izšķirošu ietekmi pār savas meitas sabiedrības rīcību un tās tādējādi ir viens uzņēmums EKL 81. panta izpratnē. Tādējādi mātes sabiedrībai, kura Kopienu tiesā apstrīd Komisijas lēmumu, ar kuru tai uzlikts naudas sods par darbībām, kuras izdarījusi šīs mātes sabiedrības meitas sabiedrība, ir jāatspēko šis pieņēmums, iesniedzot pierādījumus par meitas sabiedrības autonomiju.

Citiem vārdiem sakot, lai secinātu, ka mātes sabiedrība izšķiroši ietekmē meitas sabiedrības rīcību tirgū, pietiek ar to, ka Komisija pierāda, ka visas meitas sabiedrības kapitāla daļas pieder tās mātes sabiedrībai. Pēc tam Komisija varēs atzīt mātes sabiedrību par solidāri atbildīgu par tās meitas sabiedrībai noteiktā naudas soda samaksu, kaut arī ir pierādīts, ka mātes sabiedrība nav tieši piedalījusies aizliegto vienošanos noslēgšanā, ja vien šī sabiedrība nepierādīs, ka tās meitas sabiedrība tirgū darbojas autonomi.

(sal. ar 88., 89. un 91. punktu)

4.      Tāpat kā EKL 81. panta 1. punktā paredzētais aizliegums, arī EOTKL 65. panta 1. punktā paredzētais aizliegums attiecas uz “uzņēmumiem”. Jēdzienam “uzņēmums” šajās divās normās ir viena un tā pati nozīme. Līdz ar to atbildību par EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumiem inkriminēšanu reglamentējošās normas ir piemērojamas arī EOTKL 65. panta 1. punkta pārkāpumu gadījumā.

(sal. ar 92. punktu)

5.      Pilnībā piederošai meitas sabiedrībai, kas izveidota, lai turpinātu mātes sabiedrības saimniecisko un rūpniecisko darbību, kā saimnieciskajam pēctecim var inkriminēt atbildību par mātes sabiedrības izdarītajiem pārkāpumiem un līdz ar to – arī atbildību par citas šīs sabiedrības meitas sabiedrības izdarītajiem pārkāpumiem.

Šāda atbildības piemērošana šķiet pamatota, ņemot vērā tostarp restrukturizācijas vai citu izmaiņu uzņēmumu grupas ietvaros gadījumā izstrādāto saimnieciskās pēctecības kritēriju. Visas vai daļas saimniecisko darbību nodošanas no vienas juridiskas vienības otrai gadījumā atbildība par sākotnēji pastāvējušā komersanta izdarīto pārkāpumu attiecīgo darbību ietvaros var tikt inkriminēta jaunajam komersantam, ja tas kopā ar sākotnēji pastāvējušo komersantu veido vienu un to pašu saimniecisko vienību konkurences noteikumu izpratnē, un tas tā ir pat tad, ja sākotnēji pastāvējušais komersants joprojām turpina pastāvēt kā juridiska vienība. Šāda sankcijas īstenošana it īpaši ir pieļaujama, ja šīs vienības kontrolē viena un tā pati persona un, ievērojot tās saistošās ciešās saimnieciskās un organizatoriskās saites, tiek piemēroti būtībā tie paši komercnorādījumi. Tas it īpaši attiecas uz pārstrukturizēšanu sabiedrību grupas ietvaros, kad sākotnēji pastāvējušais komersants ne vienmēr juridiski beidz pastāvēt, bet vairs neveic nekādu nozīmīgu saimniecisko darbību attiecīgajā tirgū. Ja sākotnējo un jauno uzņēmuma, kas ir aizliegtās vienošanās dalībnieks, īpašnieku vieno strukturāla saikne, attiecīgās personas no savas atbildības par aizliegto vienošanos – visviens, apzināti vai neapzināti – var izvairīties ar tām pieejamu tiesisku strukturēšanas iespēju palīdzību.

Turklāt, ņemot vērā saimnieciskās vienības pamatjēdzienu, Komisijai nav jāizvēlas sodīt vai nu pārkāpuma izdarīšanas laikā darbojošos sabiedrību, vai tās saimniecisko pēcteci šajā nozarē. Kopienu konkurences tiesības, kas attiecas uz uzņēmumu darbību, ir piemērojamas saimnieciskām vienībām, kuras veido materiālo un cilvēku resursu kopums un kas var sekmēt EKL 81. panta 1. punktā un EOTKL 65. panta 1. punktā minētā pārkāpuma izdarīšanu. Uzņēmums līdz ar to var ietvert vairākus tiesību subjektus. Sabiedrību var atzīt par solidāri atbildīgu par otrai sabiedrībai, kura apzināti vai neapzināti ir izdarījusi pārkāpumu, uzliktā naudas soda samaksu, ar nosacījumu, ka Komisija šajā pašā tiesību aktā pierāda, ka šis pārkāpums varēja tikt konstatēts arī attiecībā uz sabiedrību, kurai piemērota solidārā atbildība par naudas soda samaksu. Līdz ar to solidārā atbildība ir parastas sekas, kas izriet no atbildības par vienas sabiedrības rīcību inkriminēšanas otrai sabiedrībai, it īpaši, ja šīs divas sabiedrības veido vienu uzņēmumu.

(sal. ar 107.–115. un 117. punktu)

6.      Saskaņā ar Lēmuma Nr. 715/78 par noilgumu attiecībā uz procesuālām darbībām un izpildi Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma piemērošanas jomā 2. panta 1. un 2. punktu un Regulas Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, 25. panta 3. un 4. punktu noilguma periods tiek pārtraukts ar jebkuru rīcību, ko izmeklēšanā vai tiesvedībā attiecībā uz pārkāpumu veikusi Komisija un par kuru paziņots vismaz vienam uzņēmumam, kas piedalījies pārkāpumā, un noilguma perioda pārtraukšana attiecas uz visiem uzņēmumiem, kas piedalījušies pārkāpumā.

Ar “uzņēmumu, kurš piedalījies pārkāpuma izdarīšanā”, ir jāsaprot visi uzņēmumi, kas kā tādi identificēti Komisijas lēmumā, ar kuru piemērots sods par attiecīgo pārkāpumu. Šajā sakarā apstāklim, ka uzņēmums sākotnējā paziņojumā par iebildumiem vai administratīvā procesa laikā, kura ietvaros ticis pieņemts noilguma periodu pārtraucošs akts, nav identificēts kā tāds, kurš ir “piedalījies pārkāpuma izdarīšanā”, nav nekādas nozīmes, ja šis uzņēmums vēlāk ir atzīts par tādu.

No šīm tiesību normām izriet, ka noilguma periods tiek pārtraukts ne tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kuriem ir adresēts ar izmeklēšanu vai tiesvedību saistītais akts, bet arī uz tiem uzņēmumiem, kuri, lai arī ir piedalījušies pārkāpuma izdarīšanā, Komisijai nav vēl zināmi un attiecībā uz kuriem līdz ar to nav pieņemts nekāds ar izmeklēšanu vai tiesvedību saistīts akts.

Turklāt sabiedrība, kurai var tikt inkriminēti citas sabiedrības izdarītie pārkāpumi un attiecībā uz kuru līdz ar to ir uzskatāms, ka tā pati ir izdarījusi šo pārkāpumu, ir uzskatāma par tādu, kas ir “piedalījusies pārkāpuma izdarīšanā” šo tiesību normu izpratnē.

(sal. ar 143.–146. punktu)

7.      Komisijas rakstveida informācijas pieprasījums, kura mērķis ir saņemt informāciju par uzņēmumu, attiecībā uz kuriem ir uzsākta Kopienas konkurences noteikumu piemērošanas procedūra, apgrozījumu, var tikt uzskatīts par aktu, kas ir nepieciešams pārkāpuma sodīšanai un kas ir noilguma periodu pārtraucošs akts, jo tas ļauj Komisijai pārbaudīt, vai naudas sodi, kurus tā plāno piemērot šiem uzņēmumiem, nepārsniedz maksimālo naudas sodu apmēru, kas paredzēts Kopienas konkurences noteikumu pārkāpuma gadījumā.

(sal. ar 147. punktu)

8.      Kaut arī saistībā ar noilguma termiņa attiecībā uz procesuālām darbībām pārtraukšanu Regulā Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, un Lēmumā Nr. 715/78 par noilgumu attiecībā uz procesuālām darbībām un izpildi Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma piemērošanas jomā ir tieši paredzēta šādas pārtraukšanas erga omnes iedarbība, attiecībā uz noilguma apturēšanu šajos tiesību aktos nav reglamentēts jautājums par to, vai prasības celšana Kopienu tiesā rada relatīvas sekas – šādā gadījumā noilguma apturēšana uz visu tiesvedības laiku attiecas tikai uz uzņēmumu, kurš ir prasītājs, – vai erga omnes sekas – šādā gadījumā noilguma apturēšana uz visu tiesvedības laiku attiecas uz visiem uzņēmumiem, kuri piedalījušies attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā, neraugoties uz to, vai tie ir cēluši prasību.

Tāpat kā noilguma perioda pārtraukšana, noilguma apturēšana, kas ir izņēmums no piecu gada noilguma termiņa principa, ir jāinterpretē sašaurināti. Šis princips nepieļauj, ka likumdevēja viedokļa nepaušana konkrētajā jautājumā varētu tikt interpretēta kā erga omnes radošas sekas. Tā tas ir vēl jo vairāk tāpēc, ka pretēji noilguma perioda pārtraukšanai, kuras mērķis ir ļaut Komisijai efektīvi izmeklēt un sodīt par konkurences noteikumu pārkāpumiem, noilguma apturēšana pēc definīcijas attiecas uz gadījumu, kad Komisija jau ir pieņēmusi lēmumu. Parasti šajā stadijā vairs nav jāparedz erga omnes iedarbība tam, ka kāds no uzņēmumiem, kuriem piemērots sods, ir uzsācis tiesvedību Kopienu tiesā. Šajā gadījumā – tieši pretēji – tiesas procesu inter partes iedarbība un sekas, ko Kopienu tiesa šajā sakarā paredzējusi, principā nepieļauj, ka uzņēmuma, kurš ir apstrīdētā lēmuma adresāts, celta prasība kaut kādā veidā varētu ietekmēt pārējo adresātu situāciju.

Kaut arī ir taisnība, ka Līguma konkurences noteikumi attiecas uz uzņēmumiem, tomēr Komisijas šajā jomā pieņemto lēmumu piemērošanas un ieviešanas nolūkā kā adresāts ir jānosaka vienība, kurai ir juridiskā personība, un paziņojumā par iebildumiem ir precīzi jānorāda tā juridiskā persona, kurai varēs piemērot naudas sodu, un tam ir jābūt adresētam šai personai. Šī juridiskā persona vienīgā ir tiesīga celt prasību par lēmumu, kas pieņemts administratīvā procesa noslēgumā, un līdz ar to tai vienīgajai var piemērot noilguma apturēšanu. Noilguma apturēšana, kas izriet no tā, ka kāds uzņēmums ir uzsācis tiesvedību Kopienu tiesā, attiecas gan uz juridisko vienību, kas ir šī tiesas procesa dalībniece, gan uz visām pārējām juridiskajām vienībām, kas ir vienas un tās pašas saimnieciskās vienības sastāvā.

(sal. ar 151. un 153.–158. punktu)

9.      Tā kā tiesību uz aizstāvību ievērošanai ir būtiska nozīme administratīvajos procesos konkurences politikas jomā, ir svarīgi novērst, ka izmeklēšanas stadijas pārmērīgā ilguma dēļ tiek nelabojami pārkāptas šīs tiesības un ka šāds ilgums var apgrūtināt pierādījumu iesniegšanu, lai atspēkotu tādu darbību esamību, par kurām var iestāties attiecīgo uzņēmumu atbildība. Šī iemesla dēļ iespējamā tiesību uz aizstāvību ierobežojuma pārbaude ir jāveic ne tikai par stadiju, kurā šīs tiesības pastāv pilnībā, proti, otro administratīvā procesa stadiju. Aizstāvības tiesību efektivitātes iespējamās samazināšanās iemesla izvērtēšana ir jāveic par visu šo procesu, atsaucoties uz visu tā ilgumu. Turklāt iespējamā tiesību uz aizstāvību pārkāpuma, kas izriet no tā, ka uzņēmuma aizstāvība pret Komisijas apgalvojumiem bijusi apgrūtināta pārmērīgā administratīvā procesa ilguma dēļ, pierādīšanas pienākums ir ieinteresētajai personai.

(sal. ar 166. un 167. punktu)