Language of document : ECLI:EU:T:2014:944

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)

2014. gada 12. novembrī (*)

Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes “LOVOL” reģistrācijas pieteikums – Kopienas vārdiska un grafiska un agrākas valsts grafiskas preču zīmes “VOLVO” – Relatīvs atteikuma pamats – Netaisnīgi gūts labums no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts 

Lieta T‑524/11

Volvo Trademark Holding AB, Gēteborga [Göteborg] (Zviedrija), ko pārstāv M. Treis, advokāts,

prasītāja,

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv P. Geroulakos, pārstāvis,

atbildētājs,

otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –

Hebei Aulion Heavy Industries Co., Ltd, Zangjiaku [Zhangjiakou] (Ķīna), ko pārstāv A. Alejos Cutuli, advokāts,

par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 19. jūlija lēmumu lietā R 1870/2010‑1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Volvo Trademark Holding AB un Hebei Aulion Heavy Industries Co., Ltd.

VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs G. Berardis [G. Berardis], tiesneši O. Cūcs [O. Czúcz] (referents) un A. Popesku [A. Popescu],

sekretāre J. Veiherte [J. Weychert], administratore,

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 30. septembrī,

ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 31. janvārī,

ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 20. janvārī,

ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 29. maijā,

ņemot vērā atbildes rakstu uz repliku, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 10. augustā,

ņemot vērā 2014. gada 27. marta rīkojumu par lietu T‑524/11 un T‑525/11 apvienošanu mutvārdu procesā,

pēc 2014. gada 2. aprīļa tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        2006. gada 20. aprīlī persona, kas iestājusies lietā, Hebei Aulion Heavy Industries Co., Ltd iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).

2        Preču zīme, kuru lūdza reģistrēt, ir šāds grafisks apzīmējums:

Image not found

3        Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 7. un 12. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

–        7. klase: “šķirotāji; lauksaimniecības mašīnas, ceļa ruļļi; ekskavatori; iekrāvēji; buldozeri; betona maisītāji; ceļamkrāni; graudu kuļmašīnas; rīsu pārstādītāji”;

–        12. klase: “automašīnas; lauksaimniecībā izmantojamie transportlīdzekļi; motocikli; vagoni ceļamkrāni; mazlitrāžas automobiļi ar motocikla motoru; divriteņi; elektriskie transportlīdzekļi; sauszemes transportlīdzekļu dzinēji; autoiekrāvēji; betona maisītāji; traktori”.

4        2006. gada 25. septembrī Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 39/2006.

5        2006. gada 21. decembrī prasītāja Volvo Trademark Holding AB, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš 3. punktā minētajām precēm.

6        Iebildumi bija balstīti tostarp uz šādām agrākām preču zīmēm:

–        Kopienas vārdisku preču zīmi “VOLVO”, kas reģistrēta 2005. gada 20. jūnijā ar Nr. 2 361 087 un aptver preces un pakalpojumus, kuri ietilpst 1.–9., 11., 12., 14., 16.–18., 20.–22., 24.–28. un 33.–42. klasē;

–        zemāk attēlotas Kopienas grafiskas preču zīmes, kas aptver preces un pakalpojumus, kuri ietilpst 1.–4., 6., 7., 9., 11., 12., 14., 16., 18., 25., 28., 35.–39. un 41. klasē, reģistrācijas pieteikumu, kas iesniegts 2001. gada 30. augustā:

Image not found

–        valsts grafisku preču zīmi “VOLVO”, kas reģistrēta Apvienotajā Karalistē ar Nr. 747 361, aptver 12. klasē ietilpstošas preces un attēlota šādi:

Image not found

–        valsts grafisku preču zīmi, kas reģistrēta Apvienotajā Karalistē ar Nr. 1 408 143, aptver 7. klasē ietilpstošas preces un attēlota šādi:

Image not found

7        Iebildumu pamatojumam izvirzītie pamati ir Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 8. panta 5. punktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 8. panta 5. punkts) paredzētie pamati.

8        Iebildumu nodaļa ar 2010. gada 3. septembra lēmumu pilnībā noraidīja iebildumus, motivējot ar to, ka konfliktējošajām preču zīmēm nav pietiekama līdzības pakāpe, ņemot vērā Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 8. panta 5. punktā paredzētās prasības.

9        2010. gada 27. septembrī prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.

10      ITSB Apelāciju pirmā padome ar 2011. gada 19. jūlija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) apstiprināja Iebildumu nodaļas lēmumu un noraidīja prasītājas iesniegto apelācijas sūdzību. Tā uzskatīja, ka konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmenis ir īpaši augsts, tostarp attiecīgo preču cenas un šo preču ļoti tehniskā rakstura dēļ. Turklāt tā ir uzskatījusi, ka konfliktējošie apzīmējumi ir atšķirīgi. Tādējādi nevar pastāvēt apzīmējumu sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Turklāt, atzīstot, ka minētās regulas 8. panta 5. punkta piemērošanas gadījumā minimālā līdzības pakāpe var būt zemāka, tā tomēr ir uzskatījusi, ka apzīmējumi ir atšķirīgi, jo līdzības nosacījums nav īstenojies.

 Lietas dalībnieku prasījumi

11      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atzīt prasību par pieņemamu;

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        noraidīt preču zīmes “LOVOL” reģistrācijas pieteikumu;

–        piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un izdevumus procesā ITSB.

12      Tiesas sēdes laikā prasītāja atteicās no savu prasījumu trešās daļas.

13      ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

14      Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

15      Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpumu.

16      Saskaņā ar Regulas 207/2009 8. panta 5. punktu:

“[..] ja 2. punkta nozīmē agrākās preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tā ir identiska vai līdzīga agrākajai preču zīmei un to reģistrē precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja attiecībā uz agrāku Kopienas preču zīmi tā ir [Eiropas Savienībā] pazīstama [tai ir reputācija] un attiecībā uz agrāku valsts preču zīmi tā ir pazīstama [tai ir reputācija] attiecīgajā dalībvalstī un ja pieteiktās preču zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirīguma vai atpazīstamības [atšķirtspējas vai reputācijas] vai tai kaitēt.”

17      Ja rodas Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā paredzētais kaitējums, tās ir sekas zināmai agrākas un vēlākas preču zīmes līdzības pakāpei, kuras dēļ konkrētā sabiedrības daļa sasaista šīs abas preču zīmes, proti, nodibina starp tām saikni, pat ja šī sabiedrības daļa tās nesajauc (spriedumi, 2009. gada 12. marts, Antartica/ITSB, C‑320/07 P, EU:C:2009:146, 43. punkts; 2012. gada 14. decembris, Bimbo/ITSB – Grupo Bimbo (“GRUPO BIMBO”), T‑357/11, EU:T:2012:696, 29. punkts; pēc analoģijas skat. arī spriedumu, 2008. gada 27. novembris, Intel Corporation, C‑252/07, Krājums, EU:C:2008:655, 30. punkts).

18      Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta piemērošana ir pakļauta trim nosacījumiem, proti, pirmkārt, konfliktējošo preču zīmju identiskums vai līdzība, otrkārt, iebildumu pamatojumam norādītās agrākās preču zīmes reputācijas esamība un, treškārt, iespēja, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes nepamatotas izmantošanas rezultātā netaisnīgi tiks gūts labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tai tiks nodarīts kaitējums. Šie trīs nosacījumi ir kumulatīvi un viena no tiem neesamība ir pietiekama, lai minēto normu padarītu par nepiemērojamu (spriedums, 2011. gada 27. septembris, El Jirari Bouzekri/ITSB – Nike International (“NC NICKOL”), T‑207/09, EU:T:2011:537, 29. punkts; šajā ziņā skat. arī spriedumus, 2005. gada 25. maijs, Spa Monopole/ITSB – Spa-Finders Travel Arrangements (“SPA-FINDERS”), T‑67/04, Krājums, EU:T:2005:179, 30. punkts, un 2007. gada 27. novembris, Gateway/ITSB – Fujitsu Siemens Computers (“ACTIVY Media Gateway”), T‑434/05, EU:T:2007:359, 57. punkts).

19      Izskatāmajā lietā Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka konkrētā teritorija ir visa Savienība un ka konkrēto sabiedrības daļu vienlaikus veido plaša sabiedrība un specializējusies sabiedrības daļa, kas interesējas par profesionālām mašīnām un transportlīdzekļiem. Preču rakstura un to cenas dēļ sabiedrības uzmanības līmenis, izvēloties preces, ir augsts. Prasītāja šos konstatējumus nav apstrīdējusi.

20      Tomēr prasītāja apstrīd Apelāciju padomes apgalvojumu, saskaņā ar kuru preču zīmes “LOVOL” reģistrācijas pieteikumu nevar noraidīt, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, ņemot vērā, ka konfliktējošie apzīmējumi ir atšķirīgi un tādējādi nav īstenojies viens no minētā panta piemērošanas kumulatīvajiem nosacījumiem.

 Par apzīmējumu līdzību

21      Saskaņā ar judikatūru kritēriji, kuri ir jāņem vērā, vērtējot attiecīgo preču zīmju līdzību, ir tie paši, kas pieteiktās preču zīmes reģistrācijas atteikuma gadījumā sajaukšanas iespējas dēļ, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un atteikuma gadījumā kaitējuma agrākas preču zīmes reputācijai dēļ saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu (spriedums NC NICKOL, minēts iepriekš 18. punktā, EU:T:2011:537, 31. punkts). Faktiski abos šajos gadījumos, kas ļauj atteikt pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, apzīmējumu līdzības nosacījums it īpaši paredz vizuālās, fonētiskās vai konceptuālās līdzības elementu esamību tādējādi, ka no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa starp attiecīgajām preču zīmēm pastāv vismaz daļēja vienādība attiecībā uz vienu vai vairākiem vērā ņemamiem aspektiem (spriedums ACTIVY Media Gateway, minēts iepriekš 18. punktā, EU:T:2007:359, 35. punkts, un NC NICKOL, minēts iepriekš 18. punktā, EU:T:2011:537, 31. punkts; pēc analoģijas skat. arī spriedumu, 2003. gada 23. oktobris, Adidas-Salomon un Adidas Benelux, C‑408/01, Krājums, EU:C:2003:582, 28. un 30. punkts un tajā minētā judikatūra).

22      Attiecīgo preču zīmju vizuālās, fonētiskās vai konceptuālās līdzības vērtējumam ir jābūt balstītam uz šo preču zīmju radīto kopiespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošus elementus (spriedumi, 1997. gada 11. novembris, SABEL, C‑251/95, Krājums, EU:C:1997:528, 23. punkts; 2003. gada 9. jūlijs, Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), T‑162/01, Krājums, EU:T:2003:199, 39. punkts, un 2005. gada 24. novembris, Simonds Farsons Cisk/ITSB – Spa Monopole (“KINJI by SPA”), T‑3/04, Krājums, EU:T:2005:418, 38. punkts).

23      Tādēļ atbilstoši iepriekš 17. punktā minētajai judikatūrai ir jāizvērtē tas, vai konfliktējošajām preču zīmēm piemīt pietiekama līdzības pakāpe, kas attiecīgajai sabiedrības daļai var likt veikt šo abu preču zīmju tuvināšanu, proti, izveidot saikni starp tām, pat ja tā tās nesajauc.

–       Par salīdzinājuma vizuālo aspektu

24      Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā vispirms ir salīdzinājusi reģistrācijai pieteikto preču zīmi ar vārdisku preču zīmi “VOLVO” un agrākajās grafiskajās preču zīmēs esošo vārdisko elementu. Tā ir uzskatījusi, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem ir kopīgi četri no pieciem burtiem, kuru secība tomēr ir atšķirīga. Turklāt apzīmējumi atšķiras ar to četriem sākotnējiem burtiem, attiecīgi “v” un “l” un to pirmo zilbi “vol” un “lo”. Tāpat ir mazticams, ka vidusmēra patērētājs analizēs attiecīgās preču zīmju zilbes ar mērķi radīt anagrammu un tādējādi saistīs “lovol” ar “volvo”. Pēc tam Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka grafiskie elementi reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ir parasti un neveido atšķirtspējīgos elementus, kas dominēs vai ietekmēs to, kā patērētājs vizuāli uztvers apzīmējumus. Turklāt agrāko preču zīmju vārdiskais elements ir attēlots kā balti burti uz melna fona, turpretim apstrīdētā preču zīme ir attēlota ar melniem burtiem. Tādēļ Apelāciju padome ir secinājusi, ka konfliktējošie apzīmējumi ir vizuāli atšķirīgi.

25      Prasītāja savā argumentācijā veic vienīgi preču zīmes “LOVOL” vārdiskā elementa salīdzinājumu ar vārdisko preču zīmi “VOLVO”. Tā uzsver, ka katrs no abiem apzīmējumiem ietver piecus burtus un ir veidots no līdzīgam burtu “v”, “o” un “l” kombinācijām. Tā kā lielie burti “V” un “L” ir veidoti kā leņķis, to ģeometriskā struktūra esot līdzīga. Preču zīmes esot veidotas tādā pašā patskaņu, proti, “o” un “o” secībā un līdzīgā līdzskaņu, proti, “v”, “l” un “v” secībā vienā preču zīmē un “l”, “v” un “l” otrā preču zīmē. Visbeidzot abām preču zīmēm ir raksturīgas zilbes “vol” un “vo” vai to apgriezta kārtība.

26      Pirmkārt, ir jāuzsver, ka konfliktējošo apzīmējumu sākums ir atšķirīgs, jo reģistrācijai pieteiktā preču zīme sākas ar “l”, turpretim preču zīmes “VOLVO” pirmais burts ir “v”. Saskaņā ar judikatūru patērētājs parasti piešķir lielāku nozīmi vārdu sākumdaļai (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2004. gada 17. marts, El Corte Inglés/ITSB – González Cabello (“MUNDICOR”), T‑183/02 un T‑184/02, Krājums, EU:T:2004:79, 81. punkts).

27      Otrkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru preču zīmes “LOVOL” pirmā zilbe ir zilbe “vol” apgrieztā secībā, ir jānorāda, ka tā konkrēti nemin nevienu no Savienības valodām, kuras noteikumi paredz preču zīmes “LOVOL” sadalīšanu zilbēs “lov” un “ol”. Turpretim saskaņā ar angļu, vācu, franču, itāļu, spāņu, poļu, holandiešu un ungāru valodas noteikumiem vārds “lovol” ir sadalāms zilbēs “lo” un “vol”. Pat ja pieņem, ka kādā no Savienības valodām pirmā zilbe būtu “lov”, prasītāja nav sniegusi pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, saskaņā ar kuru vidusmēra patērētājam esot tieksme sadalīt īsu vārdu bez nozīmes un lasīt tā pirmo zilbi apgrieztā kārtībā.

28      Turklāt prasītāja šajā ziņā nevar lietderīgi atsaukties uz 2009. gada 11. jūnija spriedumu Hedgefund Intelligence/ITSB – Hedge Invest (“InvestHedge”) (T‑67/08, EU:T:2009:198) un 2010. gada 25. jūnija spriedumu MIP Metro/ITSB – CBT Comunicación Multimedia (“Metromeet”) (T‑407/08, Krājums, EU:T:2010:256).

29      Vispārējā tiesa spriedumā InvestHedge ir izvērtējusi grafisku preču zīmju “InvestHedge” un “HEDGE INVEST”, no kurām katra ietver vārdiskus elementus “invest” un “hedge”, līdzību. Tā ir uzskatījusi, ka katru no attiecīgajiem apzīmējumiem veido divi acīmredzami identificējami identiski elementi, jo agrākajā preču zīmē tie ir nošķirti ar atstarpi un reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē tie acīmredzami nošķiras lielo burtu “I” un “H” lietojuma dēļ. Šāds izvietojums ļauj uzreiz tos nošķirt divās atsevišķās daļās, proti, “invest” un “hedge”, kuras ir identiskas. Šādos apstākļos Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka preču zīmes elementu vienkārša apgriezta kārtība neļauj spriest par vizuālās līdzības neesamību (spriedums InvestHedge, minēts iepriekš 28. punktā, EU:T:2009:198, 35. punkts).

30      Tāpat spriedumā Metromeet Vispārējā tiesa ir izvērtējusi preču zīmju “meeting metro” un “Metromeet” vizuālo līdzību. Tā ir uzskatījusi, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido divi elementi, proti, “metro” un “meet”, kas agrākajā vārdiskajā preču zīmē ir izvietoti apgrieztā kārtībā, un konkrētā sabiedrības daļa vārdu “meeting” var viegli uztvert kā [darbības] vārda “meet” ģerundija formu. Tā ir atgādinājusi, ka preču zīmes elementu vienkārša apgriezta kārtība neļauj spriest par vizuālās līdzības neesamību (spriedums Metromeet, minēts iepriekš 28. punktā, EU:T:2010:256, 37. un 38. punkts).

31      Tomēr izskatāmajā lietā, pretēji lietām, kas ir iepriekš 28. punktā minētā sprieduma InvestHedge (EU:T:2009:198) un Metromeet (EU:T:2010:256) pamatā, apzīmējumus “VOLVO” un “LOVOL” neveido vārdi, kuru nozīme konkrētajai sabiedrības daļai ir skaidra un saprotama. Tāpat burtu izkārtojumā reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē “LOVOL” nav nekā, kas ļauj domāt, ka vidusmēra patērētājs to sadalīs un aplūkos abas zilbes atsevišķi. Turklāt, pat ja pieņem, ka vidusmēra patērētājs veiks šādu analīzi, nekas neļauj domāt, ka viņš, pretēji parastajam latīņu alfabēta lasīšanas procesam, lasa pirmos trīs burtus “l”, “o” un “v” apgrieztā kārtībā kā “vol”.

32      No tā izriet, ka prasītājas argumenti saistībā ar iepriekš 28. punktā minēto spriedumu InvestHedge (EU:T:2009:198) un Metromeet (EU:T:2010:256) ir jānoraida izteiktu atšķirību dēļ starp minēto spriedumu pamatā esošo lietu faktiskajiem apstākļiem, no vienas puses, un izskatāmās lietas faktiskajiem apstākļiem, no otras puses.

33      Treškārt, ir jāuzsver, ka, pat ātri izlasot abus apzīmējumus, vidusmēra patērētājs nekādi neveiks to sasaistīšanu, ņemot vērā, ka gan pirmais, gan pēdējais konfliktējošo apzīmējumu burts ir atšķirīgs un turklāt reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietver divus “l”, turpretim preču zīme “VOLVO” ietver divus “v”.

34      Ceturtkārt, konfliktējošie apzīmējumi ietver burtu kombināciju “vol”. Tomēr agrākajā vārdiskajā preču zīmē šie trīs burti atrodas sākumā, bet reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē tie ir izvietoti beigās.

35      Piektkārt, prasītāja nevar juridiski korekti izsecināt nevienu argumentu no apgalvotās lielo burtu “L” un “V” līdzības. Vidusmēra patērētājs tiek uzskatīts par tādu, kas instinktīvi atšķir latīņu alfabēta burtus un izskatāmajā lietā uztvers atšķirības, kas nošķir minētos burtus, ņemot vērā arī faktu, ka konfliktējošie apzīmējumi ir salīdzinoši īsi.

36      Turklāt ir jāuzsver, ka grafiskie elementi, kas veido daļu no agrākajām grafiskajām preču zīmēm, arī atšķiras no reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskajiem elementiem un ka katrā ziņā prasītāja neizvirza nevienu argumentu attiecībā uz minētajām atšķirībām starp preču zīmēm to vizuālā salīdzinājuma kontekstā.

37      Ņemot vērā šos apsvērumus, tas fakts vien, ka konfliktējošie apzīmējumi ietver burtus “v”, “l” un “o” un ka tie ietver burtu kombināciju “vol”, nav pietiekams, lai liktu konkrētajai sabiedrības daļai veikt minēto apzīmējumu sasaistīšanu, balstoties uz vizuālo uztveri. Tādējādi tā nav vizuālā līdzība, kas var tikt ņemta vērā, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu.

38      Tādēļ ir jāapstiprina Apelāciju padomes konstatējums, saskaņā ar kuru attiecīgie apzīmējumi vizuālajā ziņā ir atšķirīgi.

–       Par salīdzinājuma fonētisko aspektu

39      Attiecībā uz apzīmējumu fonētisko aspektu Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka tam faktam vien, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem ir vienāds zilbju skaits, nav nekādas īpašas nozīmes. Savukārt, ņemot vērā abu konfliktējošo preču zīmju zilbju atšķirīgo “vokālo skanējumu”, tās ir atšķirīgas fonētiskajā ziņā.

40      Prasītāja uzskata, ka preču zīmes “VOLVO” un “LOVOL” ir fonētiski līdzīgas. Tā uzsver, ka konfliktējošo preču zīmju izrunu ietekmē zilbes “vol”, “vo” un “lov”, kurām ir uzkrītoša līdzība. Abiem apzīmējumiem ir kopīga patskaņa “o” atkārtošanās, kas dominē apzīmējuma izrunā, kā arī maigie līdzskaņi “l” un “v”, kuru izruna paliek nedzirdama.

41      Ir jānorāda, ka prasītāja nevar juridiski korekti apgalvot, ka abas preču zīmes veido tikai zilbes “vol”, “vo” un “lov”, ņemot vērā, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme nav “LOVVOL”, bet “LOVOL”. Turklāt ir jāatgādina, ka prasītāja nemin nevienu Savienības valodu, kurā vārds “LOVOL” tiktu sadalīts zilbēs “lov” un “ol”. Gluži pretēji, saskaņā ar iepriekš 27. punktā precizēto valodu gramatikas noteikumiem reģistrācijai pieteiktā preču zīme sastāv no zilbēm “lo” un “vol”.

42      Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar iepriekš 26. punktā minēto judikatūru, patērētājs parasti piešķir lielāku nozīmi vārdu sākumdaļai. Konfliktējošo apzīmējumu pirmās skaņas ir atšķirīgas.

43      Protams, abos apzīmējumos esošie patskaņi ir identiski un tiek izrunāti identiskā veidā vairākās Savienības valodas. Tomēr pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, burtu “l” un “v” izruna ir skaidri atšķirīga, jo skaņa “l” ir alveolārs līdzskanis, turpretim “v” ir labiodentāls līdzskanis.

44      Turklāt vārdiskais elements “volvo” ietver blakus esošus patskaņus “l” un “v”, viegli aizķerot izrunu, turpretim vārdā “lovol” patskaņi un līdzskaņi mijas tādā veidā, ka šis vārds tiek izrunāts maigāk. Tādēļ konfliktējošajiem apzīmējumiem ir atšķirīgs izrunas ritms.

45      Līdz ar to ir jākonstatē, ka tas fakts vien, ka konfliktējošie apzīmējumi ietver burtus “v”, “l” un “o” un ka tie ietver burtu kombināciju “vol”, nav pietiekams, lai liktu konkrētajai sabiedrības daļai veikt minēto apzīmējumu sasaistīšanu, balstoties uz fonētisko uztveri. Tādējādi tā nav fonētiskā līdzība, kas var tikt ņemta vērā, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu.

46      Tādējādi ir jāapstiprina Apelāciju padomes konstatējums, saskaņā ar kuru konfliktējošie apzīmējumi fonētiskajā ziņā ir atšķirīgi, raugoties no Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta piemērošanas viedokļa.

–       Par salīdzinājumu konceptuālo aspektu

47      Prasītāja piekrīt Apelāciju padomes nostājai, saskaņā ar kuru, tā kā attiecīgajiem apzīmējumiem nav nozīmes vismaz vienā no Savienības valodām, konceptuālais salīdzinājums ir neiespējams.

48      Tomēr tā norāda, ka patērētāju, sastopoties ar “izgudroto preču zīmi” “LOVOL”, ieintriģēs šī jaunā automašīnu preču zīme, it īpaši tādēļ, ka automašīnu konstruktoru skaits ir salīdzinoši ierobežots. Tādēļ patērētājam radīsies jautājums, vai šai jaunajai automašīnu preču zīmei ir kāda saikne ar ļoti senu automašīnu preču zīmi, kurai ir augsta reputācija, un tātad tas viņam liks to sasaistīt ar preču zīmi “VOLVO”.

49      Šajā ziņā ir jānorāda, ka prasītāja nebalstās ne uz vienu judikatūrā iedibinātu principu.

50      Turklāt tā nav sniegusi pierādījumu, lai apstiprinātu, ka patērētājs, kas attiecīgo preču pirkšanas laikā izrāda augstu uzmanības pakāpi, sastopoties ar “izgudrotu preču zīmi”, kurai nav nekādas nozīmes, instinktīvi sasaistīs jauno preču zīmi ar pastāvošo preču zīmi.

51      Tomēr prasītāja uzsver, ka patērētāja apziņā var notikt apzīmējumu “LOVOL” un “VOLVO” sasaistīšana tādēļ, ka cilvēka smadzenēs eksistē “vizuāla vārdnīca”, kas attīstījusies, mācoties lasīt. Šajā ziņā tā pamatojas uz 2011. gada 14. novembrī publicētu zinātnisku rakstu ar nosaukumu “Pieredzējuši lasītāji balstās uz viņu smadzenēs esošu “vizuālo vārdnīcu”, lai atpazītu vārdus”.

52      ITSB uzsver, ka Vispārējā tiesa nevar ņemt vērā minēto zinātnisko rakstu, kas pievienots replikas rakstam, tā novēlotas iesniegšanas dēļ.

53      Vispārējā tiesa uzskata, ka nav lietderīgi izvērtēt piedāvātā pierādījuma, ko veido attiecīgais raksts, pieņemamību tādēļ, ka katrā ziņā tas nepamato prasītājas tēzi. Autori uzsver, ka pat vairāku burtu sakritības divos vārdos gadījumā pārējo burtu atšķirību dēļ minēto vārdu lasīšana aktivizē cilvēka smadzenēs atšķirīgus neironus. Piemēram, no pieredzējuša lasītāja uztveres viedokļa atšķirība starp angļu vārdiem “haire” un “hare” ir tāda pati ka starp vārdiem “haire” un “soup”, lai gan vārdiem “haire” un “hare” ir identiska izruna.

54      Tādēļ ir jāsecina, ka izskatāmajā lietā konceptuālais salīdzinājums nav iespējams. Turklāt prasītāja nav pierādījusi, ka apzīmējumu konceptuālā uztvere var radīt apzīmējumu sasaistīšanu iepriekš 17. punktā minētās judikatūras izpratnē. Tādēļ šie argumenti ir jānoraida.

55      Pamatojoties uz iepriekš minēto un it īpaši ņemot vērā iepriekš 37. un 45. punktā veiktos konstatējumus, ir jānorāda, ka tas fakts vien, ka konfliktējošie apzīmējumi ietver burtus “v”, “l” un “o” un ka tie ietver burtu kombināciju “vol”, konkrētās sabiedrības daļas apziņā nevar izraisīt minēto apzīmējumu sasaistīšanu vai likt tai izveidot saikni starp šiem apzīmējumiem. Tādējādi minēto burtu sakritība nevar tikt kvalificēta kā līdzība Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta piemērošanas mērķiem.

56      Tādēļ apstrīdētais lēmums ir jāapstiprina daļā, kurā Apelāciju padome Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta piemērošanas kontekstā ir secinājusi, ka konfliktējošie apzīmējumi ir atšķirīgi.

 Par Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta piemērojamību

57      Ir jāatgādina, ka saskaņā ar iepriekš 18. punktā minēto judikatūru viena no trim kumulatīvajiem nosacījumiem neesamība ir pietiekama, lai Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu padarītu nepiemērojamu.

58      Izskatāmajā lietā konfliktējošie apzīmējumi ir atšķirīgi. No tā izriet, ka Apelāciju padome juridiski korekti ir konstatējusi, ka pieteiktās preču zīmes reģistrāciju nevar atteikt, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu.

59      Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītājas vienīgais pamats un attiecīgi prasība kopumā ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

60      Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)

nospriež:

1)      prasību noraidīt;

2)      Volvo Trademark Holding AB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Berardis

Czúcz

Popescu

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2014. gada 12. novembrī.

[Paraksti]


* Tiesvedības valoda – angļu.