VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2012. gada 3. oktobrī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes “TEQUILA MATADOR HECHO EN MEXICO” reģistrācijas pieteikums – Agrākas, valsts un starptautiska, vārdiskas preču zīmes “MATADOR” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespējas neesamība – Preču līdzības neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑584/10
Mustafa Yilmaz, Štutgarte (Vācija), ko sākotnēji pārstāvēja F. Kuschmirek, pēc tam F. Stangl, advokāti,
prasītājs,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Folliard‑Monguiral, pārstāvis,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Tequila Cuervo, SA de CV, Tlakepake [Tlaquepaque], Halisko [Jalisco] (Meksika), ko pārstāv S. Salvetti, advokāte,
par prasību par ITSB Apelāciju otrās palātas 2010. gada 13. oktobra lēmumu lietā R 1162/2009‑2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Mustafa Yilmaz un Tequila Cuervo, SA de CV.
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood] (referents), tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un J. Švarcs [J. Schwarcz],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 27. decembrī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 5. aprīlī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas iesniegts Vispārējās tiesas kancelejā 2011. gada 18. aprīlī,
ņemot vērā prasītāja replikas rakstu, kas iesniegts Vispārējās tiesas kancelejā 2011. gada 30. septembrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, replikas rakstu, kas iesniegts Vispārējās tiesas kancelejā 2011. gada 4. oktobrī,
ņemot vērā 2011. gada 12. novembrī lēmumu neatļaut iesniegt atbildes uz repliku rakstiem,
ņemot vērā 2011. gada 25. novembra lēmumu par Vispārējās tiesas palātu sastāvu,
ņemot vērā, ka mēneša laikā no paziņošanas par rakstveida procesa pabeigšanu netika saņemts lietas dalībnieku pieteikums par tiesas sēdes rīkošanu, un tādēļ, uzklausot tiesneša referenta ziņojumu un pamatojoties uz Vispārējās tiesas Statūtu 135.a pantu, nolemjot izskatīt prasību bez procesa mutvārdu daļas,
ņemot vērā ITSB 2012. gada 14. februāra vēstuli, ar kuru Vispārējā tiesa tika informēta par preču saraksta ierobežošanu un ar kuru tika lūgts daļēji izbeigt tiesvedību,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, apsvērumus par šo vēstuli, kuri iesniegti Vispārējās tiesas kancelejā 2012. gada 22. martā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2004. gada 5. augustā persona, kas iestājusies lietā, Tequila Cuervo, SA de CV Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) [aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)].
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafiskais apzīmējums:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, – pēc 2008. gada 24. aprīlī lūgtās pirmās saraksta saīsināšanas – atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām ietilpst 33. klasē un atbilst šādam aprakstam: “alkoholiskie dzērieni, sagatavoti alkoholiskie kokteiļi, Meksikas izcelsmes tekila un Meksikas izcelsmes tekilas liķieri”.
4 Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2005. gada 8. augusta Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 32/2005.
5 2005. gada 8. novembrī prasītājs Mustafa Yilmaz, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), iesniedza iebildumu pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju.
6 Iebildums bija pamatots, pirmkārt, ar agrāku starptautisku vārdisku preču zīmi “MATADOR”, kas attiecas uz Beniluksa valstīm, Čehijas Republiku, Dāniju, Igauniju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Austriju, Poliju, Portugāli, Slovēniju, Slovākiju, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti un kas ir reģistrēta 2002. gada 31. oktobrī ar numuru 792051, un, otrkārt, ar Vācijas agrāku vārdisku preču zīmi “MATADOR”, kas reģistrēta 2002. gada 21. augustā ar numuru 302050531; minētās abas preču zīmes aptver 32. klasē ietilpstošās preces, kas atbilst šādam aprakstam: “alus; minerālūdeņi, gāzēti ūdeņi un citi bezalkoholiskie dzērieni; augļu dzērieni un augļu sulas; sīrupi un citas sastāvdaļas dzērienu pagatavošanai”.
7 Iebildums bija pamatots ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) paredzēto pamatu.
8 Ar 2009. gada 3. septembra lēmumu Iebildumu nodaļa akceptēja iebildumu, pamatojoties procesuālās ekonomijas nolūkos vienīgi uz agrāko Vācijas preču zīmi. Tā uzskatīja, pirmkārt, ka konfliktējošo apzīmējumu aptvertās preces ir konkurējošas un līdz ar to līdzīgas un, otrkārt, ka minētie apzīmējumi kopumā ir līdzīgi.
9 2009. gada 1. oktobrī persona, kas iestājusies lietā, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
10 No ITSB 2012. gada 14. februāra vēstules Vispārējai tiesai izriet, ka iebildumu procesā, kas ir paralēls tam, par kuru ir šī sūdzība, persona, kas iestājusies lietā, ir ar 2009. gada 2. decembra pieteikumu, kas iesniegts ITSB, iesniegusi papildu ierobežojumu preču sarakstam, saistībā ar kurām šajā lietā ir pieteikta reģistrācija, lai tās atbilstu šādam aprakstam: “Meksikas izcelsmes tekila, alkoholiskie kokteiļi, kas satur Meksikas izcelsmes tekilu, un Meksikas izcelsmes tekilas liķieri”, kas ietilpst 33. klasē.
11 Ar 2010. gada 13. oktobra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju otrā padome ir apmierinājusi sūdzību, atceļot Iebildumu nodaļas lēmumu, noraidot iebildumu un akceptējot pieteiktās preču zīmes reģistrāciju “attiecībā uz visām pieteikumā norādītajām precēm un pakalpojumiem”. Tādējādi lemjot, Iebildumu nodaļa tomēr nav ņēmusi vērā attiecīgo preču saraksta ierobežojumu, kuru lūgusi persona, kas iestājusies lietā, 2009. gada 2. decembrī; ITSB atzīst, ka ir vainojams šajā kļūdā. Apelāciju padome būtībā pamatoja savu lēmumu šādi:
– procesuālās ekonomijas dēļ sajaukšanas iespēja vispirms ir jāizvērtē, salīdzinot pieteikto preču zīmi un agrāko Vācijas preču zīmi (17. punkts);
– attiecīgā sabiedrības daļa ir vidusmēra patērētāji Vācijā (18. punkts);
– piemērojot Vispārējās tiesas [2008. gada 18. jūnija spriedumu lietā T‑175/06 Coca‑Cola/ITSB – San Polo (“MEZZOPANE”), Krājums, II‑1055. lpp., un 2009. gada 29. aprīļa spriedumu lietā T‑430/07 Bodegas Montebello/ITSB – Montebello (“MONTEBELLO RHUM AGRICOLE”), Krājumā nav publicēts] judikatūru, alkoholiskie dzērieni, kurus aptver pieteiktā preču zīmi, atšķiras gan no precēm “alus” (21.–30. punkts), gan no precēm “minerālūdeņi, gāzēti ūdeņi un citi bezalkoholiskie dzērieni; augļu dzērieni un augļu sulas; sīrupi un citas sastāvdaļas dzērienu pagatavošanai” (32.–40. punkts), kurus aptver agrākā Vācijas preču zīme, pēc to būtības, izcelsmes, sastāvdaļām, ražošanas veida, adresātiem, pielietojuma, neaizvietojamības un komplementaritātes neesamības, pat ja dažas no šīm precēm zināmā mērā konkurē savā starpā;
– secinājums, ka attiecīgo preču līdzības neesamība ir spēkā visās dalībvalstīs, kuras nav Vācija un kurās agrākā starptautiskā preču zīme ir aizsargāta (41. punkts);
– viens no kumulatīvajiem nosacījumiem, kurš ir obligāts Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanai, proti, konfliktējoša apzīmējumu aptverto preču identiskums vai līdzība, nav izpildīts šajā lietā, līdz ar to nav sajaukšanas iespējas pat minēto apzīmējumu identiskuma gadījumā (42.–44. punkts).
Lietas dalībnieku prasījumi
12 Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
13 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
14 Ar savu 2012. gada 14. februāra vēstuli ITSB lūdz, lai Vispārējā tiesa atzītu, ka prasībai zudis priekšmets saistībā ar precēm “alkoholiskie dzērieni”.
15 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– apstiprināt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par lūgumu daļēji izbeigt tiesvedību
16 Savā 2012. gada 14. februāra vēstulē ITSB apgalvo, ka, tā kā persona, kas iestājusies lietā, ir atsaukusi savu reģistrācijas pieteikumu saistībā ar precēm “alkoholiskie dzērieni”, šai prasībai ir zudis priekšmets saistībā ar šīm precēm.
17 Savos rakstveida apsvērumos par minēto vēstuli persona, kas iestājusies lietā, apstiprina šo atsaukšanu, bet nepauž savu nostāju par tās procesuālajām sekām.
18 Prasītājs nav atbildējis uz Vispārējās tiesas aicinājumu iesniegt savus apsvērumus par šo vēstuli.
19 Šajā ziņā Vispārējā tiesa atgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 43. panta 1. punktu pieteikuma iesniedzējs var jebkurā laikā atsaukt savu Kopienas preču zīmes pieteikumu vai ierobežot tajā ietverto preču un pakalpojumu sarakstu. Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikumā ietverto preču vai pakalpojumu sarakstu ierobežo (saīsina) saskaņā ar noteiktiem sevišķiem noteikumiem, iesniedzot pieteikumu iesniegtā reģistrācijas pieteikuma grozījumiem atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 43. pantam un Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), 13. noteikumam (skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 17. jūnija spriedumu lietā T‑464/07 Korsch/ITSB (“PharmaResearch”), Krājumā nav publicēts, 10. punkts un tajā minētā judikatūra).
20 Šajā lietā ITSB ar 2012. gada 14. februāra vēstuli ir apstiprinājis, ka preču zīmes pieteikumā norādīto preču saraksts ir likumīgi un patiešām ierobežots, un prasītājs nav nekādā veidā to apstrīdējis. Visbeidzot šo ierobežošanu apstiprina ITSB tiešsaistes datu bāze.
21 Līdz ar to šī ierobežošana ir jāuzskata par pierādītu un līdz ar to jākonstatē, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, akceptējot Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu “attiecībā uz visām pieteikumā norādītajām precēm un pakalpojumiem”, tajā iekļaujot preces “alkoholiskie dzērieni”, uz kuriem attiecas minētā ierobežošana.
22 Tomēr ir arī jākonstatē, ka šai kļūdai nav nekādas nelabvēlīgas ietekmes attiecībā ar prasītāju, jo, lai arī kāds būtu šīs prasības rezultāts, pieteiktā preču zīme nevarēs tikt reģistrēta kā Kopienas preču zīme attiecībā uz precēm “alkoholiskie dzērieni”, jo ir ticis ierobežots preču zīmes pieteikumā norādīto preču saraksts.
23 Šajos apstākļos šī prasība var tikt patiešām uzskatīta par bezpriekšmeta, ciktāl tā ir vērsta uz apstrīdētā lēmuma atcelšanu, jo ar to ir akceptēts reģistrēt preču zīmi, kas pieteikta attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem. Šajā pašā ziņā līdz ar to ir jāizbeidz tiesvedība.
Par lietas būtību
24 Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza vienu vienīgu pamatu saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
25 Prasītājs apgalvo, ka pastāv sajaukšanas iespēja starp konfliktējošajām preču zīmēm, jo, pirmkārt, šie apzīmējumi ir ļoti līdzīgi vai pat identiski un, otrkārt, jo ir līdzīgas attiecīgās preces, kuras Apelāciju padome esot nepareizi izvērtējusi. Šajā ziņā prasītājs, norādot uz noteiktiem jauniem pierādījumiem, kas pievienoti prasības pieteikuma pielikumā, it īpaši apgalvo šādi:
– attiecīgā sabiedrības daļa ir vidusmēra patērētāji Eiropā, nevis vienīgi Vācijā;
– alkoholiskajiem dzērieniem, kurus aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, un precēm “alus”, kuras aptver agrākas preču zīmes, ir vidējs līdzības līmenis; šīs preces pieder pie tās pašās alkoholisko dzērienu kategorijas, tās attiecas uz to pašu sabiedrības daļu, tās tiek lietotas līdzīgos apstākļos, attiecīgajā gadījumā kopā vai sajauktā veidā, kokteiļu veidā, tostarp restorānos un bāros; šīs preces var apmierināt identisku vajadzību dzesēt slāpes, tās tiek pārdotas vienā un tajā pašā vietā lielveikalos, un tās var nākt no vieniem un tiem pašiem uzņēmumiem;
– alkoholiskajiem dzērieniem, kuru aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, un “minerālūdeņiem, gāzētajiem ūdeņiem un citiem bezalkoholiskajiem dzērieniem; augļu dzērieniem un augļu sulām; sīrupiem un citām sastāvdaļām dzērienu pagatavošanai”, kurus aptver agrākas preču zīmes, ir vismaz vidējs līdzības līmenis; šīs preces ietilpst vispārējā dzērienu kategorijā, tās var tikt lietotas, lai dzesētu slāpes, kā aperitīvs vai kopā ar ēdienreizi, tās ir komplementāras, jo tās bieži tiek lietotas tajā pašā laikā vai sajauktas, tostarp kokteiļu veidā, attiecīgajā gadījumā enerģētisko kokteiļu formā kā “premix”, un šīs preces ražo un izplata vieni un tie paši uzņēmumi; līdz ar to attiecīgās preces noteikti būs bieži sastopamas tirgū.
26 Vispirms ITSB apgalvo, ka tas, ka prasības pieteikuma A 1.–A 9. pielikumā kā pierādījumi ir pievienoti vairāki dokumenti, ir pretrunā Vispārējās tiesas Reglamenta 135. panta 4. punktam, jo tie ir tikuši pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā. Līdz ar to šos prasības pieteikuma pielikumus ir jāatzīst par nepieņemamiem.
27 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, pēc būtības apstrīd prasītāja argumentāciju un būtībā uzskata, ka Apelāciju padome ir pamatoti izvērtējusi sajaukšanas iespēju starp attiecīgajām precēm, konkrētāk norādot šādi:
– nav nozīmes, ka attiecīgā sabiedrības daļa ir definēta, norādot uz Vācijas vai Eiropas vidusmēra patērētāju;
– saistībā ar salīdzinājumu starp alkoholiskajiem dzērieniem, kuru aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, un precēm “alus”, kurus aptver agrākās preču zīmes, secinājumi, kurus Vispārējā tiesa ir izdarījusi iepriekš minētajā spriedumā lietā MEZZOPANE, var tikt attiecināti uz šīs lietas apstākļiem;
– saistībā ar salīdzinājumu starp alkoholiskajiem dzērieniem, kurus aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, un precēm “minerālūdeņiem, gāzētajiem ūdeņiem un citiem bezalkoholiskajiem dzērieniem; augļu dzērieniem un augļu sulām; sīrupiem un citām sastāvdaļām dzērienu pagatavošanai”, kuras aptver agrākas preču zīmes, atšķirība raksturā, kas izriet no alkohola esamības vai neesamības, ir noteicoša; šīs preces nav ne konkurējošas, ne aizvietojamas, ne komplementāras; tas, kas tās var tikt jauktas kopā, nemaina šo secinājumu;
– saistībā ar konfliktējošo apzīmējumu to kopējā līdzība ir jāuzskata par drīzāk vāju, pēc personas, kas iestājusies lietā, domām;
– persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka tas, ka attiecīgās preces nav līdzīgas, un konfliktējošo apzīmējumu drīzāk vājā līdzība izraisa to, ka nav sajaukšanas iespējas;
– persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka apstrīdētais lēmums arī atbilst Iebildumu nodaļas 2008. gada 16. janvāra lēmumam lietā B 767741.
28 Saistībā ar preču zīmes pieteikumā norādīto preču apraksta grozīšanas sekām ITSB savā 2012. gada 14. februāra vēstulē norāda, ka tam, ka Apelāciju padome nav ņēmusi vērā šo grozīšanu, nav nekādas ietekmes uz šo procesu, jo minētā grozīšana neatspēko pamatus, kurus Apelāciju padome izvirzījusi apstrīdētā lēmuma 21.–31. punktā. ITSB uzskata, ka šī grozīšana nevar ietekmēt preču izvērtēšanu, kādu veikusi Apelāciju padome, un tā nekādā veidā negroza tai iesniegtā strīda faktisko ietvaru. Līdz ar to minētajai grozīšanai nav nekādas ietekmes ne uz apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, ne uz tiesiskuma pārbaudes, kas jāveic Vispārējai tiesai, apjomu.
29 Savos apsvērumos par šo vēstuli persona, kas iestājusies lietā, būtībā atbalsta ITSB viedokli un norāda, ka preču zīmes pieteikumā norādītā preču saraksta grozīšana vienīgi apstiprina apstrīdētā lēmuma pamatotību.
30 Tā kā noteikti jauni pierādījumi personas, kas iestājusies lietā, argumentācijas atbalstam ir pievienoti atbildes raksta 4.–16. pielikumam, prasītājs savā replikas rakstā lūdz, lai tie arī tiktu noraidīti kā nepieņemami, ja tikšot apmierināts ITSB lūgums, kas norādīts iepriekš 26. punktā.
31 Šajā pašā rakstā prasītājs izvirza, pirmkārt, Iebildumu nodaļas 2011. gada 26. jūlija lēmumu lietā B 1752545 – “Don Angel”, kurā esot konstatēts, ka 32. klases alus un 33. klases alkoholiskie dzērieni (izņemot alu) ir līdzīgi, jo tie var tikt jaukti un lietoti kopā, piemēram, kokteiļos, un, otrkārt, ITSB Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 4. maija lēmumu (lieta R 1632/2010‑1), kurā esot konstatēts, ka alkoholiskie dzērieni (izņemot alu) un alus parasti tiek izplatīti vispārēji, tie var tikt uzskatīti par komplementāriem, jo tie pa laikam var tikt jaukti un nevar tikt izslēgts, ka alus un noteikti alkoholiskie dzērieni var nākt no tiem pašiem uzņēmumiem, it īpaši noteiktās to tirdzniecības stadijās.
32 Saistībā ar preču zīmes reģistrācijas pieteikumā izklāstīto preču apraksta grozīšanu prasītājs nav paudis nevienu apsvērumu.
33 Vispārējā tiesa vispirms atgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru uz faktiem, uz kuriem lietas dalībnieki nav atsaukušies ITSB struktūrvienībās, nevar atsaukties prasības izskatīšanas stadijā tiesā. Vispārējai tiesai ir jāpārbauda Apelāciju padomes lēmuma tiesiskums, kontrolējot Kopienu tiesību piemērošanu, ko veica šī padome, it īpaši saistībā ar faktiem, kas šai padomei bija iesniegti (šajā ziņā skat. Tiesas 2006. gada 18. jūlija spriedumu lietā C‑214/05 P Rossi/ITSB, Krājums, I‑7057. lpp., 50. punkts), bet šī tiesa nevar veikt šo kontroli, ņemot vērā faktus, kas tai iesniegti no jauna (Tiesas 2007. gada 13. marta spriedums lietā C‑29/05 P ITSB/Kaul, Krājums, I‑2213. lpp., 54. punkts un tajā minētā judikatūra).
34 Līdz ar to ir jāapmierina ITSB un prasītāja lūgums, lai Vispārējā tiesa neņemtu vērā jaunos pierādījumus, kas pievienoti prasības pieteikuma pielikumam un personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstam.
35 Saistībā ar preču zīmes pieteikumā norādīto preču saraksta grozīšanu ir jāatzīst, ka ITSB pašreizējā nostāja būtībā ietver to, ka Vispārējai tiesai tiek lūgts veikt tiesiskuma pārbaudi, kurai ir mazāks apjoms nekā tai, kura ir lūgta prasības pieteikumā.
36 Tomēr Vispārējā tiesa uzskata, ka ITSB lūgums ir pamatots ar to, ka strīdam daļēji nav priekšmeta, jo šī strīds faktiski attiecas vienīgi uz precēm “Meksikas izcelsmes tekila, alkoholiskie kokteiļi, kas satur Meksikas izcelsmes tekilu, un Meksikas izcelsmes tekilas liķieri”, uz kuriem pēc saraksta ierobežošanas attiecas preču zīmes pieteikums. Tas nekādā veidā nekaitē prasītājam, jo šo preču saraksts ir īsāks nekā sākotnēji paredzēto preču saraksts, kuras Apelācijas padome ir izvērtējusi apstrīdētajā lēmumā. Turklāt prasītājs nav nekādā veidā iebildis pret ITSB lūgumu, lai gan Vispārējā tiesa ir aicinājusi prasītāju iesniegt savus apsvērumus par ITSB 2012. gada 14. februāra vēstuli.
37 Tādējādi šī sprieduma sakarā formulējums “alkoholiskie dzērieni, kurus aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme” būs jāsaprot kā tāds, kas apzīmē vienīgi preces “Meksikas izcelsmes tekila, alkoholiskie kokteiļi, kas satur Meksikas izcelsmes tekilu, un Meksikas izcelsmes tekilas liķieri”.
38 Pārējā daļā ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, kas tiek apzīmēti ar abām preču zīmēm, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, ir sajaukšanas iespēja. Sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi.
39 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk no viena un tā paša uzņēmuma vai – attiecīgā gadījumā – no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējumus un attiecīgās preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme konkrētajā lietā, it īpaši apzīmējumu līdzības un aptverto preču vai pakalpojumu līdzības savstarpējo saistību (skat. Vispārējās tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
40 Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas mērķiem sajaukšanas iespējas priekšnoteikums ir vienlaicīgs konfliktējošo preču zīmju identiskums vai līdzība, kā arī ar tām aptverto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība. Šie nosacījumi ir kumulatīvi (skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 22. janvāra spriedumu lietā T‑316/07 Commercy/ITSB – easyGroup IP Licensing (“easyHotel”), Krājums, II‑43. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra). Pat gadījumā, ja pastāv identiskums apzīmējumam, kam piemīt īpaši stipra atšķirtspēja, ir jāpierāda līdzība starp apzīmētajām precēm vai pakalpojumiem (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā MEZZOPANE, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
41 Ņemot vērā šos principus, šajā lietā ir jāizvērtē vienīgais atcelšanas pamats.
42 Pirmkārt, saistībā ar konkrētās sabiedrības daļas definīciju ir jānorāda, ka nav jānoraida Apelāciju padomes vērtējums, kas izklāstīts apstrīdētā lēmuma 18. un 41. punktā (skat. iepriekš 11. punktu). Gluži kā to pamatoti norāda ITSB un persona, kas iestājusies lietā, nav nozīmes, ka konkrētā sabiedrības daļa ir definēta, norādot uz Vācijas vai Eiropas vidusmēra patērētāju. Turklāt, tā kā prasītājs nav izvirzījis to, ka pastāv apstākļi, tādi kā specifiski patēriņa ieradumi noteiktās dalībvalstīs, kas nav Vācija, kuriem varētu būt ietekme uz preču līdzības uztveri, iebildums par to, ka Apelāciju padome ir kļūdaini izvērtējusi konkrēto sabiedrības daļu, nešķiet efektīvs.
43 Otrkārt, saistībā ar attiecīgo preču līdzības vērtējumu vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai novērtētu attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzību, ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kas raksturo saikni starp tiem. Šie faktori it īpaši ietver to raksturu, funkcionālo uzdevumu, izmantošanu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu (pēc analoģijas skat. Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedumu lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 23. punkts). Var ņemt vērā arī citus faktorus, tādus kā attiecīgo preču izplatīšanas kanāli (skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedumu lietā T‑443/05 El Corte Inglés/ITSB – Bolaños Sabri (“PiraÑAM diseño original Juan Bolaños”), Krājums, II‑2579. lpp., 37. punkts un tajā minētā judikatūra).
44 Pirmkārt, saistībā ar prasītāja iebildumu, ka Apelācijas padome ir nepareizi izvērtējusi līdzību starp alkoholiskajiem dzērieniem, kurus aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, un precēm “alus”, kuras aptver agrākās preču zīmes, apstrīdētā lēmuma 21.–30. punktā, vispirms ir jākonstatē, ka mutatis mutandis minētais vērtējums ir vērsts, lai tas precīzi atbilstu līdzības vērtējumam starp vīnu un alu, kuru Vispārējā tiesa veikusi iepriekš minētā sprieduma lietā MEZZOPANE 63.–68. punktā.
45 Konkrētāk, saistībā ar vīna un alus konkurējošo raksturu Vispārējā tiesa iepriekš minētā sprieduma lietā MEZZOPANE 68. punktā ir konstatējusi, norādot uz Tiesas judikatūru, ka starp noteikta vīna šķirnēm un alu pastāv “zināma mēra aizvietojamība”, līdz ar to ir jāatzīst, ka šīs preces zināmā mērā ir konkurējošas.
46 Tieši norādot uz iepriekš minētā sprieduma lietā MEZZOPANE 68. punktu un tajā minēto Tiesas judikatūru, Apelāciju padome ir apstrīdētā lēmuma 28. punktā pat atzinusi, ka vīns un alus “ir zināmā mērā konkurējošas preces”, un ir piebildusi, ka “to pašu var teikt par citiem “alkoholiskajiem dzērieniem” un “iepriekš sajauktiem alkoholiskajiem kokteiļiem””.
47 Pārējā daļā Apelāciju padome nav identificējusi nevienu atbilstošu faktoru, kas var nošķirt šeit veikto attiecīgo preču salīdzināšanu no tās, kuru Vispārējā tiesa saistībā ar alu un vīnu ir veikusi iepriekš minētajā spriedumā lietā MEZZOPANE.
48 Līdz ar to Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 30. punktā ir konstatējusi, ka šajā lietā salīdzinātās preces “nav ne konkurējošas, ne apmaināmas, ne aizvietojamas, ne komplementāras” un tajā pašā punktā tā secinājuma, ka šīs preces “nav līdzīgas”.
49 Šajā ziņā ir jāprecizē, ka, lai gan ir taisnība, ka šķiet, ka Vispārējā tiesa iepriekš minētā sprieduma lietā MEZZOPANE 70. punktā ir uzskatījusi, ka starp vīnu, no vienas puses, un starp alu, no otras puses, pastāv “neliela līdzība”, tomēr ir taisnība, ka Vispārējā tiesa ir tieši norādījusi sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā, kurš veikts minētā sprieduma 102.–109. punktā, apstiprinot Apelāciju padomes vērtējumu, ka visas attiecīgās preces “nav līdzīgas”. Katrā ziņā Vispārējā tiesa ar minēto spriedumu apstiprina, ka, ņemot vērā visus atbilstošo faktorus, kas raksturo preču savstarpējās attiecības, kā tās ir izvērtētas iepriekš minētajā sprieduma lietā MEZZOPANE 63.–69. punktā, alus un vīns nav jāuzskata par līdzīgiem Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
50 Ņemot vērā šo skaidrojumu, apstāklis, ka attiecīgais vidusmēra patērētājs lietā, kurā pasludināts iepriekš minētais spriedums lietā MEZZOPANE, ir Austrijas vidusmēra patērētājs, lai gan šajā lietā vidusmēra patērētājs ir to visu valstu vidusmēra patērētājs, kurā ir aizsargātas agrākās preču zīmes, nav atbilstošs šajā lietā jau iepriekš 42. punktā izklāstīto iemeslu dēļ.
51 Tas pats attiecas uz apstākli, ka lietā, kurā ticis pasludināts iepriekš minētais spriedums lietā MEZZOPANE, salīdzināmās preces ir alus un vīns, lai gan šajā lietā salīdzināmās preces ir alus, no vienas puses, un “Meksikas izcelsmes tekila, alkoholiskie kokteiļi, kas satur Meksikas izcelsmes tekilu, un Meksikas izcelsmes tekilas liķieri”, no otras puses. Tieši pretēji, atšķirības, kas ir starp šīm precēm saistībā ar visiem atbilstošajiem faktoriem, kuri raksturo to attiecības, ir skaidrākas un būtiskākas nekā tās, kuras pastāv starp alu un vīnu un kuras Vispārējā tiesa ir izvirzījusi minētajā lietā, līdz ar to šīs atšķirības padara par vēl mazāk iespējamu, ka konkrētā sabiedrības daļa varētu uzskatīt, ka viens un tas pats uzņēmums vienlaicīgi ražo un tirgo divu veidu dzērienus.
52 Neviens no prasītāja izvirzītajiem apsvērumiem neļauj atspēkot šī vērtējuma pamatotību.
53 Ciktāl šie apsvērumi ir balstīti uz jauniem pierādījumiem, kas pievienoti prasības pieteikuma pielikumā, ir jāatgādina, ka Vispārējā tiesa tos nevar ņemt vērā, jo tie nav tikuši iesniegti Apelāciju padomei, ka tie nav plaši zināms fakts, kas tai būtu bijis jāņem vērā pēc savas ierosmes (skat. iepriekš 33. punktu).
54 Turklāt papildus virknei apgalvojumu, kuri nav pamatoti, prasītājs neizvirza Vispārējā tiesā nevienu argumentu, ar kuru varētu pierādīt, ka Apelāciju padome būtu pieļāvusi kļūdu vērtējumā. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, lai gan šajā lietā salīdzināmās preces pieder pie vienas un tās pašas vispārējo dzērienu kategorijas, konkrētāk, pie alkoholiskajiem dzērieniem, tās atšķiras tostarp to pamatsastāvdaļu, ražošanas veida, krāsas, smaržas un garšas ziņā, līdz ar to tās atbilstošas patērētājs uztver kā atšķirīgas. Šīs preces parasti nav izvietotas tajās pašās vietās, lielveikalu daļās vai citos punktos, kas ir paredzēti dzērienu pārdošanai. Saistībā ar to lietošanu – būtiska atšķirība ir tā, ka alus dzesē slāpes, kas parasti nav alkoholisko dzērienu, kuri paredzēti preču zīmes reģistrācijai pieteikumā, gadījumā. Protams, kaut arī vīns un alus zināmā mērā var apmierināt vienu un to pašu vajadzību, proti, baudīt dzērienu ēšanas laikā vai kā aperitīvu, tomēr tie nepieder pie vienas un tās pašas alkoholisko dzērienu grupas un patērētājs tos uztver kā atšķirīgas preces, gluži kā to ir norādījusi Vispārējā tiesa par alu un vīnu iepriekš minētā sprieduma lietā MEZZOPANE 66. punktā.
55 Tas, ka pastāv alkoholiskie kokteiļi, kuros ir sajaukts alus ar citu alkoholisku dzērienu, tostarp tekilu, nelikvidē atšķirības starp iepriekš izvirzītajām precēm, līdz ar to šis apstāklis attiecas uz daudziem dzērieniem, kuri tomēr nav līdzīgi (šajā ziņā skat. saistībā ar rumu un kolu Vispārējās tiesas 2005. gada 15. februāra spriedumu lietā T‑296/02 Lidl Stiftung/ITSB – REWE‑Zentral (“LINDENHOF”), Krājums, II‑563. lpp., 57. punkts).
56 Šis apstāklis arī nepadara attiecīgās preces komplementāras to iemeslu dēļ, kas atgādināti iepriekš minētā sprieduma lietā MEZZOPANE 67. punktā un kas atgādināti apstrīdētā lēmuma 27. punktā. Komplementārās preces ir tādas, starp kurām pastāv cieša saikne tādā ziņā, ka viena prece ir nepieciešama vai būtiska citas preces lietošanai (Vispārējās tiesas 2005. gada 1. marta spriedums lietā T‑169/03 Sergio Rossi/ITSB – Sissi Rossi (“SISSI ROSSI”), Krājums, II‑685. lpp., 60. punkts). Šajā lietā alkoholiskie dzērieni, kurus aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, nav ne vajadzīgi, ne būtiski alus preces lietošanai un vice versa. Turklāt lietas materiālos nav neviena apstākļa, kas ļautu secināt, ka vienas šīs preces pircējs būtu īpaši mudināts pirkt otru preci.
57 Attiecībā uz šajā lietā attiecīgo preču konkurējošu raksturu Vispārējā tiesa uzskata, ka šis raksturs ir būtiski mazāks nekā tas, kas saistībā ar alu un vīnu ir izvirzīts iepriekš minētā sprieduma lietā MEZZOPANE 68. punktā, un ka to ir pietiekami ņēmusi vērā Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 28. punktā. Tas, ka Vispārējā tiesa ir atzinusi zināmas konkurences attiecības starp vīnu un alu iepriekš minētā sprieduma lietā MEZZOPANE 68. punktā, ir balstīts uz to, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru citās jomās, kas nav Kopienas preču zīmes joma, vīns un alus zināmā veidā var apmierināt vienādas vajadzības un ka tāpēc ir jāatzīst, ka tie viens otru zināmā mērā aizstāj. Tiesa tomēr ir norādījusi, gluži kā to arī ir uzsvērusi Vispārējā tiesa, ka, ņemot vērā lielo atšķirību vīnu kvalitātē un tādējādi cenā, noteicošās konkurences attiecības starp alu, kas ir populārs un plaši lietots dzēriens, un vīnu ir jānosaka, ņemot par pamatu plašai sabiedrībai vispieejamākos vīnus, kas parasti ir visvieglākie un lētākie (Tiesas 1987. gada 9. jūlija spriedums lietā 356/85 Komisija/Beļģija, Recueil, 3299. lpp., 10. punkts; skat. arī Tiesas 1983. gada 12. jūlija spriedumu lietā 170/78 Komisija/Apvienotā Karaliste, Recueil, 2265. lpp., 8. punkts, un 1999. gada 17. jūnija spriedumu lietā C‑166/98 Socridis, Recueil, I‑3791. lpp., 18. punkts). Tomēr alkoholiskie dzērieni, kurus aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, kopumā ir ievērojami mazāk viegli un jūtami dārgāki nekā “plašai sabiedrībai vispieejamākie vīni”, līdz ar to Tiesas veiktais vērtējums nav piemērojams šajā lietā.
58 Saistībā ar prasītāja izvirzīto ITSB Iebildumu nodaļas 2011. gada 26. jūlija lēmumu lietā B 1752545 – “Don Angel” un ITSB Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 4. maija lēmumu lietā R 1632/2010‑1 vispirms ir jākonstatē, ka tie vienīgi atklāj ne pilnībā saskanīgu lēmumu pieņemšanas praksi ITSB ietvaros. Kā to norāda persona, kas iestājusies lietā, šiem lēmumiem pretrunā ir Iebildumu nodaļas 2008. gada 16. janvāra lietā B 767 741 par iebildumu procesu starp tām pašām pusēm saistībā ar vārdiskas preču zīmes “MATADOR” reģistrācijai pieteikumu, kas attiecas uz tām pašām precēm un pret kuru prasītājs nav cēlis prasību.
59 Tā tam esot, ir jāatgādina, ka ITSB sava kompetence ir jāīsteno atbilstoši Savienības tiesību vispārējiem principiem, tādiem kā vienlīdzīga attieksmes princips un labas pārvaldības princips.
60 Ievērojot šos divus pēdējos principus, ITSB, izskatot Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumus, ir jāņem vērā lēmumi, kas jau pieņemti par līdzīgiem pieteikumiem, un īpaši uzmanīgi jāizvirza jautājums par to, vai ir jāizlemj tādā pašā veidā (skat. Tiesas 2011. gada 10. marta spriedumu lietā C‑51/10 P Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, Krājums, I‑1541. lpp., 74. punkts un tajā minētā judikatūra).
61 Tomēr vienlīdzīgas attieksmes principam un labas pārvaldības principam ir jāsaskaņojas ar tiesiskuma ievērošanu.
62 Līdz ar to persona, kas lūdz reģistrēt apzīmējumu kā preču zīmi, nevar sev par labu atsaukties uz iespējamu pretlikumīgu rīcību, kas pieļauta par labu citai personai, lai saņemtu identisku lēmumu (skat. šajā ziņā iepriekš minēto spriedumu lietā rīkojumu lietā Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, 76. punkts un tajā minētā judikatūra).
63 Katrā ziņā, pretēji tam, ko ITSB Iebildumu nodaļa un Apelāciju padome ir nolēmusi prasītāja izvirzītajos lēmumos (saistībā ar alu un citiem alkoholiskajiem dzērieniem), bet gluži kā ir ticis nospriests iepriekš minētajā spriedumā lietā MEZZOPANE (saistībā ar vīnu un alu), Vispārējā tiesa ir secinājusi, ka šajā lietā attiecīgās preces nav komplementāras judikatūras nozīmē (skat. iepriekš 56. punktu). Gluži kā jau ticis norādīts, šo secinājumu neatspēko tas, ka šīs preces var tikt laiku pa laikam sajauktas vai patērētas kopā; pamatojums, uz kura ir kļūdaini balstījusies Iebildumu nodaļa un Apelāciju padome, lai secinātu, ka pastāv komplementaritāte, lēmumus, kurus izvirzījis prasītājs.
64 Otrkārt, saistībā ar prasītāja iebildumu, ka Apelāciju padome ir kļūdaini izvērtējusi līdzību starp alkoholiskajiem dzērieniem, kurus aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, un precēm “minerālūdeņi, gāzēti ūdeņi un citi bezalkoholiskie dzērieni; augļu dzērieni un augļu sulas; sīrupi un citas sastāvdaļas dzērienu pagatavošanai”, kuras aptver agrākās preču zīmes, apstrīdētā lēmuma 32.–40. punktā, ir arī vispirms jākonstatē, ka mutatis mutandis šis vērtējums pilnībā atbilst līdzības vērtējumam starp vīnu, no vienas puses, un minerālūdeņiem, gāzētiem ūdeņiem un citiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, sīrupiem un citām sastāvdaļām dzērienu un jauktu dzērienu uz limonādes bāzes pagatavošanai, no otras puses, ko veikusi Vispārējā tiesa iepriekš minētā sprieduma lietā MEZZOPANE 79.–91. punktā, līdz ar to secinājumi par salīdzinājumu starp šīm precēm, kurus ir izdarījusi Vispārējā tiesa minētajā spriedumā, var tikt attiecināti uz šīs lietas apstākļiem.
65 Tam, ka attiecīgais vidusmēra patērētājs lietā, kurā pasludināts iepriekš minētais spriedums lietā MEZZOPANE, ir Vācijas vidusmēra patērētājs, lai gan attiecīgais vidusmēra patērētājs šajā lietā ir visu valstu vidusmēra patērētājs, kurā ir aizsargāts agrākās preču zīmes, nav nozīmes šajā lietā, jo apsvērumi, kas sniegti minētā sprieduma 80. un 81. punktā, arī ir atbilstoši saistībā ar visu pārējo attiecīgo valstu vidusmēra patērētājiem.
66 Tas pats attiecas uz prasītāja izvirzīto apstākli, saskaņā ar kuru šajā lietā attiecīgie alkoholiskie dzērieni neietver vīnu, gluži kā lietā, kurā tika pasludināts iepriekš minētais spriedums lietā MEZZOPANE, bet gan dzērienus uz tekilas bāzes. Nebūt nepadarīdams iepriekš minēto spriedumu lietā MEZZOPANE neatbilstošu šajā lietā, šis apstāklis tieši pretēji pastiprina tā nozīmīgumu. Gluži kā jau ir ticis norādīts, saistībā ar alu un vīnu iepriekš 51. punktā minētās atšķirības, kas pastāv starp attiecīgajām precēm šajā lietā saistībā ar visiem atbilstošajiem faktoriem, kuri raksturo to attiecības, ir ievērojami būtiskākas nekā tās, kuras pastāv starp vīnu un bezalkoholiskajiem dzērieniem un kuras Vispārējā tiesa ir izvirzījusi minētajā lietā, līdz ar to šīs atšķirības padara par mazticamāku to, ka konkrētā sabiedrības daļa var uzskatīt, ka viens un tas pats uzņēmums vienlaicīgi ražo un tirgo divu veidu dzērienus.
67 Neviens no prasītāja izvirzītajiem argumentiem neļauj apšaubīt šī novērtējuma pamatotību.
68 Ciktāl šie apsvērumi ir balstīti uz jauniem pierādījumiem, kas pievienoti prasības pieteikuma pielikumā, ir jāatgādina, ka Vispārējā tiesa tos nevar ņemt vērā, jo tie nav tikuši iesniegti Apelāciju padomei, un ka tie nav plaši zināms fakts, kas tai būtu bijis jāņem vērā pēc savas ierosmes (skat. iepriekš 33. punktu).
69 Pārējā daļā, izņemot virkni apgalvojumu, kas nav pamatoti, prasītājs nav izvirzījis Vispārējā tiesā nevienu argumentu, ar kuru var pierādīt, ka Apelāciju padomes veiktais pētījums ir kļūdains, tostarp saistībā ar šo preču atšķirības noteicošo raksturu saistībā ar alkohola esamību vai neesamību un šo preču konkurējošo vai komplementāro raksturu.
70 Tas, ka pastāv alkoholiskie kokteiļi un “premix”, kuros ir sajaukti alkoholiskie dzērieni ar bezalkoholisku sastāvdaļu, nepadara par neesošām būtiskās atšķirības starp šīm precēm to iemeslu, dēļ, kas jau iepriekš izklāstīti 55. punktā. Turklāt persona, kas iestājusies lietā, pamatoti norāda, ka uzņēmumi, kas piedāvā to alkoholiskos dzērienus ar bezalkoholisku sastāvdaļu, lai to pārdotu kā “premix”, nepārdod šo sastāvdaļu atsevišķi vai ar to pašu preču zīmi, kāda ir attiecīgajam alkoholiskajam dzērienam, vai līdzīgu preču zīmi.
71 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ir jāsecina, ka atšķirīgie elementi būtiski pārspēj līdzīgos elementus attiecīgajās precēs un līdz ar to apstiprina Apelāciju padomes vērtējumu apstrīdētā lēmuma 29., 30., 39. un 40. punktā.
72 Lai piemērotu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir arī jāsecina, ka atšķirības, kas izvirzītas starp attiecīgajām precēm, ir tādas, kas pašas par sevi izslēdz sajaukšanas iespēju un līdz ar to apstiprina vērtējumu, kuru veikusi Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 42.–44. punktā.
73 Tā kā ir secināts, ka šajā lietā attiecīgās preces nav līdzīgas, tad pamats par minētā panta pārkāpumu ir jānoraida kā nepamatots un līdz ar to ir jānoraida prasība kopumā, neesot nepieciešamībai spriest par konfliktējošo apzīmējumu identiskumu vai līdzību.
Par tiesāšanās izdevumiem
74 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Atbilstoši Reglamenta 87. panta 6. punktam, ja tiesvedību lietā izbeidz pirms sprieduma taisīšanas, Vispārējā tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem pēc saviem ieskatiem.
75 Tā kā prasītājam spriedums ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt ITSB un personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus atbilstoši to prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) nav jālemj par prasību, ciktāl ar to tiek lūgts atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2010. gada 13. oktobra lēmumu (lieta R 1162/2009‑2), jo ar to ir tikusi akceptēta pieteiktās preču zīmes reģistrācija attiecībā uz precēm “alkoholiskie dzērieni”;
2) pārējā daļā prasību noraidīt;
3) Mustafa Yilmaz sedz savus, kā arī atlīdzina ITSB un Tequila Cuervo, SA de CV tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2012. gada 3. oktobrī.
[Paraksti]