Prasība, kas celta 2024. gada 18. aprīlī – Caronte&Tourist Isole Minori/Komisija

(Lieta T-208/24)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Caronte&Tourist Isole Minori SpA (Messina, Itālija) (pārstāvis: M. Maćešić)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2024. gada 14. februāra Lēmumu C(2024) 1065 final, ciktāl ar to tiek atteikta piekļuve dokumentiem Nr. 2, 5, 7 un 9, atsaucoties uz Regulas Nr. 1049/2001 ¹ 4. panta 2. punkta otrajā un trešajā ievilkumā minētajiem izņēmumiem un piešķirt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, izņemot datiem saistībā ar personas privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzību.

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats: Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, piemērodama Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otro ievilkumu.

Komisija neesot pierādījusi, ka, atsakot piekļuvi dokumentiem, nevar atsaukties uz pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu, ja viena no pusēm valstī notiekošajā tiesvedībā ir dalībvalsts, jo ir neapstrīdami, ka no formālā aspekta valsts pieņem tiesību aktus, piemēro tos un spriež par to atbilstību. Pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principa mērķis ir radīt vienlīdzīgus apstākļus starp diviem civilprocesā iesaistītiem subjektiem. Ja dalībvalsts ir procesa dalībniece, formāli ir secināms, ka līdzsvars vienmēr ir labvēlīgs dalībvalstij.

Otrais pamats: Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, piemērodama Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešo ievilkumu.

Komisija nevar atsaukties uz Komisijas un dalībvalstu savstarpēju uzticēšanos un sadarbību apspriešanas procesā, pieņemot jaunu valsts likumu par jūras līnijpārvadājumiem (ar ko īsteno Padomes Regulu (EEK) Nr. 3577/92 ¹ ), jo šis arguments ir pretrunā lietā Schlyter ² nospriestajam, proti, tam, ka Komisijas un dalībvalsts savstarpējas uzticēšanās gaisotne nevar būt svarīgāka par pārredzamības principu jaunu valsts tiesību aktu pieņemšanas procesā

Pieprasīto dokumentu publiskošana nekaitētu EU Pilot procedūrai (ko ierosinājusi prasītāja) mērķim, jo prasītāja jau bija saņēmusi vēstuli par provizorisku slēgšanu no DG Move, no kuras izriet, ka Komisija ir nolēmusi neuzsākt tiesvedību Eiropas Savienības Tiesā par jautājumiem, kas saistīti ar iepriekšējā tiesiskā regulējuma jautājumiem, kuri ietverti pieprasītajos dokumentos.

DG Move (kas nodarbojas ar EU Pilot procedūru) jau bija iepazinies ar jaunā jūras līnijpārvadājumu likuma projekta (ar ko īsteno minēto Padomes Regulu (EEK) Nr. 3577/92) komentāriem, jo tas aktīvi piedalījās jaunā likuma pieņemšanas procesā, veicot rūpīgu novērtējumu.

Trešais pamats: Komisija nesot konstatējusi, ka pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses attiecībā uz informācijas publiskošanu.

Komisija neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu tam, ka nepastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses attiecībā uz informācijas publiskošanu, kā tas noteikts lietā Turco ¹ , jo tā tikai konstatēja, ka nav nozīmes, vai valsts tiesvedības par zaudējumu atlīdzību par Savienības tiesību pārkāpumu pret dalībvalsti iznākumam būs publiskas sekas.

Šajā jautājumā ir sevišķi svarīga sabiedrības interese par informācijas publiskošanu, jo Horvātijas jūras kabotāžas tirgus ir daļa no Savienības iekšējā tirgus un jaunais likums par jūras līnijpārvadājumiem (ar ko īsteno minēto Padomes Regulu (EEK) Nr. 3577/92) ir ratione personae piemērojams arī visiem kuģu īpašniekiem citās dalībvalstīs. Turklāt jaunais likums par jūras līnijpārvadājumiem, ar kuru tiek īstenota brīvība sniegt jūras kabotāžas pakalpojumus (viena no pamatbrīvībām), ratione materiae ietekmē kuģu īpašnieku tiesības brīvi sniegt jūras kabotāžas pakalpojumus, un šajā ziņā ir jāpiemēro pārskatāmības princips.

____________

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

¹ Padomes Regula (EEK) Nr. 3577/92 (1992. gada 7. decembris), ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV 1992, L 364, 7. lpp.).

¹ Vispārējās tiesas spriedums, 2015. gada 16. aprīlis, Carl Schlyter/Komisija (T-402/12, EU:T:2015:209).

¹ Tiesas spriedums, 2008. gada 1. jūlijs, Zviedrijas Karaliste un Maurizio Turco/Padome (apvienotās lietas C-39/05 P un C-52/05 P, EU:C:2008:374).