Pagaidu versija
ĢENERĀLADVOKĀTA MANUELA KAMPOSA SANČESA‑BORDONAS [MANUEL CAMPOS SÁNCHEZ‑BORDONA]
SECINĀJUMI,
sniegti 2024. gada 25. janvārī (1)
Lieta C‑622/22
Eiropas Komisija
pret
Maltu (Aeronavigācijas datu pārraides pakalpojumi)
Valsts pienākumu neizpilde – Aviopārvadājumi – Regula (EK) Nr. 29/2009 – Pienākums veikt nepieciešamos pasākumus, lai Maltas izraudzītais aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs būtu atbilstošs šīs regulas 3. panta 1. punktā noteiktajām prasībām – Aeronavigācijas pakalpojumu iestādes – Datu pārraides pakalpojumu nodrošināšana un sniegšana – Kavējuma neattaisnotība
1. Komisija pārmet Maltai, ka tā neesot izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 29/2009 (2) 3. panta 1. punktu, jo šī dalībvalsts nav veikusi nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās izraudzītais gaisa satiksmes pakalpojumu (turpmāk tekstā – “ATS”) (3) sniedzējs spēj nodrošināt un sniegt minētās regulas II pielikumā noteiktos datu pārraides pakalpojumus.
2. Malta uzskata, ka kavējums sistēmas ieviešanā esot attaisnojams ar neparedzamiem apstākļiem, un tāpēc neatzīst Komisijas prasību.
I. Atbilstošās tiesību normas. Regula Nr. 29/2009
3. Šīs regulas 3. pants (“Datu pārraides pakalpojumi”) noteic:
“1. ATS sniedzēji nodrošina, ka ATS struktūrvienības, kas 1. panta 3. punktā minētajā gaisa telpā sniedz gaisa satiksmes pakalpojumus, spēj nodrošināt un sniegt II pielikumā noteiktos datu pārraides pakalpojumus.
[..]”
4. Saskaņā ar tās 15. pantu (“Spēkā stāšanās un piemērošana”) (4):
“Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 5. februāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.”
5. Minētās regulas II pielikumā ir definēti citastarp arī šīs regulas 3. pantā minētie datu pārraides pakalpojumi.
II. Pirmstiesas procedūra
6. 2018. gada 11. oktobrī Komisija nosūtīja vēstuli Maltas Civilās aviācijas direkcijai, kurā tā pauda bažas par kavējumu Regulā Nr. 29/2009 paredzētās datu pārraides pakalpojumu sniegšanā un aicināja Maltu paātrināt šo pakalpojumu ieviešanu.
7. Saskaņā ar atjaunināto informāciju, ko sniegusi organizācija SESAR (5), Maltas izraudzītais ATS sniedzējs (6) 2019. gada decembrī joprojām nesniedza datu pārraides pakalpojumus.
8. Ar 2020. gada 15. maija brīdinājuma vēstuli Komisija aicināja Maltu iesniegt apsvērumus par apgalvoto Regulas Nr. 29/2009 3. panta 1. punkta pārkāpumu. Pārkāpums esot visu šīs regulas II pielikumā noteikto datu pārraides pakalpojumu nenodrošināšana un nesniegšana visiem gaisakuģu operatoriem, kas veic lidojumus Maltas gaisa telpā un ir aprīkoti ar datu pārraides sakaru funkciju minētās regulas 6. panta izpratnē.
9. 2020. gada 5. oktobrī Malta atbildēja uz Komisijas brīdinājuma vēstuli, paskaidrojot grūtības, kas esot liegušas tās ATS sniedzējam ievērot termiņu, kad jāsāk piemērot Regula Nr. 29/2009, kuras tostarp izrietot no nepieciešamības nomainīt gaisa satiksmes vadības sistēmu.
10. Šajā atbildē uz Komisijas brīdinājuma vēstuli Malta:
– norādīja, ka sistēmas iegāde, uzstādīšana un nodošana ekspluatācijā tika pabeigta 2019. gadā un ka datu pārraides pakalpojumu darbības uzsākšana sākotnēji bija paredzēta 2020. gada februārī, taču tā esot tikusi atlikta Covid‑19 pandēmijas dēļ;
– precizēja, ka gadījumā, ja darbuzņēmējs darbu varētu atsākt 2020. gadā, datu pārraides projekts būtu prioritāte, lai nodrošinātu pilnīgu tā izpildi 2022. gada pirmajā pusgadā.
11. Citā 2020. gada 15. decembra paziņojumā Malta informēja par jaunākajiem pasākumiem, kas veikti, lai dotu iespēju ATS sniedzējiem nodrošināt un sniegt datu pārraides pakalpojumus, un apņēmās iesniegt Komisijai ceturkšņa informācijas atjauninājumus par virzību.
12. 2021. gada 18. februārī Komisija iesniedza papildu brīdinājuma vēstuli, kurā aicināja Maltu iesniegt apsvērumus par apgalvoto LES 4. panta 3. punkta pārkāpumu saistībā ar Komisijas Regulas Nr. 29/2009 3. panta 1. punkta pārkāpumu.
13. Malta 2021. gada 18. martā atbildēja, ka:
– tai bija jāatjauno gaisa satiksmes vadības sistēma (kas pabeigta 2019. gadā) pirms datu pārraides pakalpojumu darbības uzsākšanas. Tā paskaidroja, ka Covid‑19 pandēmijas radītie ierobežojumi ir traucējuši par datu pārraides pakalpojumu ieviešanu atbildīgā darbuzņēmēja darbu;
– kopš 2021. gada janvāra, neraugoties uz šiem ierobežojumiem, tā bija veikusi jaunus pasākumus un varēja izpildīt prasības ne vēlāk kā 2022. gada jūnijā;
– Malta esot bijusi pret Komisiju pilnīgi atklāta un pārredzama attiecībā uz virzību Regulas Nr. 29/2009 piemērošanā, un tas pierādot, ka tā izpilda lojālas sadarbības principu un ievēro LES 4. panta 3. punkta prasības.
14. 2021. gada 15. jūlijā Komisija nosūtīja Maltai argumentētu atzinumu, kurā norādīja, ka, neveicot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka izraudzītais ATS sniedzējs ievērotu Regulas Nr. 29/2009 3. panta 1. punktu, tā nebija izpildījusi pienākumus saskaņā ar LES 4. panta 3. punktu. Šajā argumentētajā atzinumā tā Maltai atvēlēja divu mēnešu termiņu no atzinuma saņemšanas dienas, kurā izpildīt tajā prasīto.
15. Malta atbildēja uz Komisijas argumentēto atzinumu ar 2021. gada 20. septembra, 2021. gada 25. novembra un 2022. gada 27. janvāra vēstulēm. Tajās tā atgādināja galvenos kopš 2017. gada radušos kavējumu iemeslus, sniedza pārskatu par paveikto un apstiprināja jau paziņoto izpildes termiņu, 2022. gada jūniju.
16. Atbildot uz Komisijas 2022. gada 7. februāra atgādinājumu, Malta iesniedza septiņus informācijas atjauninājumus, kuros būtībā norādīja, ka:
– tā bija nolēmusi atlikt izpildes datumu līdz 2022. gada 28. decembrim šādu iemeslu dēl: apmežošanas projekta īstenošana saistībā ar datu pārraides pakalpojumu iekārtu uzstādīšanu; elektronisko komponentu apgādes trūkums pasaulē; neparedzēti programmatūras atjauninājumi un gaisa satiksmes vadības dispečeru sadalījums mācību laikā;
– bija jāveic sākotnējās mācības, kas nepieciešamas Regulas Nr. 29/2009 izpildei un kas būs pabeigtas ne vēlāk kā 2022. gada 30. septembrī. Šīs mācības būs pabeigtas ne ātrāk kā 2023. gada 30. novembrī;
– citi starpposma mērķi tiks sasniegti tikai 2023. gadā (sadarbspējas testēšana un daži ar drošību, kvalitāti un atbilstības nodrošināšanu saistīti uzdevumi).
III. Tiesvedība Tiesā
17. 2022. gada 29. septembrī Komisija cēla prasību par valsts pienākumu neizpildi saskaņā ar LESD 258. pantu. Tajā tā lūdza Tiesai atzīt, ka “Maltas Republika, neveikdama pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tās izraudzītais gaisa satiksmes pakalpojumu (ATS) sniedzējs ievēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 29/2009 3. panta 1. punktu, nav izpildījusi pienākumus, kas noteikti LES 4. panta 3. punktā kopsakarā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 29/2009 3. panta 1. punktu”. Tā lūdza arī piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
18. Malta iebilda pret Komisijas prasību ar 2022. gada 15. decembra procesuālo rakstu.
19. 2023. gada 25. janvārī Komisija iesniedza replikas rakstu, un 2023. gada 8. martā Malta – atbildes rakstu uz repliku.
20. Tiesa izlēma nerīkot tiesas sēdi.
IV. Lietas dalībnieku argumenti tiesvedībā Tiesā
21. Prasībā Komisija, izvērtējusi pirmstiesas posma situācijas, neuzskatīja par pieņemamiem argumentus, ko pirmstiesas procedūrā izklāstījusi Malta, lai paskaidrotu kavējuma iemeslus, kas bija saistīti ar iekšējām grūtībām, īstenojot projektus, vai apgādes problēmām un Covid‑19 pandēmiju.
22. Komisija apgalvoja, ka saskaņā ar tās citēto Tiesas judikatūru (7) šie apstākļi nav pamatoti iemesli, kas attaisno Savienības tiesību neizpildi.
23. Malta iebilda pret Komisijas prasību, būtībā atsaucoties uz grūtībām pirms un pēc datuma, kad bija jāsāk piemērot Regula Nr. 29/2009 (2018. gada 5. februāris), proti:
– 2013. gadā tai esot bijis jāsaskaras ar apstākli, ka trūka tādi uzņēmumi, kas piedāvātu savienojamības pakalpojumus, tādēļ tā bija spiesta mēģināt (taču bez panākumiem) noslēgt līgumu ar SITA, vienu no diviem šā tirgus duopola dalībniekiem;
– 2017. gadā tā esot mēģinājusi atbrīvoties no atkarības no ārējiem uzņēmumiem, noslēdzot līgumu ar Itālijas uzņēmumu Leonardo SpA un Itālijas ATS sniedzēju (8), kas ļautu darboties neatkarīgi;
– kamēr MATS esot gaidījis projekta īstenošanu no uzņēmuma Leonardo SpA, esot notikuši divi neparedzami atgadījumi: trīs zibens spērieni Maltas gaisa satiksmes vadības centrā (2017. gada 2. oktobrī) un kondicionēšanas sistēmas caurules bojājums (2019. gada 9. jūnijā) galvenajā darba telpā. Abiem šiem negadījumiem bija jāvelta uzmanība un pieejamie resursi gaisa satiksmes vadības pakalpojumu nodrošināšanai;
– 2020. gadā neizbēgamus projekta kavējumus esot izraisījusi arī Covid‑19 pandēmija.
24. Iesniedzot iebildumu rakstu par prasību, Malta atzina, ka toreiz (2022. gada 15. decembrī) datu pārraides pakalpojumu nodrošināšanas un sniegšanas projekts joprojām nebija darbībā.
25. Replikas rakstā Komisija norāda, ka neviens no Maltas apgalvotajiem apstākļiem, kas radušies pirms 2018. gada, neesot “neparedzams”. “Iepriekš pastāvējušas tirgus nepilnības” tieši esot “iepriekš pastāvējušas” un tādējādi zināmas un “paredzamas”. Zināmas un paredzamas esot bijušas arī “vispārēji atzītās tehniskas problēmas saistībā ar regulas piemērošanu”. Apgalvotie nepārvaramas varas gadījumi (zibens spērieni, kondicionēšanas sistēmas bojājums, Covid‑19 pandēmija un darbuzņēmēja dēļ radušies kavējumi) esot notikuši pēc dienas, kad bija jāsāk piemērot Regula Nr. 29/2009, un tādēļ tiem neesot nozīmes. Tā arī pārmet, ka Malta neesot pietiekami pierādījusi dažus no šiem faktiem, nedz pamatojusi, kā tie ietekmējuši kavēšanos.
26. Atbildes rakstā uz repliku Malta iesniedza dažus dokumentus, kas apliecina gan trīs zibens spērienu faktu, gan kondicionēšanas sistēmas caurules bojājumu un norādīja, ka pierādījumus par SITA atteikumu atbildēt uz Maltas lūgumiem iesniegt piedāvājumus neesot iespējams iesniegt. Tā argumentē, ka pakalpojuma ieviešana esot bijusi īpaši sarežģīta reģionā, kurā līdz tam piekļuve datu pārraidei nepastāvēja, un ka esot bijušas grūtības saistībā ar ENAV sistēmu.
V. Izvērtējums
A. Ievads: pienākums sniegt datu pārvades pakalpojumus aeronavigācijas vajadzībām
27. Saskaņā ar Regulas Nr. 29/2009 1. apsvērumu “Eiropā novērojamais un sagaidāmais gaisa satiksmes līmeņu noslogojuma pieaugums rada nepieciešamību palielināt gaisa satiksmes vadības kapacitāti. Šā iemesla dēļ ir nepieciešami funkcionāli uzlabojumi, jo īpaši – lai uzlabotu sakaru starp dispečeriem un pilotiem efektivitāti. Balss sakaru kanāli arvien vairāk tiek pārslogoti, tāpēc tie būtu jāpapildina ar sakaru režīma “gaiss–zeme” datu pārraides sakariem”.
28. Nupat teiktā normatīvais atspoguļojums ir rodams Regulas Nr. 29/2009 3. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru “ATS sniedzēji nodrošina, ka ATS struktūrvienības, kas 1. panta 3. punktā minētajā gaisa telpā sniedz gaisa satiksmes pakalpojumus, spēj nodrošināt un sniegt II pielikumā noteiktos datu pārraides pakalpojumus”.
29. Regulu Nr. 29/2009 jāsāk piemērot 2018. gada 5. februārī. Ar šo datumu aizstāj sākotnēji paredzēto datumu (2013. gada 7. februāris), kas bija paredzēts regulas sākotnējā redakcijā (9).
B. Regulas Nr. 29/2009 3. panta 1. punktā noteikto Maltas pienākumu neizpilde
30. Kā ir labi zināms, LESD 258. pantā minētā procedūra balstās uz objektīvu atzinumu par to, ka dalībvalsts nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Līgums vai atvasināto tiesību akts.
31. Maltas valdība ne pirmstiesas procedūrā, ne Tiesā objektīvi nav apstrīdējusi neizpildi, ko Komisija tai pārmet.
32. Tomēr, kā norāda šī dalībvalsts, ir jāņem vērā grūtības, ar kurām tā esot sastapusies saistībā ar datu pārraides pakalpojumu nodrošināšanu un sniegšanu.
33. Ņemot vērā iesniegtos pierādījumus, saistībā ar apgalvoto neizpildi, kas ir turpinājusies (un joprojām turpinās), ir izšķirami trīs šādi laikposmi:
– sākumposms. No Regulas Nr. 29/2009 publicēšanas brīža līdz 2018. gada 5. februārim, kad bija jāsāk tās piemērošana. Šā laikposma beigās Malta nebija izpildījusi minētajā regulā noteiktos pienākumus;
– starpposms. No 2018. gada 5. februāra līdz 2021. gada 15. septembrim, kas ir beigu datums divu mēnešu termiņam, kuru Komisija bija atvēlējusi Maltai, lai tā izpildītu 2021. gada 15. jūlijā nosūtītajā argumentētajā atzinumā prasīto. 2021. gada 15. septembrī Malta joprojām nebija izpildījusi Regulā Nr. 29/2009 noteiktos pienākumus;
– beigu posms. No 2021. gada 15. septembra līdz brīdim, kurā tika pabeigta šīs tiesvedības rakstveida daļa Tiesā, Malta joprojām nebija ieviesusi Regulas Nr. 29/2009 3. panta 1. punktā paredzēto sistēmu.
34. Nevarēdama noliegt tai pārmestās neizpildes objektīvo esamību, Maltas valdība mēģina pamatot savu kavēšanos ar virkni iemeslu, kas, pēc tās domām, izskaidrojot tās aeronavigācijas pakalpojumu neatbilstību Regulas Nr. 29/2009 3. panta 1. punktā noteiktajam.
35. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru “pienākumu neizpildes fakts ir novērtējams atkarībā no stāvokļa, kāds dalībvalstī bija, beidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam, un vēlāk notikušās izmaiņas Tiesa nevar ņemt vērā” (10).
36. Pat ja Komisija uzsver, ka Maltas apgalvotie apstākļi (kas it kā izskaidro tās pienākumu neizpildi) šo izpildi neattaisnojot dienā, kad bija jāsāk piemērot Regulu Nr. 29/2009 (proti, 2018. gada 5. februārī), patiesībā Komisijas procesuālo rakstu saturā vismaz netiešā veidā tiek norādīts arī uz to, ka argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigu dienā (proti, 2021. gada 15. septembrī) neesot bijis pamatotu attaisnojošu iemeslu nepiemērot Regulas Nr. 29/2009 3. panta 1. punktu.
37. Malta patiešām ir atzinusi, ka Komisijas argumentētā atzinuma termiņa beigu dienā esot joprojām turpinājusies Regulā Nr. 29/2009 noteiktā datu pārraides pakalpojumu nodrošināšanas un sniegšanas pienākuma neizpilde.
38. Turpinājumā analizēšu neizpildes attaisnošanai Maltas minētos iemeslus attiecībā uz katru no trim iepriekš minētajiem laikposmiem, un izklāstīšu savu izvērtējumu par tiem. Šis izvērtējums balstīsies uz premisu, ka tad, ja Komisija ir konstatējusi objektīvu no Savienības tiesībām izrietošu dalībvalsts pienākumu neizpildi, attiecīgajai dalībvalstij ir jāpierāda, ka tai ir attiecīgi attaisnojoši iemesli.
C. Maltas apgalvotie neizpildes iemesli un to izvērtējums
1. Sākumposms (līdz 2018. gada 5. februārim)
39. Kavēšanos savu pienākumu izpildē šajā laikposmā Maltas valdība izskaidro ar šādiem apstākļiem:
– grūtības, ar kurām sastapies MATS, esot izrietējušas no tirgus nepilnības, kas izriet no duopola struktūras ATN savienojamības nodrošināšanā (11). 2013. gadā tas esot sazinājies ar uzņēmumu SITA, kas tomēr neiesniedza nevienu piedāvājumu, tādējādi liedzot Maltai iespējas izpildīt savus pienākumus; un šis apstāklis esot pavisam neatkarīgs no tā gribas;
– 2017. gada 2. oktobrī Maltas gaisa satiksmes vadības centrā esot notikuši trīs zibens spērieni, kas izraisījuši elektrības padeves pārtraukumu;
– 2017. gadā MATS esot uzzinājis, ka Itālijas ATS sniedzējs ENAV bija atradis alternatīvu risinājumu ar uzņēmumu Leonardo SpA, lai sniegtu pakalpojumus neatkarīgi no trešām personām. 2017. gada 18. decembrī MATS esot parakstījis līgumu ar ENAV un Leonardo SpA. Tomēr Eurocontrol esot informējusi MATS par pētījumu attiecībā uz ATN maršrutētājiem (kādi bija Maltai), kas it kā apdraudot ATN tīklu, kas tam esot licis atgriezties pie sākotnējā risinājuma, kas ir atkarīgs no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem. Šis apstāklis esot izraisījis kavēšanos datu pārraides pakalpojumu ieviešanā.
40. Lai gan – ja tiek pieņemts, ka neizpilde vērtējama attiecībā uz 2021. gada 15. septembri, – manuprāt, nav lietderīgi pamatīgāk meklēt šīs neizpildes attaisnojumu, pamatojies uz apstākļiem, kas iestājušies pirms 2018. gada 5. februāra, tomēr šos apstākļus labprāt aplūkošu.
41. Problēmas, kas saistītas ar ārpakalpojuma sniedzēja nolīgšanu 2013. gadā, ne tikai neizskaidro kavējumu 2018. gadā, bet turklāt tās ir tehniskas vai strukturālas grūtības, kurām, kā uzskata Tiesa, šā veida prasībās nav nozīmes (12).
42. Tas pats attiecas uz Eurocontrol piedēvēto paziņojumu, kas norādīts iebildumu raksta 3. pielikumā. Šis pielikums patiesībā ir dokuments “Baltā grāmata par ATN A/G maršrutētāju izplatību”, kas publicēts 2009. gada 10. martā un kas bija vai varēja būt Maltas iestāžu rīcībā jau kopš tā laika. Katrā ziņā Malta nevar aizbildināties ar to, ka tā neesot zinājusi par sevis pašas pieņemto tehnisko risinājumu neīstenojamību.
43. Attiecībā uz zibens spērieniem Maltas lidostā (kuru dokumentāls pierādījums tika sniegts atbildes rakstā uz repliku) nav saprotams, kāda ietekme varēja būt šim elektrības padevi ietekmējušajam vienreizējam notikumam attiecībā uz ilgstošu Maltas pienākumu neizpildi attiecībā uz datu pārraides pakalpojuma ieviešanu.
2. Starpposms (no 2018. gada 5. februāra līdz 2021. gada 15. septembrim)
44. Malta atsaucas uz šādiem faktiem, kas esot lieguši tās pienākumu izpildi šajā laikposmā:
– 2019. gada 9. jūnijā MATS birojā esot sabojājusies gaisa kondicionēšanas caurule, un šīs neparedzētās problēmas risināšanai tehniskajam personālam esot bijis jānovirza uzmanība un savi resursi;
– Covid‑19 pandēmija esot radījusi citus neizbēgamus kavējumus: i) Leonardo SpA esot atsaukusies uz nepārvaramu varu saistībā ar pandēmijas dēļ ieviestajiem ceļošanas aizliegumiem un neesot varējusi strādāt pie datu pārraides pakalpojumu projekta laikā no 2020. gada marta līdz septembrim; tas savukārt esot radījis papildu kavējumus projekta īstenošanā; ii) MATS esot nācies piemērot vairākus drošības pasākumus, lai mazinātu pandēmijas radīto veselības apdraudējumu, tostarp samazinot apkalpojošo darbinieku skaitu, veicot dezinfekciju, rotējot darbiniekus, lai mazinātu inficēšanās risku, un veicot visus iespējamos aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu drošu pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai; iii) pandēmijas radīto stingro ierobežojumu dēļ esot bijis steidzami nepieciešams izveidot telpu ārkārtas situāciju pārvaldībai, un MATS esot veltījis lielāko daļu savu pūliņu šim projektam, kuram praktisku un drošības apsvērumu dēļ tas piešķīra prioritāti.
45. Arī šie argumenti man nešķiet esam pietiekami pārliecinoši, lai attaisnotu norādīto neizpildi.
46. Attiecībā uz gaisa kondicionēšanas sistēmas caurules bojājumu ir pietiekami izlasīt Maltas atbildes raksta uz repliku R.6. pielikumu, kurā teikts, ka šis atgadījums ilga apmēram 25 minūtes un pēc tam šī situācija tika atrisināta. Katrā ziņā šis bojājums nav kvalificējams kā nepārvarama vara, jo tas nav apstāklis, kas nebūtu saistīts ar paša rīcību un būtu ārkārtējs vai neparedzams.
47. Attiecībā uz Covid‑19 pandēmijas ietekmi Maltas valdība atzīst, ka šī situācija ietekmēja tās attiecības ar Leonardo SpA tikai sešus mēnešus, un nekas neliecina par to, ka būtu radušies papildu termiņu pagarinājumi. Tā arī pietiekami nepaskaidro, kāda konkrēta ietekme attiecībā uz kavējumiem datu pārraides sistēmas ieviešanā varēja būt veselības apsvērumu dēļ veiktajiem piesardzības pasākumiem. Maltas argumenti drīzāk liecina par iekšējām organizatoriskām problēmām (līdzekļu trūkums), kas to mudinājušas par prioritārām atzīt citas darbības jomas.
48. Katrā ziņā arī par šo laikposmu Malta nav pierādījusi absolūtu neiespējamību izpildīt savus pienākumus (13).
3. Beigu posms (kopš 2021. gada 15. septembra)
49. Pēdējā procesuālajā rakstā (proti, 2023. gada 8. marta atbildē uz replikas rakstu) Maltas valdība atzīst, ka MATS, lai gan noteicis projektam vislielāko prioritāti, nav pabeidzis datu pārraides pakalpojumu ieviešanu. Tā apgalvo, ka ATS sniedzējs ir izveidojis jaunu vadības komandu, ka projekts ir virzībā un tas ir sasniedzis ievērojamu gatavības līmeni. Tā norāda, ka turpinās darīt visu iespējamo, lai izpildītu savus no Regulas Nr. 29/2009 izrietošos pienākumus, vienlaikus pilnībā apņemoties ieviest šo pakalpojumu droši.
50. Lai gan tas, kas noticis pēc argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigām (proti, pēc 2021. gada 15. septembra), nav ņemams vērā (14), manuprāt, nevar izlikties nemanām realitāti, proti, ka pati Maltas valdība atzīst, ka pat 2023. gadā datu pārraides pakalpojuma ieviešana joprojām nav notikusi, un grūtības, kas tiek norādītas kā šīs kavēšanās iemesls, joprojām ir (gluži tāpat kā iepriekšējos periodos) tehniskas vai strukturālas un tās ir piedēvējamas šai dalībvalstij.
51. Manuprāt, Maltas valdība nav spējusi pierādīt, ka fakti, uz kuriem tā atsaucas, lai paskaidrotu Regulas Nr. 29/2009 3. panta 1. punkta izpildes kavējumu, varētu šo kavējumu attaisnot.
VI. Secinājumi
52. Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai apmierināt Komisijas prasību un
– atzīt, ka Maltas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti Komisijas Regulas (EK) Nr. 29/2009 (2009. gada 16. janvāris), ar ko nosaka prasības datu pārraides pakalpojumu sniegšanai Eiropas vienotajā gaisa telpā, 3. panta 1. punktā.
– piespriest Maltai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.