Lieta T‑364/16

ArcelorMittal Tubular Products Ostrava a.s. u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Dempings – Dažu Ķīnas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu imports – TARIC papildu koda grozījums attiecībā uz konkrētu uzņēmumu – Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzams tiesību akts – Tiešs skārums – Individuāls skārums – Pieņemamība – Sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, iedarbība – Formu paralēlisma princips

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2018. gada 18. oktobra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Komisijas lēmums, ar ko TARIC papildu kodu groza attiecībā uz konkrētu uzņēmumu – Iekļaušana

(LESD 263. pants; Padomes Regula Nr. 926/2009; Komisijas Regula 2015/2272)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Piemērošanas joma – Gan sprieduma pamatojuma, gan rezolutīvās daļas ņemšana vērā – Atcelšanas atpakaļejošais spēks – Pienākums izvairīties atceltu tiesību aktu aizstāt ar tiesību aktu, kurā ir pieļauta tā pati kļūda

(LESD 263. un 266. pants)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Tiešs skārums – Kritēriji – Komisijas lēmums, ar ko TARIC papildu kodu groza attiecībā uz konkrētu uzņēmumu – Prasība, kuru cēlušas konkurējošās sabiedrības – Pieņemamība

(LESD 263. panta 4. daļa; Komisijas Regula 2015/2272)

4.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Individuāls skārums – Kritēriji – Komisijas lēmums, ar ko TARIC papildu kodu groza attiecībā uz konkrētu uzņēmumu – Prasība, kuru cēlušas konkurējošās sabiedrības – Pieņemamība

(LESD 263. panta 4. daļa; Komisijas Regula 2015/2272)

5.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamības nosacījumi – Fiziskas vai juridiskas personas – Prasība, ko par vienu un to pašu lēmumu cēluši vairāki prasītāji – Viena no tiem locus standi – Prasības pieņemamība kopumā

(LESD 263. panta 4. daļa)

6.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Pasākumu, kuru piemērošanas termiņš tuvojas beigām, pārskatīšanas procedūra – Pārskatīšanas procedūras priekšmets

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 2. punkta 1. daļa; Komisijas Regula 2015/2272)

7.      Iestāžu akti – Akts, ar kuru grozīta agrāka tiesību norma – Vispārējie tiesību principi – Formu paralēlisma princips – Pārkāpums

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 14. panta 1. punkts; Komisijas Regula 2015/2272)

1.      Tiesību akti vai lēmumi, par kuriem var celt prasību par to atcelšanu LESD 263. panta izpratnē, ir tikai tādi pasākumi, kas rada saistošas tiesiskās sekas, kuras ietekmē prasītāju intereses. Turklāt tāds akts, par kuru var celt atcelšanas prasību, nevar būt akts, kas nevar radīt tiesiskās sekas un tā mērķis nav radīt šādas sekas. Lai noteiktu, vai apstrīdētais tiesību akts rada šādas sekas, ir jāaplūko tā saturs.

No tā izriet, ka Komisijas lēmumam svītrot uzņēmumu no TARIC papildu koda A 950 sarakstā ietverto uzņēmumu vidus un to ietvert TARIC papildu kodā 129 ir galīgas tiesiskas sekas, kuras īsteno valstu muitas iestādes, sākot no TARIC papildu koda C 129 izveidošanas, kura mērķis ir, lai minētās iestādes vairs neiekasētu Īstenošanas regulā 2015/2272 noteiktos antidempinga maksājumus par šī uzņēmuma ražojumiem, kaut arī šī regula nav nedz atcelta, nedz atzīta par spēkā neesošu Savienības tiesā. Tādējādi šī lēmuma juridiskās sekas var ietekmēt uzņēmumu intereses, kuras ir pamatā antidempinga izmeklēšanai.

(skat. 22., 23., 32. un 34. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 33., 61. un 64.–66. punktu)

3.      Nosacījums par to, ka fiziskai vai juridiskai personai ir jābūt tieši skartai ar apstrīdēto pasākumu, kā noteikts LESD 263. panta ceturtajā daļā, prasa, lai tiktu izpildīti divi kumulatīvi nosacījumi, proti, lai apstrīdētais pasākums, pirmkārt, tieši ietekmētu indivīda tiesisko stāvokli un, otrkārt, nepieļautu nekādu rīcības brīvību šī pasākuma adresātiem, kuri ir atbildīgi par tā ieviešanu, kas ir pavisam automātiska un izriet tikai no Savienības tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus.

Attiecībā uz pirmo nosacījumu par ietekmi uz indivīda tiesisko stāvokli jānorāda, ka lēmums, ar ko groza TARIC kodu attiecībā uz šo uzņēmumu, prasītājus, šī uzņēmuma konkurējošos uzņēmumus skar tieši, jo tajā ir noteikts, ka Īstenošanas regulā 2015/2272 paredzētie antidempinga maksājumi par šī uzņēmuma ražojumiem vairs nav jāiekasē, savukārt prasītāju vārdā iesniegtā antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas lūguma mērķis bija – tieši pretēji – šos maksājumus joprojām piemērot.

Attiecībā uz otro nosacījumu, kas saistīts ar minētā lēmuma adresātiem doto izvērtējuma brīvību, dalībvalstīm principā ir jāpiemēro TARIC kodos un papildu kodos ietvertie pasākumi, lai kopējo muitas tarifu piemērotu vienveidīgi. Tādēļ jākonstatē, ka valstu muitas iestādēm šajā gadījumā nav izvērtējuma brīvības.

(skat. 38., 40., 43. un 44. punktu)

4.      Citi subjekti, kuriem lēmums nav adresēts, var tikt uzskatīti par individuāli skartiem EKL 263. panta ceturtās daļas nozīmē tikai tad, ja šis lēmums attiecas uz tiem to noteiktu īpašo raksturiezīmju dēļ un saistībā ar kādu faktu, kas tos izceļ salīdzinājumā ar kādu citu un tādējādi tos nošķir tādā pašā veidā kā šāda lēmuma adresātu .

Lēmums, kura rezultātā vairs netiek iekasēti Īstenošanas regulā 2015/2272 paredzētie antidempinga maksājumi kāda uzņēmuma ražojumiem, individuāli skar prasītājus, kuri kā Savienības ražotāji pārskatīšanas procedūras nolūkiem bija iekļauti atlasē un pie kuriem tika veikti pārbaudes apmeklējumi, jo tā bija uzsākta viņu vārdā un pamatojoties uz to izvirzītajiem iebildumiem un tās noslēgumā tika ņemta vērā viņu konkrētā situācija.

(skat. 46. un 50. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 47. punktu)

6.      Atbilstoši Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam galīgā antidempinga pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā uzlikšanas vai piecus gadus pēc datuma, kurā beidzās pēdējais pārskats par dempingu un zaudējumiem, ja vien pārskatā nekonstatē, ka pasākuma beigas var novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās. Šajā nolūkā Komisija spēkā esošos pasākumus var vai nu paturēt spēkā, vai ļaut tiem beigties. Šīs normas mērķis tādējādi nav vis pirmreizēji piemērot antidempinga pasākumus, bet gan attiecīgā gadījumā paturēt spēkā jau esošus antidempinga pasākumus, kuriem citādi tuvojas termiņa beigas.

(skat. 62. punktu)

7.      Saskaņā ar formu paralēlisma noteikumu, kas atbilst tiesību vispārējam principam, aktam nepieciešamā forma, lai to darītu zināmu trešajām personām, principā ir jāievēro arī šī akta vēlākos grozījumos.

Regulā, kura nav nedz atcelta, nedz atzīta par spēkā neesošu Savienības tiesā, noteiktu antidempinga maksājumu iekasēšanas izbeigšana attiecībā uz kādu sabiedrību principā arī ir jāīsteno ar regulas palīdzību. Taču, galīgā veidā nosakot Īstenošanas regulā 2015/2272 paredzēto antidempinga maksājumu iekasēšanas izbeigšanu par kāda uzņēmuma ražotajiem izstrādājumiem, izveidojot TARIC papildu kodu, Komisija ir pārkāpusi formu paralēlisma noteikumu.

(skat. 69. un 71. punktu)