VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2010. gada 16. decembrī (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas vārdiskas preču zīmes “CHROMA” reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamatojums – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts
Lieta T‑281/09
Deutsche Steinzeug Cremer & Breuer AG, Frehena [Frechen] (Vācija), ko pārstāv J. Albrehts [J. Albrecht], advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv S. Šēfners [S. Schäffner], pārstāvis,
atbildētājs,
par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 8. maija lēmumu lietā R 1429/2008‑4 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “CHROMA” kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju.
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Papasavs [S. Papasavvas], tiesneši V. Vadapals [V. Vadapalas] (referents) un K. O’Higinss [K. O’Higgins],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 17. jūlijā,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas [tagad – Vispārējā tiesa] kancelejā iesniegts 2009. gada 1. oktobrī,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 21. decembrī,
ņemot vērā, ka mēneša laikā no paziņošanas par rakstveida procesa pabeigšanu netika saņemts lietas dalībnieku pieteikums par tiesas sēdes rīkošanu, un tādēļ, uzklausot tiesneša referenta ziņojumu un pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 135.a pantu, nolemjot izskatīt prasību bez procesa mutvārdu daļas,
ņemot vērā izmaiņas Vispārējās tiesas palātu sastāvā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2008. gada 6. martā prasītāja Deutsche Steinzeug Cremer & Breuer AG iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “CHROMA”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 11. un 19. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam
– 11. klase: “Funkcionālas izlietnes, duškabīnes, dušas un vannas, mazgājamās bļodas, bidē, pisuāri, tualetes, ūdens bākas – viss no keramikas”;
– 19. klase: “Nemetāliski būvmateriāli; dakstiņi, platformas, līstes, caurules un aizsargapvalki būvniecībai – visi nemetāliski; keramikas plāksnes, mozaīkas un veidnes būvniecībai; keramikas izejmateriāli”.
4 Ar 2008. gada 7. augusta lēmumu pārbaudītājs noraidīja reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz konkrētajām precēm, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts) un 7. panta 2. punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punkts).
5 2008. gada 30. septembrī prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants) iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par pārbaudītāja lēmumu.
6 Ar 2009. gada 8. maija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju ceturtā padome noraidīja apelācijas sūdzību, motivējot ar to, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir aprakstoša Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Tā būtībā uzskatīja, ka attiecīgais apzīmējums ir transliterācija no grieķu valodas vārda “ χρώμα” (krāsa), kas atveidots ar latīņu burtiem, un ka attiecībā uz konkrēto preču īpašības aprakstošo norādi pastāv absolūts atteikuma pamatojums Grieķijā un Kiprā. Tādu pašu iemeslu dēļ tā turklāt uzskatīja, ka attiecīgajam apzīmējumam nav arī atšķirtspējas minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
Lietas dalībnieku prasījumi
7 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
8 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par pieņemamību
9 ITSB savā atbildē uz prasības pieteikumu galvenokārt izvirza iebildi par prasības nepieņemamību, ņemot vērā Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
10 Prasītāja savā replikas rakstā apstrīd šo argumentāciju, norādot, ka savā prasības pieteikumā ir izklāstījusi detalizētus argumentus, pamatojot izvirzītos pamatus saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 37. panta 1. punkta, 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 76. panta 1. punkta pārkāpumu.
11 Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 21. pantu un Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kas, pamatojoties uz šī paša reglamenta 130. panta 1. punktu, ir piemērojams intelektuālā īpašuma jomā, visos prasības pieteikumos ir jābūt ietvertam kopsavilkumam par izvirzītajiem pamatiem, un šai norādei ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai atbildētājam dotu iespēju sagatavot savu aizstāvību un Vispārējai tiesai – lemt par prasību (skat. Pirmās instances tiesas 2008. gada 19. novembra spriedumu lietā T‑269/06 Rautaruukki/ITSB (“RAUTARUUKKI”), Krājumā nav publicēts, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).
12 Izskatāmajā lietā, lai gan prasības pieteikuma pamatojuma apsvērumu izklāsts ir īss, tas ir pietiekams, lai Vispārējā tiesa varētu identificēt prasības juridisko un faktisko pamatu veidojošos argumentus. Turklāt atbildes rakstā uz prasības pieteikumu ITSB atzīst, ka ir sapratis, ka prasītāja būtībā izvirza apgalvojumu par Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpumu un izdara atsauci arī uz šīs pašas regulas 37. panta 1. punktu un uz 76. panta 1. punktu.
13 Tādēļ nevar apmierināt ITSB izvirzīto iebildi par nepieņemamību saistībā ar Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
Par lietas būtību
14 Prasītāja, pamatojot savu prasību, būtībā izvirza vienu pamatu – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpumu, norādot arī uz šīs regulas 37. panta 1. punktu un 76. panta 1. punktu.
Lietas dalībnieku argumenti
15 Prasītāja apgalvo, ka attiecīgais apzīmējums nav aprakstošs un tādējādi uz to neattiecas ne Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais atteikuma pamatojums, ne – šī paša iemesla dēļ – minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais atteikuma pamatojums.
16 Apstrīdētajā lēmumā izklāstītā argumentācija esot kļūdaini balstīta uz apzīmējuma “CHROMA” pielīdzināšanu grieķu valodas vārdam “ χρώμα”, kā arī uz nepieciešamību saglabāt tā pieejamību saistībā ar konkrētajām precēm.
17 Neesot pamata, lai attiecīgo apzīmējumu pielīdzinātu grieķu valodas vārdam “χρώμα”. Apelāciju padome neesot pierādījusi, ka transliterācija, lietojot latīņu valodas burtus, tiek izmantota tādā pašā veidā kā vārds oriģinālvalodā un tādēļ neesot jāatsaucas uz nepieciešamību nepieļaut grieķu valodas vārdu transliterāciju monopolizēšanu. Turklāt aizsardzība, ko piešķir apzīmējuma “CHROMA” reģistrācija, neļaujot prasītājai aizliegt trešajām personām izmantot grieķu valodas vārdu “χρώμα” (krāsa).
18 Tāpat neesot nepieciešams saglabāt vārda “χρώμα” (krāsa) pieejamību, jo runa ir par vārdu, kas apzīmē vienīgi preces īpašību veidu, nevis preces īpašību. Šādas norādes pievienošana precei vai tās iesaiņojumam esot neparasta. Patērētājs nesapratīšot šādu pievienošanu kā norādi uz preces īpašību.
19 Šo argumentu apstiprinot Kopienas preču zīmju, ko veido vārdi “dimension” (apjoms, izmērs vai dimensija angļu valodā), “brilliance” (mirdzums, krāšņums vai spožums angļu valodā) vai “tinta” (tinte, krāsa vai krāsots spāņu valodā), reģistrācija.
20 Turklāt no apstrīdētā lēmuma 30. punkta izrietot, ka Apelāciju padomes argumentācija patiesībā attiecas nevis uz vārdu “krāsa” pašu par sevi, bet uz jēdzieniem “krāsains”, “daudzkrāsains” vai “krāsots”, kurus var izmantot, lai norādītu, ka prece ir krāsota vai ka tā nav vienkrāsaina.
21 Šajā ziņā Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā attiecīgās preces. Būtu nepieņemami, ka vārdi “krāsa” vai “krāsains”, lai kādā valodā tie būtu, tiktu izvietoti uz attiecīgajām precēm, lai norādītu to īpašības. Tā kā precēm noteikti ir krāsa, pat ja tā ir vienīgi to materiāla dabiskā krāsa, šādas norādes, kuras neattiecas uz konkrētu krāsu, patērētājam vispār neko nenozīmētu. Turklāt, runājot par attiecīgajām precēm – to krāsa esot vienmēr norādīta uz šo preču iesaiņojuma.
22 Tādēļ vārds “krāsa” un vēl jo mazāk apzīmējums “CHROMA” neaprakstot nevienu no attiecīgo preču īpašībām. Grieķu valodā runājošais patērētājs nesapratīšot attiecīgo apzīmējumu kā vienīgi aprakstošu norādi, bet gan kā izcelsmes norādi.
23 Šo faktu apstiprinot tas, ka eksistē valsts un Kopienas preču zīmes, kuras veido vārdisks apzīmējums “CHROMA” vai “CROMA”, uz kurām prasītāja norādījusi savā procesuālajā rakstā, kurā izklāstīti apelācijas sūdzības pamati procesā ITSB.
24 Turklāt ITSB, neņemot vērā šīs agrākās [preču zīmju] reģistrācijas, neesot izpildījis savu Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktā paredzēto pienākumu veikt faktu pārbaudi pēc savas iniciatīvas.
25 ITSB apstrīd šos prasītājas argumentus.
Vispārējās tiesas vērtējums
26 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam nereģistrē “preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku, un citas preču un pakalpojumu īpašības”. Saskaņā ar šī paša panta 2. punktu 1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Kopienas daļā.
27 Ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam ir vispārējo interešu mērķis, kas prasa, lai visi var brīvi izmantot šādus apzīmējumus vai norādes, kas apraksta preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, īpašības. Tādējādi šī norma nepieļauj šādu apzīmējumu vai norāžu rezervēšanu tikai vienam uzņēmumam tādēļ, ka tie reģistrēti kā preču zīmes (skat. Tiesas 2003. gada 23. oktobra spriedumu lietā C‑191/01 P ITSB/Wrigley, Recueil, I‑12447. lpp., 31. punkts un tajā minētā judikatūra).
28 Tādējādi, piemērojot minēto normu, ir jāatsaka vārdiska apzīmējuma reģistrācija, ja vismaz viena no tā iespējamām nozīmēm norāda uz attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturīgajām īpašībām. Turklāt, lai ITSB atteiktu reģistrāciju, nav nepieciešams, lai attiecīgais apzīmējums faktiski tiktu izmantots aprakstošos nolūkos, bet vienīgi, lai to varētu izmantot šādiem nolūkiem (iepriekš minētais spriedums lietā ITSB/Wrigley, 32. punkts).
29 Tāpat nav nozīmes tam, vai preču vai pakalpojumu īpašības, kuras minētais apzīmējums var aprakstīt, no tirdzniecības viedokļa ir būtiskas vai tikai pakārtotas, un pat tas, vai eksistē vai neeksistē sinonīmi, kas ļauj apzīmēt šīs pašas īpašības (pēc analoģijas skat. Tiesas 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C‑363/99 Koninklijke KPN Nederland, Recueil, I‑1619. lpp., 101. un 102. punkts).
30 Tāpat ir jāatgādina, ka apzīmējuma aprakstošā rakstura vērtējumu var veikt vienīgi, pirmkārt, saistībā ar to, kā apzīmējumu saprot konkrētā sabiedrības daļa, un, otrkārt, saistībā ar konkrētajām precēm vai pakalpojumiem (skat. Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. jūlija spriedumu lietā T‑160/07 Lancôme/ITSB – CMS Hasche Sigle (“COLOR EDITION”), Krājums, II‑1733. lpp., 44. punkts un tajā minētā judikatūra).
31 Izskatāmajā lietā, kā tas arī izriet no apstrīdētā lēmuma 31. un 32. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, kurus prasītāja nav apstrīdējusi, attiecīgās preces ir pirmkārt, no keramikas izgatavotas higiēnas iekārtas, kas ietilpst 11. klasē un, otrkārt, nemetāliski būvmateriāli, kas ietilpst 19. klasē, kurus var nopirkt gan gala patērētājs, gan būvuzņēmējs.
32 Turklāt, tā kā no apstrīdētā lēmuma 19. punkta izriet, ka Apelāciju padome piemēroja absolūto atteikuma pamatojumu vienīgi attiecībā uz grieķu valodu, ir pamats uzskatīt, ka, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punktu, konkrētā sabiedrības daļa šī atteikuma pamatojuma vērtējuma nolūkā ir attiecīgie patērētāji Grieķijā un Kiprā.
33 Nav apstrīdēts tas, ka apzīmējums “CHROMA” ir grieķu valodas vārda “χρώμα” (krāsa) transliterācija, izmantojot latīņu burtus.
34 Kā tas pamatoti izriet no apstrīdētā lēmuma 22. punkta, grieķu valodas vārdu transliterācija, izmantojot latīņu burtus, ir jāpielīdzina – tostarp Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētā absolūta atteikuma pamatojuma vērtējuma nolūkā – vārdiem, kas ir rakstīti ar grieķu valodas burtiem (šajā ziņā pēc analoģijas skat. Pirmās instances tiesas 2000. gada 5. decembra spriedumu lietā T‑32/00 Messe München/ITSB (“eletronica”), Recueil, II‑3829. lpp., 40. punkts).
35 Šis apsvērums ir it īpaši piemērojams izskatāmajā lietā, jo attiecīgais apzīmējums ir ticama grieķu valodas vārda, kas nozīmē “krāsa”, transkripcija, izmantojot latīņu valodas burtus, kas attiecīgajam grieķu valodā runājošajam patērētājam ir pazīstami, un tādējādi patērētājs acumirklī un tieši uztver tā nozīmi.
36 Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka vārdu, kas nozīmē “krāsa”, var izmantot, lai apzīmētu preču īpašību, proti, to spēju eksistēt dažādās krāsās (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā COLOR EDITION, 47. un 48. punkts).
37 Lai gan prasītāja norāda, ka krāsa ir īpašības veids vai kategorija, nevis “īpašība”, tomēr saskaņā ar vārda “krāsa” parasto nozīmi šis vārds norāda uz citu krāsu, nevis vienkārši baltas un melnas, izmantošanu vai uz plašas krāsu gammas esamību.
38 Otrkārt, kā Apelāciju padome to ir pareizi norādījusi apstrīdētā lēmuma 31. un 32. punktā, attiecībā uz higiēnas ierīcēm, kuru krāsa parasti ir balta, un nemetāliskiem būvmateriāliem, kuri ietver keramikas izstrādājumus vannas istabām, norāde uz faktu, ka tie ir pieejami dažādās krāsās, ir īpašība, kas tirdzniecībā var būt ņemama vērā.
39 Vārda “krāsa” izmantošana tādējādi sniedz vēstījumu, kuru attiecīgais patērētājs var uztvert acumirklī, par preču klāsta pieejamību dažādās krāsās, it īpaši par keramikas higiēnas ierīcēm un keramikas būvmateriāliem vannas istabām, kas pieejami citās krāsās, nevis parastajā baltajā krāsā. Turklāt attiecīgās preces var tikt pieprasītas atkarībā no to krāsu gammas, ņemot vērā to saskaņošanu dekoratīvā nolūkā.
40 Tā kā šis vērtējums ir skaidri saistīts ar attiecīgo preču, kas ietilpst 11. un 19. klasē, tirdzniecības nosacījumiem, prasītāja tātad kļūdaini apgalvo, ka Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā minētās preces.
41 No šiem apsvērumiem izriet, ka Apelāciju padome varēja pamatoti uzskatīt, ka no konkrētā grieķu valodā runājošā patērētāja viedokļa apzīmējumu “CHROMA” var izmantot, lai norādītu, ka attiecīgās preces, kas ietilpst 11. un 19. klasē, ir pieejamas dažādās krāsās un ka tās tādējādi apzīmē īpašību, kas no attiecīgo preču tirdzniecības viedokļa ir būtiska.
42 Ņemot vērā iepriekš 28. un 29. punktā minēto judikatūru, šo apsvērumu nevar atspēkot ne prasītājas arguments par to, ka eksistē tādi vārdi kā “krāsains” vai “daudzkrāsains”, ar kuriem var nodot tādu pašu vēstījumu, ne arguments, saskaņā ar kuru attiecīgais vārds netiek faktiski izmantots aprakstošos nolūkos. Tāpat nav nozīmes tam, vai īpašība, kuru var apzīmēt, no tirdzniecības viedokļa ir būtiska vai pakārtota.
43 Turklāt prasītāja nevar lietderīgi atsaukties ne uz Kopienas preču zīmju, kuras veido vārdi, kas norāda izmēru, mirdzumu vai krāsu, reģistrāciju, ne arī uz Kopienas preču zīmēm, kuras veido elementi “chroma” un “croma” vai to kombinācija ar citiem vārdiskajiem elementiem.
44 Tā kā Apelāciju padomes lēmumi attiecībā uz apzīmējuma kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju ietilpst ierobežotas kompetences īstenošanas jomā, to tiesiskumu principā var apstrīdēt vienīgi, izvirzot argumentu par atšķirīgas ITSB lēmumu pieņemšanas prakses esamību (šajā ziņā skat. Tiesas 2005. gada 15. septembra spriedumu lietā C‑37/03 P BioID/ITSB, Krājums, I‑7975. lpp., 47. punkts).
45 Preču zīmes aprakstošais raksturs ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, un, otrkārt, saistībā ar to, kā šīs preces vai pakalpojumus uztver konkrētā sabiedrības daļa. Pastāvot šādiem apstākļiem, prasītāja nevar lietderīgi atsaukties uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes līdzību attiecībā uz citu Kopienas preču zīmi, nenorādot faktiskos vai tiesību apstākļus, kas tikuši izvirzīti, pamatojot šīs citas preču zīmes reģistrāciju (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā BioID/ITSB, 48. un 49. punkts).
46 Attiecībā uz argumentu par preču zīmes “CROMA” reģistrāciju Grieķijā ir jāatgādina, ka Kopienas preču zīmju [tiesiskais] regulējums ir autonoma sistēma, ko veido normu kopums un kuram ir īpaši mērķi; tā piemērošana ir neatkarīga no jebkuras valsts sistēmas. Tādējādi reģistrācija, kas jau ir veikta dalībvalstīs, nav noteicošais elements, bet to var ņemt vērā vienīgi Kopienas preču zīmes reģistrācijas nolūkā, proti, veicot analīzi, lai izvērtētu Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu (skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 8. jūnija spriedumu lietā T‑315/03 Wilfer/ITSB (“ROCKBASS”), Krājums, II‑1981. lpp., 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
47 Izskatāmajā lietā prasītāja nenorāda nevienu tiesību vai faktisko apstākli, kas bija attiecīgās valsts preču zīmes reģistrācijas pamatā.
48 Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītājai nav arī pamata pārmest Apelāciju padomei Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkta pārkāpumu, neņemot vērā attiecīgās agrākās reģistrācijas.
49 Ievērojot visu iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka prasītāja nav atspēkojusi Apelāciju padomes konstatējumu, saskaņā ar kuru attiecīgais apzīmējums ietilpst Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā absolūtā atteikuma pamatojuma piemērošanas jomā.
50 Ņemot vērā šo konstatējumu, reģistrācijas atteikums saistībā ar konkrētajām precēm nevar būt Regulas Nr. 207/2009 37. panta 1. punkta pārkāpums.
51 Turklāt nav jāvērtē pamats – apgalvojums par Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Kā tas izriet no Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta, lai apzīmējumu nevarētu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, pietiek ar to, ka ir piemērojams viens no uzskaitītajiem absolūtajiem atteikuma pamatojumiem.
52 Līdz ar to izskatāmā prasība ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
53 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Deutsche Steinzeug Cremer & Breuer AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Papasavvas | Vadapalas | O’Higgins |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2010. gada 16. decembrī.
[Paraksti]