Language of document :

Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko The International Institute for the Urban Environment iesniedza 2005. gada 16. februārī

(lieta T-74/05)

(tiesvedības valoda - angļu)

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 16. februārī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla The International Institute for the Urban Environment, Delfta (Nīderlande), kuru pārstāv advokāts F. V. M. ter Burgs [Ph. W. M. ter Burg].

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas Lēmumu INFSO-R2/RB/SOC/Isc D(2004) 541407 par IIUE-NL 02-BA14-032 finanšu revīziju;

atzīt, ka prasītāja pieprasītā summa ir pamatota un atbilst līgumiem;

atzīt, ka IIUE var pieprasīt līgumiem veltītās stundas un uzlikt Komisijai par pienākumu pieņemt pienācīgi motivētu lēmumu saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par labu pārvaldību;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

The International Institute for the Urban Environment ir vienai personai piederoša organizācija, kuras īpašnieks ir prasītājs. 1999. gadā tā noslēdza ar Komisiju līgumu Nr. IPS 1999 00016, saskaņā ar kuru institūts saņem finanšu palīdzību tehnoloģiskās attīstības programmas "Inovāciju veicināšana un MVU līdzdalības rosināšana" (Promotion of innovation and encouragement of SME participation) ietvaros. Komisija veica revīziju attiecībā uz darbuzņēmēju prasītajiem atmaksājumiem, un prasītājs apstrīd minētās revīzijas atzinumu par personāla izmaksām.

Prasītājs vispirms apgalvo, ka institūta izmantotā metode personāla izmaksu aprēķināšanai tika atļauta saskaņā ar līguma noteikumiem un turklāt Komisijas uzmanība tika izteikti pievērsta šādas metodes izmantošanai. Komisija nebija noraidījusi šo metodi, kura, kā norāda prasītājs, tika izmantota arī citās prasītāja iesniegtajās programmās, kam Komisija piešķīra finanšu palīdzību. Prasītājs tādējādi apgalvo, ka tas pamatoti uzskatīja, ka šāda metode Komisijai bija pieņemama.

Prasītājs norāda arī to, ka apstrīdētais lēmums nav pietiekami pamatots un tas ir nesamērīgs attiecībā pret sasniedzamo mērķi, jo, pēc prasītāja uzskatiem, kopējā summa, ko viņš pieprasa, ir saprātīga un atbilst līgumiem.

____________