CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2007. gada 16. janvārī

Lieta F‑126/05

Andrea Borbély

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Ierēdņi – Izdevumu atlīdzināšana – Iekārtošanās pabalsts – Dienas nauda – Ceļa izdevumi saistībā ar stāšanos amatā – Amatā iecelšanas vieta – Neierobežota kompetence

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko Borbély lūdz, pirmkārt, atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru viņai atteikts piešķirt dienas naudu un iekārtošanās pabalstu, kā arī atlīdzināt ceļa izdevumus saistībā ar stāšanos amatā, un, otrkārt, piespriest Komisijai izmaksāt minētos pabalstus, kā arī atlīdzināt iepriekš minētos ceļa izdevumus

Nolēmums Atcelt Komisijas 2005. gada 2. marta lēmumu daļā, ar kuru prasītājai ir atteikts piešķirt Civildienesta noteikumu VII pielikuma 5. panta 1. punktā paredzēto iekārtošanās pabalstu un šī paša pielikuma 10. panta 1. punktā paredzēto dienas naudu. Komisija izmaksā prasītājai atbilstoši spēkā esošajiem Civildienesta noteikumiem minēto pabalstu summu, kurai pieskaita procentus par termiņa nokavēšanu, sākot no datuma, kurā tie bija jāizmaksā, un līdz datumam, kurā tie faktiski tiek samaksāti, atbilstoši Eiropas Centrālās bankas galvenajām refinansēšanas operācijām noteiktajai likmei, kas ir piemērojama attiecīgajā laika posmā, pieskaitot divus punktus. Pārējā daļā prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Izdevumu atlīdzināšana – Iekārtošanās pabalsts – Dienas nauda

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 5. un 10. pants; Padomes Regula Nr. 723/2004)

2.      Ierēdņi – Izdevumu atlīdzināšana – Ceļa izdevumi no amatā iecelšanas vietas līdz dienesta vietai

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. un 5. pants, kā arī 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 10. pants)

3.      Ierēdņi – Prasība – Priekšmets – Rīkojums administrācijai – Neierobežota kompetence – Samaksas pieprasījums

(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts; VII pielikuma 5. un 10. pants)

1.      To, ka ar Regulu Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, tika atcelts pirmais alternatīvais Civildienesta noteikumu VII pielikuma 5. panta nosacījums, ar kuru iekārtošanās pabalsts tika padarīts atkarīgs no tā, vai tiek atzītas tiesības uz pārcelšanās pabalstu, var vienīgi interpretēt tādējādi, ka likumdevējs ir vēlējies atjaunot vienlīdzību starp iekārtošanās pabalsta piešķiršanas nosacījumiem personām, kas stājās amatā Kopienu iestādē pēc tam, kad tās ir dzīvojušas vai strādājušas tās valsts teritorijā, kurā atrodas šī iestāde. Kopš šā brīža personām, kas pirms to stāšanās Kopienu civildienestā strādāja valsts labā vai starptautiskā organizācijā, tāpat kā citiem Kopienu ierēdņiem ir jāpierāda, ka tās atbilst vienīgajam Civildienesta noteikumu, tā jaunajā versijā, VII pielikuma 5. panta paredzētajam nosacījumam, proti, ka tiem bija jāmaina dzīves vieta, lai izpildītu Civildienesta noteikumu 20. pantā noteiktos pienākumus. Tomēr šāda divu ierēdņu kategoriju pielīdzināšana nekādā veidā nenozīmē, ka likumdevējs ir vēlējies arī grozīt paša aplūkojamā nosacījuma saturu, kas vienādā redakcijā ir norādīts gan iepriekšējo, gan jauno Civildienesta noteikumu VII pielikuma 5. panta versijā. Līdz ar to jēdziens “dzīvesvieta” ir jāinterpretē kā tāds, kas ietver ierēdņa vai pagaidu darbinieka interešu centru.

Faktiskā dzīvesvieta ir tikai viens rādītājs citu starpā, pēc kura nosaka ierēdņa interešu centru. Šādu pieeju apstiprina Civildienesta noteikumu VII pielikuma 5. panta mērķis, ka iekārtošanās pabalsta piešķiršanas nosacījumu grozījuma rezultāts vai mērķis nebija ietekmēt, proti, kompensēt izdevumus saistībā ar pastāvīgā ierēdņa situāciju, kuram, pārejot no pagaidu statusa uz pastāvīgo statusu, ir būtībā pastāvīgi un ilglaicīgi jādzīvo un jāintegrējas savā dienesta vietā. Līdz ar to tas, ka pagaidu dzīves vieta ir valstī, kur atrodas ierēdņa dienesta vietas iestāde, it īpaši profesionāliem mērķiem, katrā ziņā nav pretrunā iekārtošanās pabalsta mērķim, kas atbilst ierobežojumiem, kādu parasti nav personām, kuru interešu centrs atbilst viņu dienesta vietai.

Tas pats attiecas uz dienas naudu, kuras mērķis ir kompensēt pārbaudāmā pagaidu situācijā radušos izdevumus un neērtības, it īpaši gadījumā, kad tam vienlaicīgi ir jāsaglabā sava iepriekšējā dzīves vieta, vēl jo vairāk tāpat ir jāinterpretē nosacījums, ar kuru tiek noteikts pienākums mainīt dzīvesvietu atbilstoši Civildienesta noteikumu VII pielikuma 5. un 10. pantam.

(skat. 44. un 47.–49. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 12. decembris, T‑74/95 Monteiro da Silva/Komisija, Recueil FP, I‑A‑583. un II‑1559. lpp., 63. un 64. punkts; 1996. gada 12. decembris, T‑137/95 Mozzaglia/Komisija, Recueil FP, I‑A‑619. un II‑1657. lpp., 57. punkts; 1998. gada 20. augusts, T‑132/97 Collins/Reģionu komiteja, Recueil FP, I‑A‑469. un II‑1379. lpp., 41. punkts; 2004. gada 13. decembris, T‑251/02 E/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑359. un II‑1643. lpp., 100. punkts; 2005. gada 13. septembris, T‑283/03 Recalde Langarica/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑235. un II‑1075. lpp., 176. punkts.

2.      Lai ņemtu vērā Civildienesta noteikumu VII pielikuma 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta mērķi, lai Kopienu darba devējam būtu jāatlīdzina ierēdnim radušies ceļa izdevumi no viņa amatā iecelšanas vietas līdz dienesta vietai, meklējot ierēdņa interešu centru, no kā ir atkarīga viņa parastā dzīves vieta, kā arī amatā iecelšanas vieta, līdzīgi, kā tas tiek darīts, lai noteiktu parasto dzīves vietu Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta piemērošanas nolūkā, īpaša uzmanība ir jāpiešķir ieinteresētās personas faktiskajai dzīves vietai un it īpaši viņa darba vietai viņa amatā iecelšanas brīdī. Tādējādi ierēdnim šādi izdevumi nevarētu rasties, ja, lai arī kāds būtu viņa interešu centrs Civildienesta noteikumu VII pielikuma 5. un 10. panta izpratnē, viņš amatā iecelšanas brīdī, it īpaši profesionālu iemeslu dēļ, jau atrodas savā nākamajā dienesta vietā.

Situācija neatšķirtos pat tad, ja potenciālais ierēdnis īsu laiku pirms stāšanās amatā nebūtu bijis savā darba vietā, piemēram, izmantojot savas tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, lai atgrieztos sava interešu centra valstī. Izdevumi, kuri tā rezultātā viņam rastos, lai atgrieztos savā iepriekšējā darba vietā, kas turklāt turpmāk būs arī viņa pienākumu Kopienu iestādē izpildes vieta, nevarētu tikt atlīdzināti saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Šo ierēdnim radušos izdevumu atlīdzība neatbilst šī noteikuma mērķim.

(skat. 66.–68. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1994. gada 15. septembris, C‑452/93 P Magdalena Fernández/Komisija, Recueil, I‑4295. lpp., 22. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1992. gada 10. jūlijs, T‑63/91 Benzler/Komisija, Recueil, II‑2095. lpp., 23. un 24. punkts; Monteiro da Silva, minēts iepriekš, 70. un 71. punkts; 1999. gada 28. septembris, T‑28/98 J/Komisija, Recueil FP, I‑A‑185. un II‑973. lpp., 47. punkts; 2005. gada 25. oktobris, T‑299/02 Dedeu i Fontcuberta/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑303. un II‑1377. lpp., 77. punkts.

3.      Kopienu tiesa, neuzņemoties administratīvas iestādes prerogatīvas, nevar adresēt rīkojumu Kopienu iestādei veikt pasākumus sprieduma, ar kuru tiek atcelts lēmums, izpildei. Tomēr strīdos, kas saistīti ar finansēm, Kopienu tiesai ir neierobežota jurisdikcija atbilstoši Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta otrajam teikumam, tai ļaujot piespriest atbildētājai iestādei izmaksāt konkrētas naudas summas un vajadzības gadījumā tām pieskaitīt nokavējuma procentus.

Prasības atcelt tiesību aktu par atteikumu piešķirt prasītājai iekārtošanās pabalstu un dienas naudu ietvaros prasījums piespriest administrācijai izmaksāt šī pabalsta un dienas naudas summu, kam pieskaitīti nokavējuma procenti, ir pietiekami precīzs un tas ir jāatzīst par pieņemamu, pat ja prasītāja nav iesniegusi prasīto summu aprēķinu, jo tās ir tieši un objektīvi aprēķināmas, piemērojot divus skaidrus un neapstrīdamus parametrus, proti, prasītājas pamatalgu un tās tiesību uz apgādnieka pabalstu esamību tai brīdī un tajos laika posmos, kas atbilst katram no noteikumiem, kuri nosaka šos pabalstus.

(skat. 71. un 72. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1994. gada 9. jūnijs, T‑94/92, X/Komisija, Recueil FP, I‑A‑149. un II‑481. lpp., 33. punkts; 1998. gada 8. jūlijs, T‑130/96 Aquilino/Padome, Recueil FP, I‑A‑351. un II‑1017. lpp., 39. punkts; 2000. gada 23. marts, T‑197/98 Rudolph/Komisija, Recueil FP, I‑A‑55. un II‑241. lpp., 32. un 33. punkts; 2002. gada 18. septembris, T‑29/01 Puente Martín/Komisija, Recueil FP, I‑A‑157. un II‑833. lpp., 87. punkts; 2004. gada 2. marts, T‑14/03 Di Marzio/Komisija, Recueil FP, I‑A‑43. un II‑167. lpp., 63. punkts.