PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2007. gada 3. maijā
Lieta T‑343/04
Vassilios Tsarnavas
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Ierēdņi – Novērtējuma ziņojums – Spēkā neesamība – Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Nepieņemamība
Priekšmets Prasība, pirmkārt, atcelt novērtētāja apelācijas instancē 2003. gada 4. augusta lēmumu, ar kuru sagatavots prasītāja galīgais novērtējuma ziņojums par laika posmu no 1997. gada 1. jūlija līdz 1999. gada 30. jūnijam, un, otrkārt, atlīdzināt morālo kaitējumu, ko prasītājs esot cietis tādēļ, ka viņa novērtējuma ziņojums ir izveidots novēloti, un psiholoģiskās vajāšanas dēļ
Nolēmums Atcelt novērtētāja apelācijas instancē 2003. gada 4. augusta lēmumu, ar kuru sagatavots prasītāja galīgais novērtējuma ziņojums par laika posmu no 1997. gada 1. jūlija līdz 1999. gada 30. jūnijam. Pārējā daļā prasību noraidīt. Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina pusi no prasītāja tiesāšanās izdevumiem.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Interese celt prasību
(Civildienesta noteikumu 43., 90. un 91. pants)
2. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Sagatavošana
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
3. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Sagatavošana
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
1. Lai ierēdnis vai bijušais ierēdnis varētu celt prasību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantu, viņam ir jābūt personīgi ieinteresētam apstrīdētā akta atcelšanā. Šīs intereses tiek izvērtētas prasības celšanas brīdī.
Novērtējuma ziņojums, kas ir iekšējs dokuments, kuram ir liela nozīme ierēdņa karjeras norisē, principā novērtētās personas intereses skar tikai līdz viņa dienesta attiecību izbeigšanās brīdim. Pēc tam ierēdņa interesēs vairs nav uzturēt par novērtējuma ziņojumu celto prasību, ja vien nav kāda īpaša iemesla, kas pamato personīgas un aktuālas intereses panākt apstrīdētā ziņojuma atcelšanu.
Šāds īpašs iemesls ir tas, ka administrācijai, izpildot spriedumu, ar kuru atcelts atteikums ierēdni paaugstināt amatā, ir atkārtoti jāizvērtē viņa nopelni attiecīgajā laika posmā un apstrīdētajam novērtējuma ziņojumam var būt nozīme šajā atkārtotajā izvērtēšanā.
(skat. 54., 56., 58. un 59. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1975. gada 29. oktobris, no 81/74 līdz 88/74 Marenco u.c./Komisija, Recueil, 1247. lpp., 6. punkts; 1984. gada 30. maijs, 111/83 Picciolo/Parlaments, Recueil, 2323. lpp., 29. punkts; 1989. gada 10. marts, 126/87 Del Plato/Komisija, Recueil, 643. lpp., 18. punkts; 1992. gada 17. decembris, C‑68/91 P Moritz/Komisija, Recueil, I‑6849. lpp., 16. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1990. gada 13. decembris, T‑20/89 Moritz/Komisija, Recueil, II‑769. lpp., 15. punkts; 1992. gada 18. jūnijjs, T‑49/91 Turner/Komisija, Recueil, II‑1855. lpp., 24. punkts un tajā minētā judikatūra; 1993. gada 16. decembris, T‑58/92 Moat/Komisija, Recueil, II‑1443. lpp., 31. punkts; 1995. gada 13. jūlijs, T‑557/93 Rasmussen/Komisija, Recueil FP, I‑A‑195. un II‑603. lpp., 30. punkts; 1996. gada 12. decembris, T‑130/95 X/Komisija, Recueil FP, I‑A‑603. un II‑1609. lpp., 45. punkts; 2005. gada 31. maijs, T‑105/03 Dionyssopoulou/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑137. un II‑621. lpp., 20. punkts; 2005. gada 28. jūnijs, T‑147/04 Ross/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑171. un II‑771. lpp., 24. un 25. punkts; 2005. gada 15. septembris, T‑132/03 Casini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑253. un II‑1169. lpp., 54. punkts; 2005. gada 8. decembris, T‑274/04 Rounis/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑407. un II‑1849. lpp., 19. un 24. punkts.
2. Tas vien, ka Komisijas izveidotajā novērtējuma sistēmā netiek ievēroti šīs iestādes pieņemtie Civildienesta noteikumu 43. panta vispārīgie piemērošanas noteikumi, kuros paredzēts, ka pirms pirmā novērtējuma ziņojuma projekta sagatavošanas ir jākonsultējas ar ierēdņa tiešajiem priekšniekiem, bet personālu vai arodbiedrību pārstāvoša ierēdņa gadījumā – ar ad hoc novērtējuma grupu, nav pietiekami, lai panāktu novērtējuma ziņojuma atcelšanu, ja ir pierādīts, ka novērtētājs, veicot pēdējo vērtējumu pirms galīgā novērtējuma ziņojuma sagatavošanas, ir veicis šādu konsultēšanos.
(skat. 66. un 68. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2003. gada 5. novembris, T‑326/01 Lebedef/Komisija, Recueil FP, I‑A‑273. un II‑1317. lpp., 54. un 58. punkts; 2006. gada 17. maijs, T‑95/04 Lavagnoli/Komisija, Krājums, I‑A‑2‑121. lpp. un II‑A‑2‑569. lpp., 83. punkts.
3. Novērtējuma ziņojuma galvenā funkcija ir nodrošināt administrācijai periodisku maksimāli pilnīgu informāciju par tās ierēdņu darba izpildes apstākļiem. Šo funkciju nav iespējams izpildīt pavisam pilnīgi, ja iepriekš nenotiek konsultēšanās ar personām, kuru uzraudzībā attiecīgais ierēdnis ir pildījis pienākumus novērtējuma perioda laikā, un ja tās nevar sniegt iespējamas piezīmes. No tā izriet, ka, ja ierēdņa novērtējuma ziņojuma sagatavošanas laikā nav notikusi konsultēšanās ar priekšniekiem, ir pieļauts būtisks pārkāpums, kas var ietekmēt novērtējuma ziņojuma spēkā esamību.
Ja iestādes pieņemtajos vispārīgajos izpildes noteikumos nav noteikts citādi, tiešā priekšnieka jēdziens nozīmē personu, kuras tiešā uzraudzībā novērtējamais ierēdnis ir faktiski pildījis savus pienākumus novērtējuma laika posmā, pat ja, trūkstot oficiālam nosaukumam, pakļautība ir bijusi faktiska.
(skat. 69.–72., 82. un 83. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1980. gada 3. jūlijs, 6/79 un 97/79 Grassi/Padome, Recueil, 2141. lpp., 20. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1991. gada 24. janvāris, T‑63/89 Latham/Komisija, Recueil, II‑19. lpp., 27. punkts; 2003. gada 10. septembris, T‑165/01 McAuley/Padome, Recueil FP, I‑A‑193. un II‑963. lpp., 51. un 52. punkts.