Lieta T‑111/08

MasterCard, Inc. u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Uzņēmumu apvienības lēmums – Ar debetkartēm, atliktā maksājuma kartēm un kredītkartēm veikto darījumu pieņemšanas pakalpojumu tirgus – Lēmums, ar kuru ir konstatēts EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums – Daudzpusējas starpbanku standarta komisijas maksas – EKL 81. panta 1. un 3. punkts – Aksesuāra ierobežojuma jēdziens – Objektīvi nepieciešamā rakstura neesamība – Konkurences ierobežojums, ko rada sekas – Individuāla atbrīvojuma piešķiršanas nosacījumi – Tiesības uz aizstāvību – Koriģējošs pasākums – Kavējuma nauda – Pamatojums – Samērīgums

Sprieduma kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Iebildumu raksts – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Prasības pieteikumam vai iebildumu rakstam pievienotie dokumenti – Pieņemamība – Nosacījumi

(Tiesas Statūtu 21. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 46. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 47. panta 1. punkts)

2.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Atbrīvojums – Par aksesuāru ierobežojumu kvalificēta klauzula – Aksesuāra ierobežojuma jēdziens – Apjoms – Ierobežojums, kas ir tieši saistīts ar galveno darbību un ir nepieciešams tās īstenošanai – Objektīvs un samērīgs raksturs

(EKL 81. panta 1. un 3. punkts)

3.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Pret konkurenci vērsts mērķis – Pietiekams konstatējums

(EKL 81. panta 1. punkts)

4.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Tirgus noteikšana – Mērķis – Aizliegtas vienošanās ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm vērtējums – Sekas attiecībā uz pret to izteiktiem iebildumiem

(EKL 81. un 82. pants)

5.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Atbrīvojums – Nosacījumi – Pierādīšanas pienākums

(EKL 81. panta 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)

6.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Atbrīvojums – Nosacījumi – Preču ražošanas vai izplatīšanas uzlabošana vai tehniskas vai saimnieciskas attīstības veicināšana

(EKL 81. panta 3. punkts)

7.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Atbrīvojums – Nosacījumi – Sarežģīts ekonomisks vērtējums – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(EKL 81. panta 3. punkts)

8.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Uzņēmumu apvienību lēmumi – Jēdziens

(EKL 81. panta 1. punkts)

9.      Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs

(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 1. punkts)

10.    Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Tiesības piekļūt lietas materiāliem – Pārkāpums – Atteikums sniegt piekļuvi dokumentiem, kuri var būt lietderīgi uzņēmuma aizstāvībai

1.      Saskaņā ar Tiesas Statūtu 21. pantu un Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu prasības pieteikumā ir jānorāda strīda priekšmets un kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem. Lai prasība būtu pieņemama, pamata faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ar kuriem prasība pamatota, jāizriet – vismaz kopsavilkuma veidā un tomēr saskaņotā un saprotamā veidā – no paša prasības pieteikuma teksta. Kaut arī atsevišķos jautājumos prasības pieteikumu var pamatot un papildināt, atsaucoties uz noteiktām tam pievienoto materiālu rindkopām, vispārēja atsauce uz citiem dokumentiem, pat ja tie ir pievienoti prasības pieteikumam, nevar kompensēt galveno juridisko argumentu neesamību, kam atbilstoši iepriekš atgādinātajiem noteikumiem ir jābūt ietvertiem prasības pieteikumā.

Savienības tiesai turklāt nav pienākuma pielikumos meklēt un identificēt pamatus un argumentus, ko tā varētu uzskatīt par tādiem, kuri veido prasības pamatojumu, jo pielikumi izmantojami vienīgi pierādījumu sniegšanas un tehniskos nolūkos.

Šāda Tiesas Statūtu 21. panta un Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta interpretācija paredz arī nosacījumus, ar kādiem ir pieņemams replikas raksts, kas saskaņā ar šī reglamenta 47. panta 1. punktu ir paredzēts, lai papildinātu prasības pieteikumu.

Lai gan, ņemot vērā Eiropas Savienības iestāžu pieņemtajiem tiesību aktiem piemērojamo tiesiskuma prezumpciju, prasības pieteikums un iebildumu raksts katrs kalpo dažādiem mērķiem un tādējādi tiem ir piemērojamas dažādas prasības, tomēr attiecībā uz iespēju atsaukties uz iebildumu rakstam pievienotiem dokumentiem ir jāseko tai pašai pieejai, kura ir izvēlēta saistībā ar prasības pieteikumu, jo Reglamenta 46. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir precizēts, ka iebildumu rakstam ir jāietver tiesiskie un faktiskie argumenti.

Pielikumi var tikt ņemti vērā tikai tiktāl, ciktāl tie pamato vai papildina pamatus vai argumentus, kurus lietas dalībnieki ir tieši izklāstījuši savu procesuālo rakstu tekstā, un ciktāl ir iespējams precīzi noteikt, kādi šajos pielikumos ietvertie elementi pamato vai papildina attiecīgos pamatus vai argumentus.

(sal. ar 68.–71. punktu)

2.      Aksesuāra ierobežojuma jēdziens Savienības konkurences tiesībās aptver visus ierobežojumus, kas ir tieši saistīti ar galveno darbību un ir nepieciešami tās īstenošanai.

Ar ierobežojumu, kas ir tieši saistīts ar galvenās darbības īstenošanu, ir jāsaprot ikviens ierobežojums, kas nozīmīguma ziņā ir pakļauts šīs darbības īstenošanai un kuram ir acīmredzama saistība ar to.

Savukārt nosacījums par ierobežojuma nepieciešamo raksturu prasa divkāršu pārbaudi. No vienas puses, ir jāpārbauda, vai ierobežojums ir objektīvi nepieciešams galvenās darbības īstenošanai, un, no otras puses, ir jāpārbauda, vai tas ir ar to samērīgs.

Attiecībā uz ierobežojuma objektīvi nepieciešamo raksturu ir jāatgādina, ka tiktāl, ciktāl saprātīguma apsvēruma [rule of reason] esamība nav pieļaujama, objektīvās nepieciešamības nosacījumu būtu kļūdaini interpretēt kā tādu, kas prasa izsvērt nolīguma pozitīvās un negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci. Šāda analīze var tikt veikta tikai EKL 81. panta 3. punkta īpašajā kontekstā. Tāpēc pārbaude, lai noteiktu, vai ierobežojums ir objektīvi nepieciešams galvenajai darbībai, var būt tikai relatīvi abstrakta. Nav jāanalizē, vai, ņemot vērā konkurences stāvokli attiecīgajā tirgū, ierobežojums ir nepieciešams galvenās darbības komerciālajiem panākumiem, bet gan jānosaka, vai, ņemot vērā galvenās darbības īpašo kontekstu, ierobežojums ir nepieciešams šīs darbības īstenošanai. Ja bez šī ierobežojuma galvenā darbība izrādās grūti īstenojama vai pat nav īstenojama, tad ierobežojumu var uzskatīt par objektīvi nepieciešamu tās īstenošanai.

Saistībā ar ierobežojuma samērīguma ar galvenās darbības īstenošanu pārbaudi ir jāaplūko jautājums, vai tā ilgums un tā materiālā un ģeogrāfiskā piemērošanas joma nepārsniedz to, kas ir nepieciešams minētās darbības īstenošanai. Ja ierobežojuma ilgums vai piemērošanas joma pārsniedz to, kas ir nepieciešams darbības īstenošanai, tas ir jāpakļauj atsevišķai analīzei EKL 81. panta 3. punkta ietvaros.

Visbeidzot, tā kā, lai novērtētu, vai saistībā ar galveno darbību ierobežojumam ir aksesuārs raksturs, Komisijai ir jāveic sarežģīts ekonomisks vērtējums, šī vērtējuma pārbaude tiesā ir ierobežota ar pārbaudi par to, vai ir ievērotas procesuālās tiesību normas, vai ir norādīts pietiekams pamatojums, vai fakti ir atspoguļoti pareizi un vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un pilnvaru ļaunprātīga izmantošana.

(sal. ar 77.–82. punktu)

3.      Novērtējot, vai nolīgumam ir piemērojams EKL 81. panta 1. punktā noteiktais aizliegums, tā pret konkurenci vērstais mērķis un pret konkurenci vērstās sekas ir nevis kumulatīvi, bet gan alternatīvi nosacījumi. Šī nosacījuma alternatīvais raksturs, uz ko norāda saikļa “vai” lietojums, liek vispirms ņemt vērā nolīguma mērķi, ievērojot ekonomisko kontekstu, kurā tas ir piemērojams. Tomēr gadījumos, kad nolīguma satura analīze neatklāj pietiekamu kaitējuma konkurencei pakāpi, ir jāpārbauda tā sekas un, lai uz nolīgumu attiektos aizliegums, jābūt izpildītam nosacījumu kopumam, kas parāda, ka konkurence būtiskā mērā ir tikusi nepieļauta, ierobežota vai izkropļota. Ja ir noteikts, ka nolīgumam piemīt pret konkurenci vērsts mērķis, nav jāizskata tā sekas.

(sal. ar 139. punktu)

4.      Konkrētā tirgus definīcijai ir atšķirīga nozīmē atkarībā no tā, vai runa ir par EKL 81. vai 82. panta piemērošanu. EKL 82. panta piemērošanas ietvaros atbilstoša konkrētā tirgus definīcija ir sprieduma par inkriminētu pret konkurenci vērstu darbību nepieciešams priekšnosacījums, jo, pirms var noteikt, ka pastāv dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ir jānosaka dominējošā stāvokļa esamība noteiktā tirgū, kas nozīmē, ka šim tirgum ir jābūt iepriekš norobežotam. EKL 81. panta piemērošanas ietvaros attiecīgais tirgus jādefinē, lai noteiktu, vai attiecīgais nolīgums, uzņēmumu apvienības lēmums vai saskaņotās darbības var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un to mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci kopējā tirgū. Šī iemesla dēļ, piemērojot EKL 81. panta 1. punktu, iebildumiem par Komisijas izmantoto tirgus definīciju nevar būt patstāvīga nozīme attiecībā pret iebildumiem saistībā ar tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšanu un konkurences apdraudējumu. Konkrētā tirgus definīcijas apstrīdēšana nav iedarbīga, ja Komisija, pamatojoties uz apstrīdētajā lēmumā minētajiem dokumentiem, ir pamatoti secinājusi, ka attiecīgais nolīgums izkropļo konkurenci un var būtiski ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(sal. ar 171. punktu)

5.      Kā ir atgādināts Regulas Nr. 1/2003 2. pantā, uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, kas vēlas izmantot EKL 81. panta 3. punkta priekšrocības, ir pienākums pierādīt, ka minētā punkta nosacījumi ir izpildīti. No minētā izriet, ka personai, kas atsaucas uz EKL 81. panta 3. punktu, ar pārliecinošiem argumentiem un pierādījumiem ir jāpierāda, ka ir izpildīti šie nosacījumi.

Komisijai savukārt ir atbilstoši jāpārbauda šie argumenti un pierādījumi, t.i., jākonstatē, vai ar tiem ir pierādīts, ka ir izpildīti visi EKL 81. panta 3. punkta piemērošanas nosacījumi. Dažos gadījumos šie argumenti un pierādījumi var būt tādi, ka Komisijai ir jāsniedz paskaidrojums vai pamatojums, pretējā gadījumā var secināt, ka persona, kas atsaucas uz EKL 81. panta 3. punktu, ir izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu. Komisijai šādā gadījumā ir jāatspēko šie argumenti un pierādījumi.

(sal. ar 196. un 197. punktu)

6.      Attiecībā uz jebkuru uzņēmumu apvienības lēmumu, kas ierobežo konkurenci vai nu ar tā sekām, vai arī mērķi, principā var piemērot EKL 81. panta 3. punktā paredzēto atbrīvojumu.

Šīs tiesību normas piemērošana ir atkarīga no zināmiem nosacījumiem, kuru visu vienlaicīga izpilde ir nepieciešama un pietiekama. Ir vajadzīgs, pirmkārt, lai attiecīgs uzņēmumu apvienības lēmums vai lēmumu kategorija uzlabotu konkrētu preču ražošanu vai izplatīšanu vai veicinātu tehnisku vai saimniecisku attīstību, otrkārt, lai lietotāji saņemtu pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem, treškārt, lai ar to uzņēmumiem dalībniekiem netiktu paredzēti tādi ierobežojumi, kuri nav obligāti vajadzīgi, un, ceturtkārt, lai ar to tiem netiktu radīta iespēja novērst konkurenci attiecībā uz konkrētu preču būtisku daļu.

Atbilstoši EKL 81. panta 3. punktā izvirzītajam pirmajam nosacījumam nolīgumiem, kuriem var tikt piemērots atbrīvojums, ir jābūt tādiem, “kas palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu vai veicina tehnisku vai saimniecisku attīstību”. Par uzlabojumu nevar uzskatīt jebkuras priekšrocības, ko partneri gūst no nolīguma attiecībā uz to ražošanas vai izplatīšanas darbību. Šim uzlabojumam it īpaši ir jāsniedz būtiskas objektīvas priekšrocības, kas varētu kompensēt negatīvās sekas, ko nolīgums rada konkurences ziņā.

Būtiskas objektīvas priekšrocības, ar kurām ir saistīts pirmais EKL 81. panta 3. punkta nosacījums, var rasties ne tikai konkrētajā tirgū, bet arī ikvienā citā tirgū, kurā attiecīgais nolīgums var radīt labvēlīgas sekas, vai pat, vispārīgāk, var attiekties uz ikvienu pakalpojumu, kura kvalitāte vai efektivitāte ar minētā nolīguma esamību var tikt uzlabota.

(sal. ar 199., 200., 206. un 228. punktu)

7.      Tiesa, kas izskata prasību atcelt lēmumu par EKL 81. panta 3. punkta piemērošanu, sarežģītu ekonomisku vērtējumu gadījumā veic tikai ierobežotu kontroli pēc būtības, pārbaudot tikai faktu materiālo pareizību, acīmredzamas kļūdas šo faktu vērtējumā neesamību un no tā izrietošās juridiskās kvalifikācijas pareizību.

Tomēr tai jāpārbauda ne tikai, vai iesniegtie pierādījumi ir faktiski pareizi, ticami un atbilstoši, bet arī, vai tie sniedz visu informāciju, kas jāņem vērā, vērtējot sarežģītu situāciju, un vai šie pierādījumi pamato no tiem izdarītos secinājumus. Turpretim tā nav tiesīga ar savu ekonomisko vērtējumu aizstāt lēmuma, kura tiesiskums tai ir jāpārbauda, autora vērtējumu.

(sal. ar 201. un 202. punktu)

8.      EKL 81. pants apvienībām ir piemērojams tiktāl, ciktāl to pašu darbība vai uzņēmumu, kas ir to locekļi, darbība rada sekas, ko ar šo tiesību normu paredzēts novērst.

Jēdzieni “nolīgums”, “uzņēmumu apvienību lēmumi” un “saskaņotās darbības” no subjektīvā viedokļa aptver kolūzijas formas, kurām ir viens un tas pats raksturs un kuras atšķiras tikai pēc to intensitātes un izpausmes veidiem.

Runājot it īpaši par “uzņēmumu apvienību lēmuma” jēdzienu, tas ir paredzēts, lai nepieļautu, ka vienīgi formas dēļ, kādā uzņēmumi saskaņo savu rīcību tirgū, tie varētu izvairīties no konkurences tiesību normām. Lai nodrošinātu šī principa efektivitāti, EKL 81. panta 1. punkts aptver ne vien tiešus rīcības saskaņošanas starp uzņēmumiem veidus (nolīgumi un saskaņotās darbības), bet arī institucionalizētas sadarbības formas, t.i., situācijas, kad saimnieciskās darbības subjekti rīkojas ar kolektīvas struktūras vai kopīgas institūcijas starpniecību.

Interešu kopības vai kopīgas intereses esamība ir atbilstošs apstāklis, lai novērtētu uzņēmumu apvienības lēmuma EKL 81. panta 1. punkta izpratnē pastāvēšanu.

(sal. ar 241.–243. un 251. punktu)

9.      Tiesību uz aizstāvību ievērošanai ir nepieciešams, lai ieinteresētajam uzņēmumam administratīvā procesa gaitā būtu bijusi iespēja lietderīgi darīt zināmu savu viedokli par apgalvoto faktu un apstākļu patiesumu un atbilstību, kā arī par dokumentiem, ko Komisija izmantojusi, lai pamatotu savu apgalvojumu par Līguma pārkāpuma pastāvēšanu.

Regulas Nr. 1/2003 27. panta 1. punkts atspoguļo šo principu, jo tajā paredzēts, ka lietas dalībniekiem jānosūta paziņojums par iebildumiem, kurā skaidri jānorāda visi būtiskie apstākļi, uz kuriem Komisija pamatojas šajā procesa posmā, lai ļautu ieinteresētajām personām faktiski noskaidrot, kādu rīcību tām pārmet Komisija, un lai tās varētu lietderīgi aizstāvēties, pirms Komisija pieņem galīgo lēmumu. Šo prasību var uzskatīt par izpildītu, ja minētajā lēmumā ieinteresētās personas tiek vainotas tikai tajos pārkāpumos, kas ir norādīti paziņojumā par iebildumiem, un tajā ir norādīti tikai tie fakti, par kuriem ieinteresētajām personām tikusi dota iespēja izteikties.

Tomēr šīs norādes var tikt sniegtas kopsavilkuma veidā un galīgajam lēmumam nav obligāti jābūt paziņojuma par iebildumiem kopijai, jo šis paziņojums ir sagatavošanas stadijas dokuments, kurā ietvertajiem faktiskajiem un tiesiskajiem vērtējumiem ir tikai pagaidu raksturs. Tādējādi par pieļaujamiem ir atzīstami paziņojuma par iebildumiem papildinājumi, kas izdarīti, ņemot vērā lietas dalībnieku atbildi, kurā iekļautie argumenti pierāda, ka tie faktiski ir varējuši īstenot savas tiesības uz aizstāvību. Komisija, ņemot vērā administratīvā procesa gaitu, var arī pārskatīt vai sniegt papildu faktiskos vai tiesiskos argumentus, lai pamatotu tās izteiktos iebildumus.

Tātad papildu iebildumu paziņošana ieinteresētajām personām ir vajadzīga tikai tad, ja pārbaužu rezultātā Komisijai ir radies pamats inkriminēt uzņēmumiem jaunus darbības aktus vai būtiski grozīt apstrīdēto pārkāpumu pierādījumus.

(sal. ar 265.–268. punktu)

10.    Tiesības uz aizstāvību ir pārkāptas, ja pastāv iespēja, ka tādēļ, ka Komisija ir pieļāvusi nepilnību, tās veiktajam administratīvajam procesam varētu būt bijis atšķirīgs iznākums. Uzņēmums, kas ir prasītājs, ir pierādījis, ka šāds pārkāpums ir noticis, ja tas atbilstoši pierāda nevis to, ka Komisijas lēmumam būtu bijis atšķirīgs saturs, bet gan to, ka tas būtu varējis labāk nodrošināt savu aizstāvību, ja nepilnība nebūtu pieļauta, piemēram, tādēļ, ka tas būtu varējis savai aizstāvībai izmantot dokumentus, kuriem administratīvā procesa gaitā tam tikusi liegta piekļuve.

(sal. ar 269. punktu)