TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2024. gada 22. februārī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide – Direktīva 2010/75/ES – Piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole – 10. pants – I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunkts – Kautuvju darbība ar liemeņu ražošanas jaudu, kas lielāka par 50 tonnām dienā – Jēdzieni “liemenis” un “ražošanas jauda dienā” – Kautuve, kuras darbībai nav saņemta atļauja – Faktiskā ražošanas apjoma ņemšana vērā
Lietā C‑311/22
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Højesteret (Augstākā tiesa, Dānija) iesniegusi ar 2022. gada 4. maija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2022. gada 10. maijā, tiesvedībā
Anklagemyndigheden
pret
PO,
Moesgaard Meat 2012 A/S,
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja A. Prehala [A. Prechal], tiesneši F. Biltšens [F. Biltgen], N. Vāls [N. Wahl], J. Pasers [J. Passer] (referents) un M. L. Arasteja Saūna [M. L. Arastey Sahún],
ģenerāladvokāte: J. Kokote [J. Kokott],
sekretārs: S. Stremholma [C. Strömholm], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2023. gada 9. marta tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– PO un Moesgaard Meat 2012 A/S vārdā – K. Cronwald Jensen un M. Honoré, advokater,
– Dānijas valdības vārdā – M. Jespersen, J. F. Kronborg un C. Maertens, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – C. Valero un C. Vang, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2023. gada 29. jūnija tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV 2010, L 334, 17. lpp.) I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunktu.
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Anklagemyndigheden (Prokuratūra, Dānija), no vienas puses, un uzņēmumu Moesgaard Meat 2012 A/S (turpmāk tekstā – “Moesgaard Meat”) un tā direktoru PO, no otras puses, saistībā ar Moesgaard Meat un PO kriminālvajāšanu par kautuves ekspluatēšanu bez vides atļaujas laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Direktīva 2010/75
3 Direktīvas 2010/75 2. apsvērumā ir teikts:
“Lai novērstu, samazinātu un iespējami likvidētu piesārņojumu, ko rada rūpnieciskās darbības, atbilstīgi principam “maksā piesārņotājs” un saskaņā ar piesārņojuma novēršanas principu jāizveido vispārēja sistēma galveno rūpniecisko darbību kontrolei, piešķirot prioritāti vietējai intervencei, nodrošinot pārdomātu dabas resursu pārvaldību un vajadzības gadījumā ņemot vērā rūpnieciskās darbības vietas sociāli ekonomisko situāciju un specifiskas vietējās īpašības.”
4 Šīs direktīvas 1. pants “Priekšmets” noteic:
“Šajā direktīvā izklāstīti noteikumi par tāda piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, ko rada rūpnieciskās darbības.
Tajā arī ietverti noteikumi, kas paredzēti, lai novērstu vai – gadījumos, kad novēršana nav iespējama – samazinātu emisijas gaisā, ūdenī un zemē, kā arī novērstu atkritumu rašanos, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā.”
5 Minētās direktīvas 2. panta “Darbības joma” 1. punkts noteic:
“Šo direktīvu piemēro rūpnieciskajām darbībām, kuras rada II līdz VI nodaļā minēto piesārņojumu.”
6 Šīs pašas direktīvas 3. pants “Definīcijas” ir formulēts šādi:
“Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas:
[..]
3. “iekārta” ir stacionāra tehniska vienība, kurā tiek veikta viena vai vairākas darbības, kas uzskaitītas I pielikumā vai VII pielikuma 1. daļā, kā arī visas citas darbības, kuras veic tajā pašā teritorijā un kuras ir tieši tehniski saistītas ar minētajos pielikumos uzskaitītajām darbībām un kurām varētu būt ietekme uz emisijām un piesārņojumu;
[..].”
7 Direktīvas 2010/75 4. panta “Pienākums iegūt atļauju” 1. punkts noteic:
“Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka neviena iekārta vai sadedzināšanas iekārta, atkritumu sadedzināšanas iekārta vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārta netiek ekspluatēta, ja nav saņemta atļauja.
[..]”
8 Šīs direktīvas II nodaļā “Noteikumi par I pielikumā minētajām darbībām” esošais 10. pants “Darbības joma” noteic:
“Šī nodaļa attiecas uz darbībām, kas izklāstītas I pielikumā, un attiecīgā gadījumā uz minētajā pielikumā noteiktajām jaudas robežvērtībām.”
9 Šīs direktīvas I pielikums “Direktīvas 10. pantā minēto darbību veidi” noteic:
“Turpmāk norādītās robežvērtības visumā attiecas uz ražošanas jaudām un ražību. Gadījumos, kad vienā iekārtā veic vairākas darbības, kuras iekļautas vienā darbības aprakstā, kas satur robežvērtību, šādu darbību jaudas ir jāsaskaita. [..]
[..]
6. Citi pasākumi
[..]
6.4. a) Kautuvju darbība ar liemeņu ražošanas jaudu, kas lielāka par 50 tonnām dienā.
[..]
[..]”
10 Direktīvas 2010/75 I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunkts ir formulēts būtībā identiski tam, kā bija formulēts agrāk piemērojamo un ar Direktīvu 2010/75 aizstāto direktīvu, proti, Padomes Direktīvas 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV 1996, L 257, 26. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/1/EK (2008. gada 15. janvāris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV 2008, L 24, 8. lpp.), I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunkts.
Citi lietā nozīmīgie Savienības tiesību akti
– Regula Nr. 3220/84
11 Attiecībā uz Kopienas mērogiem liemeņu klasificēšanai Padomes Regula (EEK) Nr. 3220/84 (1984. gada 13. novembris), ar ko nosaka Kopienas mērogu cūku liemeņu klasificēšanai (OV 1984, L 301, 1. lpp.), kas bija stājusies spēkā 1985. gada 1. janvārī, kopš 2009. gada 1. janvāra ir aizstāta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (OV 2007, L 299, 1. lpp.). Šīs Regulas Nr. 3220/84, redakcijā ar grozījumiem, kas tajā izdarīti ar Padomes 1993. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 3513/93 (OV 1993, L 320, 5. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 3220/84”), 1. pants noteica:
“1. Ar šo regulu nosaka Kopienas mērogu cūku, kuras neizmanto vaislai, liemeņu klasificēšanai.
2. Iepriekš 1. punktā minēto mērogu izmanto visas kautuves, lai klasificētu visus liemeņus un lai ļautu ražotājiem saņemt taisnīgu samaksu, pamatojoties uz cūku, kuras tie ir piegādājuši kautuvei, svaru un uzbūvi.
[..]”
12 Šīs regulas 2. pants noteica:
“1. Šajā regulā “cūkas liemenis” nozīmē nokautas cūkas ķermeni, atasiņotu, ar izņemtām iekšām, un kurš ir vesels vai vidus līnijā pārdalīts, bez mēles, sariem, nagiem, ārējiem dzimumorgāniem, nieru taukiem, nierēm un diafragmas.
Dalībvalstis attiecībā uz to teritorijā nokautām cūkām drīkst atļaut noteikt atšķirīgu cūku liemeņu noformējumu, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
– ja parasta komercdarbības prakse to teritorijā atšķiras no standarta noformējuma, kas definēts pirmajā daļā,
– ja tehniskās prasības to garantē [ja to pamato tehniskās prasības],
– ja cūku liemeņus nodīrā pēc vienotas metodes.
2. Šajā regulā svars attiecas uz aukstu liemeni, ko noformē, kā aprakstīts 1. punkta pirmajā daļā.
Liemeni nosver iespējami drīz pēc nokaušanas un ne vēlāk kā 45 minūtes pēc cūkas uzduršanas uz āķa. Atdzisuša liemeņa svaru aprēķina, iegūtajam rezultātam piemērojot maiņas koeficientu.
Ja attiecīgā kautuvē parasti nevar ievērot 45 minūšu laika posmu, otrajā daļā minēto maiņas koeficientu attiecīgi koriģē.
[..]”
– Regula Nr. 1234/2007
13 Attiecībā uz cūkgaļas tirgu Regula Nr. 1234/2007, kas bija stājusies spēkā 2007. gada 23. novembrī, kopš 2014. gada 1 janvāra ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV 2013, L 347, 671. lpp.). Ar Regulu Nr. 1234/2007 – kā izrietēja no tās 1. panta 1. punkta q) apakšpunkta – tika izveidota tirgu kopīgā organizācija produktiem, kas piederīgi šīs regulas I pielikumā uzskaitītajām nozarēm, kuru starpā bija arī cūkgaļas nozare.
14 Minētās regulas 8. panta “Salīdzināmās cenas” 1. punkts noteica:
“Produktiem, uz kuriem attiecas 6. panta 1. punktā minētie intervences pasākumi, nosaka šādas salīdzināmās cenas:
[..]
f) attiecībā uz cūkgaļas nozari – EUR 1509,39 par tonnu tās standarta kvalitātes cūku liemeņu, kas definēta pēc svara un muskuļaudu satura saskaņā ar Kopienas skalu cūku liemeņu klasifikācijai, kura paredzēta 42. panta 1. punkta b) apakšpunktā šādi:
i) liemeņi, kas sver no 60 līdz mazāk nekā 120 kg – E kategorija, kā noteikts V pielikuma B punkta II daļā;
ii) liemeņi, kas sver no 120 līdz 180 kg – R kategorija, kā noteikts V pielikuma B punkta II daļā.”
15 Šīs pašas regulas V pielikums noteica:
“[..]
B. Kopienas tabula cūku liemeņu klasifikācijai
I Definīcija
“Liemenis” nozīmē nokautas cūkas ķermenis, atasiņots, ar izņemtām iekšām, kas ir vesels vai viduslīnijā pārdalīts.
[..]
III. Noformējums
Liemeņus noformē bez mēles, sariem, nagiem, ārējiem dzimumorgāniem, nieru taukiem, nierēm un diafragmas.
Dalībvalstis attiecībā uz to teritorijā nokautām cūkām drīkst atļaut noteikt atšķirīgu cūku liemeņu noformējumu, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
1. ja parasta komercdarbības prakse to teritorijā atšķiras no standarta noformējuma, kas definēts pirmajā daļā;
2. ja tehniskās prasības to garantē [ja to pamato tehniskās prasības];
3. ja liemeņi ir nodīrāti pēc vienotas metodes.
[..]”
– Regula Nr. 1308/2013
16 Regulas Nr. 1308/2013 gan 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts, gan 20. panta t) punkts un IV pielikums ir formulēti līdzīgi tam, kā bija formulēti Regulas Nr. 1234/2007 attiecīgi 8. panta 1. punkta f) apakšpunkts un V pielikums, kas citēti šā sprieduma 14. un 15. punktā.
17 Kā izriet no Regulas Nr. 1308/2013 10. panta pirmās daļas, Savienības skalu liemeņu klasificēšanai saskaņā ar IV pielikuma B punktu cūkgaļas nozarē piemēro attiecībā uz visām cūkām[,] izņemot tās, kuras tikušas izmantotas vaislai.
Dānijas tiesības
Vides aizsardzības likums
18 2006. gada 22. decembra miljøbeskyttelsesloven (Vides aizsardzības likums), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “Vides aizsardzības likums”), 33. panta 1. punkts noteic:
“Uzņēmums, iekārta vai aprīkojums, kas iekļauti 35. pantā (sarakstā iekļautie uzņēmumi) paredzētajā sarakstā, nevar tikt izveidoti vai sākt darboties, pirms nav piešķirta tālab vajadzīgā atļauja. Sarakstā iekļauto uzņēmumu strukturāli vai ekspluatācijas ziņā nedrīkst arī paplašināt vai pārveidot – jo īpaši atkritumu radīšanas aspektā – tādā veidā, ka piesārņojums palielinās, kamēr nav saņemta paplašināšanas vai pārveidošanas atļauja.”
19 Šā likuma 35. panta 1. punkts noteic:
“Vides un pārtikas ministrs izveido īpaši piesārņojošu uzņēmumu, iekārtu un aprīkojumu sarakstu, attiecībā uz kuriem ir jāsaņem 33. pantā minētā atļauja.”
20 Minētā likuma 110. pants noteic:
“1. Ja vien saskaņā ar citiem tiesību aktiem nav pamata piemērot lielāku sodu, naudas sodu uzliek ikvienai personai, kura:
[..]
6) izveido, sāk vai ekspluatē uzņēmumu, nesaņemot 33. pantā paredzēto atļauju,
[..]
2. Sodu par palielināt līdz brīvības atņemšanai uz laiku līdz diviem gadiem, ja nodarījums ir izdarīts tīši vai rupjas neuzmanības dēļ un ja ar šo nodarījumu
1) ir nodarīts kaitējums videi vai radīts šāda kaitējuma risks vai
2) attiecīgā persona vai kāda cita persona ir guvusi vai centusies gūt saimniecisku labumu, tostarp ietaupot izdevumus.
[..]
4. Saskaņā ar Kriminālkodeksa 5. nodaļas noteikumiem kriminālatbildība var iestāties sabiedrībai vai citai juridiskai personai.”
Ministra dekrēts Nr. 1454 par atļaujām sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem
21 2012. gada 20. decembra bekendtgørelse nr. 1454 om godkendelse af listevirksomhed (Ministra dekrēts Nr. 1454 par atļaujām sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem) 3. pants noteica:
“1. Sarakstā iekļautais uzņēmums nevar tikt izveidots vai sākt darbību, kamēr tālab nav piešķirta Vides aizsardzības likuma 33. panta 1. punktā paredzētā atļauja.
2. Sarakstā iekļauto uzņēmumu strukturāli vai ekspluatācijas ziņā nedrīkst paplašināt vai pārveidot – jo īpaši atkritumu radīšanas aspektā – tādā veidā, ka piesārņojums palielinās, kamēr nav saņemta paplašināšanas vai pārveidošanas atļauja saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 33. panta 1. punktu.
[..]
5. Ja pienākums saņemt atļauju 1. vai 2. pielikumā ir pakārtots kādai minimālai robežvērtībai, uzņēmums nav ne paplašināms, ne pārveidojams tādā veidā, ka tiek pārsniegta šī robežvērtība, kamēr uzņēmumam nav piešķirta atļauja kopumā.”
22 Šā dekrēta 1. pielikumā bija ietverts to darbību saraksts, kurām ir jāsaņem atļauja un kuru vidū bija:
“[..]
6.4.
a) Kautuvju darbība, kuru liemeņu vai nokautu mājputnu ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā. [..]
[..]”
23 Minētais dekrēts 2014. gadā un nākamajos gados tika aizstāts ar jaunām redakcijām, negrozot šā sprieduma 21. un 22. punktā minēto tiesību normu būtisko saturu.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
24 Laikā no 2014. līdz 2016. gadam Moesgaard Meat ekspluatēja cūku kautuvi, kurai nebija Vides aizsardzības likumā noteiktās atļaujas.
25 Ar 2017. gada 19. jūlija apsūdzības rakstu uzņēmums Moesgaard Meat un tā direktors PO tika apsūdzēti par šā likuma – lasot to kopā ar Dekrētu par atļaujām sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, tā redakcijā, kas piemērojama inkriminēto nodarījumu laikā – pārkāpumu, pamatojoties uz to, ka iepriekšējā punktā minētajā laikposmā Moesgaard Meat bez šādi prasītās vides atļaujas ekspluatēja kautuvi, kurā cūku liemeņu ražošanas apjoms pārsniedza 50 tonnas dienā, riskējot nodarīt kaitējumu videi.
26 Saskaņā ar šo apsūdzības rakstu Moesgaard Meat liemeņu ražošanas vidējais apjoms katrā mēnesī laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim esot bijis robežās no 53 488 kg liemeņu 2014. gada janvārī līdz 92 334 kg liemeņu 2016. gada septembrī, un kopējā pārprodukcija visā minētajā laikposmā esot bijusi novērtēta 17,3 miljonu kg apmērā.
27 Minētā vidējā ikdienas ražošanas apjoma aprēķins bija balstīts uz ražošanas rādītājiem, ko Moesgaard Meat bija deklarējis kompetentajai iestādei saskaņā ar bekendtgørelse om produktionsafgift ved slagtning og eksport af svin (Dekrēts par ražošanas nodevu cūku kaušanas un eksporta jomā), saskaņā ar kuru veidlapas bija jāaizpilda, norādot “kautsvaru”. Turklāt šajā aprēķinā tika ņemtas vērā tikai “kaušanas dienas”, nevis dienas, kad kautuvē dzīvnieki tika vienīgi pieņemti, izvietoti pirmskaušanas novietnēs un sagatavoti nokaušanai vai tika pabeigta nokauto dzīvnieku apstrāde, tostarp atdalot dzīvnieka galvu un kaklu, kad tas ir atdzesēts, un sagatavojot dzīvnieku savākšanai.
28 Ar 2018. gada 3. jūlija spriedumu Retten i Holstebro (Holstebro rajona tiesa, Dānija) atzina Moesgaard Meat un PO par vainīgiem inkriminētajos nodarījumos.
29 Par šo spriedumu tie iesniedza apelācijas sūdzību Vestre Landsret (Rietumu reģiona apelācijas tiesa, Dānija), kura ar 2019. gada 4. jūlija spriedumu to atstāja negrozītu.
30 PO un Moesgaard Meat kasācijas sūdzību par šo spriedumu izskatošā Højesteret (Augstākā tiesa, Dānija) šaubās par to, vai Prokuratūra un zemāko instanču tiesas ir pareizi interpretējušas jēdzienus “liemeņu ražošana”, “dienā” un “jauda”, kas minēti Direktīvas 2010/75 I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunktā un pārņemti piemērojamajos Dānijas tiesību aktos. Šajā ziņā Højesteret (Augstākā tiesa) norāda: apsūdzētie apgalvo, ka – pretēji tam, ko esot atzinušas minētās zemāko instanču tiesas – “liemenis” ir ķermenis bez galvas, atasiņots, kā arī atdzesēts un ka, lai aprēķinātu Moesgaard Meat jaudu, jāņem vērā arī nedēļas nogalē notiekošā dzīvnieku apstrāde. Turklāt tie apgalvo, ka iekārtas “jauda” var būt zemāka par tās faktisko ražošanas apjomu, ja, piemēram, faktiskais ražošanas apjoms ir sasniegts par spīti ražošanu ierobežojošajiem fiziskajiem, tehniskajiem vai juridiskajiem ierobežojumiem, kā tas esot pamatlietā aplūkotajā situācijā, kurā Prokuratūras vērā ņemtais faktiskais ražošanas apjoms esot ticis sasniegts, izmantojot nelikumīgi uzstādītus refrižeratoru konteinerus.
31 Šādos apstākļos Højesteret (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai [Direktīvas 2010/75] I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “liemeņu ražošana” ietver kaušanas procesu, kas sākas, kad dzīvnieks tiek izvests no pirmskaušanas novietnes, apdullināts un nonāvēts, un beidzas, kad tiek sagatavoti lielie standarta izcirtņi, tādējādi kaujamā dzīvnieka svars ir jāaprēķina brīdī pirms kakla un galvas atdalīšanas, kā arī orgānu un iekšu izņemšanas, vai arī “liemeņu ražošana” ietver cūku liemeņu ražošanu pēc orgānu un iekšu izņemšanas, kā arī kakla un galvas atdalīšanas un pēc atasiņošanas un atdzesēšanas, tādējādi kaujamā dzīvnieka svars ir jāaprēķina tikai tajā brīdī?
2) Vai [Direktīvas 2010/75] I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, nosakot ražošanas dienu skaitu, kas iekļauts “dienas” jaudā, jāņem vērā tikai tās dienas, kad tiek veikta kaujamo cūku apdullināšana, nonāvēšana un tūlītēja sadalīšana, vai arī jāņem vērā arī tās dienas, kad tiek veiktas kaujamo cūku apstrādes darbības, kas ietver dzīvnieka sagatavošanu kaušanai, nokautā dzīvnieka atdzesēšanu un dzīvnieka galvas un kakla atdalīšanu?
3) Vai [Direktīvas 2010/75] I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kautuves “jauda” jāaprēķina kā maksimālais ražošanas apjoms dienā 24 stundu laikā – ņemot vērā kautuves faktiski ievērotos fiziskos, tehniskos vai juridiskos ierobežojumus –, kas tomēr nevar būt mazāks par tās faktiski sasniegto ražošanas apjomu, vai arī kautuves “jauda” var būt mazāka par tās faktiski sasniegto ražošanas apjomu, piemēram, šis apjoms ir panākts tāpēc, ka darbībā nav tikuši ievēroti fiziskie, tehniskie vai juridiskie ražošanas ierobežojumi, kas ņemami vērā, aprēķinot kautuves “jaudu”?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
32 Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2010/75 I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai aprēķinātu kautuves cūku liemeņu ražošanas jaudu, jāņem vērā vai nu dzīvnieku svars uzreiz pēc nokaušanas, vai to svars pēc atasiņošanas, orgānu un iekšu izņemšanas, galvas un kakla atdalīšanas un atdzesēšanas.
33 No Direktīvas 2010/75 2. panta 1. punkta, 3. panta 3. punkta, 4. panta 1. punkta, 10. panta un I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunkta, lasot tos vienkopus, izriet, ka šīs direktīvas piemērošanas jomā ietilpst un prasībai saņemt tajā noteikto atļauju ir pakļauta ikviena iekārta, kurā tiek veikta “kautuvju darbība ar liemeņu ražošanas jaudu, kas lielāka par 50 tonnām dienā”.
34 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru gan no Eiropas Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas, gan no vienlīdzības principa prasībām izriet, ka Savienības tiesību norma, kurā tās satura un piemērošanas jomas noskaidrošanai nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, parasti visā Eiropas Savienībā ir interpretējama autonomi un vienveidīgi. Turklāt tādu terminu nozīme un tvērums, kuriem Savienības tiesībās nav sniegta nekāda definīcija, ir jānoskaidro saskaņā ar to ierasto nozīmi, ņemot vērā kontekstu, kādā tie tiek lietoti, un tos ietverošā tiesiskā regulējuma mērķus (spriedums, 2022. gada 13. oktobris, Gemeinde Bodman‑Ludwigshafen, C‑256/21, EU:C:2022:786, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).
35 Šajā ziņā jānorāda, ka Direktīva 2010/75 nedefinē tās I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunktā esošo jēdzienu “liemenis” un neietver nevienu skaidru norādi, ka šā jēdziena nozīme un tvērums būtu jānoskaidro, atsaucoties uz valsts tiesībām.
36 Par kontekstu, kādā iekļaujas minētā tiesību norma, tomēr jāteic, ka jēdziens “liemenis” ir definēts citos kautuves darbību cūku liemeņu ražošanā reglamentējošajos Savienības tiesību aktos, konkrēti, Regulā Nr. 1308/2013, ar kuru ir izveidota tirgu kopīga organizācija citastarp arī cūkgaļas nozares produktiem. Šīs regulas IV pielikuma B punktā ir noteikumi, kas piemērojami Savienības skalai liemeņu klasificēšanai cūkgaļas nozarē, lai reģistrētu cenas un piemērotu intervences mehānismus šajā nozarē.
37 Saskaņā ar šo IV pielikumu jēdziens “liemenis” cūku gadījumā nozīmē nokautas cūkas ķermeni, atasiņotu, bez iekšējiem orgāniem, veselu vai pārdalītu pa liemeņa viduslīniju. Tāpat no šajā IV pielikumā ietvertajiem noteikumiem par liemeņu noformējumu izriet, ka cūku liemeņiem jābūt bez mēles, sariem, nagiem, ārējiem dzimumorgāniem, nieru taukiem, nierēm un diafragmas.
38 Tāpat jānorāda, ka gan brīdī, kad tika pieņemta Direktīva 96/61, ar kuru pirmoreiz tika ieviests – tagad no Direktīvas 2010/75 izrietošais – pienākums saņemt atļauju kautuvju darbībai, gan brīdī, kad tika pieņemtas Direktīva 2008/1 un Direktīva 2010/75, attiecībā uz cūku liemeņiem tirgus kopīgās organizācijas jomā jau bija spēkā būtībā identiskas definīcijas un būtībā identiski noteikumi par standarta noformējumu.
39 Turklāt – kā izriet no šā sprieduma 10. punkta – gan Direktīvas 96/61, gan Direktīvas 2008/1 I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunkts bija formulēts līdzīgi Direktīvas 2010/75 I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunktam.
40 Šā sprieduma 38. punktā minētās definīcijas un tajā minētos noteikumus par standarta noformējumu vispirms paredzēja Regulas Nr. 3220/84 2. panta 1. punkts un pēc tam Regulas Nr. 1234/2007 V pielikums.
41 Gan no Regulas Nr. 1308/2013, gan no iepriekšējā punktā minētajām regulām, konkrēti – no Regulas Nr. 1308/2013 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta, kā arī no Regulas Nr. 1234/2007 8. panta 1. punkta f) apakšpunkta un Regulas Nr. 3220/84 2. panta 2. punkta, izriet, ka tajās definēto liemeņu svars kopš Regulas Nr. 3220/84 ir atsauces kritērijs salīdzināmo cenu aprēķināšanai šā tiesiskā regulējuma piemērošanas vajadzībām.
42 Turklāt no Regulas Nr. 3220/84 2. panta 2. punkta – kas bija spēkā brīdī, kad tika pieņemta pirmā direktīva, ar kuru tika ieviests pienākums saņemt atļauju kautuvju darbībai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas liemeņu dienā, proti, Direktīva 96/61 – izriet, ka cūku liemeņu svēršanā pēc nokaušanas svērts tiek liemenis šajā regulā paredzētajā standarta noformējumā, lai arī dalībvalstīm ar zināmiem nosacījumiem bija atļauts noteikt atšķirīgu noformējumu.
43 Šādos apstākļos un ņemot vērā to, cik skaidri un precīzi ir definēts no šiem aktiem izrietošais jēdziens “liemenis”, jāuzskata, ka, pieņemot Direktīvu 2010/75 un tās priekšgājējas direktīvas, Savienības likumdevējs ir vēlējies atsaukties tieši uz šo “liemeņa” jēdzienu, lai arī sabiedrības veselības jomu reglamentējošajā Savienības tiesiskajā regulējumā ir rodamas citas šā jēdziena definīcijas.
44 No tā izriet, ka, lai aprēķinātu kautuves cūku liemeņu ražošanas jaudu, kas minēta Direktīvas 2010/75 I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunktā, jāņem vērā nevis dzīvnieku svars uzreiz pēc nokaušanas, bet gan to svars pēc atasiņošanas un iekšējo orgānu izņemšanas un bez mēles, sariem, nagiem, ārējiem dzimumorgāniem, nieru taukiem, nierēm un diafragmas.
45 Šo interpretāciju apstiprina arī apstāklis, ka jēdziens “liemenis” Direktīvas 2010/75 I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunktā ir lietots saistībā ar vārdu “ražošana” (“liemeņu ražošanas”), un tas ir saskanīgi ar šā I pielikuma ievaddaļas pirmo teikumu, kurā teikts, ka “[šajā pielikumā] norādītās robežvērtības visumā attiecas uz ražošanas jaudām un ražību”. Proti, dzīvnieku liemeņu kontekstā jēdziens “ražošana” a priori drīzāk atbilst procesam, kura noslēgumā no dzīvnieka iegūts gaļas produkts tiek pirmo reizi apstrādāts vai iepakots turpmākai pārdošanai, nevis tādai savrupai darbībai kā nokaušana, kas izpaužas vienkārši kā dzīvnieka nonāvēšana.
46 To, ka Direktīvas 2010/75 I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams, ņemot vērā Regulā Nr. 1308/2013 esošo cūku liemeņu definīciju un noteikumus par šo liemeņu standarta noformējumu, neliek apšaubīt apstāklis, ka vairākās šīs direktīvas valodu versijās burtiski netiek lietots šajā regulā definētais jēdziens.
47 Pirmkārt, jēdzieni, kas izmantoti šīs direktīvas bulgāru valodas (“трупно месо”), ungāru valodas (“vágott súly”) un zviedru valodas (“slaktvikt”) versijās, proti, “liemeņa gaļa” pirmās gadījumā un “liemeņa svars” pārējo gadījumā, izrādās esam ļoti konceptuāli tuvi jēdzieniem, kas izmantoti šajās trīs Regulas Nr. 1308/2013 valodu versijās (“кланичен труп”, “hasított test” un “slaktkropp”), proti, “kautķermenis”, pirmās gadījumā un “liemenis” pārējo gadījumā.
48 Otrkārt, apstāklis – ka jēdzieni, kas izmantoti Direktīvas 2010/75 holandiešu valodas (“geslachte dieren”), čehu valodas (“kapacita porážky”), slovāku valodas (“kapacita zabitia”) un slovēņu valodas (“zmogljivostjo zakola”) versijā, proti, “nokautie dzīvnieki” pirmās gadījumā un “kaušanas jauda” pārējo gadījumā, neietver terminu “liemenis” – neliedz veikt tādu interpretāciju, kurā tiek ņemts vērā šis minētajā regulā definētais termins.
49 Ar to vien, ka Regulai Nr. 1308/2013 ir no Direktīvas 2010/75 atšķirīgi mērķi, vēl nav pietiekami, lai pamatotu, ka viens un tas pats termins, kas rodams divos tiesību aktos, kuri attiecas uz vienu un to pašu nozari, būtu interpretējams atšķirīgi.
50 Lai gan Direktīvas 2010/75 mērķis – saskaņā ar tās 1. pantu – ir integrētā veidā novērst un kontrolēt rūpniecisko darbību radīto piesārņojumu, nekas neliecina, ka Savienības likumdevējs šajā gadījumā – šīs Direktīvas 2010/75 I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunktā minētās kautuvju ražošanas jaudas aprēķināšanas vajadzībām atsaucas uz secīgajās Regulā Nr. 3220/84, Regulā Nr. 1234/2007 un Regulā Nr. 1308/2013 definēto dzīvnieku liemeņu svaru – būtu pārsniedzis plašās novērtējuma brīvības robežas, kurās tas var rīkoties tad, kad tam jāizdara politiska, ekonomiska un sociāla rakstura izvēles un jāveic sarežģīti izvērtējumi un novērtējumi.
51 Visbeidzot, kā secinājumu 66. un 67. punktā norāda ģenerāladvokāte, no Eiropas Komisijas saskaņā ar Direktīvas 96/61 16. panta 2. punktu sagatavotā atsauces dokumenta par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem kautuvēm izriet, ka kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā attiecīgajai ekonomikas nozarei – un it īpaši tiem šīs nozares pārstāvjiem, kuriem ir jāsaņem vajadzīgā iepriekšējā atļauja, pretējā gadījumā tiekot iespējami sodītiem – ir likts vadīties no principa, ka par liemeņiem uzskata pārstrādātus dzīvnieku ķermeņus pēc tam, kad no tiem ir atdalītas būtiskas to daļas.
52 Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir atbildams, ka Direktīvas 2010/75 I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai aprēķinātu kautuves cūku liemeņu ražošanas jaudu, jāņem vērā nokauto cūku svars pēc to atasiņošanas un iekšējo orgānu izņemšanas, kā arī bez mēles, sariem, nagiem, ārējiem dzimumorgāniem, nieru taukiem, nierēm un diafragmas.
Par otro un trešo jautājumu
53 Ar otro un trešo jautājumu, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2010/75 I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka situācijā, kad kautuves – kura darbojas bez šīs direktīvas 4. panta 1. punktā prasītās atļaujas – liemeņu ražošanas jauda dienā tiek aprēķināta, ņemot vērā šīs kautuves faktiskās ikmēneša ražošanas apjomus:
– šajā aprēķinā papildus dienām, kad dzīvnieki tiek nokauti, jāietver arī dienas, kad tiek veiktas citos liemeņu ražošanas posmos veicamās darbības, un
– jāņem vērā fiziskie, tehniskie un juridiskie ierobežojumi, kas var ierobežot šīs kautuves ražošanas jaudu, un tādējādi tās ražošanas jauda var būt mazāka par tās faktisko ražošanas apjomu, tostarp tad, ja šis apjoms ir sasniegts tāpēc, ka darbībā nav tikuši ievēroti šie ierobežojumi.
54 Parastajā nozīmē kautuves “ražošanas jauda” attiecas uz liemeņu daudzumu, ko kautuve spēj saražot.
55 Tāpēc kautuves jaudas novērtējums, lai noskaidrotu, vai šai kautuvei ir jāsaņem atļauja, principā ir jāveic ex ante, ņemot vērā tās rīcībā esošo darba aprīkojuma jaudu. Šajā kontekstā, kā secinājumu 28. un 29. punktā norāda ģenerāladvokāte, atsaucoties uz Komisijas 2007. gada 1. aprīļa Vadlīnijām par kapacitātes interpretēšanu un noteikšanu saskaņā ar Direktīvu 96/61 (Guidance on Interpretation and Determination of Capacity under the IPPC Directive), kuras, lai arī nebūdamas saistošas, var palīdzēt izskaidrot šīs direktīvas un tātad arī Direktīvas 2010/75 vispārējo sistēmu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 16. decembris, Apollo Tyres (Hungary), C‑575/20, EU:C:2021:1024, 38. punkts un tajā minētā judikatūra), jāņem vērā attiecīgie fiziskie, tehniskie un juridiskie ierobežojumi, kā arī tās iekārtas daļas vai tās ražošanas posma jauda, kas attiecīgās kautuves kopjaudu ierobežo visvairāk. Proti, ja šie ierobežojumi netiktu ņemti vērā, šādi noteikta iekārtas jauda neatbilstu tam, kas, ievērojot attiecīgajai darbībai piemērojamās tiesību normas, ir praktiski īstenojams.
56 Tomēr, ja kautuves, kuras darbībai nav saņemta šāda atļauja, ražošanas dati liecina, ka šī kautuve ražo liemeņu daudzumus, kas pārsniedz Direktīvas 2010/75 I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunktā norādītos, jau šim apstāklim vien ir jāliek uzskatīt, ka minētajai kautuvei ir vismaz šiem daudzumiem līdzvērtīga ražošanas jauda un ka tādējādi attiecīgā ražošana ir notikusi, neizpildot no šīs direktīvas 4. panta 1. punkta izrietošo pienākumu saņemt atļauju.
57 Šajā kontekstā nevar piekrist PO un Moesgaard Meat rakstveida apsvērumos izklāstītajai argumentācijai, ka faktiskais Moesgaard Meat sasniegtais liemeņu ražošanas apjoms nevar tikt ņemts vērā, aprēķinot attiecīgās kautuves ražošanas jaudu situācijā, kad šī kautuve šo faktisko ražošanas apjomu ir panākusi tāpēc, ka savā darbībā nav ievērojusi no šai darbībai piemērojamām tiesību normām izrietošos ierobežojumus, šajā gadījumā – izmantodama nelikumīgi uzstādītus refrižeratoru konteinerus.
58 Proti, Direktīvas 2010/75 mērķis – kā izriet no šīs direktīvas 1. panta, aplūkota tās 2. apsvēruma gaismā – ir novērst, samazināt un iespējami likvidēt piesārņojumu, ko rada galvenās rūpnieciskās darbības. Tāpēc – ņemot vērā, ka tieši faktiskā ražošana ir tā, kas rada piesārņojumu, ko minētajā direktīvā ir paredzēts novērst, samazināt un likvidēt – tāda kautuve, kuras faktiskais liemeņu ražošanas apjoms pārsniedz šīs direktīvas I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunktā noteikto robežvērtību, katrā ziņā jāuzskata par iekārtu, kas veic šādu rūpniecisko darbību, un tādējādi par objektu, attiecībā uz kuru saskaņā ar minēto direktīvu ir jāsaņem atļauja, neatkarīgi no tā, kādā veidā šis ražošanas apjoms ir likumīgi vai nelikumīgi sasniegts.
59 Turklāt apstāklis, ka noteiktā laikposmā tiek saražoti daudzumi, kas pārsniedz Direktīvas 2010/75 I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunktā minētos, principā – ja vien netiek mainīts attiecīgās kautuves rīcībā esošais darbības aprīkojums vai attiecīgajai darbībai piemērojamie fiziskie, tehniskie un juridiskie ierobežojumi – ir uzskatāms par tādu, kas liecina par to, ka vismaz šāda pati jauda šai kautuvei ir arī citos tās darbības laikposmos, kuru laikā pēc vajadzības, piemēram, esošā pieprasījuma samazināšanās dēļ, minētās kautuves ražošanas jauda nav tikusi pilnībā izmantota un tās saražotie daudzumi tāpēc bijuši mazāki par šā 6.4. punkta a) apakšpunktā minētajiem daudzumiem.
60 Visbeidzot – gadījumā, ja trūkst datu par attiecīgās kautuves faktisko liemeņu ražošana apjomu dienā un ja liemeņu ražošanas jauda dienā ir nevis tikusi pienācīgi novērtēta ex ante, lai noteiktu Direktīvā 2010/75 prasītās atļaujas nepieciešamību atbilstoši šā sprieduma 55. punktā norādītajam, bet gan secināta no datiem par vidējo ražošanas apjomu dienā, kas aprēķināti, pamatojoties uz šīs kautuves faktiskajiem ikmēneša ražošanas apjomiem – tad, aprēķinot vidējo ražošanas jaudu dienā, noteikti jāņem vērā ne tikai “kaušanas dienas”, bet arī dienas, kad tiek veiktas citos liemeņu ražošanas posmos veicamās darbības, proti, tās, kas minētas šā sprieduma 44. punktā, un darbības, kas veicamas pirms tām.
61 Šajā gadījumā tas nozīmētu, ka jāņem vērā sestdienas un svētdienas, kurās – saskaņā ar PO un Moesgaard Meat sniegtajām ziņām, kas šīm personām gan vēl jāpamato un iesniedzējtiesai jāpārbauda – pamatlietā aplūkotās kautuves darbība izpaudās kā dzīvnieku pieņemšana, to novietošana pirmkaušanas novietnēs un sagatavošana nokaušanai, kā arī šā sprieduma 52. punktā minēto darbību pabeigšanai pēc šo dzīvnieku nokaušanas.
62 Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz otro un trešo jautājumu ir atbildams, ka Direktīvas 2010/75 I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka situācijā, kad kautuves – kura darbojas bez šīs direktīvas 4. panta 1. punktā prasītās atļaujas – liemeņu ražošanas jauda dienā tiek aprēķināta, ņemot vērā šīs kautuves faktiskās ikmēneša ražošanas apjomus, šajā aprēķinā papildus dienām, kad dzīvnieki tiek nokauti, jāietver arī dienas, kad tiek veiktas citos liemeņu ražošanas posmos veicamās darbības. Savukārt šajā kontekstā nav jāņem vērā iespējamie fiziskie, tehniskie vai juridiskie ierobežojumi, kas varētu ierobežot kautuves ražošanas jaudu.
Par tiesāšanās izdevumiem
63 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunkts
ir jāinterpretē tādējādi, ka,
lai aprēķinātu kautuves cūku liemeņu ražošanas jaudu, jāņem vērā nokauto cūku svars pēc to atasiņošanas un iekšējo orgānu izņemšanas, kā arī bez mēles, sariem, nagiem, ārējiem dzimumorgāniem, nieru taukiem, nierēm un diafragmas.
2) Direktīvas 2010/75 I pielikuma 6.4. punkta a) apakšpunkts
ir jāinterpretē tādējādi, ka
situācijā, kad kautuves – kura darbojas bez šīs direktīvas 4. panta 1. punktā prasītās atļaujas – liemeņu ražošanas jauda dienā tiek aprēķināta, ņemot vērā šīs kautuves faktiskās ikmēneša ražošanas apjomus, šajā aprēķinā papildus dienām, kad dzīvnieki tiek nokauti, jāietver arī dienas, kad tiek veiktas citos liemeņu ražošanas posmos veicamās darbības. Savukārt šajā kontekstā nav jāņem vērā iespējamie fiziskie, tehniskie vai juridiskie ierobežojumi, kas varētu ierobežot kautuves ražošanas jaudu.
[Paraksti]