Prasība, kas celta 2006. gada 3. martā - Centro Studi A. Manieri pret Padomi

(lieta T-125/06)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Centro Studi A. Manieri, Roma (Itālija) (pārstāvji - Carlo Forte, Mario Forte un Giannicola Forte, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

atcelt 2006. gada 16. janvāra Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariāta lēmumu atsaukt slēgtu uzaicinājumu uz konkursu UCA-459/03, lai pilnībā pārvaldītu bērnu silīti un vienlaicīgi pieņemt Eiropas Komisijas Infrastruktūras un apgādes biroja (OIB) piedāvājumu sniegt attiecīgos pakalpojumus;

novērtēt prasītāja ex aequo et bono ciestos zaudējumus;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir celta pret Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariāta pieņemto lēmumu atsaukt uzaicinājumu uz konkursu, kurš 2003. gada rudenī tika izsludināts ar paziņojumu par līgumu Nr. 2003/S 209-187862 slēgtā procedūrā par bērnu silītes pilnīgu pārvaldīšanu. Minētais lēmums tika iespējams pamatots ar to, ka Komisijai tika iesniegts Infrastruktūras un apgādes biroja (OIB) piedāvājums saistībā ar attiecīgās bērnu silītes pārvaldīšanu. Šis piedāvājums tika izvērtēts kā daudz izdevīgāks, salīdzinot ar prasītāja iesniegto projektu, it īpaši attiecībā uz piedāvātajiem līguma nosacījumiem personālam, apjoma ekonomiju un pieejamo resursu optimizāciju.

Savu prasījumu pamatojumam prasītājs izvirza šādus pamatus:

-    pārkāpti pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principi tiktāl, ciktāl apstrīdētais akts, lēmums ieviest pakalpojumu, kas bija iekšējās pārvaldības procedūras priekšmets, tika pieņemts bez jebkādas izsludināšanas vai konkursa;

-    pārkāpts EK līguma 86. panta 1. punkts tiktāl, ciktāl nevar iedomāties sistēmu, kas dalībvalstīm uzliek pienākumu nepaturēt spēkā valsts sistēmu, kas atļauj piešķirt valsts pakalpojums bez konkursa, kamēr Kopienu iestādēm ir atļauts to veikt šādā veidā;

-    nepareiza tādu noteikumu piemērošana, kādi ir minēti apstrīdētā lēmuma juridiskajā pamatojumā, proti, līguma dokumentu 4. daļa un Finanšu regulas 101. pants tiktāl, ciktāl Padomes minētā uzaicinājuma noslēgt līgumu atsaukšana nebija paredzēta procedūras atsākšanai;

-    pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu un kļūda faktu vērtējumā attiecībā uz tādu kritēriju pareizību, kas izriet no OIB piedāvājuma izvēles;

-    pārkāpts EK līguma 43. un 49. pants. Šajā sakarā tiek argumentēts, ka OIB nav Padomes departaments un tai nav pār to nekādas kontroles. No tā izriet, ka šajā gadījumā nav iespējams atsaukties uz judikatūru, atbilstoši kurai noteikumi attiecībā uz publiskā pirkuma procedūrām nav piemērojami tikai tādā gadījumā, ja publiskas iestādes, koncesijas sniedzēja, kontrole pār koncesionāru ir analoga ar to, kādu iestāde īsteno pār saviem departamentiem un ja tajā pašā laikā šāda vienība savu darbību būtiskāko daļu veic saskaņā ar kontrolējošo iestādi.

____________