PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2007. gada 29. martā

Lieta T‑368/04

Luc Verheyden

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Lūgums pārcelt ikgadējo atvaļinājumu – Dienesta vajadzības – Slimības atvaļinājums – Tiesiskās paļāvības aizsardzība

Priekšmets         Prasība, pirmkārt, atcelt prasītāja nodaļas vadītāja lēmumus, kas datēti ar 2004. gada 4., 24., un 27. februāri, par prasītāja lūgumu pārcelt no 2003. gada uz 2004. gadu neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma dienas, kas pārsniedz 12 dienu ierobežojumu, kā arī atcelt administrācijas 2004. gada 1. jūnija lēmumu, kurš saņemts 2004. gada 14. jūnijā un ar kuru noraidīta prasītāja iesniegtā sūdzība, un, otrkārt, piespriest Komisijai samaksāt kompensāciju par 32 neizmantotām un neapmaksātām atvaļinājuma dienām kopā ar procentiem 5,25 % apmērā, ko aprēķina no šīs prasības iesniegšanas dienas, kā arī piešķirt kompensāciju par morālo kaitējumu, kaitējumu karjerai un reputācijai

Nolēmums         Atcelt prasītāja priekšnieka 2004. gada 27. februāra lēmumu, ar kuru atteikts parakstīt tā lūgumu pārcelt ikgadējo atvaļinājumu no 2003. gada uz 2004. gadu, daļā, kurā papildus 12 likumīgajām dienām atteikts pārcelt 8 atvaļinājuma dienas, par ko 2003. gada 11. februāra elektroniskā pasta vēstulē informēja Kopējā pētniecības centra personāla direktors. Komisija samaksā prasītājam summu, kas atbilst 8/30 no tā ikmēneša atalgojuma, izbeidzot dienesta attiecības, pieskaitot nokavējuma procentus, ko aprēķina no 2004. gada 13. septembra. Piemērojamo nokavējuma procentu likmi aprēķina, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi refinansēšanas darbībām, kas piemērojama attiecīgajā laikposmā, pieskaitot divus punktus. Pārējā daļā prasību noraidīt. Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Atvaļinājumi – Ikgadējais atvaļinājums – Pārcelšana

(Civildienesta noteikumu 57. pants; V pielikuma 4. pants)

2.      Ierēdņi – Atvaļinājumi – Ikgadējais atvaļinājums – Dienesta attiecību izbeigšanās – Kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu

(Civildienesta noteikumu 59. panta 1. punkta pirmā daļa; V pielikuma 4. pants)

3.      Ierēdņi – Atvaļinājumi – Ikgadējais atvaļinājums – Dienesta attiecību izbeigšanās – Kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu

(Civildienesta noteikumu V pielikuma 4. pants)

1.      Ja administrācija ir izskatījusi lūgumu pārcelt ikgadējā atvaļinājuma dienas no viena kalendārā gada uz otru, kas iesniegts pēc iekšējos noteikumos paredzētā termiņa beigām, administratīvajā procesā piekrītot neņemt vērā šo procesuālo pārkāpumu, un ja nav norāžu, kas ļautu pieņemt, ka šajos noteikumos paredzētais termiņš ir tāds termiņš, no kura nav iespējams atkāpties nekādos apstākļos, šāda pieeja atbilst pienākumam ņemt vērā ierēdņu intereses un labas pārvaldības principam, kas administrācijai ir jāievēro attiecībās ar darbiniekiem. Par šāda lūguma noraidīšanu celtas prasības ietvaros administrācija līdz ar to nevar pārskatīt administratīvajā procesā pieņemtos lēmumus, pirmoreiz tikai tiesā norādot, ka ierēdņa lūgums bija iesniegts pēc paredzētā termiņa. Šādi administrācija lūgtu Kopienu tiesai pārbaudīt apstākļa, kuru tā nav izvērtējusi apstrīdētajā lēmumā, tiesiskumu un apstrīdētu situāciju, kuru tā pati ir pieļāvusi.

(skat. 41. un 42. punktu)

2.      No Civildienesta noteikumu V pielikuma 4. panta pirmās daļas izriet, ka atvaļinājuma laiks, kuru var pārcelt uz nākamo gadu, var pārsniegt 12 dienas tikai tad, ja ierēdnis kalendārā gada laikā nav varējis izmantot savu ikgadējo atvaļinājumu ar dienesta pienākumu pildīšanu saistītu iemeslu dēļ. Tāpat Civildienesta noteikumu V pielikuma 4. panta otrajā daļā ierēdnim, kurš ir izbeidzis savas dienesta attiecības, ir paredzētas tiesības saņemt šajā tiesību normā paredzēto kompensāciju tikai par tām ikgadējā atvaļinājuma dienām, kas netika izmantotas ar dienesta pienākumu pildīšanu saistītu iemeslu dēļ. Jēdziens “dienesta vajadzības” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz profesionālo darbību, kas ierēdnim uzticēto pienākumu dēļ neļauj tam izmantot ikgadējo atvaļinājumu, uz kuru viņam ir tiesības.

Šo jēdzienu nevar interpretēt tādējādi, ka tas attiecas arī uz gadījumu, kad ierēdnis ir izmantojis slimības atvaļinājumu, pat ja tas ir bijis ilgstošs. Kā tas izriet no Civildienesta noteikumu 59. panta 1. punkta pirmās daļas, saskaņā ar kuru ierēdnis var izmantot slimības atvaļinājumu tikai tad, ja “pierāda, ka viņš nespēj veikt savus pienākumus”, šādā situācijā ierēdnis pēc definīcijas ir atbrīvots no saviem pienākumiem un līdz ar to neatrodas dienesta attiecībās Civildienesta noteikumu V pielikuma 4. panta pirmās daļas izpratnē.

Turklāt, pamatojot lūgumu par atvaļinājuma pārcelšanu, ierēdnis nevar arī atsaukties uz savu noslogotību, ja administrācija ir atzinusi, ka šī noslogotība neliedza ierēdnim izmantot savu atvaļinājumu. Ierēdnim nav jāizvērtē, vai dienesta interesēs ir, lai viņš neizmantotu savu atvaļinājumu noteiktu darbu veikšanai un pārceltu atbilstošās dienas uz nākamo gadu, jo šis vērtējums ir tikai augstāk stāvošo amatpersonu ziņā. Administrācijai šajā sakarā ir plaša rīcības brīvība un Kopienu tiesai ir vienīgi jāpārbauda, vai tā ir izmantojusi šo rīcības brīvību saprātīgās robežās un nav to izmantojusi acīmredzami kļūdainā veidā, neaizstājot administrācijas vērtējumu ar savējo.

(skat. 56., 61., 63. un 70.–72. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1987. gada 12. februāris, 233/85 Bonino/Komisija, Recueil, 739. lpp., 5. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 16. decembris, T‑143/98 Cendrowicz/Komisija, Recueil FP, I‑A‑273. un II‑1341. lpp., 61. punkts; 2005. gada 9. jūnijs, T‑80/04 Castets/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑161. un II‑729. lpp., 28.–30. un 33. punkts.

3.      Administrācija pilnībā ir tiesīga iepriekš – kārtējā gada laikā – noteikt, kādā veidā tā pēc kārtējā gada beigām plāno paust savu nostāju par “ar dienesta pienākumu pildīšanu saistītiem iemesliem” Civildienesta noteikumu V pielikuma 4. panta izpratnē, kas var pamatot lūgumu pārcelt ikgadējā atvaļinājuma dienas no kalendārā gada uz nākamo. Šī iespēja, kurai ir “atvaļinājuma absorbcijas plāna” forma, piešķir administrācijai acīmredzamu priekšrocību, jo tādā veidā ierēdnis, kuram ir pārāk daudz atvaļinājuma dienu, var uzzināt, kādā veidā administrācija plāno apstiprināt viņa turpmākos atvaļinājuma pārcelšanas lūgumus. Ierēdnis un nodaļas vadītājs līdz ar to var jau iepriekš paredzamā veidā uzzināt, kā tiem būs jārīkojas attiecīgajā gadā. Ierēdnis var izmantot savu atvaļinājumu, nebaidoties, ka viņa prombūtnes dēļ tiks nodarīts kaitējums dienesta interesēm, un nodaļas vadītājs var labāk sagatavoties problēmām, ko varētu radīt viena no tā darbiniekiem prombūtne.

Šāds atvaļinājuma absorbcijas plāns nav pretrunā dienesta interesēm vai piemērojamajām tiesību normām. Tajā ietvertās norādes attiecībā uz vērtējumu, ko administrācija sniegs par “ar dienesta pienākumu pildīšanu saistītiem iemesliem” nākamajam gadam un līdz ar to – par atvaļinājuma dienām, ko tā uzskatīs par pārceļamām, ir precīzs apstiprinājums, kas var radīt tā saņēmējam tiesisko paļāvību.

(skat. 88.–90. punktu)