Language of document :

Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Gibtelecom Limited iesniedza 2004. gada 15. septembrī

(lieta T-367/04)

(tiesvedības valoda - angļu)

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 15. septembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Gibtelecom Limited, Gibraltārs, kuru pārstāv M. Llamas, Barrister un B. O'Connor, Solicitor.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2004. gada 5. jūlija lēmumu, ar ko noraidīta Gibtelecom iesniegtā sūdzība saskaņā ar EKL 86. pantu kopsakarā ar EKL 82. pantu;

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt Gibtelecom izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar apstrīdēto lēmumu Komisija noraidīja prasītāja 1996. gada 31. oktobrī iesniegto sūdzību, ar ko tika apgalvots, ka Spānijas telekomunikāciju operators, Telefonica SA, pretēji EKL 82. pantam, ir vairākkārt ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli, atsakoties atpazīt Gibraltāra starptautisko tālsarunu kodu ("350") un uzstājot uz ierobežojošu nosacījumu pieņemšanu automātiskai tiešā savienojuma trafika apmaiņai starp Spāniju un Gibraltāru. Vēlāk prasītājs šo sūdzību pārveidoja par sūdzību pret Spāniju saskaņā ar EKL 86. pantu, kopsakarā ar EKL 82., EKL 49. un EKL 12. pantu, apgalvojot, ka Telefonica rīkojusies saskaņā ar instrukcijām, ko tā bija saņēmusi no Spānijas valdības, kas uzskata, ka tai pieder augstākā vara pār Gibraltāru.

Pamatojot savu pieteikumu, prasītājs atsaucas uz virkni, kā apgalvo prasītājs, acīmredzamu novērtējuma kļūdu apstrīdētajā lēmumā. Prasītājs uzskata, ka Komisija ir kļūdaini uzskatījusi, ka Telefonica nav valsts uzņēmums vai ka tas bauda īpašas tiesības EKL 86. panta izpratnē.

Tālāk prasītājs norāda, ka Spānija ar savām darbībām ir pārkāpusi Direktīvās 90/3881, 97/332, 2002/213 2002/774 paredzētās normas par numurēšanu un pieeju. Tāpat prasītājs uzskata, ka saskaņā ar EKL 86. pantu prasība sakarā ar pienākumu neizpildi pret Spāniju var tikt celta neatkarīgi no tā, vai Spānijas pasākumi, lai Telefonica neatpazītu Gibraltāra starptautisko tālsarunu kodu, bija vispārpiemērojami.

Tāpat prasītājs izvirza vairākus procesuālus un administratīvus pamatus lēmuma atcelšanai, šajā sakarā atsaucoties uz prasītāja pamatoto cerību pārkāpumu, ko esot radījusi Komisijas trīs locekļu 2000. gada 7. jūnijā Spānijai un Apvienotajai Karalistei nosūtītā vēstule, ar kuru tie pieprasa, lai abas valstis, starp citiem jautājumiem, rastu risinājumu sūdzībai par numurēšanu. Bez tam, tā paša prasījuma kontekstā, prasītājs norāda, ka Komisija nav rīkojusies neitrāli, un ka tā ir pārkāpusi principu, kas liek Komisijai rīkoties saprātīgā laika periodā.

____________

1 - Komisijas 1990. gada 28. jūnija Direktīva 90/388/EEK par konkurenci telekomunikāciju pakalpojumu tirgos, Oficiālais Vēstnesis L 192, 24.07.1990., 0010-0016. lpp.

2 - Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 30. jūnija Direktīva 97/33/EK par starpsavienojumiem telekomunikācijās saistībā ar universālu pakalpojumu nodrošināšanu un savietojamību, piemērojot atvērta tīkla nodrošināšanas principus (ATNP), Oficiālais Vēstnesis L 199, 26.07.1997., 0032-0052. lpp.

3 - Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (Pamatdirektīva), Oficiālais Vēstnesis L 108, 24.04.2002., 0033-0050. lpp.

4 - Komisijas 2002. gada 16. septembris Direktīva 2002/77/EK par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū (dokuments attiecas uz Eiropas Ekonomisko Telpu), Oficiālais Vēstnesis L 249, 17.09.2002., 0021-0026. lpp.