Prasība, kas celta 2008. gada 15. decembrī - Tudapetrol Mineralölerzeugnisse Nils Hansen/Komisija

(lieta T-550/08)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tudapetrol Mineralölerzeugnisse Nils Hansen KG, Hamburga (Vācija) (pārstāvji - U. Itzen un J. Ziebarth, Rechtsanwältinnen)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kas attiecas uz prasītāju;

pakārtoti, attiecīgi samazināt ar apstrīdēto lēmumu prasītājai noteikto naudas sodu;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja vēršas pret Komisijas 2008. gada 1. oktobra Lēmumu C (2008) 5476, galīgā redakcija, lietā COMP/39.181 - Sveču vasks, ar kuru atbildētāja ir konstatējusi, ka zināmi uzņēmumi, tostarp prasītāja, piedaloties ilgstošā vienošanās un/vai ilgstošā saskaņotā darbībā parafīna vaska nozarē, ir pārkāpuši EKL 81. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. pantu.

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus.

Izvirzot pirmo pamatu, prasītāja apgalvo, ka nav izpildīts EKL 253. pantā noteiktais pienākums norādīt pamatojumu un pārkāptas tiesības uz aizstāvību, jo lēmumā izklāstītais Komisijas pierādījumu vērtējums patiešām neļauj noskaidrot, kādi faktiski nodarījumi ir attiecināmi uz prasītāju. Komisijas vispārējā pierādījumu uzrādīšana attiecoties ne tikai uz prasītāju, bet arī uz citām sabiedrībām, kuru darbība viņai nav jāattiecina uz sevi. Ņemot vērā pierādījumu uzrādīšanas neskaidrību, ir pieļauts tiesību uz aizstāvību pārkāpums, jo Komisijai ir skaidri un nepārprotami jānorāda, kādus nodarījumus tā attiecina uz konkrētu uzņēmumu un kādas tam ir sekas.

Turklāt prasītāja apgalvo, ka nav piedalījusies EKL 81. panta pārkāpumā. Komisija ne tikai pierādījumu uzrādīšanu esot veikusi nepareizi, bet arī pakārtotā pierādījumu pārbaude pēc būtības liecinot, ka neviena apsūdzība pret prasītāju neesot pamatota. Sīki aprakstītās sanāksmes un šajā sakarā pierādījumu uzrādīšanas ietvaros izskatītie apliecinošie dokumenti neļauj secināt, ka prasītāja būtu pārkāpusi tiesības aizliegtu vienošanos jomā. It īpaši tas tā ir, ņemot vērā apstākli, ka prasītāja jau no paša sākuma tika apsūdzēta par ierobežotu pārkāpumu. Taču šis apstāklis pierādījumu uzrādīšanā netika ņemts vērā, tā vietā vērā tika ņemti pierādījumi, ar kuriem, iespējams, var pierādīt trešo personu pārkāpumus, kuros prasītāja nepiedalījās, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot prasītāju.

Ar otro prasības pamatu prasītāja atsaucas uz noilgumu. Tā jau 2000. gada sākumā attiecīgo izplatīšanas uzņēmējdarbību bija nodevusi citai sabiedrībai, tādējādi pirmie pret prasītāju vērstie noilgumu pārtraucošie pasākumi 2005. gada pavasarī vairs nevarēja būt pamatā apsūdzībai par agrākiem pārkāpumiem.

____________