Apvienotās lietas T‑147/09 un T‑148/09

Trelleborg Industrie SAS

un

Trelleborg AB

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Eiropas jūras cauruļvadu tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums – Cenu noteikšana, tirgus sadale un apmaiņa ar komerciāli sensitīvu informāciju – Turpināta vai atkārtota pārkāpuma jēdziens – Noilgums – Tiesiskā noteiktība – Vienlīdzīga attieksme – Naudas sodi – Pārkāpuma smagums un ilgums

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 17. maija spriedums

1.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Pierādīšanas pienākuma apjoms – Komisijas izraudzīto pierādījumu nepieciešamā precizitātes pakāpe – Netiešu pierādījumu kopums – Pārbaude tiesā – Apjoms – Lēmums, par kuru tiesai ir šaubas – Nevainīguma prezumpcijas principa ievērošana

(EKL 81. panta 1. punkts; LES 6. panta 2. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)

2.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Pierādīšanas pienākuma apjoms – Vienots un turpināts pārkāpums – Pierādījumu neesamība par noteiktiem aplūkotā kopējā laika posmiem – Ietekmes neesamība – Uzņēmuma dalības pārkāpumā pārtraukšana – Atkārtots pārkāpums – Jēdziens – Sekas attiecībā uz noilgumu

(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants un 25. panta 2. punkts un 31. pants)

3.      Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Teksti dažādās valodās – Dažādu valodu versiju atšķirības – Attiecīgā tiesiskā regulējuma vispārējās sistēmas un mērķa ņemšana vērā

4.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesiskā noteiktība – Piemērojamība

5.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums un ilgums – Komisijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Neierobežota kompetence – Iedarbība

(EKL 81. panta 1. punkts un 229. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts un 31. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 50.–53. punktu)

2.      Konkurences jomā saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 25. panta 2. punktu noilguma termiņu sāk skaitīt no dienas, kurā izdarīts pārkāpums. Tomēr pārkāpumu turpināšanas vai atkārtošanas gadījumā laiku skaita no dienas, kurā pārtrauc pārkāpšanu.

Šajā ziņā vairumā gadījumu pret konkurenci vērstu darbību vai nolīgumu pastāvēšana ir jāsecina no noteiktām sakritībām un norādēm, kuras, skatot kopsakarā un nepastāvot citam loģiskam izskaidrojumam, var būt pierādījums konkurences noteikumu pārkāpumam. Šādas norādes un sakritības, izvērtējot tās apvienoti, ļauj atklāt ne tikai pret konkurenci vērstu darbību vai nolīgumu pastāvēšanu, bet arī turpinātas pret konkurenci vērstas darbības ilgumu un nolīguma, kas ir noslēgts, pārkāpjot konkurences normas, piemērošanas laikposmu.

Turklāt šāds pārkāpums var izrietēt ne tikai no atsevišķas darbības, bet arī no virknes darbību vai turpinātas rīcības. šo interpretāciju nevar atspēkot tas, ka viens vai vairāki šīs darbību virknes vai turpinātās rīcības elementi paši, aplūkojot atsevišķi, arī var būt konkurences tiesību normu pārkāpums. Tādēļ, ja dažādas darbības ietilpst kopējā plānā, tad to identiskā mērķa dēļ – kropļot konkurenci iekšējā tirgū – Komisija var saukt pie atbildības par šīm darbībām atbilstoši dalībai kopējā pārkāpumā.

Attiecībā uz pierādījumu neesamību par nolīguma konkrētā laikposmā pastāvēšanu vai vismaz par faktu, ka to minētajā laika posmā kāds uzņēmums būtu īstenojis, tas, ka šādi pierādījumi netika iesniegti par konkrētiem laikposmiem, nav šķērslis, lai uzskatītu par pierādītu, ka pārkāpums ir pastāvējis plašākā laikposmā nekā šie laikposmi, jo šāds konstatējums ir pamatots ar objektīvām un saskanīgām norādēm. Šāda pārkāpuma vairāku gadu garumā ietvaros tas, ka aizliegtā vienošanās parādās dažādos laikposmos, kurus var nodalīt ar lielākiem vai mazākiem starpposmiem, neietekmē šīs aizliegtās vienošanās esamību, ar nosacījumu, ka šo pārkāpumu veidojošajām dažādajām darbībām ir viens mērķis un tās veido vienotu un turpinātu pārkāpumu. Šajā ziņā ir vairāki atbilstoši kritēriji, lai novērtētu pārkāpuma vienoto raksturu, proti, attiecīgo darbību mērķu identiskums, attiecīgo preču un pakalpojumu identiskums, tajā piedalījušos uzņēmumu identiskums un pārkāpuma īstenošanas detalizētās kārtības identiskums. Arī uzņēmumu vārdā iesaistīto fizisko personu un attiecīgo darbību ģeogrāfiskās piemērošanas jomas identiskums ir kritēriji, kas var tikt ņemti vērā, veicot šo novērtējumu.

Tādējādi attiecībā uz turpinātu pārkāpumu Komisija var uzskatīt, ka pārkāpums – vai uzņēmuma dalība pārkāpumā – netika pārtraukta, pat ja tās rīcībā nav pierādījumu par pārkāpuma pastāvēšanu dažos konkrētos laikposmos, ja vien dažādajām darbībām, kas ir šī pārkāpuma sastāvdaļa, ir bijis viens un tas pats mērķis un tās varēja būt saistītas ar vienotu un turpinātu pārkāpumu, ciktāl šādam secinājumam ir jābūt balstītam uz objektīvām un saskanīgām norādēm, kas apliecina kopēja plāna pastāvēšanu. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, turpināta pārkāpuma jēdziens tādējādi ļauj Komisijai piemērot naudas sodu par visu vērā ņemto pārkāpuma periodu un nosaka noilguma sākumdatumu, proti, datumu, kad turpinātais pārkāpums ir beidzies. Tomēr kolūzijā apsūdzētie uzņēmumi var mēģināt atspēkot šo prezumpciju, sniedzot norādes vai pierādījumus, pamatojoties uz kuriem tieši pretēji ir iespējams secināt, ka pārkāpums – vai šo uzņēmumu dalība tajā – attiecīgajos laikposmos nebija turpinājies.

Turklāt atkārtota pārkāpuma jēdziens ir jānošķir no turpināta pārkāpuma jēdziena, un šo nošķiršanu turklāt apstiprina saikļa “vai” lietojums Regulas Nr. 1/2003 25. panta 2. punktā.

Līdz ar to, ja var uzskatīt, ka uzņēmuma dalība pārkāpumā ir tikusi pārtraukta un ka uzņēmums ir piedalījies pārkāpumā pirms un pēc šīs pārtraukšanas, šo pārkāpumu var kvalificēt par atkārtotu pārkāpumu, ja – tāpat kā tas ir turpināta pārkāpuma gadījumā – šim pārkāpumam pirms un pēc tā pārtraukšanas ir bijis vienots mērķis, ko var izsecināt no attiecīgo darbību mērķu, attiecīgo preču, kolūzijā piedalījušos uzņēmumu, tās īstenošanas detalizētās kārtības, uzņēmumu vārdā iesaistīto fizisko personu un visbeidzot attiecīgo darbību ģeogrāfiskās piemērošanas jomas identiskuma. Pārkāpums tādējādi ir vienots un atkārtots un, kaut arī Komisija var piemērot naudas sodu par visu pārkāpuma laikposmu, tā to tomēr nevar darīt attiecībā uz laikposmu, kurā pārkāpums bija pārtraukts. Līdz ar to atsevišķās pārkāpumu saturošās epizodes, kurās ir piedalījies viens un tas pats uzņēmums, bet attiecībā uz kurām nevar tikt pierādīts kopējs mērķis, nevar kvalificēt par vienotu pārkāpumu – vai tas būtu turpināts vai atkārtots – un tās ir atzīstamas par dažādiem pārkāpumiem.

(sal. ar 56.–63., 83., 88. un 89. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 73. un 74. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 96. un 97. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 110.–114. punktu)