VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (apelācijas palāta)
2010. gada 8. jūlijā
Lieta T‑166/09 P
Luigi Marcuccio
pret
Eiropas Komisiju
Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Rīkojums par lietas nodošanu – Lēmums, par kuru nevar iesniegt apelācijas sūdzību – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Pirmstiesas procedūra – Procesuāli pārkāpumi – Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība
Priekšmets Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 18. februāra rīkojumu lietā F‑70/07 Marcuccio/Komisija (Krājums-CDL, I-A-1-31. un II-A-1-135. lpp.), ar ko tiek lūgts šo rīkojumu atcelt
Nolēmums Apelācijas sūdzību noraidīt. Luigi Marcuccio k‑gs sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā instancē.
Kopsavilkums
1. Apelācija – Priekšmets – Civildienesta tiesas rīkojuma, ar kuru tā atsakās no kompetences, nododot to Tiesai vai Vispārējai tiesai, atcelšana – Nepieņemamība
(Tiesas Statūtu I pielikuma 9. panta pirmā un otrā daļa)
2. Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Pirmstiesas procedūra – Atšķirīga norise atkarībā no tā, vai pastāv nelabvēlīgs akts vai tāds nepastāv
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
3. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības
(Tiesas Statūtu 21. panta pirmā daļa un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
1. Tiesas Statūtu I pielikuma 9. panta pirmās un otrās daļas nosacījumi par lēmumiem, par kuriem var iesniegt apelācijas sūdzību, nav izpildīti, ja Civildienesta tiesa nekonstatē Eiropas Savienības Tiesas kompetences neesamību, bet nodod lietu Vispārējai tiesai atbilstoši Tiesas Statūtu I pielikuma 8. panta 2. punktā paredzētajai procedūrai. Šāda lietas nodošana neapdraud lietas dalībnieku tiesību aizsardzību Savienības tiesā, kura katrā ziņā lems par visiem prasības ietvaros celtajiem jautājumiem. Tiesai, kurai ir nodota prasība, ir jāizvērtē sava kompetence un vajadzības gadījumā pašai, ievērojot šim nolūkam īpaši paredzētu procedūru, ir jānodod lieta atpakaļ pirmās instances tiesai, kura tādējādi nevar atteikties no savas kompetences. Šis īpašais mehānisms ļauj risināt jautājumus par kompetences sadali starp tiesām, kuras veido Eiropas Savienības Tiesas iestādi. Šādā perspektīvā, turklāt piekrītot, ka tiesas kompetences jautājums attiecīgā gadījumā var būt arī uz sacīkstes principu balstīta procesa priekšmets starp lietas dalībniekiem Vispārējā tiesā, kura lemj pēc tam, kad lieta tai ir nodota, turpināt apelācijas tiesvedību šādā lietā būtu pretrunā gan Tiesas Statūtu I pielikumā paredzētajai sistēmai, gan pareizai tiesvedībai. Tā rezultātā pārklātos tiesu instances, ciktāl vienā un tajā pašā lietā Vispārējā tiesā tiktu izskatīta gan nodotā lieta, gan apelācijas sūdzība par lēmumu nodot lietu.
(skat. 26.–30. punktu)
Atsauce
Vispārējā tiesa: 2008. gada 4. septembris, T‑413/06 P Gualtieri/Komisija, Krājums-CDL, I-B-1-35 un II-B-1-235. lpp., 24., 25. un 27. punkts.
2. Lai ievērotu Civildienesta noteikumos noteikto pirmstiesas procedūru, ierēdnim, kurš vēlas saņemt atlīdzību par, iespējams, ciesto kaitējumu, kāds viņam tika nodarīts viņa norādītās iestādes kļūdainās rīcības dēļ, ir jāiesniedz lūgums Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē. Šī lūguma iespējams atteikums būs uzskatāms par attiecīgajam ierēdnim nelabvēlīgu lēmumu, par kuru viņš varēs iesniegt sūdzību, un tikai pēc tam, kad tiks pieņemts lēmums par šīs sūdzības tiešu vai netiešu noraidīšanu, var celt prasību par zaudējumu atlīdzību Savienības tiesā.
Prasība par zaudējumu atlīdzību, kura ir celta, neievērojot pirmstiesas procedūru, kas sastāv no divām stadijām, kuras ir noteiktas Civildienesta noteikumos un aprakstītas iepriekš, nav pieņemama.
Turpretī, ja ierēdnis vēlas apstrīdēt viņam nelabvēlīgu aktu, viņš var iecēlējinstitūcijā tieši iesniegt sūdzību un pēc tam, ja viņa sūdzība ir noraidīta, iesniegt prasību Civildienesta tiesā. Pēc sūdzības par nelabvēlīgu aktu noraidīšanas ierēdnis var iesniegt prasību, kurā viņš lūdz atcelt nelabvēlīgo aktu vai atlīdzināt zaudējumus, vai arī apmierināt abus prasījumus.
(skat. 45.–47. punktu)
Atsauces
Vispārējā tiesa: 1994. gada 1. decembris, T‑54/92 Schneider/Komisija, Recueil FP, I‑A‑281. un II‑887. lpp., 53. un 63. punkts; 2006. gada 5. decembris, T‑416/03 Angelidis/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑317. un II‑A‑2‑1607. lpp., 130. un 131. punkts; 2006. gada 13. jūlijs, T‑285/04 Andrieu/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑161. un II‑A‑2‑275. lpp., 132. punkts un tajā minētā judikatūra; 2009. gada 16. marts, T‑156/08 P R/Komisija, Krājums-CDL, I-B-1-11. un II-B-1-51. lpp., 76. punkts.
3. Atbilstoši Tiesas Statūtu 21. panta pirmajai daļai, kas saskaņā ar šo statūtu 53. panta pirmo daļu ir piemērojama tiesvedībā Vispārējā tiesā, un Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu prasības pieteikumā tostarp ir jāietver kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem. Tajā ir jābūt paskaidrotam, ar ko ir pamatota prasība. Šim izklāstam, kaut vai kopsavilkuma veidā, ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam, lai ļautu atbildētājam sagatavoties savai aizstāvībai un Vispārējai tiesai pieņemt nolēmumu par prasību, attiecīgā gadījumā bez papildu informācijas tās pamatojumam.
Lai prasību vai, precīzāk, prasības pamatu, atzītu par pieņemamu, nolūkā nodrošināt tiesisko drošību un pareizu tiesvedību, galvenajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ar kuriem prasība ir pamatota, saskaņotā un saprotamā veidā jāizriet no paša prasības pieteikuma teksta. Vispārējās tiesas pienākums nav pārbaudīt visus pirmā pamata pamatojumam izvirzītos elementus, pat ja šie elementi varbūt varētu tikt izmantoti arī cita pamata pamatojumam.
(skat. 76. punktu)
Atsauces
Vispārējā tiesa: 2003. gada 9. jūlijs, T‑224/00 Archer Daniels Midland un Archer Daniels Midland Ingredients/Komisija, Recueil, II‑2597. lpp., 36. punkts; 2006. gada 27. septembris, T‑322/01 Roquette Frères/Komisija, Krājums, II‑3137. lpp., 208. un 209. punkts; 2007. gada 12. decembris, T‑308/05 Itālija/Komisija, Krājums, II‑5089. lpp., 71. un 72. punkts.