VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2012. gada 13. jūnijā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “HELLIM” reģistrācijas pieteikums – Agrāka Kopienas kolektīva vārdiska preču zīme “HALLOUMI” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Tiesības tikt uzklausītam – Regulas Nr. 207/2009 63. panta 2. punkts
Lieta T‑534/10
Organismos Kypriakis Galaktokomikis Viomichanias, Nikozija [Nicosie] (Kipra), ko sākotnēji pārstāvēja C. Milbradt un H. Van Volxem, pēc tam C. Milbradt un A. Schwarz, advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv G. Schneider, pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece –
Garmo AG, Štutgarte (Vācija),
par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 20. septembra lēmumu lietā R 794/2010‑4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Organismos Kypriakis Galaktokomikis Viomichanias un Garmo AG.
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs L. Trišo [L. Truchot], tiesneši M. E. Martinša Ribeiru [M. E. Martins Ribeiro] (referente) un H. Kanninens [H. Kanninen],
sekretāre J. Veiherte [J. Weychert], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 22. novembrī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 21. martā,
ņemot vērā 2011. gada 15. aprīļa lēmumu, ar kuru tika atteikta piekrišana replikas raksta iesniegšanai,
pēc 2011. gada 16. novembra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2005. gada 24. oktobrī Garmo AG Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.), kas aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “HELLIM”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 29. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “piens un piena produkti”.
4 2006. gada 3. aprīlī Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 14/2006.
5 2006. gada 26. jūnijā prasītāja, Organismos Kypriakis Galaktokomikis Viomichanias, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš 3. punktā minētajām precēm.
6 Iebildumi bija balstīti uz agrāku Kopienas kolektīvu vārdisku preču zīmi “HALLOUMI”, kuras reģistrācijas pieteikums tika iesniegts 1999. gada 22. februārī, kura tika reģistrēta 2000. gada 14. jūlijā ar Nr. 1082965 un ar kuru apzīmē preces, kas ietilpst 29. klasē un atbilst šādam aprakstam: “siers”.
7 Iebildumi bija pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) paredzēto pamatu.
8 Ar 2010. gada 10. marta lēmumu Iebildumu nodaļa iebildumus noraidīja, pamatojoties uz to, ka, neraugoties uz attiecīgo preču identiskumu vai līdzību, starp apzīmējumiem “HELLIM” un “HALLOUMI” neesot sajaukšanas iespējas. Iebildumu nodaļa konstatēja, ka konfliktējošie apzīmējumi neesot vizuāli un fonētiski līdzīgi. Aplūkojot no konceptuālā viedokļa, konfliktējošajiem apzīmējumiem attiecībā uz patērētājiem esot zināma līdzība, jo abi vārdi tiekot izmantoti, lai apzīmētu īpašu siera šķirni. Turklāt, tā kā ar vārdu “halloumi” tiekot apzīmēta īpaša Kipras siera šķirne, agrākās preču zīmes atšķirtspēja Kiprā esot vāja. Ņemot vērā šo agrākās preču zīmes aprakstošo raksturu, konceptuālā līdzība nevarot kompensēt konfliktējošo apzīmējumu vizuālās un fonētiskās atšķirības, no kā izrietot, ka sajaukšanas iespēja nepastāv.
9 2010. gada 7. maijā prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu, iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
10 Ar 2010. gada 20. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Apelāciju ceturtā padome apelācijas sūdzību noraidīja. Pirmkārt, apstrīdētā lēmuma 18. punktā tā pievienojās lietas dalībnieku neapstrīdētajiem Iebildumu nodaļas secinājumiem, atbilstoši kuriem attiecīgās preces esot identiskas vai līdzīgas. Otrkārt, apstrīdētā lēmuma 21. un 22. punktā Apelāciju padome uzskatīja, ka, aplūkojot no vizuālā un fonētiskā aspekta, konfliktējošo apzīmējumu līdzība esot vāja. Attiecībā uz konceptuālo aspektu tā apstrīdētā lēmuma 23. punktā konstatēja, ka turku valoda neesot Eiropas Savienības oficiālā valoda, no kā izrietot, ka, novērtējot sajaukšanas iespēju, vārda “hellim” iespējamā nozīme turku valodā neesot noteicoša. Turklāt, pat ja tiktu pieņemts, ka sabiedrība atpazītu Kipras siera šķirnes apzīmējumu, tam nebūtu nekādu seku, jo runa esot par pilnībā aprakstošu norādi, ko nevarot izmantot par pamatu apzīmējumu salīdzinājumam. Tādējādi konceptuālais salīdzinājums esot neitrāls. Treškārt, attiecībā uz sajaukšanas iespēju Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 26. punktā uzskatīja, ka fakts, ka agrākā preču zīme ir kolektīva, nenozīmējot, ka minētajai preču zīmei būtu vidēja atšķirtspēja. Apelāciju padome atzīmēja, ka kolektīva preču zīme no individuālas preču zīmes atšķiroties ar to, ka kolektīvai preču zīmei neesot piemērojams aprakstošas ģeogrāfiskas norādes atteikuma pamatojums, jo ar kolektīvu preču zīmi tiekot apzīmētas preces, kas ar preču zīmi tiekot aizsargātas atbilstoši to izcelsmei, kuras pamatā esot reģionālu ražotāju kolektīvs. Ņemot vērā agrākās preču zīmes vājo atšķirtspēju, kā arī konfliktējošo apzīmējumu vājo vizuālo un fonētisko līdzību, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 30. punktā secināja, ka, pat pastāvot identiskām un līdzīgām precēm, sajaukšanas iespējas neesot.
Lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas radušies procesā Apelāciju padomē.
12 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
13 Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza divus pamatus attiecībā uz, pirmkārt, Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, jo pastāvot sajaukšanas iespēja, un, otrkārt, minētās regulas 63. panta 2. punkta pārkāpumu, jo neesot tikušas ievērotas tās tiesības tikt uzklausītai.
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
14 Prasītāja pamatā pārmet Apelāciju padomei, ka tā esot uzskatījusi, pirmkārt, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem ir vāja vizuālās un fonētiskās līdzības pakāpe un, otrkārt, ka konceptuālais salīdzinājums ir neitrāls.
15 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, reģistrācijai pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja “tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi [ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme; sajaukšanas iespēja ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi].”
16 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai, attiecīgā gadījumā, no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem (skat. Vispārējās tiesas 2008. gada 10. septembra spriedumu lietā T‑325/06 Boston Scientific/ITSB – Terumo (“CAPIO”), Krājumā nav publicēts, 70. punkts un tajā minētā judikatūra; tāpat pēc analoģijas skat. Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedumu lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 29. punkts, un 1999. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 17. punkts).
17 Turklāt sajaukšanas iespēja no sabiedrības viedokļa ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus (skat. iepriekš 16. punktā minēto spriedumu lietā “CAPIO”, 71. punkts un tajā minētā judikatūra; tāpat pēc analoģijas skat. Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedumu lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 22. punkts, un iepriekš 16. punktā minētos spriedumus lietā Canon, 16. punkts, un lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 18. punkts).
18 Šis visaptverošais vērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamajiem faktoriem, tostarp starp preču zīmju līdzību un ar tām aptverto preču vai pakalpojumu līdzību. Tādējādi aptverto preču vai pakalpojumu nenozīmīgo līdzību var kompensēt augsta preču zīmju līdzības pakāpe un otrādi (Tiesas 2007. gada 13. septembra spriedums lietā C‑234/06 P Il Ponte Finanziaria/ITSB, Krājums, I‑7333. lpp., 48. punkts; Vispārējās tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑6/01 Matratzen Concord/ITSB – Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil, II‑4335. lpp., 25. punkts; tāpat pēc analoģijas skat. iepriekš 16. punktā minēto spriedumu lietā Canon, 17. punkts). Šo faktoru savstarpējā saistība ir atspoguļota Regulas Nr. 207/2009 preambulas 8. apsvērumā, saskaņā ar kuru jēdziens “līdzīgs” būtu jāinterpretē saistībā ar sajaukšanas iespēju, kuras novērtējums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, it īpaši no preču zīmes atpazīstamības tirgū, no asociācijām, ko var saistīt ar izmantotu vai reģistrētu apzīmējumu, un no līdzības pakāpes starp preču zīmi un apzīmējumu un starp apzīmētajām precēm vai pakalpojumiem (skat. iepriekš 16. punktā minēto spriedumu lietā “CAPIO”, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).
19 Turklāt, tā kā sajaukšanas iespēja ir jo lielāka, jo lielāka ir agrākās preču zīmes atšķirtspēja, preču zīmēm, kurām ir augsta atšķirtspēja to raksturīgo īpašību dēļ vai sakarā ar to pazīstamību tirgū, ir plašāka aizsardzība nekā preču zīmēm, kurām ir mazāka atšķirtspēja (skat. iepriekš 16. punktā minēto spriedumu lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).
20 Tādējādi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām, neraugoties uz preču zīmju nelielo līdzības pakāpi, var pastāvēt to sajaukšanas iespēja, ja preču vai pakalpojumu, ko tās aptver, līdzība ir liela un ja agrākajai preču zīmei ir stipra atšķirtspēja (skat. iepriekš 16. punktā minēto spriedumu lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).
21 Visbeidzot, ir jāatgādina, ka sajaukšanas iespējas visaptverošā vērtējuma nolūkā attiecīgo preču vidusmēra patērētājs tiek uzskatīts par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu. Turklāt jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētājam tikai reti ir iespēja veikt dažādu preču zīmju tiešu salīdzināšanu un viņam ir jāpaļaujas uz to neprecīzu attēlu, ko tas ir saglabājis savā atmiņā. Jāņem vērā arī fakts, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no konkrēto preču vai pakalpojumu kategorijas (Vispārējās tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑104/01 Oberhauser/ITSB – Petit Liberto (“Fifties”), Recueil, II‑4359. lpp., 28. punkts, un 2004. gada 30. jūnija spriedums lietā T‑186/02 BMI Bertollo/ITSB – Diesel (“DIESELIT”), Krājums, II‑1887. lpp., 38. punkts; tāpat pēc analoģijas skat. iepriekš 16. punktā minēto spriedumu lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 26. punkts).
22 Šajā lietā apstrīdētā lēmuma 17. punktā Apelāciju padome pamatoti konstatēja, prasītājai to neapstrīdot, ka konkrēto sabiedrības daļu veido plaša Savienības sabiedrība, jo, pirmkārt, attiecīgās preces ir ikdienas patēriņa pārtikas produkti un, otrkārt, agrākā preču zīme ir Savienības preču zīme.
Par apzīmējumu salīdzinājumu
23 Pirmām kārtām, runājot par vizuālo līdzību, ir jākonstatē, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 21. punkta, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem ir identisks pirmais no to veidojošajiem burtiem, t.i., burts “h”, kā arī burtu secība “ll” un ka vārda beigās tie ietver burtus “i” un “m”, bet atšķirīgā secībā, t.i., “mi” un “im”. Tomēr, aplūkojot no vizuālā viedokļa, atšķirību, kas izriet no attiecīgās vārdu struktūras, dažādu patskaņu izmantošanas, burtu secības un vārdu garuma, radītās sekas ir tādas, ka, vērtējot kopumā, konfliktējošie apzīmējumi, kā to turklāt jau ir konstatējusi Iebildumu nodaļa, nav vizuāli līdzīgi (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2003. gada 9. aprīļa spriedumu lietā T‑224/01 Durferrit/ITSB – Kolene (“NU‑TRIDE”), Recueil, II‑1589. lpp., 46. punkts).
24 Šajā ziņā prasītājas argumentācija, ka pastāvot vidēja vizuālās līdzības pakāpe, jo pieci no sešiem reģistrācijai pieteiktās preču zīmes burtiem, t.i., burti “h”, “i” un “m”, kā arī divi “l”, ir atrodami agrākajā preču zīmē, nevar tikt atbalstīta, jo ir jāņem vērā vajadzība dažādus konfliktējošos apzīmējumus veidojošos elementus, it īpaši to struktūru un garumu, kā arī minētos apzīmējumus veidojošo burtu izkārtojumu vērtēt kopumā.
25 Otrām kārtām, runājot par fonētisko līdzību, ir taisnība, kā Apelāciju padome ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 22. punktā, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido divas zilbes, kamēr agrāko preču zīmi veido trīs zilbes. Turklāt no attiecīgajām konfliktējošo apzīmējumu zilbēm izrietošais skanējums ir atšķirīgs. Izņemot konfliktējošo apzīmējumu pirmās zilbes, t.i., “he” un “ha”, kuriem var būt zināma līdzība, minēto apzīmējumu nākamās zilbes, ņemot vērā dažādu patskaņu izmantošanu, izkārtojumu un to veidojošo burtu skaitu, ir ļoti atšķirīgas, no kā izriet, kā jau ir konstatējusi Iebildumu nodaļa, ka, aplūkojot kopumā, konfliktējošie apzīmējumi nav fonētiski līdzīgi (šajā ziņā skat. iepriekš 23. punktā minēto spriedumu lietā “NU‑TRIDE”, 47. punkts).
26 Šajā ziņā prasītāja tiesas sēdē ir piebildusi, ka Apelāciju padome pārbaudi esot veikusi kļūdaini, jo, kā uzskata prasītāja, zināms konkrētās sabiedrības daļas personu skaits vārdu “hellim” izrunājot kā “hellimi”. Kipras sabiedrībai esot tendence pievienot patskani to vārdu nobeigumā, kur šāda patskaņa nav. No tā izrietot, ka pastāv vidēja fonētiskās līdzības pakāpe.
27 ITSB norāda, ka šis faktiskais apstāklis neesot bijis izvirzīts administratīvajā procesā un ka runa esot par jaunu elementu.
28 Ir jāatzīmē, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktu procesā, kas attiecas uz relatīviem reģistrācijas atteikuma pamatojumiem, tiek izskatīti tikai lietas dalībnieku izvirzītie pamati un izteiktie prasījumi. No tā izriet, ka saistībā ar relatīvu reģistrācijas atteikuma pamatojumu tiesiskie un faktiskie apstākļi, uz kuriem tiek veikta atsaukšanās Vispārējā tiesā, tos iepriekš neiesniedzot Apelāciju padomē, nevar ietekmēt minētās Apelāciju padomes lēmuma likumību (Tiesas 2007. gada 13. marta spriedums lietā C‑29/05 P ITSB/Kaul, Krājums, I‑2213. lpp., 54. punkts; Vispārējās tiesas 2005. gada 15. februāra spriedums lietā T‑169/02 Cervecería Modelo/ITSB – Modelo Continente Hipermercados (“NEGRA MODELO”), Krājums, II‑505. lpp., 22. punkts, un 2010. gada 17. marta spriedums lietā T‑63/07 Mäurer + Wirtz/ITSB – Exportaciones Aceiteras Fedeoliva (“tosca de FEDEOLIVA”), Krājums, II‑957. lpp., 22. punkts).
29 No minētā izriet, ka, veicot Apelāciju padomju lēmumu likumības pārbaudi, kas Vispārējai tiesai ir uzticēta, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 65. pantu, šie tiesiskie un faktiskie apstākļi, kuri ir izvirzīti Vispārējā tiesā, lai gan iepriekš ITSB instancēs tie nav tikuši iesniegti, nevar tikt izskatīti, lai novērtētu Apelāciju padomes lēmumu likumību, un tāpēc tie ir atzīstami par nepieņemamiem (iepriekš 28. punktā minētie spriedumi lietā “NEGRA MODELO”, 22. un 23. punkts, un lietā “tosca de FEDEOLIVA”, 23. punkts).
30 No lietas materiāliem neizriet, ka administratīvajā procesā prasītāja būtu norādījusi, ka Kipras sabiedrība vārdu “hellim” izrunātu, šī vārda nobeigumā pievienojot burtu “i”. Turklāt, lai gan atšķirībā no Apelāciju padomes Iebildumu nodaļa bija konstatējusi, ka starp konfliktējošajiem apzīmējumiem nav nekādas fonētiskās līdzības, prasītājai savā Apelāciju padomē iesniegtajā apelācijas sūdzībā bija jānorāda, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme var tikt izrunāta “hellimi”, ko tā nav izdarījusi.
31 No minētā izriet, ka saskaņā ar iepriekš 28. un 29. punktā minēto judikatūru arguments, ko prasītāja ir izvirzījusi mutvārdu procesa stadijā, ir jānoraida kā nepieņemams.
32 Papildus ir jākonstatē, ka apgalvojumu, ka vārdu “hellim” Kipras sabiedrība izrunātu kā “hellimi”, prasītāja nav pamatojusi ne ar kādiem konkrētiem pierādījumiem.
33 Katrā ziņā, pat ja tiktu pieņemts, kā to apgalvo prasītāja, ka šis arguments, prasītājai to izvirzot prasības pieteikuma stadijā, būtu pieņemams, ir jāatzīmē, ka konkrētais prasības pieteikuma punkts ir izteikts šādā redakcijā: “Turklāt var rasties jautājums, uz kādu valodu Apelāciju padome ir pamatojusies, secinot, ka patskaņu secībai “Hellim” ir skaidrāks skanējums nekā “Halloumi” patskaņu secībai. Angļu valodā burta “a” izruna ir līdzīga “e” izrunai, kas ievērojami pastiprina fonētisko līdzību”.
34 Pretēji tam, ko prasītāja ir norādījusi tiesas sēdē, no šī paziņojuma nekādi neizriet, ka tā ir balstījusies uz to, ka Kipras sabiedrība, kā tiek apgalvots, izrunās vārdu kā “hellimi”.
35 Turklāt ir jākonstatē, ka, ja prasītāja Vispārējā tiesā būtu vēlējusies atsaukties uz šo apgalvoto Kipras sabiedrības izrunu, tā noteikti būtu apstrīdējusi apstrīdētā lēmuma 22. punktā minēto Apelāciju padomes konstatējumu saistībā ar fonētiskās līdzības pārbaudi, saskaņā ar kuru agrākā preču zīme sastāv no trīs zilbēm un reģistrācijai pieteiktā preču zīme – no divām zilbēm, jo, pretēji vārdam “hellim”, vārdam “hellimi” ir trīs zilbes, t.i., “hel”, “li” un “mi”. Taču savā prasībā tā šo konstatējumu tāpat nav apstrīdējusi.
36 Trešām kārtām, runājot par konceptuālo līdzību, apstrīdētā lēmuma 23. punktā Apelāciju padome uzskatīja, ka konceptuālais salīdzinājums esot neitrāls. Šajā ziņā tā vispirms konstatēja, ka turku valoda neesot iekļauta Savienības oficiālo valodu skaitā, no kā izrietot, ka, novērtējot sajaukšanas iespēju, turku valodas vārda “hellim” iespējamā nozīme nav noteicoša. Turpinājumā Apelāciju padome uzskatīja, ka, pat ja sabiedrība atpazītu Kipras siera šķirnes apzīmējumu, tas neietekmētu apzīmējumu līdzības vērtējumu, jo runa esot par pilnībā aprakstošu nozīmi, ko nevar izmantot par apzīmējumu salīdzinājuma pamatu.
37 Šai analīzei nevar piekrist.
38 Kā ITSB ir atzinis savā atbildes rakstā, lai gan turku valoda nav iekļauta Savienības oficiālo valodu skaitā, tomēr ir noteikts, ka tā ir viena no Kipras Republikas oficiālajām valodām. Tādējādi ir jāsecina, ka Kipras iedzīvotāju daļa saprot turku valodu un runā tajā.
39 Veicot konceptuālo salīdzinājumu, vērā ir jāņem patērētāja Savienības teritorijā, kurā diviem vārdiem ir nozīme, skatpunkts.
40 Saistībā ar konfliktējošos apzīmējumus veidojošo vārdu precīzās nozīmes analīzi ir jākonstatē, ka konceptuālais salīdzinājums nevar būt neitrāls, jo konkrētās sabiedrības daļas valodā apzīmējumiem ir precīza nozīme (a contrario skat. 2002. gada 23. oktobra spriedumu lietā T‑388/00 Institut für Lernsysteme/ITSB – Educational Services (“ELS”), Recueil, II‑4301. lpp., 74. punkts).
41 Šajā gadījumā ir konstatēts, ka, runājot par konceptuālo aspektu, grieķu valodas vārds “halloumi” turku valodā tiek tulkots ar vārdu “hellim”. Aplūkojot no šīs perspektīvas, nevar tikt apstrīdēts, ka Kipras, kur oficiālās valodas ir grieķu un turku, vidusmēra patērētājs abus vārdus “halloumi” vai “hellim” izpratīs kā tādus, kas norāda uz vienu un to pašu Kipras siera šķirni (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2005. gada 9. marta spriedumu lietā T‑33/03 Osotspa/ITSB – Distribution & Marketing (“Hai”), Krājums, II‑763. lpp., 51. punkts, un saistībā ar kolektīvo preču zīmi “Rioja” un reģistrācijai pieteikto preču zīmi “Riojavina” – Vispārējās tiesas 2010. gada 9. jūnija spriedumu lietā T‑138/09 Muñoz Arraiza/ITSB – Consejo Regulador de la Denominación de Origen Califícada Rioja (“RIOJAVINA”), Krājums, II‑2317. lpp., 52. punkts).
42 No minētā izriet, ka pastāv zināma konceptuālā līdzība, kam vajadzīgs iepriekšējs tulkojums (šajā ziņā skat. iepriekš 41. punktā minēto spriedumu lietā “Hai”, 53. punkts).
43 Tādējādi ir jāpārbauda, vai, kā apstrīdētajā lēmumā ir uzskatījusi Apelāciju padome, starp konfliktējošajiem apzīmējumiem nepastāv sajaukšanas iespēja.
Par sajaukšanas iespēju
44 Pirmkārt, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka sajaukšanas iespēja ir jo lielāka, jo lielāka ir agrākās preču zīmes atšķirtspēja. Tādējādi nevar tikt noliegts, ka konceptuālā līdzība, kas izriet no fakta, ka abās preču zīmēs ir izmantoti apzīmējumi ar savstarpēji atbilstošu semantisko saturu, var radīt sajaukšanas iespēju gadījumā, kad agrākajai preču zīmei ir īpaša atšķirtspēja, kas ir vai nu tai raksturīga, vai iegūta preču zīmes pazīstamības tirgū dēļ (skat. iepriekš 41. punktā minēto spriedumu lietā “Hai”, 56. punkts un tajā minētā judikatūra; skat. arī iepriekš 17. punktā minēto spriedumu lietā SABEL, 24. punkts, un Vispārējās tiesas 2004. gada 18. februāra spriedumu lietā T‑10/03 Koubi/ITSB – Flabesa (“CONFORFLEX”), Recueil, II‑719. lpp., 50. punkts).
45 Otrkārt, saskaņā ar šo judikatūru gadījumā, kad agrāka preču zīme nav īpaši pazīstama un to veido apzīmējums, kas ietver neizteiksmīgus iztēles elementus, vienkārša preču zīmju konceptuālā līdzība nav pietiekama, lai radītu sajaukšanas iespēju (iepriekš 17. punktā minētais spriedums lietā SABEL, 25. punkts, un iepriekš 41. punktā minētais spriedums lietā “Hai”, 55. punkts).
46 Apstrīdētā lēmuma 25.–27. punktā Apelāciju padome būtībā ir uzskatījusi, ka agrākās preču zīmes atšķirtspēju vājinot vārda “halloumi” aprakstošā nozīme, kuras dēļ agrākā preču zīme saistībā ar attiecīgo preci, t.i., sieru, esot aprakstoša. Atbilstoši apstrīdētā lēmuma 27. punktam šis apzīmējums aprakstot “nevis apzīmētā siera ģeogrāfisko izcelsmi vai citus raksturojumus, kurus ir ietekmējušas reģionālas īpatnības, bet gan tā dabu un veidu”.
47 Prasītāja turpretim uzskata, ka neesot tikušas pietiekami ņemtas vērā īpatnības, kas izriet no fakta, ka agrākā preču zīme ir kolektīva preču zīme, kura apzīmējot ne tikai to, ka siers nāk no noteiktiem uzņēmumiem, t.i., prasītājas dalībniekiem, bet arī katrā ziņā to, ka minētajam sieram ir [noteikta] ģeogrāfiskā izcelsme (konkrēta ražošanas vieta un konkrēta izstrādāšanas recepte, kuras pamatā ir Kipras izcelsmes piens). Tātad kolektīvas preču zīmes, kuras reģistrācija ar Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punktu ir privileģēta, specifiskās īpašības nevarot radīt negatīvas sekas attiecībā uz prasītāju vai novest pie atziņas, ka minētās preču zīmes atšķirtspēja ir novājināta; to rezultātā drīzāk esot jāprezumē, ka pastāv vismaz vidēja atšķirtspēja.
48 Šo argumentāciju nevar atbalstīt.
49 Ievadam ir jānorāda, ka, tā kā Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punktā ir noteikta atkāpe no minētās regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā atteikuma pamatojuma, tas ir jāinterpretē šauri (Vispārējās tiesas 2011. gada 17. maija spriedums lietā T‑341/09 Consejo Regulador de la Denominación de Origen Txakoli de Álava u.c./ITSB (“TXAKOLI”), Krājums, II‑2373. lpp., 35. punkts).
50 Kā pamatoti ir norādījis ITSB, lai gan ir taisnība, ka ar Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punktu kolektīvas preču zīmes ir ļauts reģistrēt, neraugoties uz to, ka tām var būt piemērojams minētās regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts, no šīs regulas 66. panta 2. punkta otrā teikuma tieši izriet, ka kolektīva preču zīme nedod tiesības tās īpašniekam aizliegt trešajām personām šos apzīmējumus vai norādes izmantot komercdarbībā, ciktāl šī izmantošana tiek veikta atbilstoši rūpnieciskajā vai komercdarbībā pieņemtajām godīgajām ieražām; šādu preču zīmi it īpaši nevar izmantot pret trešo personu, kam ir tiesības izmantot ģeogrāfisku apzīmējumu.
51 No minētā izriet, ka, ņemot vērā nepieciešamību Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punktu interpretēt šauri, preču zīmes iegūšanas nosacījumi ir tikuši atviegloti vienīgi reģistrācijas posmā tiktāl, ciktāl, atkāpjoties no Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, var tikt reģistrētas aprakstošas preču zīmes.
52 Tādējādi pretēji tam, ko norāda prasītāja, kolektīvas preču zīmes reģistrācija pati par sevi nevar radīt vidējas atšķirtspējas esamības prezumpciju, no kā izriet, ka Apelāciju padome pamatoti ir uzskatījusi, ka agrākās preču zīmes atšķirtspēja ir novērtējama kā vāja.
53 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka pat gadījumā, ja agrākai preču zīmei ir vāja atšķirtspēja, var pastāvēt sajaukšanas iespēja; tas tā it īpaši ir tad, ja attiecīgās preces ir identiskas un konfliktējošie apzīmējumi – līdzīgi (skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 13. aprīļa spriedumu lietā T‑358/09 Sociedad Agricola Requingua/ITSB – Consejo Regulador de la Denominación de Origen Toro (“TORO DE PIEDRA”), Krājumā nav publicēts, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).
54 Tomēr ir jākonstatē, ka, ņemot vērā konfliktējošo apzīmējumu fonētiskās un vizuālās līdzības neesamību, neraugoties uz attiecīgo preču identiskumu vai līdzību, mērķsabiedrības uztverē nevar pastāvēt sajaukšanas iespēja, jo, pieņemot, ka agrākā preču zīme ir aprakstoša, konceptuālās līdzības starp konfliktējošajiem apzīmējumiem esamība nav pietiekama, lai secinātu, ka pastāv šāda sajaukšanas iespēja.
55 Šajā lietā, neraugoties uz attiecīgo preču identiskumu vai līdzību, apstākļos, kad agrākajai preču zīmei nav īpašas atšķirtspējas, un ievērojot tās aprakstošo raksturu, vienīgi ar konceptuālo līdzību nepietiek, lai rastos sajaukšanas iespēja.
56 No visa iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome pamatoti ir uzskatījusi, ka starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi nav sajaukšanas iespējas Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, no kā izriet, ka pirmais pamats ir jānoraida.
Par otro pamatu – Regulas Nr. 207/2009 63. panta 2. punkta pārkāpumu
57 Prasītāja norāda, ka, neņemot vērā tās 2010. gada 20. septembra repliku, kas tika iesniegta apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā, Apelāciju padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 63. panta 2. punktu, jo neesot tikušas ievērotas prasītājas tiesības tikt uzklausītai.
58 Ir jāatzīmē, ka prasības pieteikumā prasītāja nav norādījusi argumentāciju, kuru tā esot iekļāvusi Apelāciju padomei iesniegtajā replikā, kura esot bijusi vērsta pret Garmo argumentiem attiecībā uz konceptuālo līdzību un uz kuru Apelāciju padome neesot atbildējusi, lai gan tai tas esot bijis jādara.
59 Atbildot uz Vispārējās tiesas sēdē uzdotu jautājumu, prasītāja ir uzsvērusi, ka tā neesot tikusi uzklausīta saistībā ar konceptuālo līdzību, atsaucoties arī uz šīs līdzības neitrālo raksturu. Kā ir norādīts tiesas sēdes protokolā, prasītāja ir precizējusi, ka Apelāciju padome neesot atbildējusi uz tai iesniegtās replikas 3. punktu ar nosaukumu “Par līdzību, aplūkojot konceptuālā aspektā”, kurā esot bijuši ietverti apsvērumi attiecībā uz konceptuālās līdzības esamību.
60 Ir jānorāda, ka Apelāciju padomei iesniegtās replikas 3. punktā prasītāja ir norādījusi, ka tā apstrīd Garmo veikto Kipras politiskās situācijas aprakstu. Tā ir atgādinājusi, ka, lai gan Kipras ziemeļu teritoriju esot okupējusi Turcija, Savienības daļa esot visa tās teritorija un grieķu un turku valodā runājošās kopienas esot arvien mazāk izolētas viena no otras, jo demarkācijas zonu šķērsojot miljoni Kipras grieķu un turku iedzīvotāju. No tā izrietot, ka šie Kipras iedzīvotāji zinot, ka ar “halloumi” un “hellim” tiek apzīmēta viena un tā pati prece, t.i., Kipras nacionālais siers.
61 Šajā ziņā vispirms ir jākonstatē, ka iepriekš minētajos 36.–42. punktā Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka, uzskatot, ka konceptuālā līdzība starp konfliktējošajiem apzīmējumiem ir neitrāla, Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu.
62 Turklāt no iepriekš minētā 60. punkta katrā ziņā izriet, ka minētās replikas 3. punktā nav iekļauta nekāda argumentācija attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu konceptuālās līdzības neitrālo raksturu.
63 No iepriekš minētā izriet, ka otrais pamats, kā arī prasība kopumā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
64 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (astotā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Organismos Kypriakis Galaktokomikis Viomichanias atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Truchot | Martins Ribeiro | Kanninen |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2012. gada 13. jūnijā.
[Paraksti]