Prasība, kas celta 2008. gada 21. maijā - Cattin un Cattin/Komisija

(lieta T-194/08)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: R. Cattin & Cie, Bimbo (Centrālāfrikas Republika), un Yves Cattin, Cadiz (Spānija) (pārstāvis - B. Wägenbaur, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

piespriest atbildētājai samaksāt sabiedrībai-prasītājai kopsummu EUR 18 946 139 apmērā par ciestajiem materiālajiem zaudējumiem;

piespriest atbildētājai samaksāt sabiedrība-prasītājai summu EUR 100 000 apmērā par ciesto morālo kaitējumu;

piespriest atbildētājai samaksāt Yves Cattin summu EUR 150 000 apmērā par ciesto morālo kaitējumu;

paaugstināt šīs summas par kavējuma procentiem, kurus skaita no šī sprieduma pasludināšanas dienas līdz faktiskajai samaksai, pēc gada likmes, kas vienāda ar likmi, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi refinansēšanas darījumiem, kura palielināta par 2 procentu punktiem, nepārsniedzot 6 %;

piespriest atbildētājai atlīdzināt sabiedrībai-prasītājai un Yves Cattin tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Sabiedrībai-prasītājai, kas specializējas kafijas ražošanā, pārstrādē un eksportēšanā Centrālāfrikas Republikā, tika atteikta atmaksa no Eiropas Attīstības fonda (EAF) parādu dēļ, ko tai ir parādā valsts iestāde "Soutien Café", iestāde, kas tika izveidota, lai saglabātu kafijas cenu straujās cenu pazemināšanās laikā 80. gadu beigās. Sabiedrībai-prasītājai tika atteikta atmaksa, pamatojoties uz to, ka tā saskaņā ar valsts iestāžu pasūtītu audita ziņojumu par labu saviem biedriem acīmredzot bija sagrozījusi noteiktas summas. Pēc šī atteikuma sabiedrībai-prasītājai nācās pārtraukt visas savas darbības un atlaist astoņus simtus darbinieku, kas strādāja tās plantācijās.

Savas prasības atbalstam prasītāji vispirms atsaucas uz i) viņu tiesību uz aizstāvību pārkāpumu tiktāl, ciktāl sabiedrība-prasītāja audita ziņojuma, kurā tika secināts par fondu sagrozīšanu, izstrādes laikā netika uzklausīta un ii) nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu, jo šī secinājuma pamatošanai nav izvirzīts neviens pierādījums.

Tālāk prasītāji atsaucas uz pamatu, kas izriet no efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa, tiesiskās drošības principa un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpuma, jo sabiedrībai-prasītājai tika atteikta atmaksa bez jebkāda Komisijas lēmuma nosūtīšanas tai un bez sabiedrības oficiālas informēšanas par audita ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem, ar ko tika pamatots šis atteikums.

Visbeidzot prasītāji norāda, ka Komisija ir pārkāpusi principu ievērot pienācīgu rūpību un labas pārvaldības principu, jo Komisija nesniedza atbildes uz valsts iestāžu iesniegumiem attiecībā uz sabiedrības-prasītājas gadījumu un audita ziņojumam, kas ir balstīts uz nepareiziem skaitļiem, bija nepieciešams cita eksperta slēdziens, bet Komisija to pieņēma bez minētā slēdziena.

____________