Lieta T‑195/08

Antwerpse Bouwwerken NV

pret

Eiropas Komisiju

Publiskā iepirkuma līgumi – Kopienas uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – References materiālu ražošanas halles celtniecība – Kandidāta piedāvājuma noraidīšana – Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Pieņemamība – Līguma dokumentos paredzēta nosacījuma interpretācija – Piedāvājuma atbilstība līguma dokumentos paredzētajiem nosacījumiem – Tiesību pieprasīt paskaidrojumus par piedāvājumiem izmantošana – Prasība par zaudējumu atlīdzību

Sprieduma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami akti – Jēdziens – Akti ar juridiski saistošu iedarbību – Sagatavojoši akti – Izslēgšana

(EKL 230. pants)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Fiziskas vai juridiskas personas

(EKL 230. panta ceturtā daļa)

3.      Eiropas Kopienu publiskie iepirkumi – Līguma noslēgšana pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā – Iestāžu rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi

4.      Eiropas Kopienu publiskie iepirkumi – Līguma noslēgšana pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā – Iestādes pienākums īstenot savas tiesības sazināties ar pretendentu pēc piedāvājumu atvēršanas – Nosacījums

(Komisijas Regulas Nr. 2342/2002 148. panta 3. punkts)

5.      Eiropas Kopienu publiskie iepirkumi – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra

(Padomes Regulas Nr. 1605/2002 89. panta 1. punkts un 100. panta 2. punkta otrā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 2. pants)

6.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Kaitējums – Cēloņsakarība – Viena no nosacījumiem neesamība – Prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšana pilnībā

(EKL 288. panta otrā daļa)

1.      Runājot par starpposma pasākumiem, kuru mērķis ir sagatavot lēmumu par attiecīgā publiskā iepirkuma līguma piešķiršanu, kas iekšējā procedūrā tiek izstrādāts vairākās stadijās, prasība atcelt tiesību aktu neattiecas uz pašiem novērtējuma ziņojumiem. Šādu prasību var celt tikai par pasākumiem, ar kuriem tiek galīgi noteikta Komisijas nostāja šādas iekšējās procedūras beigās.

(sal. ar 28. punktu)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu, ko ir cēlusi fiziska vai juridiska persona, ir pieņemama tikai tad, ja šādai personai ir interese, lai apstrīdētais akts tiktu atcelts. Šāda interese nozīmē, ka apstrīdētā akta atcelšanai pašai par sevi var būt tiesiskas sekas un ka prasības rezultātā var gūt labumu lietas dalībnieks, kurš to cēlis.

(sal. ar 33. punktu)

3.      Komisijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz vērā ņemamiem elementiem, lai pieņemtu lēmumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu konkursa kārtībā. Tai ir arī plaša rīcības brīvība, lai noteiktu tādu noteikumu saturu un īstenošanu, kas ir piemērojami publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai konkursa kārtībā. Turklāt, lai arī līgumslēdzējai iestādei ir jāizstrādā precīzi un skaidri konkursa nosacījumi, tai nav pienākuma paredzēt visus gadījumus, lai cik reti tie būtu, kas varētu rasties praksē. Līguma dokumentos paredzēts nosacījums ir jāinterpretē saskaņā ar tā mērķi, sistēmu un formulējumu. Šaubu gadījumā attiecīgā līgumslēdzēja iestāde šāda nosacījuma piemērojamību var novērtēt, veicot pārbaudi katrā atsevišķā gadījumā un ņemot vērā visus atbilstošos elementus. Ievērojot Komisijas plašo rīcības brīvību, pārbaude tiesā ir jāveic tikai par procesuālajiem noteikumiem un pamatojumu, kā arī par faktu materiālo precizitāti, acīmredzamas kļūdas vērtējumā un pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamību. Šādā pārbaudē Savienības tiesai it īpaši ir jānosaka, vai Komisijas kā līgumslēdzējas iestādes interpretācija par kādu no līguma dokumentos paredzētu nosacījumu ir vai nav pareiza.

(sal. ar 49.–53. punktu)

4.      Regulas Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Finanšu regulai, 148. panta 3. punktā iestādēm tiek dotas tiesības sazināties ar kandidātu, ja par piedāvājumu ir vajadzīgi paskaidrojumi vai ja ir jālabo pārrakstīšanās kļūdas piedāvājuma formulējumā. No tā izriet, ka šo normu nevar interpretēt tādējādi, ka tādos ierobežotos ārkārtas apstākļos, kādi tajā minēti, tā uzliek iestādēm pienākumu sazināties ar kandidātiem.

Citādi būtu gadījumā, ja saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem šāda iespēja varētu radīt Komisijai pienākumu sazināties ar kandidātu. Tā tas ir tad, ja piedāvājums ir formulēts neskaidri un Komisijai zināmie lietas apstākļi liecina, ka neskaidrība visticamāk ir vienkārši izskaidrojama un viegli novēršama. Šādā gadījumā tas ir principiāli pretēji labas pārvaldības principam, ka Komisija noraida šādu piedāvājumu, neizmantojot savas tiesības pieprasīt paskaidrojumus. Ja tai šādos apstākļos piešķirtu absolūtu rīcības brīvību, tas būtu pretēji vienlīdzīgas attieksmes principam.

Turklāt samērīguma princips prasa, lai Kopienu iestāžu akti nepārsniegtu to, kas ir piemērots un nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai, ar to saprotot, ka, ja ir iespēja izvēlēties vienu no vairākiem piemērotiem pasākumiem, jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais un tā izraisītie trūkumi nedrīkst būt nesamērīgi ar sasniedzamajiem mērķiem.

Taču tikpat svarīgi tiesiskās drošības interesēs ir tas, lai Komisija varētu precīzi noteikt publiskā iepirkuma procedūrā iesniegta piedāvājuma saturu un it īpaši noteikt tā atbilstību līguma dokumentos paredzētajiem nosacījumiem. Ja piedāvājums ir neskaidrs un Komisijai nav iespējas ātri un efektīvi konstatēt, kas šādā piedāvājumā patiesībā ir, tai nav citas izvēles kā to noraidīt.

Savienības tiesai ir jānosaka, vai kandidāta atbildes uz līgumslēdzējas iestādes pieprasījumu sniegt paskaidrojumus var kvalificēt kā precizējumus par šī kandidāta piedāvājuma saturu vai arī atbildes pārsniedz šos ietvarus un groza piedāvājuma būtību, ņemot vērā līguma dokumentos paredzētos nosacījumus

(sal. ar 54.–59. punktu)

5.      Pārskatāmības princips, kas ir noteikts gan Regulas Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 89. panta 1. punktā, gan Direktīvas 2004/18 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 2. pantā, ir jālīdzsvaro ar sabiedrības interešu, publisko vai privāto uzņēmumu leģitīmo komercinterešu un godīgas konkurences aizsardzību, ko pamato Finanšu regulas 100. panta 2. punkta otrajā daļā paredzētā iespēja neatklāt noraidītajam kandidātam noteiktu informāciju, ja tas ir vajadzīgs šādu prasību ievērošanai.

(sal. ar 84. punktu)

6.      Saskaņā ar EKL 288. panta otro daļu par zaudējumu atlīdzību celtās prasības pamatotība ir pakļauta nosacījumu kopumam, proti, iestādei pārmestā rīcība ir prettiesiska, zaudējumi ir reāli un ir cēloņsakarība starp attiecīgo rīcību un zaudējumiem. Tiklīdz viens no šiem nosacījumiem nav izpildīts, prasība ir pilnībā jānoraida, nepārbaudot pārējos nosacījumus.

(sal. ar 91. punktu)