Lieta C‑241/15

Niculaie Aurel Bob-Dogi

(Curtea de Apel Cluj lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums 2002/584/TI – Eiropas apcietināšanas orderis – 8. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Pienākums Eiropas apcietināšanas orderī iekļaut informāciju par “lēmuma par apcietinājuma piemērošanu” pastāvēšanu – Iepriekš izsniegta un no Eiropas apcietināšanas ordera atšķirīga valsts apcietināšanas ordera neesamība – Sekas

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 1. jūnija spriedums

1.        Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – 8. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Apcietināšanas orderis – Jēdziens – No Eiropas apcietināšanas ordera atšķirīgs valsts apcietināšanas orderis – Pienākums Eiropas apcietināšanas orderī iekļaut informāciju par “lēmuma par apcietinājuma piemērošanu” pastāvēšanu – Neesamība

(Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 8. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

2.        Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – 8. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Pienākums Eiropas apcietināšanas orderī iekļaut informāciju par “lēmuma par apcietinājuma piemērošanu” pastāvēšanu – Eiropas apcietināšanas orderis, kurā nav ietverta norāde par valsts apcietināšanas ordera pastāvēšanu – Sekas

(Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 6. pants, 8. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 15. panta 2. punkts)

1.        Pamatlēmuma 2002/584 par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 8. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā ietvertais jēdziens “lēmums par apcietinājuma piemērošanu” ir jāsaprot kā tāds, ar kuru tiek apzīmēts no Eiropas apcietināšanas ordera atšķirīgs valsts apcietināšanas orderis.

Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšana saskaņā ar t.s. “vienkāršoto” procedūru un tātad bez iepriekšējas valsts tiesas nolēmuma, tāda kā valsts apcietināšanas orderis, izsniegšanas var sadurties ar Eiropas apcietināšanas ordera sistēmas pamatā esošajiem savstarpējas atzīšanas un uzticēšanās principiem. Šie principi balstās uz pieņēmumu, saskaņā ar kuru attiecīgais Eiropas apcietināšanas orderis ir ticis izsniegts, ievērojot obligātas prasības, no kurām ir atkarīga tā spēkā esamība, kuru skaitā ir pamatlēmuma 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā prasība. Sastopoties ar Eiropas apcietināšanas orderi, kas ir izsniegts saskaņā ar t.s. “vienkāršoto” procedūru un kas balstās uz apcietināšanas ordera esamību pamatlēmuma 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja Eiropas apcietināšanas orderī nav norādīts, ka pastāv valsts apcietināšanas orderis, kas atšķiras no Eiropas apcietināšanas ordera, izpildes tiesu iestāde nevar pārliecināties par to, vai ar attiecīgo Eiropas apcietināšanas orderi ir ievērota pamatlēmuma 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā prasība. Turklāt pamatlēmuma 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētās prasības ievērošanai ir īpaša nozīme, jo tā paredz, ka tad, kad tiek izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, lai cita dalībvalsts apcietinātu un nodotu pieprasīto personu kriminālvajāšanas veikšanai, šai personai procedūras pirmajā stadijā jau ir bijušas procesuālās garantijas un pamattiesības, kuru aizsardzība izsniegšanas dalībvalsts tiesu iestādei ir jānodrošina atbilstoši valsts tiesībām, tostarp, lai izsniegtu valsts apcietināšanas orderi. Tādējādi atbilstoši pamatlēmuma 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai prasībai Eiropas apcietināšanas ordera sistēma ietver divu līmeņu aizsardzību attiecībā uz pieprasītās personas procesuālajām un pamattiesībām, jo pirmajā līmenī – valsts tiesu nolēmuma, tāda kā valsts apcietināšanas orderis, pieņemšanas brīdī – paredzētajai aizsardzībai tiek pievienota aizsardzība, kas jānodrošina otrajā līmenī – izsniedzot Eiropas apcietināšanas orderi, un tas attiecīgā gadījumā var notikt ļoti drīz pēc minētā valsts tiesas nolēmuma pieņemšanas. Taču šī divus līmeņus ietverošā tiesu aizsardzības principa iztrūkst tādā situācijā, kad tiek piemērota t.s. “vienkāršotā” Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšanas procedūra, jo tā paredz, ka pirms Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšanas valsts tiesa nav pieņēmusi nekādu lēmumu, tādu kā lēmums par valsts apcietināšanas ordera izsniegšanu, uz kuru būtu balstīts Eiropas apcietināšanas orderis.

(sal. ar 52.–58. punktu un rezolutīvās daļu 1) punktu)

2.        Pamatlēmuma 2002/584 par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 8. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja Eiropas apcietināšanas orderī, kurš ir balstīts uz “lēmuma par apcietinājuma piemērošanu” pastāvēšanu šīs tiesību normas izpratnē, nav norādes par valsts apcietināšanas ordera pastāvēšanu, izpildes tiesu iestādei tas nav jāizpilda, ja, ņemot vērā atbilstoši Pamatlēmuma 2002/584, redakcijā ar grozījumiem, 15. panta 2. punktam sniegto informāciju, kā arī jebkuru citu tās rīcībā esošo informāciju, šī tiesu iestāde atzīst, ka Eiropas apcietināšanas orderis nav spēkā, jo tas ir ticis izsniegts, nepastāvot faktiski izsniegtam no Eiropas apcietināšanas ordera atšķirīgam valsts apcietināšanas orderim.

Pirms šāda lēmuma pieņemšanas – kam pēc sava rakstura jābūt izņēmumam ar pamatlēmumu iedibinātās nodošanas sistēmas piemērošanā, jo tā ir balstīta uz savstarpējas atzīšanas un uzticēšanās principiem, – šai iestādei, piemērojot pamatlēmuma 15. panta 2. punktu, jālūdz izsniegšanas valsts tiesu iestādei steidzami sniegt jebkādu nepieciešamo papildu informāciju, kas tai ļautu pārbaudīt jautājumu par to, vai norādes neesamība Eiropas apcietināšanas orderī par valsts apcietināšanas ordera pastāvēšanu ir izskaidrojama vai nu ar to, ka šāds valsts apcietināšanas orderis, kas būtu izsniegts pirms Eiropas apcietināšanas ordera un atšķirtos no tā, patiešām iztrūkst, vai arī šāds orderis pastāv, bet nav minēts. Ja, ņemot vērā atbilstoši pamatlēmuma 15. panta 2. punktam sniegto informāciju, kā arī jebkuru citu informāciju, kas ir izpildes tiesu iestādes rīcībā, šī tiesu iestāde secina, ka Eiropas apcietināšanas orderis, lai gan būdams balstīts uz “lēmuma par apcietinājuma piemērošanu” pastāvēšanu pamatlēmuma 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ir ticis izsniegts, nepastāvot faktiski izsniegtam valsts apcietināšanas orderim, kas atšķiras no Eiropas apcietināšanas ordera, šai iestādei nav jāizpilda Eiropas apcietināšanas orderis, ar pamatojumu, ka tas neatbilst pamatlēmuma 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajām tiesiskuma prasībām.

(sal. ar 65.–67. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)