Lieta C‑470/14

Entidad de Gestión de Derechos de los Productores Audiovisuales (EGEDA) u.c.

pret

Administración del Estado

un

Asociación Multisectorial de Empresas de la Electrónica las Tecnologías de la Información y la Comunicación, de las Telecomunicaciones y de los contenidos Digitales (AMETIC)

(Tribunal Supremo lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Intelektuālais un rūpnieciskais īpašums – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29/EK – 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts – Reproducēšanas tiesības – Izņēmumi un ierobežojumi – Privāta kopēšana – Taisnīga atlīdzība – Finansējums no valsts vispārējā budžeta – Pieļaujamība – Nosacījumi

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 9. jūnija spriedums

1.        Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29 – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Reproducēšanas tiesības – Izņēmums attiecībā uz privātu kopēšanu – Taisnīga atlīdzība – Dalībvalstu rīcības brīvība – Mērķis – Autortiesību īpašnieku aizsardzība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 preambulas 35. un 38. apsvērums un 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

2.        Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29 – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Reproducēšanas tiesības – Izņēmums attiecībā uz privātu kopēšanu – Taisnīga atlīdzība – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir noteikts, ka atlīdzība ir finansējama no vispārējā budžeta, bez iespējas no tā atbrīvot juridiskās personas – Nepieļaujamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 preambulas 4. un 9. apsvērums un 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

3.        Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29 – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Reproducēšanas tiesības – Izņēmums attiecībā uz privātu kopēšanu – Taisnīga atlīdzība – Autonoms Savienības tiesību jēdziens

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 19.–28. punktu)

2.        Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā taisnīgas atlīdzības par privātu kopēšanu sistēma, kas tiek finansēta no valsts vispārējā budžeta, un tādēļ nav iespējams nodrošināt, ka šīs taisnīgās atlīdzības izmaksas sedz privātu kopiju lietotāji.

Proti, pirmkārt, no šīs tiesību normas teksta skaidri izriet, ka izņēmums saistībā ar privātu kopēšanu ir izstrādāts tikai fiziskām personām, kuras veic vai var veikt darbu vai citu aizsargājamu objektu reproducēšanu personiskai lietošanai mērķiem, kas nav tieši vai netieši komerciāli. No minētā izriet, ka atšķirībā no fiziskajām personām, uz kurām attiecas izņēmums saistībā ar privātu kopēšanu apstākļos, kas ir precizēti Direktīvā 2001/29, juridiskajām personām katrā ziņā šis izņēmums nav piemērojams, un tām tātad nav tiesību veikt attiecīgo darbu vai objektu privātu kopēšanu bez iepriekšējas tiesību īpašnieku atļaujas.

Otrkārt, lai arī Savienības tiesību pašreizējā stāvoklī dalībvalstis, protams, var brīvi ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru juridiskajām personām noteiktos apstākļos ir jāmaksā nodeva, kas ir paredzēta tās taisnīgās atlīdzības finansēšanai, kura ir norādīta Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā, šādām juridiskām personām katrā ziņā nebūtu jābūt pienākumam galu galā maksāt šādu maksājumu, un tas nav atkarīgs no tā, vai dalībvalsts, kas ir ieviesusi izņēmumu saistībā ar privātu kopēšanu, ir izveidojusi taisnīgas atlīdzības sistēmu, kas tiek finansēta ar maksājumu palīdzību vai no vispārējā budžeta.

Šādos apstākļos tāda taisnīgas atlīdzības finansēšanas sistēma no dalībvalsts vispārējā budžeta, atbilstoši kurai, pirmkārt, konkrētie ieņēmumi nav piesaistīti noteiktām izmaksām, un tādēļ ir uzskatāms, ka budžeta aile, kas ir paredzēta taisnīgas atlīdzības samaksai, tiek papildināta no visiem valsts vispārējā budžeta resursiem, un tātad no visiem nodokļa maksātājiem, tostarp no juridiskajām personām, un, otrkārt, nepastāv neviena tiesību norma, kas juridiskām personām ļautu pieprasīt, lai tās tiktu atbrīvotas no pienākuma līdzfinansēt minēto atlīdzību vai vismaz lūgt to kompensēt, nevar nodrošināt, ka šīs atlīdzības izmaksas in fine segs tikai privātas kopijas galalietotājs

(sal. ar 29., 30., 36., 37. un 39.–42. punktu un rezolutīvo daļu)

3.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 38. punktu)