Apvienotās lietas no C‑401/15 līdz C‑403/15

Noémie Depesme u.c.

pret

Ministre de l’Enseignement supérieur et de la Recherche

(Cour administrative (Luksemburga) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmēju tiesības – Vienlīdzīga attieksme – Sociālās priekšrocības – Finansiāls atbalsts augstākās izglītības iegūšanai – Nosacījums par izcelšanos – Jēdziens “bērns” – Laulātā vai reģistrēta partnera bērns – Ieguldījums šī bērna uzturēšanā

Saturs – Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 15. decembra spriedums

1.        Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmēji – Vienlīdzīga attieksme – Sociālās priekšrocības – Jēdziens – Atbalsts, kurš piešķirts uzturēšanās izdevumu segšanai un mācībām, lai turpinātu studijas universitātē, kas sniedz profesionālo kvalifikāciju – Iekļaušana – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Migrējoša darba ņēmēja bērns

(Padomes Regulas Nr. 1612/68 7. panta 2. punkts)

2.        Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmēji – Vienlīdzīga attieksme – Sociālās priekšrocības – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Migrējoša darba ņēmēja bērns – Jēdziens – Minētā darba ņēmēja laulātā vai partnera reģistrētās partnerattiecībās bērni – Iekļaušana

(LESD 45. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 492/2011 7. panta 2. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 38.–40. punktu)

2.      LESD 45. pants un Regulas Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par pārrobežu darba ņēmēja bērnu, kurš var netieši saņemt šajā tiesību normā norādītās sociālās priekšrocības, piemēram, dalībvalsts piešķirtu studiju finansējumu to darba ņēmēju bērniem, kas ir nodarbināti vai ir bijuši nodarbināti šajā valstī, ir jāuzskata ne tikai bērns, kam ir izcelšanās saites ar šo darba ņēmēju, bet arī minētā darba ņēmēja laulātā vai partnera reģistrētās partnerattiecībās bērns, ja šis darba ņēmējs nodrošina šī bērna uzturu.

Šī pēdējā minētā prasība izriet no faktiskas situācijas, kas ir jāizvērtē iestādei un, vajadzības gadījumā, valsts tiesai, bet tām nav nedz jānosaka šīs līdzdalības iemesli, nedz skaitliski jānosaka tās konkrētais apmērs.

Ir jau nospriests, interpretējot Regulas Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā 10. pantu, ka apgādībā esoša ģimenes locekļa statuss šīs tiesību normas izpratnē nerada tiesības saņemt uzturlīdzekļus. Ja tā būtu, šajā tiesību normā paredzētā ģimenes atkalapvienošanās būtu atkarīga no valstu tiesību aktiem, kas dažādās valstīs atšķiras, tādēļ Savienības tiesību aktu piemērošana nebūtu vienveidīga. Regulas Nr. 1612/68 10. panta 1. un 2. punkts ir interpretēti tādējādi, ka apgādībā esoša ģimenes locekļa statuss izriet no faktiskas situācijas. Runa ir par ģimenes locekli, kura uzturu nodrošina darba ņēmējs, neesot vajadzībai noteikt šī uztura prasības iemeslus un jautāt, vai ieinteresētā persona var apmierināt savas vajadzības, strādājot algotu darbu. Šādu interpretāciju prasa princips, saskaņā ar kuru tiesību normas, kurās ir noteikta darba ņēmēju brīvas pārvietošanās, kas ir viens no Savienības pamatiem, ir jāinterpretē plaši.

Šāda interpretācija ir piemērojama arī tad, ja runa ir par pārrobežu darba ņēmēja ieguldījumu viņa laulātā vai viņa atzītā partnera uzturēšanā.

Tāda pārrobežu darba ņēmēja ģimenes locekļa statuss, kas ir pēdējā minētā apgādībā, tādējādi var izrietēt, ja tas attiecas uz šī darba ņēmēja laulātā vai atzīta partnera bērna situāciju, no tādiem objektīviem apstākļiem kā, piemēram, šī darba ņēmēja un studenta kopīgas dzīvesvietas esamība.

(skat. 58.–60. un 64. punktu un rezolutīvo daļu)