PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS(piektā palāta)
2008. gada 28. februārī (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas grafiskas preču zīmes, kurā ir attēlota kļavas lapa, reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamatojums – Pakalpojumu zīme – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta h) apakšpunkts – Parīzes konvencijas 6.ter pants – Tiesību apstkļi ITSB instancēs un Pirmās instances tiesā
Lieta T‑215/06
American Clothing Associates SA, Evergema [Evergem] (Beļģija), ko pārstāv P. Mājārts [P. Maeyaert] un N. Klarembo [N. Clarembeaux], avocats,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Foliards-Mongirāls [A. Folliard-Monguiral], pārstāvis,
atbildētājs,
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 4. maija lēmumu lietā R 1463/2005‑1 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt apzīmējumu, kurā ir attēlota kļavas lapa, kā Kopienas preču zīmi.
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA(piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras] (referents), tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un D. Švābi [D. Šváby],
sekretāre B. Pastora [B. Pastor], sekretāra palīdze,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2006. gada 8. augustā,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2006. gada 24. oktobrī,
pēc 2007. gada 6. novembra tiesas sēdes,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Atbilstošās tiesību normas
1 Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.), kurā ir izdarīti grozījumi, 7. pantā noteikts:
“1. Nereģistrē:
[..]
h) preču zīmes, ko nav atļāvušas kompetentas iestādes un [kas] jānoraida atbilstoši Parīzes Konvencijas 6.ter pantam;
[..].”
2 1883. gada 20. marta Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, kas ir pārskatīta un grozīta (Apvienoto Nāciju līgumu Krājums [Recueil des traités des Nations unies], 828. sēj., Nr. 11847, 108. lpp., turpmāk tekstā – “Parīzes konvencija”), 1., 6., 6.ter, 6.sexies un 7. pantā noteikts:
1. pants
[..]
“2. Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības objekti ir patenti, lietderīgie modeļi, dizainparaugi, [ražošanas vai tirdzniecības] preču zīmes, pakalpojumu zīmes, komercnosaukumi, izcelsmes norādes vai izcelsmes vietu apliecinājumi un negodīgas konkurences ierobežošana.
[..]
6. pants
1. [Ražošanas vai tirdzniecības] preču zīmju pieteikšanas un reģistrācijas nosacījumi katrā Savienības, [ko veido valstis, attiecībā uz kurām piemēro Parīzes konvenciju], dalībvalstī tiek noteikti tās nacionālajā likumdošanā.
[..]
6.ter pants
1. a) Savienības dalībvalstis vienojas noraidīt vai atzīt par spēkā neesošu reģistrāciju un ar atbilstošiem pasākumiem aizliegt bez kompetentu institūciju atļaujas lietot [izmantot] kā [ražošanas vai tirdzniecības] preču zīmes vai kā preču zīmju elementus Savienības dalībvalstu ģerboņus, karogus un citus valsts simbolus, to pieņemtās oficiālās kontroles un garantijas zīmes, tai skaitā raudzes zīmes, kā arī jebkuru to atdarinājumu no heraldikas viedokļa.
b) Iepriekšminētā a) apakšpunkta noteikumi tāpat piemērojami attiecībā uz starptautisko starpvaldību organizāciju, kuru locekles ir viena vai vairākas Savienības dalībvalstis, ģerboņiem, karogiem un citiem simboliem, saīsinātiem un pilniem nosaukumiem, izņemot tos ģerboņus, karogus un citus simbolus, saīsinātos un pilnos nosaukumus, kas jau ir spēkā esošo to aizsardzības nodrošināšanai paredzēto starptautisko vienošanos priekšmets.
c) Nevienai no Savienības dalībvalstīm nav jāpiemēro iepriekšminētā b) apakšpunkta noteikumi, kaitējot tiesību īpašniekiem, kas tās labticīgi ieguvuši pirms šīs Konvencijas stāšanās spēkā attiecīgajā valstī. Savienības dalībvalstīm nav jāpiemēro minētie noteikumi, ja a) apakšpunktā minētā lietošana vai reģistrācija sabiedrībā neradīs iespaidu, ka pastāv sakarība starp attiecīgo organizāciju un ģerboņiem, karogiem, simboliem, saīsinātiem un pilniem nosaukumiem, vai ja šāda lietošana vai reģistrācija acīm redzami nav vērsta uz to, lai maldinātu sabiedrību par sakarības pastāvēšanu starp lietotāju un attiecīgo organizāciju. [..]
3. a) Šo noteikumu piemērošanai Savienības dalībvalstis vienojas ar starptautiskā biroja starpniecību savstarpēji paziņot valsts simbolu, oficiālo kontroles un garantijas zīmju, tai skaitā raudžu (provju) zīmju, sarakstu, kurām pilnībā vai zināmās robežās tās vēlas vai nākotnē, iespējams, vēlēsies noteikt aizsardzību pēc šī panta, kā arī darīt zināmas visas turpmākās izmaiņas šajā sarakstā. Sarakstus, kas tādā veidā paziņoti, katra Savienības dalībvalsts laikus dara pieejamus sabiedrībai.
Tomēr attiecībā uz valsts karogiem šāds paziņojums nav obligāts. [..]
6.sexies pants
Savienības dalībvalstis apņemas aizsargāt pakalpojumu zīmes. No tām netiek prasīts paredzēt šādu zīmju reģistrāciju.
7. pants
To preču raksturs, uz kurām [ražošanas vai tirdzniecības] preču zīmi paredzēts lietot, nekādā gadījumā nevar būt par šķērsli zīmes reģistrācijai. [..]”
Prāvas priekšvēsture
3 2002. gada 23. jūlijā prasītāja Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Regulu Nr. 40/94.
4 Preču zīmi, ko lūdza reģistrēt, veido kļavas lapas attēls un zem šī attēla izvietotā ar lielajiem burtiem rakstīto burtu “rw” grupa. Preču zīme ir attēlota šādi:
5 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 18., 25. un 40. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam:
– “āda un ādas imitācijas, izstrādājumi no šiem materiāliem, kas nav ietverti citās klasēs; zvērādas; ceļasomas un čemodāni; lietussargi, saulessargi un spieķi; pātagas, zirglietas un sedlinieku izstrādājumi” (18. klase);
– “apģērbi, apavi, galvassegas” (25. klase);
– “šūšanas pakalpojumi, taksidermija; grāmatu iesiešana; ar ādu, kažokādu un audumu saistītie darbi, apstrāde, un beigu apstrāde; fotofilmiņu attīstīšana un fotogrāfiju tiražēšana; kokapstrāde; sulu spiešana no augļiem; malšana; metāla virsmu apstrāde, rūdīšana un beigu apstrāde” (40. klase).
6 Ar 2005. gada 7. oktobra lēmumu pārbaudītājs, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta h) apakšpunktu, pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām pieteiktajām precēm un pakalpojumiem noraidīja tā iemesla dēļ, ka sabiedrības uztverē minētā preču zīme varētu radīt iespaidu, ka pastāv saikne starp preču zīmi un Kanādu, jo reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē iekļautā kļavas lapa ir Kanādas valsts simbola atdarinājums.
7 Kā izriet no Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Parīzes konvencijas dalībvalstīm 1967. gada 1. februārī sniegtā paziņojuma, kā arī WIPO datubāzes, šis simbols ir attēlots šādi:
8 2005. gada 6. decembrī prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu, par pārbaudītāja lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību.
9 Ar 2006. gada 4. maija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), kas prasītājai tika paziņots 2006. gada 29. maijā, Apelāciju pirmā padome prasītājas apelācijas sūdzību noraidīja un pārbaudītāja lēmumu apstiprināja.
10 Pamatojoties uz iepriekš 7. punktā norādītajiem apstākļiem, Apelāciju padome konstatēja, ka sarkanajā krāsā attēlotā kļavas lapa ir Kanādas simbols (apstrīdētā lēmuma 11. punkts). Ņemot vērā judikatūru (Pirmās instances tiesas 2004. gada 21. aprīļa spriedums lietā T‑127/02 Concept/ITSB (“ECA”), Recueil, II‑1113. lpp., 40. punkts), Apelāciju padome uzskatīja, ka šajā lietā ir jāpārbauda, vai reģistrācijai pieteiktajā preču zīme ir iekļauts elements, ko “no heraldikas viedokļa” var uzskatīt par Kanādas simbolu vai tā atdarinājumu. Vārdiskā elementa “rw” esamība reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē neļaujot izvairīties no Parīzes konvencijas 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas (apstrīdētā lēmuma 12.–14. punkts).
11 Šajā sakarā Apelāciju padome noraidīja prasītājas argumentu attiecībā uz krāsas atšķirību starp reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē iekļauto kļavas lapu un Kanādas simbolu. Tā kā prasītājas reģistrācijas pieteikumā nekāda īpaša krāsa nebija norādīta, reģistrācijai pieteikto preču zīmi varot attēlot jebkādā krāsu kombinācijā, ieskaitot Kanādas simbola sarkano krāsu (apstrīdētā lēmuma 15. punkts).
12 Turklāt Apelāciju padome uzskatīja, ka starp abu kļavas lapu attiecīgajiem attēliem neesot nekādas atšķirības. Abos gadījumos runa esot par vienu un to pašu lapu ar vienpadsmit smailēm zvaigznes ar piecām daivām uz viena kāta formā, kur attālums starp smailēm vai daivām ir redzami identisks. Tādējādi konkrētā sabiedrības daļa reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē iekļauto kļavas lapu uztveršot kā Kanādas simbola heraldisku atdarinājumu (apstrīdētā lēmuma 16. punkts). Ņemot vērā, ka preces un pakalpojumi, kurus var piedāvāt un kuru pārdošanu var veicināt Kanāda, ir ļoti daudzveidīgi, pieteiktās preču zīmes reģistrācija tādējādi varētu maldināt sabiedrību attiecībā uz preču un pakalpojumu, ko ar šo preču zīmi apzīmē, izcelsmi (apstrīdētā lēmuma 17. punkts).
13 Apelāciju padome uzskata, ka prasītājas preču zīmes “RIVER WOODS” iespējamā reputācija Beļģijā iepriekš minētos apsvērumus neietekmē, jo preču zīmes atšķirtspējas iegūšana izmantošanas rezultātā Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta h) apakšpunktā paredzētajā gadījumā nav piemērojama (apstrīdētā lēmuma 19. punkts). Apelāciju padome tāpat noraidīja citus prasītājas argumentus, kura norāda, ka ir reģistrējusi vairākas līdzīgas valsts preču zīmes, ieskaitot Kanādas preču zīmes, un atsaucas uz agrāko ITSB lēmumu pieņemšanas praksi preču zīmju, kurās ir iekļauts karogs vai valsts simbols, jomā (apstrīdētā lēmuma 20.–22. punkts).
Lietas dalībnieku prasījumi
14 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
16 Savas prasības atbalstam prasītāja izvirza vienu pamatu par Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta h) apakšpunkta pārkāpumu. Pirmās instances tiesa uzskata par vajadzīgu šo pamatu vispirms izskatīt saistībā ar reģistrācijas pieteikumā norādītajiem pakalpojumiem, kas ietilpst 40. klasē, un pēc tam – saistībā ar tajā pašā pieteikumā norādītajām precēm, kas ir iekļautas 18. un 25. klasē.
Par pakalpojumiem, kas ietilpst 40. klasē
Lietas dalībnieku argumenti
17 Prasītāja precizē, ka, lai gan jautājums par Parīzes konvencijas 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanu pakalpojumu zīmēm var radīt zināmas neskaidrības, tā savu argumentāciju sniegs, nenosakot atšķirību starp strīdus reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm un pakalpojumiem.
18 ITSB, no savas puses, pieļauj, ka, lasot burtiski, Parīzes konvencijas 6.ter pants attiecoties tikai uz [ražošanas vai tirdzniecības] zīmēm, tas ir, preču zīmēm. Tādējādi šī tiesību norma valstīm, kas ir Parīzes konvencijas dalībvalstis, kā arī valstīm vai starptautiskām organizācijām, ieskaitot Eiropas Savienību, kas ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstis, kurām ir jāievēro 6.ter pants, neuzliekot pienākumu atteikt vai atzīt par spēkā neesošu apzīmējumu, kas iekļauj vai imitē valsts simbolus vai citus oficiālus apzīmējumus, kā pakalpojumu zīmju vai to elementu reģistrāciju. Tomēr ITSB uzskata, ka valstīm, kā arī pašam ITSB, neapstrīdami esot tiesības to darīt.
19 Vispirms, WIPO, kas administrē Parīzes konvenciju, šo iespēju tieši pieļaujot, kā tas izrietot no WIPO interneta lapā pieejamās “Vispārējās informācijas par Parīzes konvencijas 6.ter pantu” 7. punkta. Turklāt Regulas Nr. 40/94 1. pantā esot tieša atsauce uz “preču vai pakalpojumu preču zīmēm”, kamēr šīs pašas regulas 7. pantā, kas attiecas uz absolūtiem atteikuma pamatojumiem, atšķirība starp preču zīmēm un pakalpojumu zīmēm neesot noteikta. Visbeidzot, iepriekš 10. punktā minētajā spriedumā lietā “ECA” Pirmās instances tiesa esot pati apstiprinājusi, ka Parīzes konvencijas 6.ter pants ir piemērojams arī pakalpojumu zīmēm, jo ar preču zīmi, kas tika izskatīta šajā lietā, tika apzīmētas gan preces, kas ietilpst 9. klasē, gan arī pakalpojumi, kas ietilpst 41. klasē, un, secinot to, ka šīs preču zīmes reģistrācija, pamatojoties uz Parīzes konvencijas 6.ter pantu, tika atteikta pamatoti, Pirmās instances tiesa starp precēm un pakalpojumiem neesot noteikusi atšķirību.
20 Plašu Parīzes konvencijas 6.ter panta interpretāciju, kā rezultātā tā piemērošanas jomā ietilptu arī pakalpojumu zīmes, ITSB tiesas sēdē aizstāvēja tādēļ, ka kopš Parīzes konvencijas 6.ter panta pieņemšanas šī pēdējā kategorija esot ieguvusi pieaugošo nozīmi, kas esot salīdzināma ar preču zīmju nozīmi. Turklāt atbilstoši ITSB viedoklim WIPO iesaka šādu attiecīgās tiesību normas interpretāciju.
21 Savā atbildes rakstā ITSB arī norādīja, ka jautājums par Parīzes konvencijas 6.ter panta piemērošanu pakalpojumu zīmēm katrā ziņā neesot iekļauts debatēs Pirmās instances tiesā, jo, pirmkārt, procesā ITSB instancēs šis jautājums nekad neesot ticis izskatīts un, otrkārt, prasības pieteikumā prasītāja neesot pietiekamā mērā paskaidrojusi tēzi, ka minētā tiesību norma pakalpojumu zīmēm nav piemērojama. Tomēr tiesas sēdē ITSB pieļāva, ka, neraugoties uz prasītājas specifiskas argumentācijas šajā sakarā neesamību, Pirmās instances tiesa var izskatīt šo jautājumu, un tas tika atzīmēts tiesas sēdes protokolā.
Pirmās instances tiesas vērtējums
22 Vispirms ir jāatzīmē, ka gan ITSB instancēs, gan arī Pirmās instances tiesā prasītāja būtībā norādīja vienu pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta h) apakšpunkta pārkāpumu, pamatojot ar to, ka, tā kā pieteiktā preču zīme nav nedz Kanādas valsts simbols, nedz arī tā atdarinājums “no heraldikas viedokļa”, tās reģistrāciju nevar atteikt, pamatojoties uz Parīzes konvencijas 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunktu.
23 Ņemot vērā prasītājas izvirzīto pamatu, jautājums par Parīzes konvencijas 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērojamību pakalpojumu zīmēm ir sākotnējs jautājums, atbilde uz kuru ir vajadzīga pareizai Regulas Nr. 40/94 piemērošanai. Lai noteiktu, vai reģistrācijai pieteiktā preču zīme – tā kā tā attiecas uz pakalpojumiem – ir preču zīme, kuras reģistrācija iespējams ir pretrunā 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunktam, ir jānosaka, vai šī tiesību norma pakalpojumu zīmēm ir piemērojama. Ja tas tā nav, ITSB atteikums reģistrēt šo preču zīmi attiecībā uz pakalpojumiem būtu, kā to norāda prasītāja, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta h) apakšpunkta pārkāpums un pat nebūtu vajadzības pārbaudīt, vai reģistrācijai pieteiktā preču zīme iekļauj Kanādas valsts simbolu vai tā atdarinājumu “no heraldikas viedokļa”.
24 Tādējādi jautājums par Parīzes konvencijas 6.ter panta piemērojamību pakalpojumu zīmēm bija Apelāciju padomē izskatāmā strīda tiesību apstākļu daļa pat tad, ja prasītāja par šo jautājumu savu viedokli nebija paziņojusi un Apelāciju padome šajā aspektā nebija izteikusies (Pirmās instances tiesas 2005. gada 1. februāra spriedums lietā T‑57/03 SPAG/ITSB – Dann un Backer (“HOOLIGAN”), Krājums, II‑287. lpp., 21. punkts). Tādējādi Pirmās instances tiesā šo jautājumu drīkst izvirzīt pirmo reizi (iepriekš minētais spriedums lietā “HOOLIGAN”, 22. punkts).
25 Iepriekš 23. punktā minēto iemeslu dēļ šis jautājums ir arī Pirmās instances tiesā izskatāmā strīda tiesību apstākļu daļa. Ir jāatzīmē, ka, lai gan tiesai ir jāspriež tikai par lietas dalībnieku prasījumiem, atbilstoši kuriem tiek noteiktas strīda robežas, tai nav jāaprobežojas vienīgi ar šo lietas dalībnieku savu prasījumu atbalstam norādītajiem argumentiem, jo pretējā gadījumā atbilstošā situācijā tā būtu spiesta pamatot savu nolēmumu ar kļūdainiem juridiskiem apsvērumiem (Tiesas 2004. gada 27. septembra rīkojums lietā C‑470/02 P UER/M6 u.c., Krājumā nav publicēts, 69. punkts, un 2006. gada 13. jūnija rīkojums lietā C‑172/05 P Mancini/Komisija, Krājumā nav publicēts, kopsavilkums – I‑77. lpp.*, 41. punkts). Tas it īpaši ir piemērojams šajā lietā, jo prasītāja izteica šaubas par Parīzes konvencijas 6.ter panta piemērojamību pakalpojumu zīmēm. Kā ITSB pats ir pieļāvis tiesas sēdē, šis jautājums nepārsniedz debašu robežas un Pirmās instances tiesai tas ir jāizskata, jo tas vajadzīgs, lai atbildētu uz prasītājas izvirzīto pamatu.
26 No tā izriet, ka ir jāpārbauda, vai Parīzes konvencijas 6.ter pants ir piemērojams arī pakalpojumu zīmēm. Šajā sakarā ir jākonstatē, ka šīs tiesību normas formulējumā ir iekļautas tikai “[ražošanas vai tirdzniecības] zīmes”. No Parīzes konvencijas 1. panta 2. punkta, 6. panta 1. punkta un, visbeidzot, no 6.sexies panta skaidri izriet, ka konvencijā tiek izšķirtas, no vienas puses, “[ražošanas vai tirdzniecības] zīmes”, kas, kā ir secināms no tās 7. panta, tiek reģistrētas attiecībā uz precēm, un, no otras puses, “pakalpojumu zīmes”. Tā kā 6.ter pantā ir norādītas tikai [ražošanas vai tirdzniecības] zīmes, tas ir, preču zīmes, ir jāsecina, ka šajā tiesību normā paredzētais reģistrācijas un izmantošanas aizliegums uz pakalpojumu zīmēm neattiecas.
27 Tomēr ITSB norāda, ka preču zīmju, kuras kā elementu iekļauj valsts simbolu, reģistrāciju – arī attiecībā uz pakalpojumiem – Kopienu likumdevējs var aizliegt pat tad, ja saskaņā ar Parīzes konvencijas 6.ter pantu tam nav šāda pienākuma.
28 Ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta h) apakšpunktā ir paredzēta tikai vienkārša atsauce uz Parīzes konvencijas 6.ter pantu, precizējot, ka “nereģistrē preču zīmes, ko [..] jānoraida atbilstoši Parīzes Konvencijas 6.ter pantam”. Tā kā Parīzes konvencijas 6.ter pants uz pakalpojumu zīmēm neattiecas, tās nevar uzskatīt par zīmēm, kas saskaņā ar šo tiesību normu ir “jānoraida”, un tādējādi tās neietilpst Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta h) apakšpunktā paredzētā absolūtā atteikuma pamatojuma piemērošanas jomā. Vienīgais ITSB norādītais fakts, ka Regulas Nr. 40/94 7. pantā nav noteikta atšķirība starp preču un pakalpojumu zīmēm, nav pietiekams, lai novestu pie pretēja secinājuma, jo šī atšķirība ir ieviesta ar Parīzes konvencijas 6.ter pantu, uz kuru norāda Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta h) apakšpunkts.
29 Ja Kopienu likumdevējam būtu nodoms aizliegt – arī attiecībā uz pakalpojumiem – preču zīmju, kurās ir iekļauti “ģerboņi, karogi un citi valsts simboli”, reģistrāciju, tas nevis vienkārši norādītu uz Parīzes konvencijas 6.ter pantu, bet gan iekļautu pašā Regulas Nr. 40/94 7. panta tekstā aizliegumu kā Kopienas preču zīmi vai arī kā šādas preču zīmes elementu reģistrēt “ģerboņus, karogus un citus valsts simbolus, [..] kā arī jebkuru to atdarinājumu no heraldikas viedokļa”, neparedzot atšķirību starp preču zīmēm un pakalpojumu zīmēm, kura netieši, bet obligāti izriet jau no atsauces uz Parīzes konvencijas 6.ter pantu.
30 Iepriekš 10. punktā ITSB minētais spriedums lietā “ECA” iepriekš norādītos apsvērumus neietekmē, jo šajā spriedumā Pirmās instances tiesa nekādā ziņā nav izskatījusi jautājumu par Parīzes konvencijas 6.ter panta piemērojamību pakalpojumu zīmēm, kuru lietas dalībnieki šajā lietā turklāt nebija norādījuši.
31 Visbeidzot, ITSB arguments, ka Parīzes konvencijas 6.ter pants ir jāinterpretē paplašināti, ir jānoraida. Pirmkārt, vienīgajā ITSB norādītajā WIPO dokumentā, kas attiecas uz lietu (skat. iepriekš 19. punktu), ir paredzēts tikai, ka Parīzes konvencijas 6.ter pants “Parīzes konvencijas dalībvalstīm neuzliek pienākumu atteikt vai atzīt par spēkā neesošu reģistrāciju un aizliegt lietot valsts simbolus vai citus oficiālus apzīmējumus kā pakalpojumu zīmes vai šādu zīmju elementus. Tomēr dalībvalstīm ir tiesības to darīt [..]”. Tātad pretēji tam, ko norāda ITSB, šajā dokumentā nekādā ziņā netiek aizstāvēta paplašināta šīs tiesību normas interpretācija. Turklāt ir jāatzīmē, ka tieši tāpēc, lai aizsardzību, kas preču zīmēm piešķirta ar Parīzes konvenciju, paplašinātu attiecībā uz pakalpojumu zīmēm, 1994. gada 27. oktobra Ženēvā parakstītā Preču zīmju līguma 16. pantā tika iekļauts speciāls noteikums. Tomēr šo līgumu, ko Eiropas Kopiena parakstīja 1995. gada 30. jūnijā, tā nav ratificējusi.
32 Otrkārt un galvenokārt, var prezumēt, ka, pieņemot Regulu Nr. 40/94, kas ir noticis samērā nesen, Kopienu likumdevējs apzinājās pakalpojumu zīmju nozīmi mūsdienu uzņēmējdarbībā un tādējādi aizsardzību, kas valsts simboliem ir piešķirta ar Parīzes konvencijas 6.ter pantu, būtu varējis paplašināt arī attiecībā uz šo zīmju kategoriju. Tā kā veikt šādu attiecīgo tiesību normu piemērošanas jomas paplašināšanu likumdevējs nebija uzskatījis par lietderīgu, Kopienu tiesai nav jāaizstāj likumdevējs un minēto normu, kuru nozīme nekādā ziņā nav neskaidra, contra legem interpretācija nav jāpiemēro.
33 No visa iepriekš minētā izriet, ka, atsakot pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 40. klasē, ar apstrīdēto lēmumu tika pārkāpts Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta h) apakšpunkts un šis lēmums ir jāatceļ.
Par precēm, kas ietilpst 18. un 25. klasē
Lietas dalībnieku argumenti
34 Prasītāja vispirms atgādina Pirmās instances tiesas judikatūru attiecībā uz Parīzes konvencijas 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretāciju (iepriekš 10. punktā minētais spriedums lietā “ECA”, 39. punkts) un no tās secina, ka preču zīmes, kura, tāpat kā reģistrācijai pieteiktā preču zīme, neapdraud valsts tiesības kontrolēt tās suverenitātes simbolu izmantošanu un kura nevar maldināt sabiedrību par preču un pakalpojumu, attiecībā uz kuriem preču zīme tiks izmantota, izcelsmi, reģistrāciju uz šīs tiesību normas pamata nevarot atteikt.
35 Pirmkārt, prasītāja norāda, ka Apelāciju padomes vārdiskā elementa “rw” esamības reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē neievērošana tādēļ, ka tas neattiecoties uz lietu, esot nepamatota. Prasītāja uzskata, ka vienmēr esot jāņem vērā vidusmēra patērētāja uztvere un it īpaši visaptverošais iespaids, ko viņam rada preču zīme (skat. pēc analoģijas 2004. gada 16. septembra spriedumu lietā C‑404/02 Nichols, Krājums, I‑8499. lpp., 35. punkts; skat. arī iepriekš 10. punktā minēto spriedumu lietā “ECA”, 64. punkts). Turklāt vidusmēra patērētājs preču zīmi parasti uztverot kopumā (Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedums lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 23. punkts).
36 Šajā lietā vārdiskais elements “rw”, kas ir prasītājas pamata preču zīmes “RIVER WOODS” saīsinājums, ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi veidojot vienu veselumu. Vispārīgi esot jāņem vērā veids, kādā šo preču zīmi parastos tās izmantošanas apstākļos uztver vidusmēra patērētājs. Prasības pieteikumā prasītāja atveido attēlus, kas saskaņā ar tās viedokli sniedz priekšstatu par šādu uztveri. Reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, kāda tā tiek uztverta parastos tās izmantošanas apstākļos, visaptverošā iespaida ņemšana vērā izslēdzot jebkādu iespēju šajā lietā piemērot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta h) apakšpunktu.
37 Otrkārt, prasītāja norāda, ka apstrīdētā lēmuma 16. punktā Apelāciju padome tāpat esot kļūdaini uzskatījusi, ka attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē iekļauto kļavas lapu “konkrētajai sabiedrības daļai var rasties priekšstats, ka runa ir par Kanādas simbola heraldisku atdarinājumu”.
38 Prasītāja atgādina, ka ar Parīzes konvencijas 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunktu piešķirtā valsts simbolu aizsardzība attiecas uz līdzībām skaidri noteiktā jomā, tas ir, atdarinājumiem “no heraldikas viedokļa”. Šajā sakarā prasītāja atzīmē, ka, “salīdzinot ar to, ko preču zīmju tiesībās parasti uzskata par nepieņemamu, šis precizējums nepieļaujama atdarinājuma jomu sašaurina. Tā kā valsts simboli bieži iekļauj vispārējus simbolus, tādus kā lauva, ērglis vai saule, atdarinājumi ir aizliegti tikai tad, ja tie attiecas uz attiecīgas valsts apzīmējuma heraldiskām pazīmēm. Tādējādi simbolu kā tādu var turpināt brīvi izmantot un tas var tikt izmantots kā viens no [ražošanas vai tirdzniecības] zīmju sastāvdaļām” (1925. gada Hāgas pārskatīšanas konferences akti, 245. lpp.). Prasītāja atsaucas arī uz Lisabonas konferences, kas 1958. gadā tika organizēta, lai pārskatītu Parīzes konvenciju, debatēm par jautājumu, vai ar 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunktu piešķirtās aizsardzības ierobežojums ar atdarinājumiem “no heraldikas viedokļa” būtu atceļams (Lisabonas konferences akti, 129., 131., 139. un 140. lpp.).
39 Turklāt prasītāja norāda, ka, izņemot ārkārtas apstākļus, Parīzes konvencijas 6.ter pants neesot vērsts uz to, lai aizsargātu simbolu ārpus tā simbola funkcijas. Tāpat kā preču zīmes vai jebkāds cits atšķirtspējīgs apzīmējums, simbols varot attēlot vairāk vai mazāk parastu objektu. Prasītāja uzskata, ka šis apstāklis ietekmējot attiecīgajam simbolam ar Parīzes konvencijas 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunktu piešķirto aizsardzību. Simbolam, kas attēlo drīzāk parastu objektu un kurā ir iekļautas tikai dažas no heraldiskām pazīmēm, tādējādi esot piemērojama ierobežotāka aizsardzība.
40 Runājot par šo lietu, Kanādas valdība WIPO kā valsts simbolu paziņoja to pašu sarkanās krāsas kļavas lapu, kas ir Kanādas valsts karoga sastāvdaļa. Prasītāja uzskata, ka šīs lapas sarkanā krāsa esot elements, kuram ir galvenā nozīme, kā to atklājot, pirmkārt, šī simbola ieraksta WIPO datubāzē rubrikā “veids” izdarītā piezīme, atbilstoši kurai attiecīgais simbols ir “krāsains”, otrkārt, šajā datubāzē iekļautais šī paša simbola grafiskais attēls un, treškārt, apstāklis, ka izmantotā sarkanās krāsas nianse esot specifiska un neatbilstot krāsai, kas attiecībā uz kļavas lapu ir plaši izplatīta. Šis pēdējais elements Kanādas simbolu atšķirot no attēla, kas dabiski nāk prātā, domājot par kļavas lapu.
41 Prasītāja uzskata, ka esot pats par sevi saprotams, ka Parīzes konvencijas 6.ter pants nav vērsts uz to, lai ļautu Kanādai monopolizēt parastu kļavas lapas attēlu, it īpaši tāpēc, ka šis koks augot ne tikai Kanādā. Reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē esot iekļauts vienīgi parasts kļavas lapas attēls melnā krāsā. Turklāt, salīdzinot ar Kanādas simbolu no grafiskā viedokļa, reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē iekļautajai kļavas lapai ir atšķirīgs kāta platums. Visbeidzot, vidusmēra patērētāja uztverē, kas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi saskarsies parastos tās izmantošanas apstākļos, šajā preču zīmē iekļautā kļavas lapa ar atšķirtspējīgo un dominējošo elementu “rw” veidošot vienu veselumu un tai nebūšot heraldisku pazīmju.
42 Šādos apstākļos reģistrācijai pieteikto preču zīmi nevarot uzskatīt par Kanādas simbola atdarinājumu “no heraldikas viedokļa”. Šīs preču zīmes reģistrācija neapdraudot nedz Kanādas simbolu kā tādu, nedz arī minētā simbola izmantošanas kontroli, ko veic Kanādas valsts.
43 Treškārt, prasītāja apstrīd apstrīdētajā lēmumā izdarīto secinājumu (17. punkts), ka pieteiktās preču zīmes reģistrācija var maldināt sabiedrību attiecībā uz preču un pakalpojumu, ko ar šo preču zīmi apzīmē, izcelsmi.
44 Prasītāja norāda, ka, lai novērtētu maldināšanas iespēju attiecībā uz preču un pakalpojumu, ko apzīmē ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, izcelsmi, esot jāņem vērā, no vienas puses, vidusmēra patērētāja uztvere un, no otras puses, attiecīgās preces un pakalpojumi. Turklāt esot vajadzīgs, lai reģistrācijai pieteiktās preču zīmes iespējams radītā saikne starp precēm un pakalpojumiem, ko apzīmē ar šo preču zīmi, un kādu valsti būtu tādā mērā tieša un konkrēta, lai tā maldinātu vidusmēra patērētāju (skat. pēc analoģijas Pirmās instances tiesas 2005. gada 12. janvāra spriedumu lietā T‑334/03 Deutsche Post EURO EXPRESS/ITSB (“EUROPREMIUM”), Krājums, II‑65. lpp., 24., 25. un 41. punkts).
45 Šajā lietā reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ņemot to kopumā, vidusmēra patērētāju nevarot maldināt. Apstrīdētajā lēmumā izdarītā atsauce uz lielu preču un pakalpojumu daudzveidību, kurus var piedāvāt un kuru pārdošanu var veicināt Kanāda, kam ir viena no vislielākajām pasaules ekonomikām, nevarot pārliecināt, jo šādi apsvērumi esot piemērojami arī attiecībā uz daudzām citām valstīm. Pietiekami tiešas un konkrētas saiknes starp precēm un pakalpojumiem, ko apzīmē ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, un attiecīgo valsti, tas ir, Kanādu, esamība šajā lietā neesot pierādīta.
46 Tieši pretēji, saskaroties ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi saistībā ar tās apzīmētajām precēm vai pakalpojumiem, patērētājs tajā saskatīšot vārdisku elementu, kas veidojot vienu kopumu ar izdomātu dekoratīvo elementu, kuram ir ne vairāk kā ļoti vāja ģeogrāfiskā konotācija. Šī konotācija esot daudz mazāk redzama nekā citu preču zīmju, tādu kā, piemēram, preču zīme “Mont Blanc”, kas ir reģistrēta attiecībā uz pildspalvām vai krēmu, gadījumā. Šajā pēdējā gadījumā patērētājs neuztverot nekādu saikni starp attiecīgas pildspalvas vai krēma izcelsmi un Monblāna [Mont Blanc] reģionu. Vispārīgi apģērbu nozarē tāda paša veida apzīmējumu kā reģistrācijai pieteiktā preču zīme izmantošana esot bieži sastopama.
47 Ceturtkārt, prasītāja norāda, ka Apelāciju padomes atteikums veikt prasītājas preču zīmes “RIVER WOODS” reputācijas pārbaudi, kas pamatots ar to, ka šajā gadījumā tas neattiecoties uz lietu, un prasītājas atvasinātu preču zīmju, tādu kā reģistrācijai pieteiktā preču zīme, izmantošanas pārbaudi, esot kļūdains.
48 Runājot par faktiem, prasītāja norāda uz vairākiem prasības pieteikumam pievienotajiem dokumentus, kas atbilstoši tās viedoklim pierāda, ka šīs atvasinātās preču zīmes un it īpaši reģistrācijai pieteikto preču zīmi tā jau ir plaši izmantojusi un ka turklāt tās preču zīme “RIVER WOODS” ir viena no visvairāk pazīstamajām preču zīmēm Beļģijā.
49 Tiesību ziņā prasītāja precizē, ka tās Apelāciju padomē sniegtais arguments neattiecas uz atšķirtspējas iegūšanu izmantošanas rezultātā. Prasītāja pieļauj, ka, ņemot vērā Parīzes konvencijas 6.ter panta formulējumu, šāds apsvērums būtu nepiemērots.
50 Tomēr prasītāja uzskata, ka tās atvasināto preču zīmju intensīvas izmantošanas un tās preču zīmes “RIVER WOODS” reputācijas dēļ patērētājs, saskaroties ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, nekādā gadījumā nedomāšot, ka ar šo preču zīmi apzīmēto preču vai pakalpojumu izcelsme ir Kanāda vai ka šī valsts tos ir kādā veidā oficiāli atzinusi. Tādējādi minētā izmantošana un reputācija esot apstāklis, kas, vērtējot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta h) apakšpunktā paredzēto absolūto atteikuma pamatojumu un Parīzes konvencijas 6.ter pantu, attiecoties uz lietu, un tas jo vairāk ir tādēļ, ka neviena valsts un neviena starptautiska organizācija pret preču zīmes “RIVER WOODS” vai citu prasītājas atvasinātu preču zīmju izmantošanu neesot cēlusi iebildumus.
51 Kā pēdējo argumentu prasītāja norāda, ka Apelāciju padome neesot pietiekamā mērā ņēmusi vērā dažādas citas agrākas valsts un Kopienas preču zīmes, kurās ir iekļauts karogs vai valsts simbols un uz kurām prasītāja esot norādījusi ITSB. Protams, katra preču zīme esot jāvērtē, ņemot vērā tai piemītošas pazīmes, un nevis pamatojoties uz agrāku ITSB praksi vai Eiropas vai citās valstīs iepriekš veiktajām reģistrācijām. Tomēr šādi elementi varot būt norādes, kurām attiecībā uz apzīmējuma kā Kopienu preču zīmes reģistrāciju ir nozīme.
52 Tas jo vairāk esot piemērojams tad, ja citas norādītās reģistrācijas atklāj starptautisku nolīgumu, tādu kā Parīzes konvencija, tiesību normu piemērošanu vai praksi attiecīga simbola izcelsmes valstī. Šī valsts varot vislabāk novērtēt sava simbola aizsardzības jomu un turklāt tieši tā sniedzot Parīzes konvencijas 6.ter pantā minēto paziņojumu par simbolu. Tādēļ valsts simbolam piešķirtās aizsardzības koncepciju, kas paredz vairāk prasību nekā tas ir šīs valsts iekšienē, esot grūti attaisnot. Tā kā šajā lietā ITSB zināmā veidā pārstāvot Kanādu, tam esot pienākums ņemt vērā Kanādas praksi attiecīgā simbola aizsardzības jomā.
53 Šajā sakarā prasītāja norāda, ka tā lūdza kā Kanādas preču zīmi reģistrēt preču zīmi, kas ir identiska reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei. Pret šo preču zīmi neesot bijis iebildumu absolūta atteikuma pamatojuma dēļ, bet vēlāk tā esot tikusi atcelta, pamatojoties uz citiem iemesliem. Lai apstiprinātu attiecīgās preču zīmes reģistrāciju, Kanādas Preču zīmju birojs vienīgi esot lūdzis prasītājai pieņemt šādu atteikumu (disclaimer text): “Ekskluzīvās izmantošanas tiesības ir atteiktas attiecībā uz kļavas lapas ar vienpadsmit smailēm attēla izmantošanu ārpus preču zīmes.” Šī Kanādas Preču zīmju biroja nostāja vienkārši atspoguļojot principu, ka ir jāņem vērā preču zīmes “visaptverošais iespaids” un “uztvere kopumā”.
54 Turklāt Kanādas Preču zīmju birojā prasītāja esot reģistrējusi divas citas preču zīmes, abās no kurām ir iekļauta kļavas lapa, kuru pirmajā gadījumā aptver ASV karoga iedvesmots motīvs un kura otrajā gadījumā iekļauj vārdu grupu “rw”. Pirms šīm reģistrācijām esot ticis paziņots atteikums, kura formulējums esot izteikts iepriekšējā punktā minētajam atteikumam līdzīgā redakcijā. Gan šīs divas pēdējās preču zīmes, gan arī preču zīme, kas ir identiska reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei, tāpat esot tikušas reģistrētas ASV.
55 Tomēr pieteiktās preču zīmes reģistrāciju ITSB neesot pakļāvis nosacījumam, ka prasītāja pieņem līdzīgu atteikumu, lai gan attiecībā uz preču zīmēm, kurās ir iekļauti elementi, kas atdarina valsts simbolus, un kuras var radīt šaubas attiecībā uz to aizsardzības apjomu, tam šāda iespēja būtu jāparedz.
56 Turklāt prasītāja norāda, ka ITSB pats esot reģistrējis citas prasītājas preču zīmes, kuras, vadoties pēc apstrīdētā lēmuma, būtu bijis jānoraida. Šajā sakarā prasītāja prasības pieteikumā attēlo trīs tās īpašumā esošās Kopienas preču zīmes. Pirmajā, kas ir reģistrēta ar numuru 2793479, ir iekļauta kļavas lapa, kuras iekšpusē ir burtu grupa “rw”. Otrajā, kas ir reģistrēta ar numuru 2788115, ir iekļauta it īpaši kļavas lapa, ko sedz motīvs, kurā ir pārņemts ASV karoga attēls. Trešajā cita starpā ir iekļauts karogs, kas ir līdzīgs ASV karogam. Prasītāja turklāt norāda, ka gan reģistrācijai pieteikto preču zīmi, gan arī trīs minētās preču zīmes jau esot apstiprinājis Beniluksa valstu Intelektuālā īpašuma birojs un citi preču zīmju valsts biroji.
57 Visbeidzot prasītāja atzīmē, ka ITSB lēmums atteikt pieteiktās preču zīmes reģistrāciju neatbilstot tā praksei preču zīmju, kurās ir iekļauts kļavas lapas attēls vai kāds cits valsts simbols, jomā. Prasītāja prasības pieteikumā attēlo 29 apzīmējumus, kuros ir iekļauta kļavas lapa vai karogi un citi valsts simboli, un sniedz pierādījumu, ka visi šie apzīmējumi ir reģistrēti kā Kopienas preču zīmes.
58 ITSB prasītājas argumentus apstrīd.
Pirmās instances tiesas vērtējums
59 Parīzes konvencijas 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunkta mērķis ir izslēgt [ražošanas vai tirdzniecības] zīmju, kuras ir identiskas valsts simboliem vai kurām ar šiem simboliem ir zināmas līdzības, reģistrāciju un izmantošanu (iepriekš 10. punktā minētais spriedums lietā “ECA”, 39. punkts). Valsts simboli tiek aizsargāti ne tikai pret tādu preču zīmju, kuras šiem simboliem ir identiskas vai tos iekļauj, reģistrāciju un izmantošanu, bet arī pret jebkāda simbolu atdarinājuma “no heraldikas viedokļa” ievietošanu šajās preču zīmēs (iepriekš 10. punktā minētais spriedums lietā “ECA”, 40. punkts).
60 Tādējādi šajā lietā pretēji tam, ko norāda prasītāja, tas vien, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ir iekļauts arī vārdiskais elements “rw”, pats par sevi minētā panta piemērošanu neizslēdz (šajā sakarā skat. iepriekš 10. punktā minēto spriedumu lietā “ECA”, 41. punkts).
61 Šajā kontekstā prasītāja kļūdaini atsaucas uz iepriekš 35. punktā minēto spriedumu lietā Nichols (35. punkts). Vispirms ir jākonstatē, ka šī sprieduma 35. punkts, uz ko atsaucas prasītāja, nekādā ziņā neattiecas uz lietu. Katrā ziņā ir jāatgādina, ka šis spriedums attiecas uz Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta interpretāciju. Runa ir par tiesību normu, kuras formulējums ir analoģisks Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta formulējumam, kas paredz, ka nereģistrē kā Kopienas preču zīmi, no vienas puses, apzīmējumus, kas neatbilst šīs pašas regulas 4. panta prasībām, tas ir, tos, kas nevar būt Kopienas preču zīmes, un, no otras puses, preču zīmes, kam nav atšķirtspējas.
62 Neatkarīgi no prasītājas veiktās kļūdainās atsauces no pastāvīgās judikatūras skaidri izriet, ka attiecībā uz kombinētu preču zīmi iespējamo atšķirtspēju daļēji var izvērtēt katram no tās vārdiem vai elementiem atsevišķi, bet katrā ziņā šai izvērtēšanai ir jābalstās uz šīs preču zīmes radīto kopējo iespaidu attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu, nevis uz prezumpciju, ka elementiem, kuriem individuāli nav atšķirtspējas, tāda nevar būt, tos kombinējot. Tikai tas apstāklis vien, ka katram no šiem elementiem atsevišķi nav atšķirtspējas, neizslēdz, ka šo elementu veidotajai kombinācijai var būt atšķirtspēja (skat. Tiesas 2005. gada 15. septembra spriedumu lietā C‑37/03 P BioID/ITSB, Krājums, I‑7975. lpp., 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
63 Tādējādi no šīs judikatūras izriet, ka tas vien, ka kādam kombinētas preču zīmes elementam nav atšķirtspējas, attiecīgās preču zīmes kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju neizslēdz, ja šāda atšķirtspēja tai ir, skatot to kopumā.
64 Turpretim saistībā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta h) apakšpunktā, kurā ir izdarīta atsauce uz Parīzes konvencijas 6.ter pantu, minēto absolūto atteikuma pamatojumu situācija ir atšķirīga. Ar šo pēdējo tiesību normu ir aizliegta ne tikai preču zīmju, ko veido vienīgi valsts simbols vai tā atdarinājums “no heraldikas viedokļa”, reģistrācija, bet arī valsts simbola vai tā atdarinājuma “no heraldikas viedokļa” reģistrācija vai izmantošana par vienu no kombinētas preču zīmes elementiem.
65 Tātad, lai kombinētu preču zīmi novērtētu šīs tiesību normas kontekstā, ir jāņem vērā katrs no minētās preču zīmes elementiem un, lai attiecīgās preču zīmes reģistrācija būtu izslēdzama, pietiek ar to, ja viens no tiem ir valsts simbols vai tā atdarinājums “no heraldikas viedokļa”, neatkarīgi no preču zīmes radītā kopējā iespaida.
66 Prasītājas veiktā atsauce uz iepriekš 10. punktā minēto spriedumu lietā “ECA” (64. punkts) tāpat ir kļūdaina. Pirmkārt, šī sprieduma 64. punktā Pirmās instances tiesa tikai pārņēma šajā lietā apstrīdētā Apelāciju padomes lēmuma formulējumus. Otrkārt, šis punkts atrodas sprieduma daļā, kur ir runa par ar Parīzes konvencijas 6.ter panta 1. punkta c) apakšpunktu ieviesto izņēmumu, un šis punkts it īpaši attiecas uz konkrētās sabiedrības daļas uztveri attiecībā uz saiknes starp reģistrācijai pieteiktās preču zīmes īpašnieku un starptautisko organizāciju, kuras simbols šajā preču zīmē ir iekļauts, esamību. Tādējādi šo iepriekš 10. punktā minētā sprieduma lietā “ECA” punktu nevar interpretēt par labu tam, lai kā Kopienas preču zīmi reģistrētu preču zīmi, kurā bez valsts vai starptautiskas organizācijas simbola ir iekļauti arī citi simboli. Šī tēze iepriekš 10. punktā minētajā spriedumā lietā “ECA” tika tieši noraidīta (skat. iepriekš 59. punktu).
67 Tādējādi šajā lietā ir jāpārbauda, vai reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē iekļautā kļavas lapa tiks uztverta kā Kanādas valsts simbols vai tā atdarinājums “no heraldikas viedokļa”. Prasītāja uzskata, ka tas tā nav, un norāda, pirmkārt, uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes kļavas lapas un tās, kas veido Kanādas valsts simbolu, krāsas atšķirību un, otrkārt, šo divu lapu grafiskajām atšķirībām kāta līmenī.
68 Attiecībā uz krāsas atšķirību, – ņemot vērā, ka reģistrācijas pieteikumā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes krāsa nav norādīta, – to var attēlot ar jebkādu krāsu kombināciju un, tātad, arī ar kļavas lapu sarkanajā krāsā. Tādējādi tam, ka Kanādas simbola kļavas lapa ir sarkanā krāsā, šajā lietā nav nozīmes (šajā sakarā skat. iepriekš 10. punktā minēto spriedumu lietā “ECA”, 45. punkts). Turklāt ir jāatzīmē, ka Kanādas simbols, tāpat kā reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē iekļautā kļavas lapa, attēlos var parādīties melnbaltā veidā (šajā sakarā skat. iepriekš 10. punktā minēto spriedumu lietā “ECA”, 46. punkts).
69 No tā izriet, ka prasītājas arguments par krāsas atšķirību starp abām kļavas lapām apstrīdētā lēmuma 15. punktā ir noraidīts pamatoti.
70 Saistībā ar abu lapu grafiskām atšķirībām kāta līmenī, lai noteiktu, vai preču zīme ir vai nav pretrunā Parīzes konvencijas 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, starp šo preču zīmi un attiecīgo valsts simbolu ir jāveic salīdzinājums “no heraldikas viedokļa”.
71 Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka karogi un citi heraldiskie elementi tiek attēloti, balstoties uz salīdzinoši vienkāršu aprakstu, kurā ir iekļautas norādes attiecībā uz sakārtojumu un pamatkrāsu, kā arī simbolu veidojošo dažādo elementu uzskaitījumu (tādu kā lauva, ērglis, puķe utt.), norādot to krāsas un izvietojumu simbolā. Šajā heraldiskajā aprakstā turpretim netiek iekļautas detalizētas norādes attiecībā uz simbola attēlu un īpašiem to veidojošiem elementiem, no kā izriet, ka, pamatojoties uz vienu un to pašu heraldisko aprakstu, ir iespējamas vairākas mākslinieciskas interpretācijas. Lai gan katra no šīm interpretācijām, salīdzinot ar citām, detaļās var būt atšķirīga, tās visas tik un tā ir attiecīgā simbola atdarinājumi “no heraldikas viedokļa”.
72 Tādējādi, veicot salīdzinājumu “no heraldikas viedokļa” Parīzes konvencijas 6.ter panta izpratnē, ir jāatsaucas uz attiecīgā simbola heraldisku aprakstu un nevis uz šī simbola iespējamu ģeometrisku aprakstu, kas jau pēc savas dabas būtu daudz detalizētāks (iepriekš 10. punktā minētais spriedums lietā “ECA”, 44. punkts).
73 Šajā lietā Kanāda WIPO Starptautiskajam birojam paziņoja tās valsts simbolu veidojošo kļavas lapas attēlu (skat. iepriekš 7. punktu), nepievienojot nekādu aprakstu. Ir acīmredzami, ka šī simbola heraldiskais apraksts iekļautu vienīgi norādi, ka runa ir par kļavas lapu sarkanajā krāsā, nesniedzot īpašus tās attēla precizējumus, jo heraldiskā aprakstā šādi precizējumi nav vajadzīgi vai parasti sastopami.
74 Salīdzinot kļavas lapu kā Kanādas valsts paziņoto simbolu un reģistrācijai pieteikto preču zīmi, protams, atklājas dažas attēlu atšķirības abu kļavas lapu kātu līmenī, jo Kanādas simbolā iekļautās kļavas lapas gadījumā divi lapas centrālās daļas abās pusēs esošie izgriezumi ir dziļāki. Tomēr tādas detaļas kā precīzs šo izgriezumu dziļums nekad netiktu iekļautas attiecīgā simbola heraldiskajā aprakstā; attiecīgajā gadījumā tās gan būtu iekļautas ģeometriskajā aprakstā, kas ir daudz detalizētāks, bet tomēr, veicot salīdzinājumu “no heraldikas viedokļa”, tam nav nozīmes.
75 No minētā izriet, ka apstrīdētā lēmuma 16. punktā Apelāciju padome pamatoti secināja, ka, neraugoties uz abu lapu “nelielajām atšķirībām kāta platumā”, “konkrētā sabiedrības daļa Kopienā [reģistrācijai pieteikto preču zīmi] pamatā uztvers kā Kanādas simbola atdarinājumu”. Lai gan šī sabiedrība apstrīdētajā lēmumā nav definēta, runa var būt tikai par plašu sabiedrību, kurai ir domātas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās plašā patēriņa preces. Šī sabiedrība, ko veido vidusmēra patērētāji, kuri atbilstoši judikatūrai (Pirmās instances tiesas 2005. gada 15. septembra spriedums lietā T‑320/03 Citicorp/ITSB (“LIVE RICHLY”), Krājums, II‑3411. lpp., 69. punkts) ir uzskatami par samērā informētiem, uzmanīgiem un apdomīgiem, nepievērš īpašu uzmanību simbolu un preču zīmju detaļām, tādām kā abu attiecīgo kļavas lapu kāta platuma atšķirības šajā lietā.
76 Prasītāja apstrīd arī apstrīdētā lēmuma 17. punktā izdarīto secinājumu, atbilstoši kuram “pieteiktās preču zīmes reģistrācija varētu maldināt sabiedrību attiecībā uz preču un pakalpojumu, ko ar šo preču zīmi apzīmēs, izcelsmi”.
77 Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka Parīzes konvencijas 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošana nav pakļauta nosacījumam, ka jāpastāv sabiedrības maldināšanas iespējai attiecībā uz ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmēto preču izcelsmi vai attiecībā uz saikni starp šīs preču zīmes īpašnieku un valsti, kuras simbols minētajā preču zīmē ir iekļauts.
78 6.ter panta 1. punkta c) apakšpunkta otrais teikums, kurā ir atsauce uz šādu saikni, attiecas tikai uz starptautisku starpvaldību organizāciju simboliem un citiem apzīmējumiem, kas ir norādīti tā paša punkta b) apakšpunktā, un nevis uz simboliem un citiem valsts apzīmējumiem, kas ir norādīti tā paša punkta a) apakšpunktā. “Minētie noteikumi”, par ko ir runa Parīzes konvencijas 6.ter panta 1. punkta c) apakšpunkta otrajā teikumā, acīmredzot ir noteikumi, kas ir minēti šī paša 1. punkta c) apakšpunkta pirmajā teikumā, tas ir, “b) apakšpunkta noteikumi”, kuri attiecas uz starptautisku organizāciju simboliem. Šo interpretāciju apstiprina tā paša 1. punkta c) apakšpunkta otrajā teikumā divas reizes veiktā atsauce uz attiecīgajām “organizācijām”.
79 Kas attiecas uz 6.ter panta 1. punkta c) apakšpunkta otrajā teikumā veikto atsauci uz “a) apakšpunktā minēto [..] reģistrāciju”, tās mērķis ir vienīgi precizēt, ka 1. punkta c) apakšpunkts attiecas tikai uz b) apakšpunktā minēto organizāciju simbolu, “kā arī jebkuru to atdarinājumu no heraldikas viedokļa” reģistrāciju vai izmantošanu “kā [ražošanas vai tirdzniecības] preču zīmes vai kā preču zīmju elementus”. Šo vienīgo atsauci turpretim nevar interpretēt tā, lai c) apakšpunktā paredzētās atkāpes piemērošanas jomu paplašinātu arī attiecībā uz valsts simboliem, jo šāda paplašināšana būtu pretrunā skaidrai šīs pēdējās normas formulējuma pārējai daļai.
80 No visa iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētā lēmuma 17. un 18. punkts, kas attiecas uz konkrētās sabiedrības daļas iespēju izveidot saikni starp prasītāju un Kanādu, šī lēmuma rezolutīvo daļu neietekmē, jo šī rezolutīvā daļa ir tiesiski pietiekamā veidā pamatota ar apstrīdētā lēmuma 14.–16. punktā minētajiem apsvērumiem, atbilstoši kuriem reģistrācijai pieteiktā preču zīme iekļauj Kanādas valsts simbola atdarinājumu “no heraldikas viedokļa”. Tādējādi prasītājas arguments par apstrīdētā lēmuma 17. punktā norādītā Apelāciju padomes secinājuma kļūdaino raksturu ir jānoraida kā neefektīvs.
81 Tas pats attiecas uz argumentu par prasītājas preču zīmes “RIVER WOODS” iespējamās reputācijas neņemšanu vērā. No paskaidrojumiem, ko prasītāja šajā sakarā sniedza Pirmās instances tiesā (skat. iepriekš 50. pantu), izriet, ka prasītāja šo iespējamo reputāciju norāda, lai iebilstu pret tēzi, ka konkrētā sabiedrības daļa, saskaroties ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, izveidos saikni starp prasītāju un Kanādu. Kā jau tika norādīts, šādas saiknes esamībai, ja pieņem, ka tā eksistē, šajā lietā nav nozīmes.
82 Visbeidzot, prasītājas argumenti attiecībā uz citu valsts vai Kopienas preču zīmju, kas ir identiskas vai salīdzināmas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi vai, vispārīgāk, iekļauj karoga vai citu valsts simbolu attēlus, iespējamo reģistrāciju, tāpat neattiecas uz lietu.
83 Attiecībā uz paša ITSB praksi ir jāatzīmē, ka lēmumi saistībā ar apzīmējuma reģistrāciju kā Kopienas preču zīmi, kas Apelāciju padomēm ir jāpieņem, pamatojoties uz Regulu Nr. 40/94, izriet no saistošās kompetences un nevis no rīcības brīvības īstenošanas. Tādēļ tas, vai apzīmējumu var reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, ir jānovērtē, pamatojoties uz šo regulu, kā to interpretē Kopienas tiesa, nevis uz Apelāciju padomju iepriekšējās prakses pamata (skat. iepriekš 10. punktā minēto spriedumu lietā “ECA”, 71. punkts un tajā minētā judikatūra).
84 Attiecībā uz agrākām valsts reģistrācijām ir jāatgādina, ka Kopienas preču zīmju režīms ir autonoma sistēma, ko veido normu kopums un kurai ir īpaši mērķi; tās piemērošana ir neatkarīga no visām valstu sistēmām. Līdz ar to apzīmējuma spēja tikt reģistrētam kā Kopienas preču zīmei ir jāvērtē vienīgi pamatojoties uz atbilstošo Kopienas tiesisko regulējumu. Tādējādi dalībvalsts vai trešās valsts līmenī pieņemts lēmums, ar ko pieļauj šī paša apzīmējuma spēju tikt reģistrētam kā valsts preču zīmei, ITSB un attiecīgajā gadījumā Kopienas tiesu nesaista. Dalībvalstīs jau veiktas reģistrācijas veido tikai elementus, kas nav noteicoši un kurus var ņemt vērā vienīgi, lai reģistrētu Kopienas preču zīmi. Tie paši apsvērumi jo vairāk ir piemērojami citu preču zīmju reģistrācijai nekā to, kas ir pieteiktas šajā lietā (skat. iepriekš 10. punktā minēto spriedumu lietā “ECA”, 70. punkts un tajā minētā judikatūra).
85 Attiecībā it īpaši uz iespējams mazāk ierobežojošo Kanādas preču zīmju biroja praksi ir jākonstatē, ka prasītāja nav nedz pierādījusi, nedz arī nepārprotami apstiprinājusi, ka tai būtu kompetentu Kanādas iestāžu atļauja, ar ko tai ļautu reģistrēt pieteikto preču zīmi. Apgalvojamais apstāklis, ka prasītāja Kanādā iesniedza reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei identiskas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kas vēlāk tika atsaukts sakarā ar iemesliem, kuri nav saistīti ar Parīzes konvencijas 6.ter pantu, šādas atļaujas esamību nekādi nepierāda. Tā kā reģistrācijai pieteiktā preču zīme Kanādā galīgā veidā nav reģistrēta, nekādā ziņā nav droši, ka vēlākā reģistrācijas procesa stadijā Kanādas iestādes nebūtu cēlušas iebildumu tādēļ, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ir iekļauta tāda pati kļavas lapa kā tā, kas veido Kanādas valsts simbolu.
86 No visa iepriekš minētā izriet, ka pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. un 25. klasē, Apelāciju padome noraidīja, nepārkāpjot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta h) apakšpunktu un Parīzes konvencijas 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunktu. Tādējādi tiktāl, ciktāl ar šo prasību tiek apstrīdēts pieteiktās preču zīmes reģistrācijas atteikums attiecībā uz šajās divās klasēs ietilpstošajām precēm, prasība ir jānoraida kā nepamatota.
Par tiesāšanās izdevumiem
87 Atbilstoši Pirmās instances tiesas reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Saskaņā ar 87. panta 3. punktu, ja abiem lietas dalībniekiem spiedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs vai ja pastāv izņēmuma apstākļi, Pirmās instances tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.
88 Šajā lietā gan prasītājai, gan arī ITSB spriedums ir daļēji nelabvēlīgs. Šajos apstākļos ir pamats lemt, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA(piektā palāta)
nospriež:
1) Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 4. maija lēmums lietā R 1463/2005‑1 ir atcelts tiktāl, ciktāl tas attiecas uz pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz pakalpojumiem, kuri ietilpst 40. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un kuri atbilst šādam aprakstam: “šūšanas pakalpojumi, taksidermija; grāmatu iesiešana; ar ādu, kažokādu, un audumu saistītie darbi, apstrāde, un beigu apstrāde; fotofilmiņu attīstīšana un fotogrāfiju tiražēšana; kokapstrāde; sulu spiešana no augļiem; malšana; metāla virsmu apstrāde, rūdīšana un beigu apstrāde”;
2) prasību pārējā daļā noraidīt;
3) katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2008. gada 28. februārī.