Lieta T‑549/08

Luksemburgas Lielhercogiste

pret

Eiropas Komisiju

ESF – Finanšu atbalsta apturēšana – Cīņa pret diskrimināciju un nevienlīdzību saistībā ar darba tirgu – Vadības vai kontroles sistēmu būtiski trūkumi, kas var izraisīt sistemātiskus pārkāpumus – Regulas (EK) Nr. 1260/1999 39. panta 2. punkta c) apakšpunkts – Tiesiskā paļāvība

Sprieduma kopsavilkums

1.      Ekonomiskā un sociālā kohēzija – Strukturālā palīdzība – Kopienas finansējums – Dalībvalstu pienākums ieviest vadības un kontroles sistēmas

(Padomes Regulas Nr. 1260/1999 38. panta 1. punkts un 39. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 3. punkts; Komisijas Regulas Nr. 438/2001 3. panta a) punkts, 7. pants un 9. panta 4. punkts)

2.      Ekonomiskā un sociālā kohēzija – Strukturālā palīdzība – Kopienas finansējums – Lēmums par sākotnēji piešķirtā atbalsta apturēšanu

(Padomes Regula Nr. 1260/1999)

1.      Tiesību norma, saskaņā ar kuru tikai izdevumi, kas radušies valsts iestādēm saskaņā ar Kopienu tiesību normām, ir sedzami no budžeta līdzekļiem, ir piemērojama arī finanšu atbalsta piešķiršanai no Eiropas Sociālā fonda (ESF).

Tādējādi saskaņā ar prasību par labu finanšu pārvaldību, kas ir pamatā struktūrfondu līdzekļu izlietojumam, un ņemot vērā valsts iestāžu saistības šī izlietojuma nodrošināšanā, dalībvalstu pienākums ieviest vadības un kontroles sistēmas, kurš paredzēts Regulas Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem, 38. panta 1. punktā un kura īstenošanas kārtība ir precizēta Regulas Nr. 438/2001 2.–8. pantā, ir būtisks. Saskaņā ar minētās Regulas Nr. 1260/1999 39. panta 2. punkta c) apakšpunktu Komisija aptur starpposma maksājumus, ja, veicot vajadzīgās pārbaudes, tā secina, ka vadības vai kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi, kas var izraisīt sistemātiskus pārkāpumus.

Šajā sakarā, tā kā vadošajai iestādei un maksātājai iestādei saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas piemērojams ESF finansētajai palīdzībai, ir jāveic atšķirīgas pārbaudes dažādās stadijās, šīm iestādēm uzticēto funkciju vienlaicīga veikšana rada būtisku koordinācijas risku vai pat minēto pārbaužu saplūšanas risku un tādējādi var radīt šaubas par minēto pārbaužu ticamību. Kaut arī Regulas Nr. 438/2001 9. panta 4. punkts pieļauj, ka vadošā iestāde un maksātāja iestāde pieder vienai un tai pašai struktūrai, ir nepieciešams arī attiecīgās organizācijas funkciju skaidrs sadalījums un pienācīga nošķiršana, kā tas ir paredzēts minētās regulas 3. panta a) punktā.

Turklāt gan vadošās iestādes veikto pirmā līmeņa pārbaužu stadijā, gan maksātājas iestādes veiktās sertificēšanas stadijā, kas veido labas finanšu pārvaldības garantijas, valsts iestādēm ex ante un pilnībā ir jāpārliecinās gan par plānoto izdevumu esamību, gan par to atbilstību. Nepietiek, ka valsts iestādes veic pārbaudes ex post, kam attiecīgā gadījumā seko finanšu korekcijas.

Runājot par Regulas Nr. 438/2001 7. pantā paredzēto revīzijas liecību uzraudzību, vienkārša norāde uz kandidātu pieteikuma veidlapām, kas attiecas uz palīdzību ESF finansētas programmas ietvaros, pati par sevi nevar sniegt visas precīzās norādes, kas paredzētas minētās regulas 7. panta 2. un 3. punktā.

Līdz ar to Komisija pamatoti var secināt, ka vadības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi, kas varētu izraisīt sistemātiskus pārkāpumus, un tādējādi var apturēt starpposma maksājumus attiecībā uz konkrēto palīdzību, ja ESF finansētas programmas ietvaros tā konstatē vadības un maksājumu funkciju kopīgu īstenošanu, pirmā līmeņa pārbaužu neveikšanu vai trūkumus tajās, kā arī – attiecībā uz revīzijas liecību uzraudzību – to, ka pārvaldībai atbilstošā līmenī nav izdarītas un saglabātas visas precīzās norādes, kas ir paredzētas Regulas Nr. 438/2001 7. panta 2. un 3. punktā.

(sal. ar 45.–47., 52., 54. un 57.–61. punktu)

2.      Uz tiesiskās paļāvības aizsardzības pārkāpumu nevar atsaukties persona, kas ir izdarījusi acīmredzamu spēkā esošā tiesiskā regulējuma pārkāpumu.

Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips neliedz apturēt Kopienas finanšu atbalstu, ja minētā atbalsta piešķiršanai paredzētie nosacījumi acīmredzami nav ievēroti. Ja vadības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi, kas varētu izraisīt sistemātiskus pārkāpumus, minētie pārkāpumi tāpat kā acīmredzama Kopienu tiesiskā regulējuma, pamatojoties uz kuru ir pieņemts lēmums par Kopienas atbalsta piešķiršanu, vai lēmumā par atbalsta piešķiršanu ietverto noteikumu neievērošana ir jākvalificē kā acīmredzami spēkā esošā tiesiskā regulējuma pārkāpumi.

Iespējama tādu pārkāpumu esamība, kas nav izmeklēti vai atklāti iepriekš, nekādā ziņā nevar pamatot tiesisko paļāvību. Tāpat arī nekas neliedz Komisijai pēc tam, kad tā īpašas kontroles rezultātā atklājusi pienākumu neizpildi, piemērot atbilstošas finansiālas sankcijas. Valsts iestādes, kas galvenokārt ir atbildīgas par palīdzības finanšu kontroli, nevar atbrīvoties no savas atbildības, atsaucoties uz to, ka Komisija iepriekšējās kontroles laikā nav konstatējusi nevienu pārkāpumu. Katrā ziņā revīzijas ziņojumi, ko Komisijas dienesti sagatavojuši no struktūrfondiem finansēto darbību īstenošanas ietvaros, principā nevar pamatot tiesisko paļāvību uz to, ka vadības un kontroles sistēmas, kas dalībvalstīm jāievieš, ir atbilstīgas. Šādi ziņojumi parasti tiek sagatavoti pētījuma rezultātā, pamatojoties uz reprezentatīviem, neizsmeļošiem elementiem, kas attiecas uz palīdzību, un tajos tikai ir konstatēta situācija, kura novērota dienā, kad revīzija tikusi veikta. Turklāt šie ziņojumi atspoguļo tikai to speciālistu profesionālo viedokli, kas atbildīgi par pārbaužu veikšanu uz vietas, nevis Komisijas viedokli, kas tiek pausts tikai vēlāk, pēc procedūras, kura balstīta uz pušu sacīkstes principu un kurā aktīvi iesaistījusies attiecīgā dalībvalsts.

(sal. ar 73.–77. un 79. punktu)