Lieta T‑256/11
Ahmed Abdelaziz Ezz u.c.
pret
Eiropas Savienības Padomi
Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Ēģiptē – Līdzekļu iesaldēšana – Juridiskais pamats – Pienākums norādīt pamatojumu – Kļūda faktos – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Īpašumtiesības – Uzņēmējdarbības brīvība
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2014. gada 27. februāra spriedums
1. Iestāžu akti – Juridiskā pamata izvēle – Lēmums par ierobežojošu pasākumu pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Ēģiptē noteikšanu – Personu, kas ir iesaistītas valsts līdzekļu nelikumīgā piesavināšanās, un ar tām saistītu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – LES 29. pants – Pieļaujamība
(LES 21. panta 2. punkta b) un d) apakšpunkts, 24. panta 1. punkts, 28. un 29. pants; Padomes Lēmuma 2011/172/KĀDP 1. panta 1. punkts)
2. Iestāžu akti – Juridiskā pamata izvēle – Regula par ierobežojošu pasākumu pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Ēģiptē piemērošanu – Personu, kas ir iesaistītas valsts līdzekļu nelikumīgā piesavināšanās, un ar tām saistītu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – LESD 215. panta 2. punkts un Lēmums 2011/172 – Pieļaujamība
(EKL 60., 301. un 308. pants; LESD 215. panta 2. punkts; Padomes Lēmums 2011/172/KĀDP. Padomes Regulas Nr. 270/2011 2. panta 1. punkts)
3. Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Teksti dažādās valodās – Vienveidīga interpretācija – Dažādu valodu versiju ņemšana vērā – Interpretācija atkarībā no konteksta un mērķa
(Padomes Lēmuma 2011/172/KĀDP 1. panta 1. punkts)
4. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Ēģiptē – Personu, kas ir iesaistītas Ēģiptes valsts līdzekļu nelikumīgā piesavināšanās, un ar tām saistītu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Lēmuma 2011/172 1. panta dažādu valodu redakciju atšķirības – Plaša interpretācija, ar ko netiek pārkāpts noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības princips un nevainīguma prezumpcijas princips
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 1. punkts un 49. panta 1. punkta pirmais teikums; Padomes Lēmuma 2011/172 1. panta 1. punkts)
5. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Ēģiptē – Personu, kas ir iesaistītas Ēģiptes valsts līdzekļu nelikumīgā piesavināšanās, un ar tām saistītu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Lēmumam 2011/172 pievienotā saraksta dažādu valodu redakciju atšķirības – Īstenošanas akta plaša interpretācija atbilstoši pamataktam
(Padomes Lēmuma 2011/172 1. panta 1. punkts un pielikums)
6. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Personu, kas ir iesaistītas Ēģiptes valsts līdzekļu nelikumīgā piesavināšanās, un ar tām saistītu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Lēmums, kas iekļaujas attiecīgajai personai zināmā kontekstā, ļaujot tai saprast attiecībā uz to veiktā pasākuma apjomu – Īsa pamatojuma pieļaujamība – Robežas – Pamatojums, ko nevar veidot vispārīgs un uz stereotipiem balstīts formulējums
(LESD 296. panta otrā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkts; Padomes Lēmums 2011/172/KĀDP; Padomes Regula Nr. 270/2011)
7. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Personu, kas ir iesaistītas Ēģiptes valsts līdzekļu nelikumīgā piesavināšanās, un ar tām saistītu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Tiesības piekļūt dokumentiem – Tiesības, kas ir pakļautas nosacījumam par atbilstoša lūguma izteikšanu Padomei
(Padomes Lēmums 2011/172/KĀDP; Padomes Regula Nr. 270/2011)
8. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Personu, kas ir iesaistītas Ēģiptes valsts līdzekļu nelikumīgā piesavināšanās, un ar tām saistītu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Tiesības tikt uzklausītam pirms šādu pasākumu noteikšanas – Neesamība – Pienākums norādīt pieņemtos lēmumus pamatojošos individuālos un īpašos iemeslus –Piemērošanas joma – Tiesības, ko garantē Savienības tiesas veikta pārbaude un iespēja tikt uzklausītam pēc šo pasākumu veikšanas
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 1. punkts; Padomes Lēmums 2011/172/KĀDP; Padomes Regula Nr. 270/2011)
9. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Ēģiptē – Personu, kas ir iesaistītas Ēģiptes valsts līdzekļu nelikumīgā piesavināšanās, un ar tām saistītu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Īpašumtiesību un tiesību brīvi veikt saimniecisko darbību ierobežošana – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība
(LES 21. panta 2. punkta b) un d) apakšpunkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16., 17. pants un 52. panta 1. punkts; Padomes Lēmuma 2011/172/KĀDP 1. pants; Padomes Regulas Nr. 270/2011 2. panta 1. punkts)
1. Lēmuma 2011/172 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē, 1. pants var tikt likumīgi pieņemts, pamatojoties uz LES 29. pantu. Savienības attieksmi šīs pēdējās minētās tiesību normas izpratnē veido lēmumi, kas, pirmkārt, iekļaujas kopējā ārpolitikā un drošības politikā (KĀDP), kura ir definēta LES 24. panta 1. punktā, otrkārt, skar īpašus ģeogrāfiskus vai tematiskus jautājumus un, treškārt, kuriem nav operacionālas rīcības rakstura LES 28. panta izpratnē. Ja vien ir ievēroti iepriekš šie kritēriji, balstoties uz LES 29. pantu kā tiesisko pamatu, var tikt pieņemti ne vien programatiska rakstura akti vai vienkāršas nodoma deklarācijas, bet arī lēmumi, kuros paredzēti pasākumi, kuri tieši groza privātpersonu tiesisko stāvokli.
Atbilstoši minētajam šis lēmums, ar kuru tiek paredzēta palīdzības trešas valsts iestādēm sniegšana to cīņā pret valsts līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos, izriet no KĀDP un atbilst LES 21. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktā minētajiem mērķiem, neparedzot civilu vai militāru operāciju, un tajā ir ievērota konkrētas trešas valsts situācija.
(sal. ar 41., 42. un 44.–47. punktu)
2. Padomes Regula Nr. 270/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē, var likumīgi tikt pieņemta, pamatojoties uz LESD 215. panta 2. punktu un Lēmumu 2011/172. LESD 215. panta 2. punkta piemērošanas joma nav ierobežota ar lēmumiem, kas attiecas uz trešo valstu vadību vai ar to saistītām personām. Tā var būt tiesiskais pamats, lai noteiktu ierobežojošus pasākumus pret ikvienu personu neatkarīgi no tās statusa, ja vien šie pasākumi ir paredzēti saistībā ar KĀDP pieņemtā lēmumā. Šajā ziņā minētā regula, kuras formulējums ir analoģisks Lēmuma 2011/172 formulējumam, atbilst LESD 215. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
Šo vērtējumu nevar apstrīdēt, atsaucoties uz LES 60. un 301. pantu, kas ir bijuši piemērojami pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Ar šo līgumu tiesību stāvoklis tika mainīts, ieviešot jaunu LESD 215. pantu. Kamēr ar šī LESD panta 1. punktu ir nosegtas jomas, uz ko agrāk attiecās EKL 60. un 301. pants, ar tā 2. punktu Padomei ir piešķirtas tiesības, pieņemot LESD 288. pantā paredzētu aktu, noteikt ierobežojošus pasākumus pret adresātiem, kuriem nav nekādas saistības ar trešas valsts valdošo režīmu.
(sal. ar 49.–53. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 62., 63., 68. un 89. punktu)
4. Ņemot vērā atšķirības, kas pastāv starp Lēmuma 2011/172 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē, 1. panta 1. punkta angļu un franču valodu redakcijām, šī tiesību norma ir jāinterpretē, ievērojot visas valodu redakcijas un tās kontekstu un mērķi. No vienas puses, vairumā Savienības valodu, kas nav franču un angļu valodas, minētās tiesību normas redakcija ir analoģiska angļu valodas redakcijai. No otras puses, ja attiecīgā lēmuma 1. punkts attiektos tikai uz personām, kuras ir krimināltiesiski notiesātas, šī lēmuma lietderīgā iedarbība tiktu būtiski apdraudēta, jo kriminālprocesa gaitā šīs personas varētu pārvietot savus līdzekļus valstīs, kuras neīsteno nekādu sadarbības formu ar Ēģiptes iestādēm. Tādējādi Lēmuma 2011/172 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tā, lai tas būtu piemērojams tostarp personām, kuras, attiecīgajā gadījumā tām nezinot, varētu būt guvušas labumu no ar Ēģiptes valsts līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos saistītajiem līdzekļiem un pret kurām šī iemesla dēļ tiek īstenoti tiesas noteiktie aizsardzības pasākumi, kas ir paredzēti līdzekļu, kuru pamatā ir šāda piesavināšanās, saglabāšanai.
Turklāt, pirmkārt, šī līdzekļu iesaldēšana nav nedz administratīvā sankcija, nedz arī ietilpst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 1. punkta pirmā teikuma piemērošanas jomā, no kā izriet, ka princips, ka tiesību normas, ar kurām ir paredzētas administratīvās sankcijas, ir interpretējamas šauri, neliedz interpretēt Lēmuma 2011/172 1. panta 1. punktu plaši. Otrkārt, pieņemot Lēmumu 2011/172, Padome pati nav atzinusi 1. panta 1. punktā minētās personas par vainīgām saistībā ar faktiem, par kuriem Ēģiptes krimināltiesībās vai kādas Savienības dalībvalsts tiesībās ir paredzēts sods. Turklāt tā nav prettiesiski rosinājusi sabiedrību uzskatīt šīs personas par vainīgām un nav iepriekš noteikusi kompetentās tiesas veicamo faktu vērtējumu. No tā izriet, ka nevainīguma prezumpcijas princips tāpat neliedz interpretēt šo tiesību normu plaši.
(sal. ar 64., 66., 67., 80., 81., 83. un 84. punktu)
5. Lēmuma 2011/172/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē, pielikums, ņemot vērā atšķirības starp dažādu valodu redakcijām, ir jāinterpretē atbilstoši Lēmumam 2011/172, kura īstenošanu tas nodrošina tādējādi, ka paredz trīs personu kategorijas, t.i., bez personām, pret kurām tiek veikta kriminālvajāšana saistībā ar valsts līdzekļu nelikumīgas piesavināšanās faktiem, arī personas, attiecībā uz kurām tiek veikta kriminālvajāšana to līdzdalības šajos faktos dēļ, un personas, attiecībā uz kurām tiek veikta tiesvedība saistībā ar kriminālvajāšanu par ar valsts līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos saistītajiem faktiem.
(sal. ar 90., 91. un 94. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 105.–109. un 113.–116. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 161.–165. punktu)
8. Pirmajam līdzekļu iesaldēšanas pasākumam, tādam kā tas, kāds ir ticis noteikts Lēmuma 2011/172 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē, pielikumā un Regulas Nr. 270/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē, I pielikumā, ir jābūt pārsteiguma efektam. Tādēļ Padomei nav pienākuma paziņot attiecīgajai personai šāda pasākuma pamatojumu pirms šī pasākuma noteikšanas. Līdzīgi nepastāv pienākums informēt personu, kuru skar šāda rakstura pasākums, par tā drīzo noteikšanu. Turklāt tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas ir garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 1. punktā, principā prasa, lai Savienības iestāde, kas pieņem aktu, ar kuru tiek noteikti ierobežojoši pasākumi pret personu vai vienību, paziņotu šī akta pamatojumu vismaz pēc iespējas ātrāk pēc tā pieņemšanas, lai ļautu šīm personām vai vienībām aizsargāt savas intereses un izmantot savas pārsūdzības tiesības. Šo pienākumu Padome parasti izpilda, veicot individuālu paziņojumu.
Turklāt apstāklis, ka Padome nav pati darījusi zināmus akta, ar kuru tiek noteikti ierobežojoši pasākumi, pamatojumu, neietekmē šī akta spēkā esamību, ja ar nepaziņošanu attiecīgajai personai vai vienībai nav tikusi liegta iespēja savlaicīgi uzzināt šī akta pamatojumu un novērtēt tā pamatotību.
Turklāt fiziskām un juridiskām personām, uz kurām attiecas sākotnējais lēmums par līdzekļu iesaldēšanu, ir tiesības uz to, ka Padome tās uzklausa pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas. Tomēr minēto personu uzklausīšana Padomei nav jāveic pēc savas iniciatīvas.
(sal. ar 176., 180., 181., 183. un 184. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 195., 198.–200., 206., 209. un 228.–233. punktu)