VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)
2015. gada 30. septembrī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes “BASmALI” reģistrācijas pieteikums – Agrāka nereģistrēta preču zīme vai agrāks apzīmējums “BASMATI” – Relatīvs atteikuma pamats – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts
Lieta T‑136/14
Tilda Riceland Private Ltd, Gurgaona [Gurgaon] (Indija), ko pārstāv S. Malynicz, barrister, N. Urwin un D. Sills, solicitors,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv P. Geroulakos un P. Bullock, pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece –
Siam Grains Co. Ltd, Bangkoka [Bangkok] (Taizeme),
par prasību par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2013. gada 18. decembra lēmumu lietā R 1086/2012‑4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Tilda Riceland Private Ltd un Siam Grains Co. Ltd.
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] (referents) un E. Kolinss [A. M. Collins],
sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 24. februārī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 23. jūlijā,
pēc 2015. gada 21. aprīļa tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2003. gada 4. novembrī Siam Grains Co. Ltd iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Preču zīme, kura tika pieteikta reģistrācijai, ir šāds grafisks apzīmējums:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 30. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “gargraudu rīsi”.
4 Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2004. gada 13. septembra Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 37/2004.
5 2004. gada 10. decembrī United Riceland Private Ltd, pašreizējais nosaukums – Tilda Riceland Private Ltd, prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš 3. punktā minēto preci.
6 Iebildumi bija balstīti uz agrāku nereģistrētu preču zīmi vai agrāku apzīmējumu “BASMATI”, ko izmanto komercdarbībā attiecībā uz rīsiem.
7 Iebildumi bija pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts) paredzēto pamatu. Prasītāja tostarp uzsvēra, ka saskaņā ar Apvienotajā Karalistē piemērojamām tiesībām tā varot nepieļaut reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošanu, ceļot prasību saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu (action for passing off).
8 2008. gada 28. janvārī Iebildumu nodaļa pilnībā noraidīja iebildumus. Tā tostarp uzskatīja, ka prasītāja neesot iesniegusi dokumentus, kuros būtu aprakstīts veids, kādā tiek tirgoti rīsi, kurus tā eksportē uz Apvienoto Karalisti. Šādos apstākļos prasītāja neesot pierādījusi, ka tā ir ieguvusi nepieciešamo “goodwill”, lai sekmīgi izmantotu Apvienotajā Karalistē piemērojamās tiesības attiecībā uz [apzīmējuma] maldinošu izmantošanu.
9 2008. gada 20. martā prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants) par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB.
10 Ar 2009. gada 19. marta lēmumu ITSB Apelācijas pirmā padome noraidīja šo apelācijas sūdzību. Tā būtībā uzskatīja, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktu iebildumu iesniedzējai esot bijis jāpierāda, ka tā ir tiesību, uz kurām balstīti iebildumi, īpašniece. Tomēr šajā gadījumā prasītāja neesot pierādījusi, ka tā ir tiesību, uz kurām tā atsaucas, īpašniece. Apelācijas padome it īpaši uzskatīja, ka vārds “basmati” neesot preču zīme vai apzīmējums, kuru aptver īpašuma tiesības, bet vienkārši parasts rīsu veida apzīmējums. Vārds “basmati” esot sugas vārds. Turklāt Apelācijas padome uzsvēra, ka īpašums, kuru aizsargā prasība saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu, neattiecoties uz konkrēto apzīmējumu, bet gan uz “goodwill”. Apelācijas padome secināja, ka prasītāja neesot pierādījusi, ka tai ir īpašumtiesības uz vārdu “basmati” un ka tādēļ iebildumi neatbilst Regulā Nr. 40/94 paredzētajam nosacījumam attiecībā uz īpašumtiesību esamību.
11 Ar 2012. gada 18. janvāra spriedumu Tilda Riceland Private/ITSB – Siam Grains (“BASmALI”) (T‑304/09, Krājums, EU:T:2012:13), Vispārējā tiesa atcēla Apelācijas padomes 2009. gada 19. marta lēmumu. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu, noraidot iebildumus tā iemesla dēļ, ka prasītāja neesot pierādījusi, ka tā ir attiecīgā apzīmējuma īpašniece, bet konkrēti neanalizējot to, vai prasītāja ir ieguvusi tiesības uz minēto apzīmējumu, pamatojoties uz Apvienotās Karalistes tiesībām (sprieduma 29. punkts).
12 Pēc sprieduma “BASmALI”, minēts 11. punktā (EU:T:2012:13), pasludināšanas lieta tika nodota atpakaļ ITSB Apelācijas ceturtajai padomei.
13 Ar 2013. gada 18. decembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelācijas ceturtā padome apelācijas sūdzību noraidīja. Tā būtībā uzskatīja, ka prasītāja neesot sniegusi pierādījumus par vārda “basmati” kā atšķirtspējīga apzīmējuma izmantošanu komercdarbībā. Šajos apstākļos Apelācijas padome nav izskatījusi, vai prasītāja ir ieguvusi tiesības uz šo apzīmējumu atbilstoši Apvienotās Karalistes tiesībām.
Lietas dalībnieku prasījumi
14 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
16 Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza tikai vienu pamatu attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta pārkāpumu.
17 Pirmkārt, prasītāja norāda, ka apzīmējums “BASMATI” esot atšķirtspējīgs, jo ar to apzīmējot īpašu rīsu veidu, kuriem ir reputācija saistībā ar šo rīsu kvalitāti, smaržu un citām īpašībām. Šajā ziņā prasītāja esot sniegusi pierādījumus ITSB. Šķietot, ka Apelācijas padome pievieno papildu kritēriju, atbilstoši kuram īpašumtiesībām uz apzīmējumu ir jābūt ekskluzīvām. Šajā kontekstā apzīmējums “BASMATI” neatšķiroties no apzīmējumiem “CHAMPAGNE” vai “SWISS CHOCOLATE” un tam tāpat varot tikt piemērota aizsardzība atbilstoši prasībai saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu. Ņemot vērā šīs lietas apstākļus, prasītāja norāda, ka apzīmējums “BASMATI” atbilstot visiem kritērijiem, lai tam būtu piemērojama aizsardzība atbilstoši Apvienotās Karalistes tiesībām. Otrkārt, prasītāja uzskata, ka tai (kopā ar citiem tirgus dalībniekiem) kā attiecīgās preces ārvalstu ražotājai un eksportētājai piederot “goodwill” uz apzīmējumu “BASMATI”, pat ja cita sabiedrība faktiski pārdod preci Apvienotajā Karalistē. Apelācijas padome neesot ņēmusi vērā prasītājas administratīvajā procesā sniegtos pierādījumus. Treškārt, tas, ka vairāki uzņēmumi izmanto savas atšķirtspējīgas preču zīmes, kas ir saistītas ar apzīmējumu “BASMATI”, neapdraudot šī apzīmējuma atšķirtspēju.
18 ITSB atzīst, ka Apelācijas padomes izmantotā pieeja, lai gan tā atbilstot saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām piemērojamam atšķirtspējas jēdzienam, esot grūti savienojama ar tā saucamās apzīmējuma maldinošas izmantošanas “paplašinātās” formas īpatnībām, kā arī ar Apvienotās Karalistes tiesu pieņemtajiem nolēmumiem. Tomēr prasītājas lietai pievienotie pierādījumi nepierādot, ka Apvienotās Karalistes sabiedrība basmati rīsus uztvertu kā tādus, kuriem to īpašu pazīmju dēļ ir “acīmredzama reputācija”, kas esot kritērijs, kurš izriet no Apvienotās Karalistes judikatūras. ITSB atzīst, ka Apelācijas padome šajā ziņā neesot izteikusi nevienu tiešu norādi. Tomēr no Apelācijas padomes veiktās pārbaudes izrietot, ka, ja tā būtu tieši izskatījusi šo jautājumu, tā būtu secinājusi, ka lietā esošie pierādījumi neļauj saistīt apzīmējumu “BASMATI” ar “acīmredzamu reputāciju”. Visbeidzot pilnības labad ITSB norāda, ka prasītāja neesot pierādījusi, ka tā ir “goodwill” īpašniece, ne arī to, ka tai šajā ziņā būtu nodarīts kaitējums. ITSB no tā secina, ka, pat ja pieņem, ka Apelācijas padome nav paudusi atbilstošu nostāju par jautājumu, vai atšķirtspējas kā elementa, kas palīdz identificēt preču komerciālo izcelsmi, tradicionālais jēdziens ir piemērojams arī tā saucamās apzīmējuma maldinošas izmantošanas “paplašinātās” formas gadījumā, lietā esošie pierādījumi neesot pietiekami, lai pierādītu, ka Apvienotās Karalistes sabiedrība apzīmējumu “BASMATI” uztvertu kā tādu, kuram ir “acīmredzama reputācija”.
19 Ir jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punktu nereģistrētas preču zīmes vai cita apzīmējuma, ko izmanto komercdarbībā un kas nav tikai vietējas nozīmes, īpašnieks var iesniegt iebildumus pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju, ja un ciktāl saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem vai šim apzīmējumam piemērojamām dalībvalsts tiesībām, pirmkārt, tiesības uz šo apzīmējumu ir iegūtas pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas vai attiecīgajā gadījumā – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma pamatojumam norādītā prioritātes datuma un, otrkārt, šis apzīmējums piešķir tā īpašniekam tiesības aizliegt kādas jaunākas preču zīmes izmantošanu.
20 Turklāt, tā kā prasītāja savu iebildumu pamatojumam atsaucas uz Apvienotās Karalistes tiesībās paredzēto prasību saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu, ir jāatgādina, ka izskatāmajā lietā piemērojamās dalībvalsts tiesības ir 1994. gada Trade Marks Act (Apvienotās Karalistes Likums par preču zīmēm), kura 5. panta 4. punktā tostarp ir paredzēts:
“Preču zīmi nereģistrē, ja vai ciktāl pret tās izmantošanu Apvienotajā Karalistē var iebilst:
a) pamatojoties uz ikvienu tiesību normu [it īpaši pamatojoties uz tiesībām attiecībā uz apzīmējuma maldinošu izmantošanu (law of passing off)], kas aizsargā nereģistrētu preču zīmi vai jebkuru citu komercdarbībā izmantojamu apzīmējumu [..].”
21 No šī teksta, kā to ir interpretējušas dalībvalsts tiesas, izriet, ka iebildumu iesniedzējam atbilstoši Apvienotās Karalistes tiesībās paredzētajam prasības saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu tiesiskajam regulējumam ir jāpierāda, ka ir izpildīti trīs nosacījumi, proti, pirmkārt, nereģistrētas preču zīmes vai attiecīga apzīmējuma “goodwill” (jeb klientu piesaistīšanas spēka) iegūšana, otrkārt, maldinoša izmantošana no jaunākas preču zīmes īpašnieka puses, un treškārt, “goodwill” nodarītais kaitējums (skat. spriedumu “BASmALI”, minēts 11. punktā, EU:T:2012:13, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
22 Turklāt no Apvienotās Karalistes tiesu nolēmumiem izriet, ka apzīmējums, ko izmanto, lai apzīmētu preces vai pakalpojumus, var iegūt reputāciju tirgū apzīmējuma maldinošai izmantošanai piemērojamo tiesību izpratnē pat tad, ja savā komercdarbībā to ir izmantojuši vairāki uzņēmēji (spriedums Chocosuisse Union des fabricants suisses de chocolat & Orspret Cadbury Ltd. [1999] EWCA Civ 856). Šī tā sauktā apzīmējuma maldinošas izmantošanas “paplašinātā” forma, kas ir atzīta Apvienotās Karalistes tiesās, tādējādi ļauj vairākiem uzņēmējiem būt apveltītiem ar tiesībām uz apzīmējumu, kas ir ieguvis reputāciju tirgū (skat. spriedumu “BASmALI”, minēts 11. punktā, EU:T:2012:13, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
23 Apelācijas padome ir norādījusi, ka nosacījumi attiecībā uz vārda “basmati” izmantošanu komercdarbībā un šī apzīmējuma tvērumu esot jāinterpretē atbilstoši Savienības tiesību vienotajiem standartiem. Šajā ziņā Apelācijas padome ir norādījusi, ka, lai nosacījums par izmantošanu komercdarbībā būtu izpildīts, nereģistrētai preču zīmei vai apzīmējumam esot jābūt izmantotam kā atšķirtspējīgam elementam tādā ziņā, ka tam ir jākalpo, lai identificētu tā īpašnieka veicamo saimniecisko darbību. Šajā lietā Apelācijas padome ir secinājusi, ka lietai pievienotie pierādījumi neļaujot secināt, ka vārdu “basmati” prasītāja būtu izmantojusi komercdarbībā kā atšķirtspējīgu apzīmējumu, un ka tādējādi viens no Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta piemērošanas nosacījumiem neesot izpildīts.
24 Lai gan apstrīdētais lēmums ir izteikts neviennozīmīgā veidā, no tā izriet, ka Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka apzīmējuma “BASMATI” iespējamai atšķirtspējai esot jāļauj prasītājai atšķirt savu preci no citu uzņēmumu precēm, ieskaitot uzņēmumus, kas tāpat pārdod basmati rīsus. Tas izriet tostarp no apstrīdētā lēmuma 33. punkta, kurā Apelācijas padome skaidri norāda, ka tas, ka basmati rīsi tiek pārdoti ar dažādām preču zīmēm, “izslēdz iespēju”, ka vārds “basmati” pats par sevi varētu tikt uztverts kā elements, kas “atšķir viena uzņēmuma rīsus no citu uzņēmumu rīsiem”. Turklāt apstrīdētā lēmuma 25. un 31. punktā Apelācijas padome ir norādījusi, ka prasītājas uz Apvienoto Karalisti eksportētos basmati rīsus esot pārdevusi nevis prasītāja, bet cita sabiedrība. Turklāt apstrīdētā lēmuma 27. punkta Apelācijas padome ir norādījusi, ka lauksaimniecības preces, kuras imports ir pakļauts noteiktam regulējumam, piemērojot Savienības kopējo lauksaimniecības politiku, nosaukums tiekot saprasts kā tāds, kas apzīmē preces īpašības, “nevis [..] tā komerciālo izcelsmi”. Apelācijas padome tāpat atsaucas uz attiecīgās preces “komerciālo izcelsmi” apstrīdētā lēmuma 29. un 32. punktā. Turklāt apstrīdētā lēmuma 31. punktā Apelācijas padome ir norādījusi, ka “izmantotā preču zīme”, lai identificētu prasītājas ražotos rīsus, esot “TILDA”, nevis vārds “basmati”. Lai atbalstītu savu argumentāciju, Apelācijas padome ir norādījusi, ka apspriešanai norādītie apstākļi parādot, ka vārds “basmati” tiek izmantots kopā ar sabiedrību preču zīmēm vai nosaukumiem.
25 Citiem vārdiem sakot, Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka attiecīgā apzīmējuma atšķirtspējai ir jāizriet no tā funkcijas identificēt preču komerciālo izcelsmi. Šo apstrīdētā lēmuma izpratni ITSB ir apstiprinājis tiesas sēdē.
26 Taču Apelācijas padomes apstrīdētajā lēmumā izmantotā pieeja šajā ziņā ir pretrunā Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punktam.
27 Protams, kā norāda Apelācijas padome, ir taisnība, ka Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta kontekstā attiecīgajam apzīmējumam ir jābūt izmantotam kā atšķirtspējīgam elementam tādā ziņā, ka tam ir jākalpo, lai identificētu tā īpašnieka veicamo saimniecisko darbību (spriedums, 2011. gada 29. marts, Anheuser-Busch/Budějovický Budvar, C‑96/09 P, Krājums, EU:C:2011:189, 149. punkts).
28 Tomēr tas nevar nozīmēt, ka apzīmējuma izmantošanas funkcijai Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta kontekstā ir jābūt vērstai vienīgi uz attiecīgo preču vai pakalpojumu komerciālās izcelsmes identificēšanu. Spriežot šādā veidā, Apelācijas padome, kā būtībā norāda prasītāja savos procesuālajos rakstos, ir noteikusi nosacījumu, kas nav paredzēts Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punktā.
29 Šajā ziņā ir jānorāda, ka Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts attiecas uz nereģistrētām preču zīmēm un ikvienu komercdarbībā izmantotu “citu apzīmējumu”. Šajā ziņā, tā kā nav norādes par pretējo, attiecīga apzīmējuma izmantošanas funkcija atkarībā no minētā apzīmējuma rakstura var nozīmēt ne tikai attiecīgās preces komerciālas izcelsmes identificēšanu, ko veic konkrētā sabiedrības daļa, bet arī tostarp tās ģeogrāfiskās izcelsmes un īpašu tai raksturīgu īpašību (šajā ziņā skat. spriedumu Anheuser-Busch/Budějovický Budvar, minēts 27. punktā, EU:C:2011:189, 147. punkts) vai arī īpašību, uz ko pamatojas tās reputācija, identificēšanu, kā to turklāt ITSB norāda savos procesuālajos rakstos. Tātad attiecīgo apzīmējumu atkarībā no tā rakstura var kvalificēt kā atšķirtspējīgu elementu tad, ja tas identificē viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus, salīdzinot ar cita uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem, bet arī tostarp tad, ja tas identificē noteiktas preces vai pakalpojumus, salīdzinot ar citām līdzīgām precēm vai pakalpojumiem. Tādējādi ar Apelācijas padomes izmantoto pieeju no Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta piemērošanas jomas tiktu izslēgti apzīmējumi, ko izmanto vairāki uzņēmumi vai ko izmanto saistībā ar preču zīmēm, lai gan šī tiesību norma šādu izslēgšanu neparedz. Tas tā ir, piemēram, ģeogrāfisko norāžu gadījumā, kas nav reģistrētas Savienībā un kam var tikt piemēroti Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta noteikumi. Tas tā ir arī to apzīmējumu gadījumā, kas, lai gan nav reģistrēti, var tikt aizsargāti ar prasību saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu. Apelācijas padome turklāt pati ir norādījusi, ka prasība saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu attiecas uz apzīmējumiem, kas ļauj nošķirt vienu preču kategoriju, salīdzinot ar “citām līdzīgām precēm” (apstrīdētā lēmuma 19. punkts). Tāpat ir jāatgādina, ka tā sauktā apzīmējuma maldinošas izmantošanas “paplašinātā” forma, kas ir atzīta Apvienotās Karalistes tiesās, ļauj vairākiem uzņēmējiem būt apveltītiem ar tiesībām uz apzīmējumu, kas ir ieguvis reputāciju tirgū.
30 Šajā kontekstā noteikti apzīmējumi, lai gan tos izmanto vairāki uzņēmumi vai saistībā ar preču zīmēm, var būt atšķirtspējīgi elementi, ja tie ļauj identificēt to īpašnieka veikto saimniecisko darbību. Turklāt šajā ziņā ir jānorāda, ka Apelācijas padome, citējot Oxford English Dictionary, ir norādījusi, ka basmati rīsi ir “Indijas rīsu augstākās kvalitātes šķirne, kuru, kad rīsi ir vārīti, raksturo to baltums un smarža”.
31 Ir jāpiebilst, ka, lai gan prasītājas preces ir tikušas pārdotas ar preču zīmi “TILDA”, kā Apelācijas padome to ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 25. punktā, ITSB lietas materiāli parāda, ka vārds “basmati” tāpat ir bijis ļoti skaidri norādīts uz minēto preču iepakojuma. Šajā ziņā, kā Apelācijas padome ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 25. punktā, nav strīda par to, ka prasītāja “Indijas basmati rīsus” ir pārdevusi citai sabiedrībai. Turklāt iepriekš norādīto iemeslu dēļ šajā kontekstā nav iedarbīga norāde, ka prasītājas preces, kas tika eksportētas uz Apvienoto Karalisti, šajā teritorijā ir pārdevusi šī otrā sabiedrība, nevis pati prasītāja, jo attiecīgā apzīmējuma izmantošanas funkcija ne vienmēr nozīmē attiecīgās preces komerciālas izcelsmes identificēšanu. Turklāt neviens apstāklis neļauj uzskatīt, ka Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta kontekstā iebildumu iesniedzējam būtu jāpierāda, ka tas pats ir pārdevis savas preces attiecīgajā teritorijā.
32 Tādējādi pierādījumi, ko Apelācijas padome ir sniegusi, lai pamatotu iebildumu noraidīšanu, neļauj uzskatīt, ka attiecīgais apzīmējums nav ticis izmantots kā atšķirtspējīgs elements, kas kalpo tam, lai prasītājas veiktu saimniecisko darbību.
33 Ar citiem ITSB argumentiem šo secinājumu nevar apstrīdēt. It īpaši, kas attiecas uz ITSB tā procesuālajos rakstos norādīto apgalvojumu, ka apspriešanai norādītie apstākļi katrā ziņā nebūtu ļāvuši Apelācijas padomei secināt nedz to, ka apzīmējums “BASMATI” attiecīgajā teritorijā ir ieguvis “acīmredzamu reputāciju”, nedz arī to, ka prasītāja ir “goodwill” īpašniece vai ka tai šajā ziņā ir nodarīts kaitējums, nav strīda par to, ka Apelācijas padome šos jautājumus nav izskatījusi. Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 65. panta 2. punktu Vispārējā tiesa veic ITSB lēmumu tiesiskuma pārbaudi (šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 5. jūlijs, Edwin/ITSB, C‑263/09 P, Krājums, EU:C:2011:452, 52. punkts). Ja tā secina, ka šāds lēmums, kas tiek apstrīdēts ar tai iesniegto prasību, ir prettiesisks, tai tas ir jāatceļ. Tā nevar prasību noraidīt, kompetentās ITSB instances, kas ir apstrīdētā akta autors, pamatojumu aizstājot ar savu pamatojumu (spriedumi, 2009. gada 25. marts, Kaul/ITSB – Bayer (“ARCOL”), T‑402/07, Krājums, EU:T:2009:85, 49. punkts, un 2010. gada 9. septembris, Axis/ITSB – Etra Investigación y Desarrollo (“ETRAX”), T‑70/08, Krājums, EU:T:2010:375, 29. punkts). No tā izriet, ka ITSB tā procesuālajos rakstos norādītie argumenti nevar būt pamats prasības noraidījumam.
34 Ņemot vērā visus šos apstākļus, vienīgais prasītājas izvirzītais pamats ir jāapmierina un tādējādi apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.
Par tiesāšanās izdevumiem
35 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.
36 Tā kā ITSB nolēmums ir nelabvēlīgs, jo apstrīdētais lēmums ir atcelts, un prasītāja ir prasījusi tam piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tam ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas ceturtās padomes 2013. gada 18. decembra lēmumu lietā R 1086/2012‑4;
2) ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina Tilda Riceland Private Ltd tiesāšanās izdevumus.
Frimodt Nielsen | Dehousse | Collins |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 30. septembrī.
[Paraksti]