CURIA - Documents

Home > Search form > List of results > Documents

Start printing

Language of document : ECLI:EU:T:2004:204

T7604LVORDConversion2-30DEFPAGAIDU TULKOJUMS0Texte pour publication0Document1Canevas 3.0.3 18/08/2005 11:44:18-AZV@TRA-DOC-LV-ORD_REF-T-0078-2004-200404178-06_01“”PIRMĀS INSTANCES TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

2004. gada 2. jūlijā (NaN)

Pagaidu noregulējums – Regula (EK) Nr. 2032/2003 – Biocīdi – Pieteikuma pieņemamība

Lieta T‑78/04 R

Sumitomo Chemical (UK) plc, ko pārstāv K. Mero [C. Mereu] un K. van Maldehems [K. Van Maldegem], avocats,

prasītāja,

pret

Eiropas Kopienu Komisiju, kuru pārstāv K. Lūiss [X. Lewis] un F. Simoneti [F. Simonetti], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,

atbildētāja,

par pieteikumu par Komisijas 2003. gada 4. novembra Regulas (EK) Nr. 2032/2003 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā par biocīdu laišanu tirgū un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1896/2000 (OV L 307, 1. lpp.), 5. panta 1. un 2. punkta un II un V pielikuma piemērošanas apturēšanu.

EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

Atbilstošās tiesību normas

1998. gada 16. februārī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Direktīvu Nr. 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 123, 1. lpp.). Direktīva paredz ieviest izmantošanai paredzēto biocīdo produktu atļaušanas un laišanas tirgū Kopienu sistēmu.

Atbilstoši Direktīvas Nr. 98/8 16. panta 2. punktam tiek īstenota rīcības programma biocīdo produktu visu aktīvo vielu, kas jau laistas tirgū līdz 2000. gada 14. maijam, izvērtēšanai (turpmāk tekstā – “esošās aktīvās vielas”). Esošo aktīvo vielu iekļaušana Direktīvas I, IA un IB pielikumos ir nosacījums šīs vielas saturošo biocīdo produktu atļaušanai un laišanai tirgū.

Šīs rīcības programmas pirmā fāze tika īstenota saskaņā ar Komisijas 2000. gada 7. septembra Regulu (EK) Nr. 1896/2000 par programmas pirmo fāzi, kuru paredz Direktīvas Nr. 98/8/EK 16. panta 2. punkts (OV L 228, 6. lpp). Kā norādīts Regulas 2. apsvērumā, “[š]īs pārskates programmas pirmais posms paredz dot Komisijai iespēju identificēt biocīdo produktu esošās aktīvās vielas un izraudzīties tās kas būtu jāizvērtē varbūtējai iekļaušanai direktīvas I, IA vai IB pielikumā”.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2000 3. panta 1. punktu katras esošas aktīvas vielas, kas laista tirgū izmantošanai biocīdos produktos, ražotājs “identificē” šo esošo aktīvo vielu, sniedzot Komisijai par šo vielu informāciju, kas minēta Regulas I pielikumā. Turklāt visi biocīdo produktu formulatori – ražotājs vai tā pārstāvis Kopienā – var identificēt esošo aktīvo vielu.

Regulas Nr. 1896/2000 4. pants paredz, ka ražotāji, formulatori un asociācijas, kas vēlas pieteikt iekļaušanai Direktīvas 98/8 I vai IA pielikumā kādu esošo aktīvo vielu, kura ir viena vai vairāku produktu tipu sastāvā, paziņo par šo aktīvo vielu Komisijai. Termiņš attiecībā uz esošo aktīvo vielu paziņošanu beidzās 2002. gada 28. martā. Atbilstoši Komisijas 2002. gada 25. septembra Regulai (EK) Nr. 1687/2002, kas paredz papildu termiņu, kas paredzēts Regulas Nr. 1896/2000 4. panta 1. punktā (OV L 258, 15. lpp.), šo termiņu pagarināja līdz 2003. gada 31. janvārim attiecībā uz noteiktām aktīvām vielām.

Atbilstoši Regulas Nr. 1896/2000 6. panta 1. punkta b) apakšpunktam pēc iepriekšējā punktā paredzētā paziņojuma iesniegšanas atbilstoši Direktīvas Nr. 98/8 28. pantā paredzētajai procedūrai ir jāpieņem Regula, kas ietver tostarp esošo aktīvo vielu pilnīgu sarakstu, par kurām Komisija ir akceptējusi vismaz vienu paziņojumu.

Komisijas 2003. gada 4. novembra Regula (EK) Nr. 2032/2003 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta Direktīvas Nr. 98/8 16. panta 2. punktā un ar ko groza Regulu Nr. 1896/2000 (OV L 307, 1. lpp.), ievieš “dalībnieka” jēdzienu, kas 2. pantā definēts kā:

“[..] ražotājs, sintezētājs vai apvienība, kas iesniegusi paziņojumu, kuru ir akceptējusi Komisija saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2000 4. panta 2. punktu [..].”

Regulas Nr. 2032/2003 3. pants attiecas uz “identificētām un izziņotām esošām aktīvām vielām” pirmās fāzes laikā. Tas 2. punktā nosaka:

“II pielikumā ir pilnīgs esošo aktīvo vielu saraksts, par kurām:

a): Komisija saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2000 4. panta 2. punktu ir akceptējusi vismaz vienu paziņojumu;

[..]

Norādītais saraksts precizē produkta, par kuru ir akceptēts paziņojums [..], tipu (‑us) attiecībā uz katru izziņoto un iekļauto esošo aktīvo vielu.”

Regulas Nr. 2032/2003 5. pants, kas ietver noteikumus par izziņoto esošo aktīvo vielu pārbaudi, paredz:

“1. Aktīvās vielas, kas minēta II pielikumā, pārbaudi attiecībā uz konkrētu (-iem ) produktu tipu (-iem) veic šim mērķim izraudzītā ziņotāja dalībvalsts, pamatojoties uz pilnīgu dokumentāciju par attiecīgo vielu un produktu tipu, ja:

a): dokumentācija atbilst IV pielikumā norādītajām prasībām;

b): pilnīgā dokumentācija ir iesniegta šīs regulas V pielikumā noteiktajā laika posmā par attiecīgo produkta tipu līdz ar Direktīvas Nr. 98/8/EK 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu un šīs regulas IV pielikumā noteikto dokumentu apkopojumu.

Neierobežojot šīs regulas 8. pantu, II pielikumā minētā aktīvā viela tiek ekskluzīvi pārbaudīta attiecībā uz produkta tipu (-iem), par kuriem ir akceptēts paziņojums.

2. II pielikumā minēto aktīvo vielu pārbaudei ieceltās ziņotājas dalībvalstis attiecībā uz produkta tipu 8 un 14 ir norādītas V pielikuma A daļā.

II pielikumā minēto aktīvo vielu pārbaudei ieceltās ziņotājas dalībvalstis attiecībā uz produkta tipu 16, 18, 19 un 21 ir noteiktas V pielikuma B daļā.

Dalībvalsts, kas izrādījusi interesi par esošo aktīvo vielu saskaņā ar Regulas [..] Nr. 1896/2000 5. panta 3. punktu, nevar tikt iecelta par ziņotāju dalībvalsti attiecībā uz šo vielu.

3. Neierobežojot šīs regulas 8. pantu, iesniedzējs, kas nav dalībnieks un saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 11. pantu vēlas iesniegt dokumentāciju par esošās aktīvās vielas iekļaušanu I, IA vai IB pielikumā, par kuru jau ir akceptēts paziņojums vai par kuru kāda dalībvalsts ir izrādījusi interesi attiecībā uz šīs regulas V pielikumā noteikto produkta tipu, iesniedz pilnīgu dokumentāciju laika periodā, kāds šajā pielikumā noteikts attiecīgās vielas/produkta tipa kombinācijai.

4. Attiecīgās kompetentās iestādes pēc 2003. gada 1. jūlija ir uzskaitītas VI pielikumā.”

[Regulas] 6. pants, kas paredz noteikumus par pilnīgas dokumentācijas sagatavošanu, nosaka:

“1. Sagatavojot pilnīgu dokumentāciju pēc iespējas jāizvairās no izmēģinājumu ar mugurkaulniekiem dubultošanās un, kur iespējams, jāiesniedz kolektīvi sagatavota pilnīga dokumentācija.

2. Pirms sākt pilnīgas dokumentācijas apkopošanu dalībnieks:

a): informē ziņotāju dalībvalsti par jau veiktajiem izmēģinājumiem ar mugurkaulniekiem;

b): konsultējas ar ziņotāju dalībvalsti par pamatotību atteikties no dažiem pētījumiem;

c): informē ziņotāju dalībvalsti par jebkuru nodomu turpināt izmēģinājumus ar mugurkaulniekiem, lai sagatavotu pilnīgu dokumentāciju;

d): saņemot informāciju no ziņotājas dalībvalsts par cita dalībnieka plāniem veikt tos pašus izmēģinājumus, pēc iespējas sadarbojas ar šo dalībnieku veicot kopīgus izmēģinājumus.

Ziņotājas dalībvalsts saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunktu sniegtās konsultācijas neparedz pilnīguma kontroli saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

3. Ziņotāja dalībvalsts var darīt pieejamu atsauci uz jebkuriem izmēģinājumiem ar mugurkaulniekiem attiecībā uz šīs regulas II pielikumā minēto aktīvo vielu, izņemot gadījumu, kad šāda atsauce ir uzskatāma par konfidenciālu saskaņā ar Direktīvas Nr. 98/8 [..] 19. pantu. Šāda atsauce var ietvert attiecīgās aktīvās vielas nosaukumu, izmēģinājumu parametrus un datu ieguvēja koordinātes.

4. Ja ziņotājai dalībvalstij ir zināms, ka par kādas atsevišķas aktīvās vielas pārbaudi interesējas vairāki dalībnieki, tā attiecīgi informē šos dalībniekus.

5. Dalībnieki, kas grib tās pašas aktīvās vielas pārbaudi attiecībā uz to pašu produkta tipu (-iem), dara visu iespējamo, lai iesniegtu kolektīvu pilnīgu dokumentāciju pilnīgā saskaņā ar Kopienas konkurences noteikumiem.

Ja šādos apstākļos nav iesniegta kolektīva dokumentācija, individuālajā dokumentācijā jāmin visi sadarbības mēģinājumi un neveiksmīgās sadarbības iemesli.

[..]”

Regulas 7. pants ar nosaukumu “Pilnīgas dokumentācijas iesniegšana” nosaka:

“Dalībnieks iesniedz ziņotājai dalībvalstij vismaz vienu pilnīgās dokumentācijas eksemplāru uz papīra un vienu eksemplāru elektroniski. [..]

Dalībnieks [..] iesniedz vienu dokumentu apkopojuma eksemplāru uz papīra [..].”

Regulas 8. pants nosaka noteikumus par dalībnieku pievienošanos, aizstāšanu vai atsaukšanu. Tajā noteikts:

“1. Ja ražotājs, sintezētājs vai apvienība, savstarpēji vienojoties, pievieno vai aizstāj kādu dalībnieku pilnīgas dokumentācijas iesniegšanas procesā, visas līguma puses kopīgi informē Komisiju un ziņotāju dalībvalsti, pievienojot attiecīgu pievienošanās vēstuli.

Komisija informē attiecīgi jebkuru citu dalībnieku, kas interesējas par tās pašas aktīvās vielas pārbaudi attiecībā uz to pašu produkta tipu (-iem).

[..]

3. Komisija informē dalībvalstis, ja attiecībā uz kādu atsevišķu esošās aktīvās vielas/produkta tipa kombināciju ir atsaukti visi dalībnieki. Šo informāciju izplata arī elektroniski.

4. Triju mēnešu laikā pēc 3. punktā minētās informācijas publicēšanas ražotājs, sintezētājs, apvienība vai cita juridiska persona, kas vēlas pārņemt dalībnieka stāvokli attiecībā uz esošās aktīvās vielas/produkta tipa kombināciju, attiecīgi informē Komisiju.

Laika periodā, kas minēts pirmajā daļā, dalībvalsts var arī izrādīt Komisijai interesi par esošās aktīvās vielas/produkta tipa kombinācijas iekļaušanu Direktīvas Nr. 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā attiecībā uz pielietošanas veidiem, ko dalībvalsts uzskata par būtiskiem, it īpaši attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību. Ja dalībvalsts izrāda šādu interesi, tad uzskata, ka tā pārņēmusi dalībnieka stāvokli.

Gadījumos, kas aplūkoti pirmajā un otrajā daļā, V pielikumā noteikto laika periodu var attiecīgi pagarināt un iecelt citu ziņotāju dalībvalsti.

5. Ja Komisija nesaņem atbildi saskaņā ar 4. punktu, tā pieņem lēmumu neiekļaut esošo aktīvo vielu Direktīvas Nr. 98/8 [..] I, IA vai IB pielikumā saskaņā ar pārbaudes programmu par attiecīgo produkta tipu (-iem).”

Fakti un process

Prasītāja ražo un tirgo 18 aktīvās vielas un šīs aktīvās vielas saturošus biocīdos produktus. Attiecībā uz astoņām aktīvajām vielām prasītāja ir vienīgā iesniedzēja, kuru ir akceptējusi Komisija, un kura sakarā ar to ieguva “dalībnieka” stāvokli saskaņā ar Regulas Nr. 2032/2003 2. pantu.

Attiecībā uz iepriekš minētām 18 aktīvajām vielām no Regulas Nr. 2032/2003 II pielikuma izriet, ka paziņojums ir akceptēts attiecībā uz 18. produktu tipu (insekticīdi). Attiecībā uz vienu no šīm aktīvajām vielām, proti, permetrīnu, paziņojums ir akceptēts arī attiecībā uz 8. produktu tipu (koksnes aizsardzības produkti). No Regulas Nr. 2032/2003 V pielikuma B daļas izriet, ka attiecībā uz aktīvajām vielām, par kurām ir akceptēts paziņojums 18. produktu tipam, ziņotājas dalībvalsts kompetentai iestādei pilnīga dokumentācija jāsaņem ne agrāk par 2005. gada 1. novembri un ne vēlāk par 2006. gada 30. aprīli. No tās pašas regulas V pielikuma A daļas izriet, ka 8. produktu tipam ziņotājas dalībvalsts kompetentai iestādei pilnīga dokumentācija jāsaņem ne vēlāk par 2004. gada 28. martu.

Ar prasības pieteikumu, kas iesniegts Pirmās instances tiesas kancelejā 2004. gada 17. februārī, prasītāja atbilstoši EKL 230. panta ceturtajai daļai ceļ prasību atcelt Regulas Nr. 2032/2003 3. pantu, 4. panta 2. punktu, 5. panta 3. punktu, 10. panta 2. punkta otro daļu, 11. panta 3. punktu, 13. pantu, 14. panta 2. punktu, kā arī II pielikumu.

Ar atsevišķu dokumentu, kas iesniegts Pirmās instances tiesas kancelejā 2004. gada 24. martā, prasītāja, pamatojoties uz EKL 242. un 243. pantu, iesniedza pieteikumu, lai, pirmkārt, apturētu Regulas Nr. 2032/2003 5. panta 1. un 2. punkta un II un V pielikuma piemērošanu, un, otrkārt, pieņemtu “visus pagaidu pasākumus, kurus [tiesnesis pagaidu noregulējuma tiesvedībā] uzskatīs par atbilstošiem.”

Piemērojot Pirmās instances tiesas procesa Reglamenta 105. panta 2. punktu, prasītāja lūdza tiesnesi pagaidu noregulējuma tiesvedībā apmierināt viņas pieteikumu steidzamā kārtā un pirms Komisija ir iesniegusi tās apsvērumus.

Ar 2004. gada 26. marta rīkojumu lietā T‑78/04 R, Krājumā nav publicēts, Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs, pamatojoties uz Reglamenta 105. panta 2. punktu, noteica Regulas Nr. 2032/2003 V pielikuma piemērošanas apturēšanu ar nosacījumu, ka prasītājai jāiesniedz pilnīga dokumentācija par aktīvo vielu permetrīnu pirms 2004. gada 28. marta.

Komisija iesniedza savus rakstiskos apsvērumus par pieteikumu par pagaidu noregulējumu 2004. gada 1. aprīlī.

Tiesas sēde pagaidu noregulējuma tiesvedībā notika 2004. gada 14. maijā.

Juridiskais pamatojums

Atbilstoši EKL 242. pantam un 243. pantam, no vienas puses, kopā ar EKL 225. panta 1. punktu, no otras puses, ja Pirmās instances tiesa uzskata par vajadzīgu, tā var dot rīkojumu apturēt apstrīdētā akta piemērošanu vai noteikt vajadzīgos pagaidu pasākumus.

Reglamenta 104. panta 2. punkts paredz, ka pieteikumā par pagaidu noregulējumu ir jānorāda apstākļi, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskie un tiesiskie pamati, kuri sākotnēji šķietami pamato (fumus boni juris) prasīto pagaidu pasākumu noteikšanu. Šie nosacījumi ir kumulatīvi tādā ziņā, ka, tiklīdz kāds no tiem nav izpildīts, pieteikums par pagaidu piemērošanas atlikšanu ir noraidāms (Tiesas priekšsēdētāja 1996. gada 14. oktobra rīkojums lietā C‑268/96 P(R) SCK un FNK/Komisija, Recueil, I‑4971. lpp., 30. punkts).

Par prasības pieņemamību pēc būtības

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru jautājums par prasības pieņemamību, ko izskata pamata lietas tiesnesis, principā nav jāskata tiesvedības par pagaidu noregulējumu ietvaros, lai iepriekš neizlemtu pamata lietu. Tomēr var izrādīties vajadzīgi, ja tiek izvirzīts jautājums par prasības pamata lietā, uz kuras pamata ir iesniegts pieteikums par pagaidu noregulējumu, acīmredzamu nepieņemamību, noteikt atsevišķu elementu esamību, kas ļautu sākotnēji izlemt par tādas prasības pieņemamību (Tiesas priekšsēdētāja 1988. gada 27. janvāra rīkojums lietā 376/87 R Distrivet/Padome, Recueil, 209. lpp., 21. punkts, un Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2003. gada 11. aprīļa rīkojums lietā T‑392/02 R Solvay Pharmaceuticals/Padome, Recueil, II‑1825. lpp., 53. punkts).

Šajā gadījumā tiesnesis pagaidu noregulējuma tiesvedībā uzskata, ka ir jāpārbauda, vai prasība atcelt tiesību aktu, kuru cēlusi prasītāja, ir acīmredzami nepieņemama.

Komisija uzsver, ka prasība pamata lietā ir nepieņemama. Šajā ziņā tā uzskata, ka prasītājas nostāja attiecībā uz Regulu Nr. 2032/2003 ir tāda pati kā Bactria Industriehygiene-Service Verwaltungs GmbH & Co KG nostāja attiecībā uz Regulu Nr. 1896/2000. Tomēr Kopienu tiesnesis ir atzinis šīs sabiedrības celto prasību saistībā ar šo pēdējo regulu par nepieņemamu (Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2002. gada 29. aprīļa rīkojums lietā T‑339/00 Bactria/Komisija, Recueil, II‑2287. lpp., kuru apelācijas instancē apstiprina 2003. gada 12. decembra Tiesas rīkojums lietā C‑258/02 P Bactria/Komisija, Recueil, I‑15105. lpp.). Saskaņā ar Komisijas viedokli Regula Nr. 2032/2003 ir piemērojama būtībā nenoteiktam skaitam uzņēmēju, nevis slēgtai kategorijai, kura vienkārši apvieno tos, kuri ir dalībnieki regulas pieņemšanas brīdī. Komisija norāda, ka atbilstoši Regulas Nr. 2032/2003 8. panta 1. punktam ražotājs, sintezētājs vai apvienība, kura vēl nav dalībnieks, var pievienoties dalībniekam pilnīgas dokumentācijas iesniegšanas procesā. Tāpat atbilstoši Regulas Nr. 2032/2003 8. panta 4. punktam ražotājs, sintezētājs vai apvienība var pārņemt dalībnieka stāvokli saskaņā ar šajā punktā minētajiem nosacījumiem. Sekojoši Regulas Nr. 2032/2003 5. panta 3. punkts ļauj iesniedzējam, kas nav dalībnieks, lūgt esošas aktīvas vielas iekļaušanu Direktīvas Nr. 98/8 I, IA vai IB pielikumā. Šis iesniedzējs ir pakļauts noteiktiem Regulas Nr. 2032/2003 noteikumiem, tādiem kā attiecībā uz termiņu, kas noteikts V pielikumā saskaņā ar 5. panta 3. punktu.

Prasītāja uzsver, ka viņas prasība atcelt tiesību aktu ir pieņemama.

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka EKL 230. panta ceturtā daļa piešķir privātpersonām tiesības apstrīdēt visus lēmumus, kuri, lai gan pieņemti kā regulas, skar viņas tieši un individuāli. Šī noteikuma mērķis ir, jo īpaši, izvairīties no tā, ka ar vienkāršu regulas formas izvēli Kopienu institūcijas var izvairīties no privātpersonas prasības, kas celta par lēmumu, kas viņu skar tieši un individuāli, kā arī precizēt, ka formas izvēle nevar izmainīt akta raksturu (skat. jo īpaši Tiesas 1980. gada 17. jūnija spriedumu apvienotajās lietās 789/79 un 790/79 Calpak un Società Emiliana Lavorazione Frutta/Komisija, Recueil, 1949. lpp., 7. punkts; Pirmās instances tiesas 1996. gada 7. novembra spriedumu lietā T‑298/94 Roquette Frères/Padome, Recueil, II‑1531. lpp., 35. punkts, kā arī 2003. gada 11. septembra spriedumu lietā T‑70/99 Alpharma/Padome, Recueil, II‑3495. lpp., 73. punkts).

2002. gada 29. aprīļa rīkojumā iepriekš minētajā lietā Bactria/Komisija (kuru apelācijas instancē apstiprina iepriekš minētais 2003. gada 12. decembra Tiesas rīkojums lietā Bactria/Komisija) Pirmās instances tiesa prasītājas celto prasību attiecībā uz Regulu Nr. 1896/2000 atzina par nepieņemamu, uzskatot, tostarp, ka minētā regula, ievērojot tās formulējumu, ir piemērojama nenoteiktam skaitam uzņēmēju, kuriem ir interese identificēt un paziņot par esošām aktīvām vielām un šīs vielas saturošiem biocīdu produktiem.

Šajā gadījumā Regula Nr. 2032/2003 uzliek pienākumu kopumu, jo īpaši tās 6. un 7. pantā saistībā ar pilnīgas dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu, ražotājiem, sintezētājiem vai apvienībām, kuri ir iesnieguši pirms 2002. gada 23. marta vai vajadzības gadījumā pirms 2003. gada 31. janvāra paziņojumu, kuru ir akceptējusi Komisija saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2000 4. panta 2. punktu.

Tādējādi atšķirībā no lietas, kura bija iepriekš minētā 2002. gada 29. aprīļa rīkojuma lietā Bactria/Komisija pamatā, šajā gadījumā Regula Nr. 2032/2003 ir piemērojama noteiktai uzņēmēju kategorijai, kas, ievērojot Regulas 2. pantu, ir saukti “dalībnieki”. Citiem vārdiem sakot, kā prasītāja to ir norādījusi tās pieteikumā par pagaidu noregulējumu, Regula Nr. 2032/2003 ļauj identificēt dalībniekus, ievērojot, ka Regulas II pielikuma atsaucē lapas apakšā, ir norādīts, ka “[d]alībnieku adreses ir precizētas šādā adresē: http://ecbrjc.it/biocides”.

Komisija tās rakstiskajos apsvērumos atsaucas uz Regulas Nr. 2032/2003 8. panta 1. un 4. punktu, kā arī 5. panta 3. punktu, lai pierādītu, ka Regula tomēr ir adresēta “atvērtam” uzņēmēju lokam.

Kas attiecas uz 8. panta 1. punktu, tas paredz sintezētājam vai apvienībai, kura vēl nav dalībnieks, iespēju pievienoties vai aizstāt dalībnieku pilnīgas dokumentācijas iesniegšanas procesā ar pušu “savstarpēju vienošanos”.

Regulas Nr. 2032/2003 8. panta 4. punkts paredz, ka ražotājs, sintezētājs vai apvienība var pārņemt dalībnieka stāvokli, ja attiecībā uz esošās aktīvās vielas/produkta tipu visi dalībnieki ir atsaukti.

Tādējādi ir taisnība, kā to apgalvo arī Komisija, ka atbilstoši Regulas Nr. 2032/2003 8. panta 1. un 4. punktam, dalībnieku skaits un identitāte teorētiski var mainīties.

Tomēr, kā to paskaidroja prasītāja tiesas sēdē, no šiem noteikumiem arī izriet, ka iespējamā dalībnieku skaita un identitātes maiņa ir atkarīga pilnībā no šo pēdējo pieņemtajiem lēmumiem, kuriem vispirms jāakceptē, ka jaunie uzņēmumi tos aizstāj vai tiem pievienojas, vai jāizlemj pilnībā izstāties no pārbaudes programmas. Attiecībā uz šiem elementiem nav izslēgts, ka uzņēmēju skaits un identitāte, kurus skar Regula Nr. 2032/2003, var tikt uzskatīti par pietiekami identificējamiem minētās regulas pieņemšanas brīdī, lai nodrošinātu prasītājai ar minēto regulu individuāli skarta lietas dalībnieka raksturu.

Attiecībā uz Regulas Nr. 2032/2003 5. panta 3. punktu no šā noteikuma izriet, ka uzņēmējs, kas vēl nav dalībnieks, var lūgt esošas aktīvas vielas, par kuru ir paziņots, iekļaušanu Direktīvas Nr. 98/8 I, IA vai IB pielikumā, un ka šādā gadījumā viņam ir jāiesniedz pilnīga dokumentācija termiņā, kas noteikts Regulas V pielikumā. Tomēr nekas nenorāda, ka tādā gadījumā attiecīgais uzņēmējs iegūst dalībnieka statusu atbilstoši Regulai Nr. 2032/2003 un ka viņš ir pakļauts tādiem pašiem pienākumiem kā dalībnieki. Tādējādi, ja ir taisnība, ka šādam uzņēmējam ir jāievēro tie paši termiņi attiecībā uz pilnīgas dokumentācijas iesniegšanu, Regula Nr. 2032/2003 nosaka tikai dalībniekiem pienākumu kopumu, jo īpaši, pilnīgas dokumentācijas iesniegšanas sakarā (skat. Regulas Nr. 2032/2003 6. pantu). Šādai analīzei, šķiet, piekrīt arī Komisija, kura tās rakstiskajos apsvērumos norāda, ka iesniedzējs ir pakļauts “vismaz noteiktiem Regulas noteikumiem, piemēram, V pielikumā noteiktajam termiņam, kas paredzēts 5. panta 3. punktā”.

Iepriekš minētais vēl jāpapildina ar to, ka prasītāja, cenšoties pierādīt, ka viņu individuāli skar Regula Nr. 2032/2003, izvirzīja argumentu kopumu, pret kuriem Komisija neiebilda. Jo īpaši prasītāja norāda, ka tā ir piedalījusies Regulas Nr. 2032/2003 pieņemšanā, ciktāl šo datu sagatavošana un iesniegšana katras aktīvās vielas/produkta tipa kombinācijas paziņošanas dokumentācijā bija priekšnosacījums pārbaudes programmas uzsākšanai saskaņā ar Regulu Nr. 1896/2000. Šāda pieeja ļāva Komisijai pēc tam identificēt aktīvās vielas un produktu tipus, kuri bija daļa no pārbaudes programmas atbilstoši Regulai Nr. 2032/2003, kuri tika uzrādīti šīs pēdējās II pielikumā. Turklāt prasītāja atbilstoši Direktīvas Nr. 98/8 12. pantam saņēma īpašu aizsardzību datiem, kas sniegti tās paziņojumā un pilnīgajā dokumentācijā par katru tās paziņoto esošās aktīvās vielas/produkta tipa kombināciju, kas dalībvalstīm ir jāievēro (iepriekš minētais spriedums lietā Alpharma/Padome). Prasītāja arī norāda, ka tā baudīja procesuālas garantijas, kas izriet no Direktīvas Nr. 98/8, Regulas Nr. 1896/2000 un Regulas Nr. 2032/2003, kuras viņu individualizēja pamata lietas procesa mērķiem (iepriekš minētais spriedums lietā Alpharma/Padome). Turklāt prasītāja atšķīrās no visiem pārējiem uzņēmējiem, ciktāl viņai bija iepriekš eksistējošas ekskluzīvas intelektuālā īpašuma tiesības, kuras skāra Regula Nr. 2032/2003 (Tiesas 1994. gada 18. maija spriedums lietā C‑309/89 Codorniu/Padome, Recueil, I‑1853. lpp.). Visbeidzot, saskaņā ar prasītājas viedokli Komisijai bija pienākums ņemt vērā visu “dalībnieku” intereses, ievērojot, ka, pirmkārt, tā zināja viņu identitāti un tiesisko stāvokli un, otrkārt, ka akceptētie paziņojumi bija vienīgais iemesls Regulas Nr. 2032/2003 pieņemšanai (Pirmās instances tiesas 1995. gada 14. septembra spriedums apvienotajās lietās T‑480/93 un T‑483/93 Antillean Rice Mills u.c./Komisija, Recueil, II‑2305. lpp.).

Turklāt Komisija neapstrīd, ka prasītāju tieši skāra Regula Nr. 2032/2003, kura tieši attiecās uz aktīvajām vielām, kuras prasītāja ražoja, un attiecībā uz kurām minētā regula noteica noteiktu formalitāšu izpildīšanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nevar izslēgt, ka prasītāju tieši un individuāli skāra Regula Nr. 2032/2003, un attiecīgi, ka tās prasība ir pieņemama, prasot to atcelt atbilstoši EKL 230. panta ceturtajai daļai.

Par pieteikuma par pagaidu noregulējumu pieņemamību

Komisija uzsver, ka pieteikums par pagaidu noregulējumu ir nepieņemams, pamatojoties uz līdzības neesamību starp apstrīdētajiem noteikumiem pamata prasībā un tiem, kuru piemērošanas apturēšana tiek prasīta. Šāda atšķirība veido būtisku formas pārkāpumu, kas paredzēta Reglamenta 104. panta 1. punktā. Saskaņā ar Komisijas viedokli, ja Kopienu tiesa ne vienmēr ir strikti piemērojusi noteikumus, kas paredz, ka tam ir tieši jābūt tādam pašam pasākumam, kas ir prasības atcelt tiesību aktu priekšmets un kas ir pieteikuma par piemērošanas apturēšanu priekšmets, tik un tā tāda pasākuma apturēšanai, kurš nav prasības atcelt tiesību aktu priekšmets, ir jābūt izņēmuma rakstura.

Tiesas sēdes laikā prasītāja uzsvēra, ka tās pieteikums par pagaidu noregulējumu ir pieņemams.

Jāatgādina, ka Reglamenta 104. panta 1. punkta pirmā daļa paredz, ka visi pieteikumi par institūcijas akta piemērošanas apturēšanu saskaņā ar EKL 242. pantu ir pieņemami vienīgi tad, ja pieteikuma iesniedzējs šo aktu apstrīd Pirmās instances tiesā.

Attiecībā uz pieteikumu par kāda cita pagaidu pasākuma noteikšanu, kurus paredz EKL 243. pants, no Reglamenta 104. panta 1. punkta otrās daļas izriet, ka tāds pieteikums ir pieņemams, ja pastāv pietiekami tiešs sakars starp lūgto pagaidu pasākumu un prasību pamata lietā. Tomēr 104. panta 1. punkta pirmajā daļā minētais noteikums ir piemērojams attiecībā uz pieteikumu par pagaidu pasākumu piemērošanu, jo tas pēc būtības paredz to pašu mērķi kā pieteikums par piemērošanas apturēšanu, izņemot izņēmuma gadījumus (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 1995. gada 22. novembra rīkojumu lietā T‑395/94 R II Atlantic Container Line u.c./Komisija, Recueil, II‑2893. lpp., 39. punkts).

Šajā ziņā ir precizēts, ka pagaidu noregulējuma procesa mērķis ir nodrošināt pilnīgu galīgā sprieduma efektivitāti, lai izvairītos no Kopienu tiesas nodrošinātās tiesiskās aizsardzības nepilnībām (šajā sakarā skat. Tiesas priekšsēdētāja 1996. gada 3. maija rīkojumu lietā C‑399/95 R Vācija/Komisija, Recueil, I‑2441. lpp., 46. punkts, 1997. gada 29. janvāra rīkojumu lietā C‑393/96 P(R) Antonissen/Padome un Komisija, Recueil, I‑441. lpp., 36. punkts, 1999. gada 25. marta rīkojumu lietā C‑65/99 P(R) Willeme/Komisija, Recueil, I‑1857. lpp., 62. punkts, un Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2002. gada 7. maija rīkojumu lietā T‑306/01 R Aden u.c./Padome un Komisija, Recueil, II‑2387. lpp., 45. punkts).

Tomēr ir jākonstatē, ka šajā gadījumā pamata prasība attiecas uz Regulas Nr. 2032/2003 3. panta, 4. panta 2. punkta, 5. panta 3. punkta, 10. panta 2. punkta otrās daļas, 11. panta 3. punkta, 13. panta, 14. panta 2. punkta, kā arī II pielikuma atcelšanu.

Taču no pieteikuma par pagaidu noregulējumu ievada un secinājumiem izriet, ka prasītāja lūdz apturēt Regulas Nr. 2032/2003 5. panta 1. un 2. punkta un II un V pielikuma piemērošanu. Ir taisnība, ka prasības par pagaidu noregulējumu 54. punkts izklāsta, ka “[p]amatojoties uz iepriekš minētajiem iemesliem, pieteicēja lūdz Pirmās instances tiesu nekavējoties apturēt Regulas [Nr. 2032/2003] 5. panta 2. un 3. panta un II un V pielikuma piemērošanu, kas nosaka pilnīgas dokumentācijas attiecībā uz aktīvo vielu/produkta tipu kombināciju iesniegšanas termiņus.” Tomēr no prasītājas izvirzītiem paskaidrojumiem un tiesiskiem argumentiem tās pieteikumā un tiesas sēdē skaidri izriet, ka atsauce tikai šajā vienā vietā uz Regulas Nr. 2032/2003 5. panta 2. un 3. punktu ir pārrakstīšanās kļūda, un tā ir jāsaprot kā atsauce uz minētās regulas 5. panta 1. un 2. punktu.

No tā izriet, ka vienīgais noteikums, kas, no vienas puses, ir apstrīdēts pamata lietā un kura piemērošanas apturēšana, no otras puses, ir lūgta, ir Regulas Nr. 2032/2003 II pielikums.

Saskaņā ar Reglamenta 104. panta 1. punkta pirmo daļu tādējādi pieteikums, lai apturētu Regulas Nr. 2032/2003 5. panta 1. un 2. punkta un V pielikuma piemērošanu ir jāatzīst par nepieņemamu.

Protams, tās pieteikumā par pagaidu noregulējumu prasītāja arī lūdz, atsaucoties uz EKL 243. pantu, “visus citus pagaidu pasākumus, kurus [tiesnesis pagaidu noregulējuma tiesvedībā] uzskatīs par atbilstošiem, lai aizsargātu prasītāju stāvokli, kamēr strīds netiks pilnībā atrisināts [pamata lietas] procesā”.

Tomēr prasītāja nesniedza nekādus paskaidrojumus sava pieteikuma šīs daļas, kura ir neskaidra un neprecīza, izskaidrošanai. Ja pieteikuma priekšmets tajā nav precizēts, šāds pieteikums neizpilda Reglamenta 44. panta 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumus, uz kuriem atsaucas tā paša Reglamenta 104. panta 3. punkts, un tādējādi tas nav pieņemams (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 1996. gada 12. februāra rīkojumu lietā T‑228/95 R Lehrfreund/Padome un Komisija, Recueil, II‑111. lpp., 58. punkts).

Šādos apstākļos šī izskatīšana ir jāierobežo ar jautājumu, vai ir pamats izdot rīkojumu par Regulas Nr. 2032/2003 II pielikuma piemērošanas apturēšanu.

Šajā ziņā ir jāuzsver, ka, lai saņemtu pagaidu pasākumus, prasītājai ir jāpamato interese lūgto pagaidu pasākumu panākšanā (šajā sakarā skat. Tiesas pirmās palātas priekšsēdētāja 1989. gada 19. maija rīkojumu lietā C‑107/89 R Caturla‑Poch/Parlaments, Recueil, 1357. lpp., ka arī Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 1996. gada 17. decembra rīkojumu lietā T‑164/96 R Moccia Irme/Komisija, Recueil, II‑2261. lpp., 26. punkts). Tādējādi ir jānoraida pieteikums par pagaidu pasākumiem, kuru rezultātā prasītājas situācija nemainītos un kuriem faktiski nav praktiskas lietderības attiecībā uz to (šajā sakarā skat. Tiesas otrās palātas priekšsēdētāja 1989. gada 31. jūlija rīkojumu lietā C‑206/89 R S./Komisija, Recueil, 2841. lpp., 14. punkts, Tiesas priekšsēdētāja 1997. gada 30. aprīļa rīkojumu lietā C‑89/97 P(R) Moccia Irme/Komisija, Recueil, I‑2327. lpp., 45. punkts, kā arī Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2004. gada 16. janvāra rīkojumu lietā T‑369/03 R Arizona Chemical u.c./Komisija, Recueil, II‑205. lpp., 62. punkts).

Šajā gadījumā no Regulas Nr. 2032/2003 3. panta 2. punkta izriet, ka II pielikums ar nosaukumu “Paziņotās esošās aktīvās vielas un pārskates programmā ietilpstošo produktu tipi” ietver esošo aktīvo vielu un produktu tipu uzskaitījumu, par kuriem Komisija ir akceptējusi vismaz vienu paziņojumu saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2000 4. panta 2. punktu vai par kuru dalībvalsts ir izrādījusi interesi atbilstoši šīs regulas 5. panta 3. punktam.

Attiecībā uz 18 aktīvajām vielām, kuras ražo un tirgo prasītāja, II pielikums min to numuru “EK”, tās numuru “CAS” un precizē, ka tās ir paziņotas 18. produktu tipam un attiecībā uz permetrīnu 8. produktu tipam.

Tādējādi II pielikums ir vienkārši faktu uzskaitījums, kas pats par sevi nerada prasītājai nekādu pienākumu. Jāatzīmē arī, ka tiesas sēdē prasītāja nesniedza nekādus paskaidrojumus, kas pierādītu, ka II pielikuma piemērošanas apturēšana mainīs tās stāvokli. Tādējādi nekas neļauj secināt, ka minētā pielikuma piemērošanas apturēšanai būtu kāda lietderība attiecībā uz prasītāju.

Tā kā prasītāja nav pamatojusi tās interesi Regulas Nr. 2032/2003 II pielikuma piemērošanas apturēšanas saņemšanā ar pagaidu noregulējuma palīdzību, ir pamats noraidīt pieteikumu, lai panāktu minētā pielikuma piemērošanas apturēšanu.

No iepriekš minētā izriet, ka šis pieteikums par pagaidu noregulējumu ir jānoraida, un nav vajadzības izvērtēt, vai citi nosacījumi attiecībā uz apturēšanu un lūgtajiem pagaidu pasākumiem ir izpildīti.

Ar šādu pamatojumu

Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs

izdod rīkojumu:

1)
noraidīt pieteikumu par pagaidu noregulējumu;

2)
lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšana tiek atlikta.

Luksemburgā 2004. gada 2. jūlijā.

Sekretārs Priekšsēdētājs

H. Jung B. Vesterdorf

NaN –: angļu.