Lieta C‑699/21
E. D. L.
(Corte costituzionale lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesas (virspalāta) 2023. gada 18. aprīļa spriedums
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Eiropas apcietināšanas orderis – Pamatlēmums 2002/584/TI – 1. panta 3. punkts – 23. panta 4. punkts – Nodošanas procedūras starp dalībvalstīm – Neizpildes pamati – LES 4. panta 3. punkts – Lojālas sadarbības pienākums – Eiropas apcietināšanas ordera izpildes apturēšana – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. pants – Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums – Smaga, hroniska un potenciāli neārstējama slimība – Būtiska kaitējuma risks tādas personas veselībai, uz kuru attiecas Eiropas apcietināšanas orderis
Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Notiesātu vai aizdomās turētu personu nodošana izsniegšanas tiesu iestādēm – Pienākums ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus – Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums – Būtiska kaitējuma risks veselībai – Apstākļi, kas var pamatot nodošanas atlikšanu vai pat atteikumu izpildīt apcietināšanas orderi – Lojālas sadarbības pienākums – Izpildes tiesu iestādes pienākumi, tostarp pienākums sadarboties ar izsniegšanas tiesu iestādi
(LES 4. panta 3. punkta pirmā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. pants; Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 1. panta 3. punkts un 23. panta 1. un 4. punkts)
(skat. 35.–42., 45.–53. un 55. punktu un rezolutīvo daļu)
Rezumējums
2019. gadā Horvātijas tiesa izsniedza Eiropas apcietināšanas orderi, lai veiktu kriminālvajāšanu pret E. D. L., kurš dzīvoja Itālijā. Izpildot šo apcietināšanas orderi, Corte d’appello di Milano (Milānas apelācijas tiesa, Itālija) veica E. D. L. psihiatrisko ekspertīzi, kurā tika konstatēta psihotisku traucējumu esamība, kuru dēļ viņam ir jāturpina ārstēšanās, un tādēļ dzīve cietumā viņam nebūtu piemērota. Līdz ar to Milānas apelācijas tiesa uzskatīja, ka apcietināšanas ordera izpilde pārtrauktu E. D. L. ārstēšanu un izraisītu viņa veselības stāvokļa pasliktināšanos vai pat pierādītu pašnāvības risku. Tomēr Itālijas likuma (1), ar kuru ir transponēts Pamatlēmums 2002/584 (2) Eiropas apcietināšanas ordera jomā, noteikumos nav paredzēts, ka šādu veselības apsvērumu dēļ varētu atteikt pieprasītās personas nodošanu.
Šaubīdamās par šo valsts tiesību normu atbilstību konstitūcijai, Milānas apelācijas tiesa vērsās Corte costituzionale (Konstitucionālā tiesa, Itālija). Pēdējā minētā tiesa uzskata, ka Pamatlēmumā 2002/584 paredzētie Eiropas apcietināšanas ordera neizpildes pamati neietver arī gadījumu, kad attiecīgajai personai potenciāli nenoteikta ilguma hroniska rakstura patoloģiju dēļ, no kādām cieš E. D. L., varētu rasties smags apdraudējums veselībai. Tādēļ tā nolēma uzdot Tiesai jautājumu par šī pamatlēmuma interpretāciju šādā gadījumā.
Tiesa virspalātas sastāvā pasludinātajā spriedumā lemj par nosacījumiem, ar kādiem izpildes tiesu iestādei saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/584 ir tiesības vai pienākums apturēt pieprasītās personas nodošanu un atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi būtiska kaitējuma šīs personas veselībai riska gadījumā, kā arī par to, vai šādā gadījumā pastāv pienākums sadarboties ar izsniegšanas tiesu iestādi.
Tiesas vērtējums
Pirmkārt, Tiesa konstatē, ka Pamatlēmumā 2002/584 nav paredzēts, ka izpildes tiesu iestādes varētu atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi tikai tāpēc, ka persona, attiecībā uz kuru izdots šāds apcietināšanas orderis, cieš no smagām, hroniskām un iespējami neatgriezeniskām patoloģijām. Ņemot vērā savstarpējās uzticēšanās principu, kas ir brīvības, drošības un tiesiskuma telpas (3) pamatā, pastāv prezumpcija, ka dalībvalstīs piedāvātā aprūpe un ārstēšana, tostarp šādām patoloģijām, ir atbilstoša arī cietuma vidē.
Tomēr, ņemot vērā Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 4. punktu (4), izpildes tiesu iestādei ir atļauts uz laiku apturēt pieprasītās personas nodošanu, ja, pamatojoties uz objektīviem elementiem, piemēram, medicīniskām izziņām vai ekspertīzes atzinumiem, ir nopietni iemesli uzskatīt, ka Eiropas apcietināšanas ordera izpilde var acīmredzami kaitēt šīs personas veselībai, piemēram, slimības vai īslaicīgas saslimšanas dēļ pirms tās nodošanai paredzētā datuma.
Otrkārt, Tiesa uzskata, ka nevar izslēgt, ka smagi slimas personas nodošana varētu šai personai izraisīt reālu necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās risku Hartas 4. panta izpratnē, un noteiktos apstākļos tas tā ir neatkarīgi no izsniegšanas dalībvalstī pieejamās aprūpes kvalitātes līmeņa gadījumos, kad šī izturēšanās sasniedz minimālo smaguma pakāpi, kas pārsniedz neizbēgamo ieslodzījumam raksturīgo ciešanu līmeni.
Tādējādi situācijā, kad izpildes tiesu iestādei, ņemot vērā tās rīcībā esošos objektīvos elementus, ir nopietni un pamatoti iemesli uzskatīt, ka pieprasītās personas, kura ir smagi slima, nodošana pakļautu to reālam riskam, ka tai būtiski samazināsies paredzamais dzīves ilgums vai strauji, būtiski un neatgriezeniski pasliktināsies veselības stāvoklis, šai iestādei uz laiku ir jāaptur nodošana. Turklāt tai ir jālūdz izsniegšanas tiesu iestādei sniegt visu nepieciešamo informāciju, lai pārliecinātos, ka apstākļi, kādos tiks veikta Eiropas apcietināšanas ordera pamatā esošā kriminālvajāšana, vai šīs personas iespējamā apcietinājuma apstākļi ļauj izslēgt aplūkoto risku. Ja izsniegšanas tiesu iestāde sniedz šādas garantijas, Eiropas apcietināšanas orderis ir jāizpilda un jāvienojas par jaunu nodošanas datumu.
Treškārt, Tiesa norāda, ka tomēr Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 4. punkta vispārējai sistēmai, kurā norādīts uz nodošanas atlikšanas “pagaidu” raksturu, būtu pretrunā tas, ka izpildes tiesu iestāde, lai izvairītos no būtiska kaitējuma veselībai rašanās, varētu atlikt pieprasītās personas nodošanu uz ievērojamu vai pat uz nenoteiktu laiku.
Tādējādi izņēmuma apstākļos, ņemot vērā izsniegšanas tiesu iestādes sniegto informāciju, kā arī jebkuru citu izpildes tiesu iestādes rīcībā esošu informāciju, pēdējā minētā iestāde var secināt, ka, pirmām kārtām, pastāv nopietni un pamatoti iemesli uzskatīt, ka, veicot nodošanu izsniegšanas dalībvalstij, pieprasītajai personai radīsies būtiska kaitējuma veselībai risks, un ka, otrām kārtām, šo risku nevar izslēgt saprātīgā termiņā. Šādā gadījumā izpildes tiesu iestādei saskaņā ar Pamatlēmuma 2002/584 1. panta 3. punktu (5) kopsakarā ar Hartas 4. pantu ir jāatsakās izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi.