PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2005. gada 15. jūnijā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “SPAFORM” reģistrācijas pieteikums – Agrākas vārdiskas preču zīmes “SPA” un “SPA THERMES” – Daļējs iebildumu noraidījums – Regulas (EK) Nr. 2868/95 18. noteikuma 1. punkts
Lieta T‑186/04
Spa Monopole, compagnie fermière de Spa SA/NV, Spa (Beļģija), ko pārstāv L. de Brūvers [L. de Brouwer], E. Kornu [E. Cornu], E. De Grīss [É. De Gryse] un D. Moro [D. Moreau],
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv G. Šneiders [G. Schneider], pārstāvis,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā, –
Spaform Ltd, Sauthemptona (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv Dž. Gārdners [J. Gardner] un A. Hovarda [A. Howard], barristers,
par prasību atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2004. gada 25. februāra lēmumu (lieta R 827/2002‑4) attiecībā uz iebildumu procesu starp Spa Monopole, compagnie fermière de Spa SA/NV, un Spaform Ltd.
EIROPAS KOPIENU
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Pirungs [J. Pirrung], tiesneši N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood] un S. Papasavs [S. Papasavvas],
sekretāre B. Pastora [B. Pastor], sekretāra palīdze,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 25. maijā,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 13. oktobrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 7. oktobrī,
pēc tiesas sēdes 2005. gada 1. februārī
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
– Prāvas priekšvēsture
1 1997. gada 5. augustā persona, kas iestājusies lietā, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Preču zīme, kuru lūdza reģistrēt, ir vārdisks apzīmējums “SPAFORM”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 7., 9. un 11. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām. Šīs preces atbilst šādam aprakstam:
– “sūkņi, spiediena regulatori, spiediena ventiļi”, kas ietilpst 7. klasē;
– “aparāti un instrumenti spiediena mērīšanai”, kas ietilpst 9. klasē;
– “vannas; vannas ar pretstraumi; burbuļvannas; izlietnes; vannu iekārtas, kas aprīkotas ar ūdens strūklu spiediena aparātiem; dušas, ūdens caurules”, kas ietilpst 11. klasē.
4 1998. gada 27. jūlijā preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 55/1998.
5 1998. gada 27. oktobrī prasītāja iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju.
6 Iebildumi it īpaši bija pamatoti ar preču zīmēm “SPA THERMES” un “SPA”, kuras ir reģistrētas šādi:
– preču zīme “SPA”, reģistrācijas Nr. 555229, reģistrēta Beniluksa valstīs 1994. gada 26. jūlijā attiecībā uz šādām precēm un pakalpojumiem:
– “mazgāšanas un balināšanas līdzekļi; tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīvie līdzekļi, ziepes; parfimērijas izstrādājumi, ēteriskās eļļas, kosmētiskie un matu kopšanas līdzekļi; zobu pulveri un pastas”, kas ietilpst 3. klasē;
– “apgaismošanas, apsildes, tvaika ražošanas, ēdiena termiskās apstrādes, dzesēšanas, žāvēšanas, vēdināšanas, ūdens piegādes un sanitārtehniskās ierīces un aparāti, tajā skaitā ūdens piegādes, apstrādes, attīrīšanas un filtrēšanas sistēmas”, kas ietilpst 11. klasē;
– “pakalpojumi, ko sniedz ūdensdziedniecības iestādes, tajā skaitā veselības aprūpes pakalpojumi; vannas, dušas, masāžas”, kas ietilpst 42. klasē;
– preču zīme “SPA”, reģistrācijas Nr. 389230, reģistrēta Beniluksa valstīs 1983. gada 21. februārī attiecībā uz “minerālūdeņiem, gāzētiem ūdeņiem un citiem bezalkoholiskiem dzērieniem; sīrupiem un citām sastāvdaļām dzērienu pagatavošanai”, kas ietilpst 32. klasē.
7 Iebildumu paziņojumā nebija ietverts iepriekš minētās preču zīmes attēls. Turklāt prasītāja atsaucās uz “šo preču zīmju reputāciju Beniluksa valstīs attiecībā uz precēm[, kas ietilpst] 32. klasē”.
8 Prasītāja, pamatojot savus iebildumus attiecībā uz preču zīmi, kas reģistrēta ar Nr. 555229, atsaucās uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Turklāt attiecībā uz preču zīmi, kas reģistrēta ar Nr. 389230, tā atsaucās uz šīs pašas regulas 8. panta 5. punktu.
9 2000. gada 4. oktobrī Iebildumu nodaļa lūdza prasītāju sniegt faktus, pierādījumus un apsvērumus savu iebildumu pamatojumam, vienlaikus darot viņai zināmu, ka, detalizēti pārbaudot paziņojumu par iebildumiem, izrādījās, ka tas nav pieņemams daļā, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu, jo nebija norādīts apzīmējums, kas veido preču zīmi, kurai ir reputācija, un nebija pievienota neviena reģistrācijas apliecība, kas ļautu to identificēt.
10 2000. gada 1. decembrī prasītāja Iebildumu nodaļai iesniedza minētās reģistrācijas apliecības kopiju, lai pamatotu iebildumu, kas izvirzīts, balstoties uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu.
11 Ar 2002. gada 31. jūlija lēmumu Iebildumu nodaļa noraidīja iebildumus, uzskatot, ka iebildums, kas izvirzīts, balstoties uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu, nav pieņemams. Tā atsaucās uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu, kā arī uz 18. noteikuma 1. punktu Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulā (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Īstenošanas regula”). Iebildumu nodaļa uzskatīja, ka informācija, kas ITSB tika iesniegta pēc iebildumu iesniegšanas termiņa beigām, proti – pēc 1998. gada 27. oktobra, neļāva identificēt agrāko preču zīmi, kurai bija reputācija. Turklāt Iebildumu nodaļa uzskatīja, ka nepastāv reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrākās preču zīmes “SPA THERMES” sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
12 2002. gada 30. septembrī prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–59. pantu par šo lēmumu iesniedza apelāciju ITSB.
13 Ar 2004. gada 25. februāra lēmumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju ceturtā padome noraidīja prasītājas iesniegto apelācijas sūdzību. Apelāciju padome uzskatīja, ka nebija jāanalizē atteikuma pamatojums, kas balstīts uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu, jo tas nebija pieņemams. Šajā sakarā tā norādīja, ka “nav attēlots apzīmējums, kas veido attiecīgo reģistrēto preču zīmi”. Turklāt Apelāciju ceturtā padome uzskatīja, ka nepastāv preču zīmes “SPAFORM” un agrākās preču zīmes “SPA THERMES” sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
Lietas dalībnieku prasījumi
14 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt Apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– apmierināt prasītājas lūgumu atcelt Apstrīdēto lēmumu;
– piespriest katram lietas dalībniekam segt savus tiesāšanās izdevumus.
16 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– apstiprināt Apstrīdēto lēmumu;
– noraidīt prasību pilnā apjomā;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
17 Tiesas sēdē persona, kas iestājusies lietā, lūdza piespriest ITSB atlīdzināt izdevumus, kas tai radušies saistībā ar tiesas sēdi, pamatojoties uz to, ka tie nebūtu radušies, ja ITSB būtu lūdzis noraidīt prasību.
Juridiskais pamatojums
Par ITSB prasījumiem
18 ITSB lūdz apmierināt prasītājas lūgumu atcelt Apstrīdēto lēmumu. Tas atsaucas uz Tiesas 2004. gada 12. oktobra spriedumu lietā C‑106/03 P Vedial/ITSB (Krājums, I‑9573. lpp., 26. un 27. punkts). Šajā spriedumā Tiesa esot nolēmusi, ka ITSB, pamatojoties uz Pirmās instances tiesas Reglamenta 133. panta 2. punktu, bija pieaicināts kā atbildētājs Pirmās instances tiesā un nebija tiesīgs grozīt tajā izskatāmās lietas noteikumus, kā tie izriet no attiecīgajiem iebildumiem un atsaucēm, ko formulējuši reģistrācijas pieteicējs un iebildumu iesniedzējs. Tomēr ITSB paskaidroja, ka tam nav pienākuma pastāvīgi atbalstīt apstrīdētos Apelāciju padomes lēmumus. Šajā sakarā ITSB atsaucas uz Pirmās instances tiesas 2004. gada 30. jūnija spriedumu lietā T‑107/02 GE Betz/ITSB – Atofina Chemicals (“BIOMATE”) (Krājums, II‑1845. lpp., 29. un turpmākie punkti).
19 Pirmās instances tiesa atgādina – procesā attiecībā uz prasībām par Apelāciju padomes lēmumu, kas pieņemts saistībā ar iebildumu procesu, ITSB, paužot nostāju procesā Pirmās instances tiesā, nav tiesīgs grozīt tiesvedības noteikumus, kas izriet attiecīgi no reģistrācijas pieteicēja un iebildumu iesniedzēja prasībām (iepriekš minētais spriedums lietā Vedial/ITSB, 26. punkts, kas apstiprināts ar Pirmās instances tiesas 2002. gada 12. decembra spriedumu lietā T‑110/01 Vedial/ITSB – France Distribution (“HUBERT”), Recueil, II‑5275. lpp.).
20 Tomēr no šīs judikatūras neizriet, ka ITSB ir jālūdz noraidīt prasību, kas celta par kādu no ITSB Apelāciju padomju lēmumiem. Faktiski gadījumā, ja ITSB nav nepieciešamās rīcībspējas, lai celtu prasību par Apelāciju padomes lēmumu, tad attiecīgi tam nav pienākums sistemātiski aizstāvēt visus apstrīdētos Apelāciju padomes lēmumus vai obligāti lūgt noraidīt visas prasības, kas celtas par šiem lēmumiem (iepriekš minētais spriedums “BIOMATE”, 34. punkts).
21 Līdz ar to ITSB var, kā tas ir šajā lietā, negrozot tiesvedības noteikumus, lūgt apmierināt prasītājas lūgumu atcelt Apstrīdēto lēmumu.
Par lietas būtību
22 Pamatojot savus prasījumus, prasītāja izvirza vienu pamatu – Īstenošanas regulas 18. noteikuma 1. punkta pārkāpumu.
Lietas dalībnieku argumenti
23 Prasītāja apgalvo, ka šajā lietā Iebildumu nodaļa un vēlāk ITSB Apelāciju ceturtā padome ir rīkojušās prettiesiski tikai attiecībā uz Īstenošanas regulas 18. noteikuma 1. punkta piemērošanu. Līdz ar to, pēc prasītājas domām, ir jāpārbauda, vai paziņojumā par iebildumiem ir vai nav skaidri norādīta agrākā preču zīme, kam piemīt reputācija un, balstoties uz kuru, tā cēla iebildumu.
24 Prasītāja pieļauj, ka paziņojumā par iebildumiem “nav attēlots” apzīmējums, kas veido reģistrēto preču zīmi, kurai ir reputācija un, pamatojoties uz kuru, bija celts iebildums. Tomēr uz šo reģistrāciju esot ticis precīzi norādīts, minot Beniluksa valstis kā reģistrācijas valstis, reģistrācijas numuru un tās datumu, kā arī norādot preces, ko tā apzīmē.
25 Prasītāja norāda, ka paziņojumā par iebildumiem, ko tās pārstāvis 1998. gada 27. oktobrī nosūtīja ITSB Iebildumu nodaļai, 5. lappusē, veidlapā, kas attiecas uz “agrāko preču zīmi, kas ir reģistrēta un kurai ir reputācija”, 69., 70. un 71. punktā bija šādas norādes:
– “reputācija: dalībvalstī”;
– “dalībvalsts: Beniluksa valstis (reģistrācijas Nr. 389230, 1983. gada 21. februāris)”;
– “iebildums ir pamatots ar: 32. klasi: minerālūdeņi, gāzētie ūdeņi un citi bezalkoholiskie dzērieni; sīrupi un citas sastāvdaļas dzērienu pagatavošanai”.
26 Turklāt paziņojuma par iebildumiem citos punktos, it īpaši tajos, kas attiecas uz “iebildumu pamatojumu”, 6. lappusē esot norādīts, ka “pastāv[ēja] sajaukšanas iespēja, kas ietver iespēju asociēt Kopienas preču zīmes “SPAFORM” ar preču zīmēm “SPA”, [kas reģistrētas] uz prasītāja vārda un, pamatojoties uz kurām, ir celti iebildumi”, turpretim paziņojuma par iebildumiem 6. lappuses 3. punktā ir paskaidrots, ka prasītājas “preču zīmēm ir [bija] reputācija Beniluksa valstīs attiecībā uz precēm[, kas ietilpst] 32. klasē”.
27 Prasītāja uzskata, ka Īstenošanas regulas 18. noteikuma 1. punkts neprasa, lai tiktu “attēlota” preču zīme, pamatojoties uz kuru ir celts iebildums. Pieprasot “attēlot” preču zīmi, uz kuru atsaucas iebildumu pamatojumam, lai gan minētā regula prasa to tikai “skaidri norādīt”, Apelāciju padome ir pārkāpusi noteikumus, ko paredz šī norma.
28 Prasītāja uzskata, ka šajā lietā bija izpildītas Īstenošanas regulas 18. noteikuma 1. punkta prasības. Tā uzskata, ka minētās regulas 18. noteikuma 1. punkta galvenais mērķis ir ļaut Kopienas preču zīmes pieteicējam, kas iebildumu procesā ir atbildētājs, īstenot savas tiesības uz aizstāvību, ļaujot viņam identificēt tiesības, kuras viņam tiek pretstatītas.
29 Prasītāja apgalvo, ka šajā lietā minētais mērķis tika sasniegts. Neapšaubāmi, tā kā preču zīme, kurai ir reputācija un, pamatojoties uz kuru, cēla iebildumu, tika skaidri identificēta ar visām atsaucēm uz tās reģistrāciju, Kopienas preču zīmes pieteicējs, kas iebildumu procesā ir atbildētājs, varēja skaidri saprast un pārbaudīt celtā iebilduma pamatojumu.
30 Prasītāja arī uzsver, ka prasības, kas izvirzītas Apstrīdētajā lēmumā, neatbilst ITSB Apelāciju padomes iepriekšējai praksei attiecībā uz Īstenošanas regulas 18. noteikuma 1. punkta piemērošanu, it īpaši Apelāciju trešās padomes 2002. gada 6. marta lēmumam (lieta R 870/2001‑3 Bridgewater/Bridgewater).
31 ITSB uzskata, ka agrāko tiesību skaidra identificēšana, ko paredz Īstenošanas regulas 18. noteikuma 1. punkts, ir absolūts nosacījums, lai iebildums būtu pieņemams. Tas nevarētu novērst agrākās preču zīmes identifikācijas neesamību, un Iebildumu nodaļai neesot pienākums lūgt iebildumu iesniedzēju to novērst. ITSB arī atsaucas uz Direktīvām attiecībā uz iebildumu procesu, kas pieņemtas 2004. gada 10. maijā, kuru 1. daļas 1.A nodaļas VI apakšpunktā ir nošķirtas identifikācijas “absolūtās” un “relatīvās” prasības. Turklāt, ja paziņojums par iebildumiem neatbilstu identifikācijas absolūtajām prasībām, agrāko preču zīmi nevarētu identificēt, tādējādi to nevarētu izmantot iebildumu pamatošanai. Agrākās preču zīmes reģistrācijas numuri vai reģistrācijas pieteikuma numuri tiek uzskatīti par absolūtām identifikācijas prasībām. Relatīvās identifikācijas prasības attiecas uz preču zīmes atveidojumu, preču zīmes veidu, precēm un pakalpojumiem, un citām norādēm, tādām kā [pieteikuma] iesniegšanas vai reģistrācijas datums. Attiecībā uz šīm pēdējām minētajām prasībām iebildumu iesniedzējam ir jābūt iespējai divu mēnešu laikā novērst iespējamās nepilnības.
32 ITSB uzskata, ka, ņemot vērā intereses šajā lietā, Apelāciju ceturtajai padomei bija pārāk stingra nostāja attiecībā uz minimālajām prasībām, kas ļauj identificēt agrāko preču zīmi, kura šajā lietā ir vārdiska preču zīme. ITSB arī apgalvo, ka Apelāciju padomes lēmums nav pamatots ar Īstenošanas regulas 18. noteikuma 1. punktu. Tas uzskata, ka Iebildumu nodaļai un Apelāciju padomei vajadzēja atzīt, ka norāde uz reģistrācijas numuru un atsauce uz attiecīgo dalībvalsti bija pietiekamas, lai identificētu agrāko preču zīmi. Līdz ar to būtu pieticis, ja Iebildumu nodaļa lūgtu papildu informāciju saskaņā ar Īstenošanas regulas 18. noteikuma 2. punktu.
33 ITSB uzskata, ka Iebildumu nodaļām un Apelāciju padomēm sākotnēji ne vienmēr bija tāda pati nostāja attiecībā uz elementiem, kas vajadzīgi, lai skaidri identificētu agrākās tiesības, uz kurām atsaucas, pamatojot iebildumus. ITSB atzīst, ka atsevišķas Apelāciju padomes pauž ierobežojošu nostāju (Apelāciju otrās padomes 2002. gada 25. februāra lēmums lietā R 1184/2000‑2, P‑51 Mustang/Ford Mustang un iepriekš minētais lēmums lietā Bridgewater/Bridgewater). Tomēr tas norāda, ka šie lēmumi attiecās uz agrākajām tiesībām, kas nebija reģistrētas, un ka Apelāciju padomes ir pieņēmušas pretējus lēmumus (Apelāciju otrās padomes 2003. gada 19. decembra lēmums lietā R 704/2002‑2 Myo Max by CEFAR/cefar-centro de estudos de farmacoepidemiologia). Visbeidzot, ITSB norāda, ka direktīvās attiecībā uz iebildumu procesu paredzētais sakrīt ar nostāju, kuru tas pauž.
34 Persona, kas iestājusies lietā, atgādina nosacījumus attiecībā uz paziņojuma par iebildumiem saturu, kas Īstenošanas regulas 15. noteikuma 2. punktā ir formulēti šādi: “paziņojums par iebildumiem ietver [..] agrākās zīmes vai agrāko tiesību atveidojumu un, attiecīgi, aprakstu”. Persona, kas iestājusies lietā, arī uzskata, ka Īstenošanas regulas 15. noteikuma 2. punkts nepārprotami prasa, lai paziņojumā par iebildumiem būtu ietverts agrākās preču zīmes attēls, tas ir, vairāk nekā tikai tās apraksts. Līdz ar to prasītāja nevarētu pārmest ITSB, ka ir ieviests papildu nosacījums iebildumu pieņemamībai, ciktāl šī prasība nepārprotami izriet no Īstenošanas regulas.
35 Persona, kas iestājusies lietā, atsaucas uz ITSB iepriekšējo praksi un it īpaši uz Apelāciju pirmās padomes 2002. gada 4. marta lēmumu (lieta R 662/2001‑1 ORANGEX/Orange X-PRESS, 21. punkts), saskaņā ar kuru ikvienam paziņojumam par iebildumu ir “jābūt pietiekami skaidram un precīzam, lai nebūtu pamata pārprast tā nozīmi un mērķi”. Tā atsaucas arī uz Iebildumu nodaļas 2004. gada 6. jūlija lēmumu (lieta Nr. 2218/2004 Atlas Copco AB/The Black & Decker Corp.), saskaņā ar kuru “minimālās prasības, lai uzskatītu, ka agrākā preču zīme vai agrākās tiesības ir skaidri identificētas, ir preču zīmes vai apzīmējuma attēlojums, norāde uz valsti, kurā preču zīmes ir reģistrētas vai iesniegts [reģistrācijas pieteikums] vai kurā pastāv agrākās tiesības, kā arī reģistrācijas pieteikuma vai reģistrācijas numurs (attiecībā uz reģistrētu preču zīmi vai preču zīmes reģistrācijas pieteikumu)”.
36 Turklāt persona, kas iestājusies lietā, apgalvo – pretēji tam, kas izriet no Īstenošanas regulas 18. noteikuma 2. punkta, šīs pašas normas 1. punkts neprasa, lai ITSB lūdz iebildumu iesniedzēju izlabot kļūdas, ko paredz minētais punkts (Apelāciju pirmās padomes 2004. gada 9. janvāra lēmums lietā R 129/2003‑1 Weekenders Worldwide Trade and Service Kft/Gregor Kohlruss, 24. punkts).
37 Persona, kas iestājusies lietā, piebilst, ka šīs nepilnības ir iespējams novērst tikai pirms iebildumu termiņa beigām. Tāpēc ITSB nav pienākuma ņemt vērā informāciju, kas tiek iesniegta pēc šī datuma. Šajā sakarā tā norāda uz Pirmās instances tiesas 2002. gada 13. jūnija spriedumu lietā T‑232/00 Chef Revival USA/ITSB – Massagué Marín (“Chef”) (Recueil, II‑2749. lpp., 34. un 36. punkts), saskaņā ar kuru, “ja paziņojums par iebildumiem neatbilst nosacījumiem par pieņemamību, ko paredz [Īstenošanas] regulas 18. noteikuma 1. punkts, iebildums ir jānoraida kā nepieņemams, ja vien līdz iebildumu termiņa beigām nav novērstas konstatētās nepilnības”.
38 Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka prasītāja pārspīlēti vienkāršojusi Apelāciju padomes izvirzīto pamatojumu. Šajā sakarā tā norāda – no Apstrīdētā lēmuma 2., 3. un 13. apsvēruma izriet, ka, pirmkārt, paziņojumā par iebildumiem prasītāja neiekļāva ne preču zīmes “SPA THERMES” attēlu, ne tās reģistrācijas apliecību, otrkārt, tā sniedza informāciju tikai par vienu no agrākajām preču zīmēm, lai gan paziņojumā par iebildumiem atsaucās uz vairākām preču zīmēm, kas aptver 32. klasē ietilpstošas preces, un, treškārt, ka iebildumu iesniegšanas termiņš beidzās 1998. gada 27. oktobrī. Prasītāja neesot iesniegusi pieprasīto informāciju līdz šim datumam, kā to paredz Īstenošanas regulas 18. noteikuma 1. punkts. Faktiski prasītāja līdz 2000. gada 1. decembrim neesot iesniegusi ne reģistrācijas apliecību, ne attiecīgās agrākās preču zīmes attēlu.
39 Persona, kas iestājusies lietā, turklāt atgādina, ka procesā ITSB Apelāciju ceturtajā padomē prasītāja atzina, ka agrākās preču zīmes skaidra identifikācija atšķiras no vienkāršas identifikācijas. Iebildumu iesniedzējai nav pamata cerēt, ka ITSB veiks meklēšanu attiecīgās dalībvalsts reģistrā, lai identificētu šo preču zīmi, neskatoties uz to, ka iebildumu iesniedzējas rīcībā ir šī informācija. Būtībā preču zīmes identifikācijai ir jāļauj ITSB Apelāciju padomei atrisināt strīdu, ko tā izskata. ITSB pienākums ir, balstoties uz skaidri identificētām agrākajām tiesībām, kas norādītas iebildumu pamatojumam, noteikt, vai reģistrācijas pieteikums, kas ir pieņemams prima facie, ir noraidāms. Paziņojumam par iebildumiem ir jāatvieglo šī uzdevuma izpilde.
40 Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka Īstenošanas regulas 18. noteikuma 1. punkta mērķis nav tikai informēt preču zīmes, pret kuru ceļ iebildumus, pieteicēju, bet arī informēt ITSB par faktiskajiem apstākļiem, kas attiecas uz iebildumiem, un līdz ar to ļaut tam atrisināt strīdu. Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka prasītāja nav sasniegusi šo mērķi, ko paredz Īstenošanas regulas 18. noteikuma 1. punkts.
41 Visbeidzot, persona, kas iestājusies lietā, atgādina, ka Iebildumu nodaļa noraidīja iebildumu kā nepieņemamu tāpēc, ka “lietas materiālos nebija pietiekami skaidras norādes par nereģistrētās preču zīmes formu”.
Pirmās instances tiesas vērtējums
– Par Īstenošanas regulas 18. noteikuma 1. punkta piemērošanu
42 Atbilstoši Īstenošanas regulas 18. noteikuma 1. punktam, “ja [..] paziņojums par iebildumiem skaidri nenorāda pieteikumu, pret kuru ceļ iebildumus, vai agrāko [preču] zīmi vai agrākās tiesības, pamatojoties uz ko ceļ iebildumus, tas [ITSB] noraida paziņojumu par iebildumiem kā nepieņemamu, ja vien šīs nepilnības nelikvidē [nenovērš] līdz iebildumu iesniegšanas termiņa beigām”.
43 Netiek apstrīdēts, ka šajā lietā prasītāja paziņojumā par iebildumiem nav attēlojusi vārdisko preču zīmi “SPA”, kas reģistrēta Beniluksa valstīs ar reģistrācijas numuru 389230 un uz kuras reputāciju tā atsaucas, pamatojot savu iebildumu, kas izvirzīts, balstoties uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu. Tātad ir jānoskaidro, vai skaidra norāde, ko paredz Īstenošanas regulas 18. noteikuma 1. punkts, prasa šīs preču zīmes attēlošanu.
44 Vispirms ir jānorāda, ka Īstenošanas regulas 18. noteikuma 1. punkta redakcijā franču valodā ir atsauce uz skaidru norādi (“paziņojums par iebildumiem skaidri nenorāda”), lai gan šīs normas redakcijā angļu valodā ir atsauce uz skaidru identifikāciju (“the notice of opposition does not clearly identify”). Prasība vienoti interpretēt Kopienas tiesību normu valodu redakcijas, ja starp tām ir atšķirības, noteic: attiecīgo normu interpretē atbilstoši tā regulējuma vispārējai jēgai un mērķim, kura sastāvdaļa tā ir (Tiesas 1995. gada 7. decembra spriedums lietā C‑449/93 Rockfon, Recueil, I‑4291. lpp., 28. punkts, un 1996. gada 24. oktobra spriedums lietā C‑72/95 Kraaijeveld u.c., Recueil, I‑5403. lpp., 28. punkts). Šajā lietā Īstenošanas regulas 18. noteikums prasa, lai agrākās preču zīmes, pamatojoties uz kuru, ceļ iebildumus, attēls ir pietiekami skaidrs, tā lai ITSB un otrs procesa dalībnieks var to identificēt. Attiecībā uz šo mērķi iepriekš minētā atšķirība divu valodu redakcijā nerada nekādu pretrunu.
45 Papildus ir jāatzīmē, ka Iebildumu nodaļai, piemērojot Īstenošanas regulas 18. noteikuma 1. punktu, nebija pienākuma aicināt iebildumu iesniedzēju novērst trūkumu, ko izraisa skaidras norādes neesamība uz agrāko preču zīmi.
46 Turklāt pretēji tam, ko apgalvo persona, kas iestājusies lietā, gadījumā, ja trūkst jebkādas tiešas atsauces, no Īstenošanas regulas 15. noteikuma 2. punkta b) apakšpunkta vi) punkta nevar secināt, ka Īstenošanas regulas 18. noteikuma izpratnē pastāv pienākums attēlot agrāko preču zīmi.
47 No iepriekš minētā izriet, ka Īstenošanas regulas 18. noteikuma 1. punkts ir jāinterpretē kā tāds, kas uzliek pienākumu pietiekami skaidri norādīt agrāko preču zīmi, pamatojoties uz kuru, ceļ iebildumus, lai ļautu to identificēt pirms iebildumu iesniegšanas termiņa beigām.
– Par preču zīmes “SPA” skaidru norādi
48 Tātad ir jāpārbauda, vai šajā lietā paziņojumā par iebildumiem ir ietverts pietiekami precīzas informācijas kopums, kas ļauj skaidri identificēt preču zīmi “SPA”, kura reģistrēta Beniluksa valstīs ar numuru 389230.
49 Šajā sakarā Pirmās instances tiesa uzskata, ka norāde uz preču zīmes, pamatojoties uz kuru, ceļ iebildumus, reģistrācijas numuru un dalībvalsti, kurā tā ir reģistrēta, ir skaidra norāde Īstenošanas regulas 18. noteikuma 1. punkta izpratnē.
50 Izskatāmajā lietā netiek apstrīdēts, ka paziņojumā par iebildumiem ir ietvertas šādas ziņas:
– “reputācija: dalībvalstī”;
– “dalībvalsts: Beniluksa valstis (reģistrācijas Nr. 389230, 1983. gada 21. februāris)”;
– “iebildums ir pamatots ar: 32. klasi: minerālūdeņi, gāzētie ūdeņi un citi bezalkoholiskie dzērieni; sīrupi un citas sastāvdaļas dzērienu pagatavošanai”.
51 Turklāt Pirmās instances tiesa norāda, ka paziņojuma par iebildumiem citos punktos, it īpaši tajos, kuri attiecas uz iebildumu pamatojumiem, bija norādīts, ka “pastāv[ēja] sajaukšanas iespēja, kas ietver iespēju asociēt Kopienas preču zīmes “SPAFORM” ar preču zīmēm “SPA” [..], pamatojoties uz kurām, ir celts iebildums”, un ka “SPA Monopole” [..] izmanto šo preču zīmju reputāciju Beniluksa valstīs attiecībā uz precēm[, kas ietilpst] 32. klasē”.
52 Ņemot vērā šos elementus, ir jāatzīst, ka paziņojumā par iebildumiem bija skaidri norādīta attiecīgā agrākā preču zīme. Šo secinājumu nevar atspēkot argumenti, ko izvirzījusi persona, kas iestājusies lietā.
53 Vispirms, runājot par argumentiem, kas izvirzīti, atsaucoties uz iespēju sajaukt preču zīmes, pamatojoties uz kurām, bija celti iebildumi, Pirmās instances tiesa uzsver – no lietas materiāliem var secināt, ka prasītāja Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta izpratnē neatsaucās uz preču zīmi “SPA THERMES”, kas reģistrēta Beniluksa valstīs ar Nr. 555229, bet gan uz preču zīmi “SPA”, kas reģistrēta Beniluksa valstīs ar Nr. 389230. Turklāt atsauce uz vairākām preču zīmēm paziņojumā par iebildumiem nav iemesls sajaukšanai, pat ja pašā šajā paziņojumā skaidri norādītas vairākas preču zīmes “SPA”, jo katrai no tām ir atšķirīgs reģistrācijas numurs.
54 Visbeidzot, runājot par argumentu, ka prasītāja neiesniedza preču zīmes “SPA” reģistrācijas apliecību, pietiek atgādināt, ka Īstenošanas regulas 18. noteikuma 1. punkts nolūkā saņemt skaidru norādi par agrāko preču zīmi neprasa, lai tiek iesniegta reģistrācijas apliecība (skat. iepriekš 49. punktu). Šo secinājumu apstiprina Īstenošanas regulas 16. noteikuma 2. punkts, kas paredz: “ja iebildumus pamato ar agrāku [preču] zīmi, kas nav Kopienas preču zīme, paziņojumam par iebildumiem vēlams pievienot pierādījumus par šīs agrākās [preču] zīmes reģistrāciju vai iesniegšanu, tādus kā reģistrācijas apliecība”. Šī noteikuma neizpildi var novērst, kā tas ir šajā lietā, atbilstoši noteikuma 3. punktam pēc tam, kad ir sācies iebildumu process.
55 Turklāt, runājot par argumentu, kas attiecas uz apelāciju padomju iepriekšējo praksi, Pirmās instances tiesa atgādina, ka Kopienu judikatūrai nav saistoša ITSB lēmumu prakse (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. novembra spriedumu apvienotajās lietās T‑79/01 un T‑86/01 Bosch/ITSB (“Kit Pro” un “Kit Super Pro”), Recueil, II‑4881. lpp., 32. punkts). Katrā ziņā lēmumi, ko minējusi persona, kas iestājusies lietā, attiecas uz preču zīmēm, kas agrāk nav bijušas reģistrētas un kuru attēli līdz ar to ir būtiski, lai nodrošinātu skaidru norādi. Šajā lietā tas tā nav, jo agrākā preču zīme ir reģistrēta vārdiska preču zīme, kuras reģistrācijas numurs, kā arī dalībvalsts, kurā tā ir reģistrēta, bija skaidri norādīti (skat. iepriekš 49. punktu).
56 Rezumējot visu iepriekš minēto, var secināt, ka pamats, ko izvirzījusi prasītāja, ir pamatots. Līdz ar to Apstrīdētais lēmums ir jāatceļ daļā, kurā par nepieņemamu tiek atzīts iebildums, kas pamatots ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu attiecībā uz preču zīmi “SPA”, kura ir reģistrēta Beniluksa valstīs ar numuru 389230.
Par tiesāšanās izdevumiem
57 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB spriedums nav labvēlīgs, jo Apelāciju padomes lēmums ir daļēji atcelts, tam jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītājas prasījumiem. Tā kā personai, kas iestājusies lietā, spriedums nav labvēlīgs, tā sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(otrā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2004. gada 25. februāra lēmumu (lieta R 827/2002‑4) daļā, kurā par nepieņemamu tiek atzīts iebildums, kas pamatots ar Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 8. panta 5. punktu attiecībā uz preču zīmi “SPA”, kura ir reģistrēta Beniluksa valstīs ar numuru 389230;
2) pārējā daļā prasību noraidīt;
3) ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina prasītājas tiesāšanās izdevumus;
4) persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2005. gada 15. jūnijā.