PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2008. gada 26. novembrī

Lieta T‑284/07 P

Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

pret

Adelaida López Teruel

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Pieņemamība – Invaliditāte – Lūgums sasaukt invaliditātes komisiju – Iecēlējinstitūcijas kompetence

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 22. maija spriedumu lietā F‑97/06 López Teruel/ITSB (Krājums‑CDL, I‑A‑0000. un II‑A‑I‑0000. lpp.), ar kuru lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums      Apelācijas sūdzību noraidīt. Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Apelācijas sūdzība – Pieņemamība – Vērtējums saistībā ar izskatāmo strīdu – Lietas dalībnieks, kam Civildienesta tiesas spriedums ir daļēji vai pilnībā nelabvēlīgs

(Tiesas Statūtu I pielikuma 9. pants)

2.      Apelācijas sūdzība – Pamati – Civildienesta tiesas veiktās prasības priekšmeta noteikšanas pārbaude Pirmās instances tiesā

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

3.      Apelācijas sūdzība – Pamati – Kļūdains faktu vērtējums – Nepieņemamība – Pierādījumu vērtējuma pārbaude Pirmās instances tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

(Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts)

4.      Ierēdņi – Invaliditāte – Invaliditātes statusa piešķiršanas procesa uzsākšana

(Civildienesta noteikumu 78. panta pirmā daļa; VIII pielikuma 13. panta 1. punkts)

5.      Apelācijas sūdzība – Pamati – Pamats, kas pirmoreiz izvirzīts apelācijas tiesvedībā – Nepieņemamība

(Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts)

6.      Ierēdņi – Invaliditāte – Invaliditātes statusa piešķiršanas procesa uzsākšana – Nosacījumi – Uzsākšana pēc attiecīgās personas lūguma – Administrācijas kompetence

(Civildienesta noteikumu 78. panta pirmā daļa; VIII pielikuma 13. panta 1. punkts)

1.      Tā kā Tiesas Statūtu I pielikuma 9. panta otrajā daļā paredzētie apelācijas sūdzību pieņemamības nosacījumi ir jāizvērtē saistībā ar izskatāmo strīdu un tikai ar to, lietas dalībnieks var iesniegt apelācijas sūdzību par Civildienesta tiesas spriedumu, kas pamatots ar principiem, kuri izklāstīti citā spriedumā, kas kļuvis galīgs, pat tad, ja pārsūdzētajā spriedumā Civildienesta tiesa ir izskatījusi līdzīgus tiesību jautājumus. Tas, ka Civildienesta tiesas sprieduma, kas kļuvis galīgs, pamatojumā ir apstiprināts kāds pamats, neliedz pieņemamas apelācijas sūdzības iesniedzējam citā strīdā apstrīdēt vērtējumu, ko Civildienesta tiesa veikusi attiecībā uz pamatu, kas līdzīgs tam, kurš izskatīts spriedumā, kas kļuvis galīgs.

Turklāt no Tiesas Statūtu I pielikuma 9. panta otrās daļas izriet, ka pietiek ar to, ka vienam lietas dalībniekam spriedums ir daļēji vai pilnībā nelabvēlīgs, lai viņam būtu tiesības iesniegt apelācijas sūdzību Pirmās instances tiesā.

(skat. 23.–26. punktu)

Atsauces: Tiesa, 2000. gada 5. oktobris, C‑432/98 P un C‑433/98 P Padome/Chvatal u.c., Recueil, I‑8535. lpp., 22. un 24. punkts; Civildienesta tiesa, 2007. gada 16. janvāris, F‑119/05 Gesner/ITSB, Krājums‑CDL, I‑A‑0000. un II‑A‑I‑0000. lpp.

2.      Prasības pieteikuma priekšmeta noteikšana Civildienesta tiesas taisītā spriedumā ir tiesību jautājums, kas var tikt nodots Pirmās instances tiesas novērtēšanai apelācijas tiesvedībā. Prasības pieteikums šajā gadījumā ir dokuments, ar ko ierosināta lieta, kurā lietas dalībniekiem ir jānosaka strīda priekšmets.

(skat. 33. un 34. punktu)

Atsauces: Tiesa, 2007. gada 8. novembris, C‑242/07 P Beļģija/Komisija, Krājums, I‑9757. lpp., 41. punkts; 2007. gada 18. decembris, C‑135/06 P Weißenfels/Parlaments, Krājums, I‑12041. lpp., 51.–57. punkts.

3.      Tikai pirmās instances tiesas, šajā gadījumā – Civildienesta tiesas, kompetencē ir, pirmkārt, konstatēt faktus, izņemot gadījumu, kad tās konstatējumu materiālā neprecizitāte izriet no šai tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, un, otrkārt, novērtēt šos faktus. Līdz ar to faktu novērtējums, ja vien šajā tiesā nav sagrozīta pati pierādījumu jēga, nav tiesību jautājums, kas jāpārbauda Pirmās instances tiesai kā apelācijas instances tiesai. Šādai sagrozīšanai acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem, no jauna neizvērtējot faktus un pierādījumus.

(skat. 46. un 47. punktu)

Atsauces: Tiesa, 2006. gada 18. maijs, C‑397/03 P Archer Daniels Midland un Archer Daniels Midland Ingredients/Komisija, Krājums, I‑4429. lpp., 85. punkts; 2006. gada 21. septembris, C‑167/04 P JCB Service/Komisija, Krājums, I‑8935. lpp., 107. un 108. punkts; Pirmās instances tiesa, 2007. gada 12. jūlijs, T‑252/06 P Beau/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑0000. un II‑0000. lpp., 45.–47. punkts.

4.      Civildienesta tiesa nav pieļāvusi nekādu kļūdu tiesību piemērošanā, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 78. panta pirmo daļu un Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 13. panta 1. punktu, lai novērtētu ierēdņa lūguma sasaukt invaliditātes komisiju likumību. No šīm tiesību normām izriet, ka ierēdnim, kurš ir jaunāks par 65 gadiem un ko laika posmā, kurā viņš ieguvis tiesības uz pensiju, invaliditātes komisija ir atzinusi par tādu, kas ir ieguvis pastāvīgu invaliditāti, kura tiek uzskatīta par pilnīgu invaliditāti un kura viņam liedz veikt atbilstošos amata pienākumus, un kurš šī iemesla dēļ ir spiests pārtraukt darbu Kopienā, ir tiesības uz invaliditātes pabalstu tikmēr, kamēr ilgst šī darba nespēja. Lai nodrošinātu šo tiesību efektivitāti, ko var atzīt tikai invaliditātes procedūras beigās, ir jāuzskata, ka šīs tiesības ierēdnim noteikti dod tiesības lūgt iecēlējinstitūciju uzsākt minēto procedūru.

(skat. 65.–67. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1984. gada 17. maijs, 12/83 Bähr/Komisija, Recueil, 2155. lpp., 12. un 13. punkts; Pirmās instances tiesa, 2003. gada 26. februāris, T‑59/01 Nardone/Komisija, Recueil FP, I‑A‑55. un II‑323. lpp., 31. un 32. punkts.

5.      Tā kā apelācijas tiesvedībā Pirmās instances tiesas kompetencē ir tikai novērtēt juridisko risinājumu, kāds sniegts attiecībā uz Civildienesta tiesā apspriestajiem pamatiem, arguments, kas izvirzīts apelācijas sūdzībā un kas nav ticis izvirzīts tiesvedībā Civildienesta tiesā, ir jānoraida kā nepieņemams.

(skat. 72. un 73. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1994. gada 1. jūnijs, C‑136/92 P Komisija/Brazzelli Lualdi u.c., Recueil, I‑1981. lpp., 59. punkts; 2002. gada 7. novembris, C‑24/01 P un C‑25/01 P Glencore un Compagnie Continentale/Komisija, Recueil, I‑10119. lpp., 62. punkts; 2006. gada 28. septembris, C‑104/05 P El Corte Inglés/ITSB un Pucci, Krājums, I‑0000. lpp., 40. punkts.

6.      Pēc ierēdņa lūguma uzsākt invaliditātes procedūru saņemšanas iecēlējinstitūcijai principā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 78. panta noteikumiem, kas precizēti Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 13. panta 1. punktā, ir jāuzsāk minētā procedūra. Ar šiem noteikumiem minētajai institūcijai ir piešķirta kompetence, un tai ir jāuzsāk invaliditātes procedūra, tiklīdz tā konstatē, ka šajos noteikumos paredzētie nosacījumi ir izpildīti. Šajā sakarā, ja tiktu atzīts, ka vēršanās invaliditātes komisijā ir tikai administrācijas iespēja, tas būtu pretrunā minētajiem noteikumiem, jo šādu nosacījumu rezultātā efektivitāti zaudētu tiesības, kas ierēdnim atzītas šajos noteikumos. Šajos apstākļos minētajai institūcijai, kuras kompetencē nav veikt medicīnisku novērtējumu, ir pamats noraidīt lūgumu sasaukt invaliditātes komisiju tikai tad, ja tās rīcībā ir objektīva un neapstrīdēta informācija, kas izslēdz, ka ir izpildīti minētajos noteikumos paredzētie pamata nosacījumi.

Turklāt nav pretrunīgi konstatēt, ka iecēlējinstitūcijai ir piešķirta kompetence sasaukt invaliditātes komisiju, vienlaikus atzīstot, ka tās īstenošana var būt saistīta ar zināmu rīcības brīvību. Minētajai institūcijai ir tiesības pārbaudīt, vai nav izpildīts kāds no nosacījumiem tās kompetences īstenošanai, neizmantojot rīcības brīvību.

(skat. 78.–82. punktu)