Prasība, kas celta 2009. gada 4. maijā - Budapesti Erőmű/Komisija
(lieta T-182/09)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Budapesti Erőmű Rt., Budapešta (Ungārijas Republika) (pārstāvji - M. Pauels [M. Powell], Solicitor, K. Arholds [C. Arhold], K. Strukmans [K. Struckmann] un A. Hegji [A. Hegyi], advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
atcelt Eiropas Komisijas 2008. gada 4. jūnija lēmumu valsts atbalsta lietā C 41/05 tiktāl, ciktāl ir skarti EPL, kurus noslēdzis prasītājs;
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā;
veikt citus vai papildu pasākumus, kas nepieciešami strīda taisnīgai atrisināšanai.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājs lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 4. jūnija Lēmumu C (2008) 2223, gal. redakcija, ar kuru tika atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu valsts atbalsts, ko Ungārijas iestādes piešķīrušas noteiktiem elektroenerģijas ražotājiem un kas izpaužas kā ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumi (turpmāk tekstā - "EPL"), kas noslēgti starp pārvades operatoru Magyar Villamos Müvek Rt. (turpmāk tekstā - "MVM"), kas pieder Ungārijas valstij, un šiem ražotājiem pirms Ungārijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai [Valsts atbalsts C 41/2005 (ex NN 49/2005) - Ungārijas "balasta izmaksas"]. Prasītājs ir identificēts apstrīdētajā lēmumā kā apgalvotā valsts atbalsta saņēmējs, un šajā lēmumā Ungārijai ir uzdots atgūt atbalstu, ieskaitot procentus, no prasītāja.
Ar pirmo pamatu prasītājs apgalvo, ka Komisija ir kļūdaini uzskatījusi, ka attiecīgais izvērtēšanas periods bija laiks, kad Ungārija iestājās ES. Tā vietā Komisijai būtu bijis jāizvērtē, vai prasītāja EPL ir ietverts valsts atbalsts, ņemot vērā faktiskos un juridiskos apstākļus, kad tie bija noslēgti. Prasītājs vēl norāda, ka Komisija ir pārkāpusi EKL 87. panta 1. punktu un pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka EPL piešķir ekonomisku priekšrocību. Turklāt prasītājs apgalvo, ka Komisija nepareizi piemēroja Ungārijas Pievienošanās līgumu un Padomes Regulas Nr. 659/1999
1 (turpmāk tekstā - "Procesuālā regula") 1. panta b) punkta v) apakšpunktu.
Prasītājs turklāt apgalvo, ka, pretēji Komisijas uzskatam, nenotika konkurences kropļošana un ka Pievienošanās līguma IV pielikumā nav izsmeļoši uzskaitīti atbalsta pasākumi, kas var tikt uzskatīti par pastāvošu atbalstu, bet tikai noteikts izņēmums principam, ka visi pirms pievienošanās īstenoti atbalsta pasākumi ir per se pastāvošs atbalsts. Turklāt prasītājs apgalvo, ka ir pārkāpts EKL 87. panta 3. punkts saistībā ar iespējamo izņēmumu valsts atbalstam par koģenerāciju un EKL 86. panta 2. punkts, 88. panta 1. un 3. punkts, kā arī Procesuālās regulas 14. pants saistībā ar pastāvošā individuālā atbalsta atgūšanu.
Ar otro pamatu prasītājs apgalvo, ka Komisijai nebija kompetences izvērtēt attiecīgos EPL, jo tie bija noslēgti pirms Ungārijas pievienošanās ES.
Ar trešo pamatu prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi tādas būtiskas procesuālās prasības kā tiesības tikt uzklausītam un nav izpildījusi pienākumu veikt rūpīgu un objektīvu izmeklēšanu. Turklāt prasītājs apgalvo, ka Komisija pārkāpa būtiskās procesuālās prasības, veicot parasto EPL vērtējumu un neizvērtējot katra EPL būtiskos noteikumus individuāli. Prasītājs uzskata, ka, lai varētu izvērtēt, vai EPL ir ietverts valsts atbalsts, Komisijai ir jāizvērtē, vai tie piešķir ekonomiskas priekšrocības ģenerētājiem, un lai to izdarītu, ir absolūti nepieciešami katru EPL izvērtēt individuāli. Papildus tam prasītājs norāda, ka Komisijas pieeja nebija pienācīga, lai izvērtētu, vai ievērojams skaits individuālu pasākumu ir valsts atbalsts. Ja EPL varētu tikt uzskatīti par pastāvošu atbalstu shēmām, Komisijai būtu bijusi jāveic atbilstošo pasākumu procedūra, kas noteikta EKL 88. panta 1. punktā un Procesuālās regulas 18. pantā.
Ar ceturto pamatu prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav izpildīts EKL 253. pantā noteiktais pienākums norādīt pamatojumu.
Visbeidzot, ar piekto pamatu prasītājs apgalvo, ka Komisija nepareizi izmantoja savas pilnvaras saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, pieņemot nelabvēlīgu lēmumu atbilstoši EKL 88. panta 2. punkta procedūrai un pieprasot EPL laušanu, pat nekonstatējot to ekonomisko priekšrocību.
____________1 - Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, OV 1999 L 83, 1. lpp.